Frakciju viedokļi pēc 2009. gada 14. maija sēdes

Frakciju viedokļi — Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas redakcijā

I.Čepāne
(partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija):

Viens no svarīgākajiem likumiem, kas šodien Saeimā tika pieņemti, ir “Grozījumi Aizsargjoslu likumā”. Šajā īsajā laika brīdī man nav iespējams izstāstīt par visiem šiem būtiskajiem grozījumiem. Manuprāt, šo deviņu mēnešu laikā, kamēr šie grozījumi tika apspriesti Saeimā, tika panākts līdzsvars starp vides aizsardzības interesēm un ekonomisko attīstību.

Un es gribu uzsvērt vienu lietu. Proti, 36.pants ir visstrīdīgākais. Pašlaik, nākdami pretī nelielu ēku īpašniekiem, mēs pieļaujam, ka šajā 300 metru vai 150 metru joslā ir pieļaujams rekonstruēt esošās ēkas un būves, nepārsniedzot esošo būvapjomu, bet, ja rekonstruē esošās dzīvojamās ēkas, kuru platība ir mazāka par 150 kvadrātmetriem, to kopējā platība pēc rekonstrukcijas nedrīkstētu pārsniegt 150 kvadrātmetrus.

Bez tam ir vēl tāda būtiska lieta. Kā mēs zinām, daudzos gadījumos, veicot zemes reformu, nekontrolēja apbūvi šajā 300 metru vai 150 metru joslā, sabiedrībai bija ārkārtīgi grūti piekļūt pludmalei, un tāpēc Saeima ir izdarījusi grozījumu, ka pašvaldībām tomēr ir jāorganizē gājēju celiņu ierīkošana, ņemot vērā esošo apbūvi un īpašuma robežas, un noteikusi arī to, ka celiņi tomēr nedrīkst atrasties tālāk par vienu kilometru cits no cita, izņemot tikai atsevišķus gadījumus, ja nav iespējams to nodrošināt dabā vai tas nav iespējams citu apstākļu dēļ.

Otra lieta, par ko es gribu runāt, ir tā sauktās māmiņu algas jeb māmiņu pabalsti. Šodien pēc Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” iniciatīvas Pieprasījumu komisijai tika nodots pieprasījums jautājumā par māmiņu algu apmēra samazināšanu. Es gribu uzsvērt, ka tā sauktajos treknajos gados tieši Latvijas Pirmās partijas deputāti Saeimā un šīs partijas izvirzītie valdības locekļi bija pret to, ka tiktu maksāti pabalsti strādājošajām māmiņām. Taču bija trīs uzņēmīgas māmiņas, kuras vērsās ar konstitucionālo sūdzību Satversmes tiesā un panāca, ka tiesa šo normu atzina par spēkā neesošu. Pēc tam likumdevējs grozīja likumu. Tomēr šī partija, kas bija valdībā un bija arī Saeimā, paredzēja, ka strādājošajām māmiņām tiktu maksāti 50 procenti no tā pabalsta apmēra, kādu saņemtu nestrādājošās māmiņas, jo uzskatīja, ka pabalsta jēga faktiski ir palīdzēt tām māmiņām, kas kopj bērnu un nestrādā.

Pēc tam vēl bija arī opozīcijas deputātu pieteikums, un Satversmes tiesa tajos treknajos gados nolēma, ka tomēr šiem pabalstiem ir jābūt gan strādājošajām, gan nestrādājošajām māmiņām.

“Pilsoniskā Savienība” ir pārliecināta, ka tieši šī partija – es runāju par Latvijas Pirmo partiju! – lielā mērā ir vainojama pie ļoti dziļās ekonomiskās krīzes mūsu valstī.

Paklausot saukļiem “Gāzi grīdā! Bremzes vaļā!”, “Latvija – banku paradīze”, jaunās ģimenes, tostarp māmiņas, ņēma kredītus, bet tagad…

Es domāju, ka šī liekulība ir apbrīnojama, un to es varētu izskaidrot tikai ar balsu zvejošanu.

Es domāju, ka iepriekšējās valdības vadītājam Godmaņa kungam tomēr decembrī, kad tika iztaisīti šie grozījumi daudzos likumos un arī budžets tika samazināts, vajadzēja apsvērt, vai šos pabalstus varam tik lielā mērā atļauties, un paredzēt to daļēju ierobežošanu, nosakot pārejas periodu, piemēram, līdz šā gada rudenim.

Runājot par tiesisko paļāvību un samērīgumu, es gribu teikt, ka nesen Latvijā viesojās Eiropas Cilvēktiesību tiesas priekšsēdētājs Žans Pols Kosta, kas, tiekoties ar tiesību aizsardzības institūcijām, uzsvēra, ka, vērtējot lietas saistībā ar sociālajiem labumiem, tomēr ir jāņem vērā arī nopietnā ekonomiskā lejupslīde.

Protams, šie valdības izdarīto grozījumu projekti nonāks Saeimā un pēc tam Saeima spriedīs par šo tiesisko paļāvību, par iespējamiem pārejas periodiem, bet es tomēr gribētu, lai arī šīs jaunās māmiņas padomā, ka mēs šodien vairs nedzīvojam treknajos gados un, ja netiks arī šīs sociālās lietas samazinātas, tad var rasties situācija, ka nebūs vairs ne māmiņu pabalstu, ne algu, ne arī pārējo labumu.

Es novēlu visiem nosvērtību un izturību šajā grūtajā laikā.

I.Šlesere
(LPP/LC frakcija):

Šodien Saeimas sēde bija samērā īsa. Manuprāt, protams, viens no galvenajiem jautājumiem, kuri šodien tika izskatīti, bija mūsu frakcijas deputātu pieprasījums Ministru kabinetam “Par tiesiskās paļāvības principa ievērošanu Ministru kabineta darbībā”. Mēs uzskatām, ka Ministru kabinets savā darbībā neievēro tiesiskās paļāvības principu – konkrēti, samazina vai plāno samazināt bezdarbnieku pabalstus, groza vecāku pabalstu jeb tā saukto māmiņu algu un arī ģimenes valsts pabalsta saņemšanas nosacījumus. Mēs uzskatām, ka šāda rīcība ir pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmes 1., 91. un 109.pantu. Uzskatām, ka tiesiskajam regulējumam ir jābūt pietiekami stabilam, lai indivīds, vadoties no tiesību normām, varētu pieņemt ne tikai īstermiņa lēmumus, bet arī ilgtermiņā plānot savu nākotni.

Mēs uzskatām, ka demokrātiskā valstī tiesiskās paļāvības princips prasa, lai, izdarot šādus grozījumus, likumdevējs paredzētu saudzējošu pāreju uz jaunu regulējumu. Šādos gadījumos ir jānosaka saprātīgi termiņi vai jāparedz zaudējuma kompensācija.

Mēs uzskatām, ka nedrīkst diskriminēt bērnus, kuri piedzims 1.jūlijā, salīdzinājumā ar mazuļiem, kuri nāks pasaulē jau 30.jūnijā. Uzskatām, ka ir nepieciešams saglabāt jau esošos noteiktos principus, tādēļ mēs plānojam, ka, ja valdība neieklausīsies un nemainīs savu nostāju attieksmē pret jaunajām ģimenēm ar bērniem un neievēros tiesiskās paļāvības principu, tad mēs arī nekavēsimies iesniegt pieteikumu Satversmes tiesai vai arī palīdzēsim sagatavot to topošajiem vecākiem.

Protams, visas šīs pārmaiņas, kas notiek sabiedrībā un pie kā arī strādā Ministru kabinets, ir ļoti satraucošas īpaši šajā laikā. Šonedēļ Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā un Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijā tika izskatīts jautājums par Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrijas likvidēšanu. Šī ministrija tiek sadalīta pa trim dažādām citām ministrijām. Šīs ministrijas kompetences pāries gan uz Tieslietu ministriju, gan uz Labklājības ministriju, gan arī uz Izglītības un zinātnes ministriju. Jāatzīmē, ka 2002.gadā, tad, kad Bērnu un ģimenes lietu ministrija tika izveidota, tās mērķis… izveidošanas mērķis bija viens. Ja sadala kompetences, tās vienkārši nestrādā, nenes nekādus reālus augļus, jo katrai ministrijai ir savas prioritātes. Tieslietu ministrijai ir savas prioritātes, Izglītības un zinātnes ministrijai – savas prioritātes, un Labklājības ministrijai – savas. Un tieši tādēļ tika izveidota šī ministrija, un visa šī politika šo gadu garumā ir tiešām pierādījusi, ka tā ir bijusi efektīva. Es tagad neuzskaitīšu visus tos labos darbus, kas tika pabeigti, bet viens ļoti acīmredzams rezultāts ir tas, ka pa šiem sešiem gadiem, kopš pirmo reizi Latvijas vēsturē bērni un ģimenes tika ierakstīti kā prioritāte arī valdības deklarācijā, dzimstības pieaugums ir palielinājies par 24 procentiem. Mēs uzskatām, ka tas ir ārkārtīgi svarīgi – šajā laikā rūpēties tieši par bērniem, par ģimenēm, kuras vēlas bērnus un kuras ir izšķīrušās dzemdēt bērnus.

Vēl ļoti daudzas satraucošas tendences arī mēs saskatām esošā Ministru kabineta darbībā. Un viena no tām skar mūsu iesākto programmu par brīvpusdienām. Pēc izskanējušās informācijas mums ir zināms, ka tiek plānots nepiešķirt brīvpusdienas, sākot ar otro klasi, kā tas bija lemts… kā to bija lēmis jau Godmaņa kungs. Un visas šīs lietas tiešām mēs… mums sāp sirds. Sāp sirds par to, ka viss šis darbs, kurš tika ieguldīts, tagad ar vieglu roku tiks likvidēts. Tiešām žēl, ka bērni ir tie, kuri mūsu valstī paši pēdējie saņem palīdzību, un pirmie, kuriem palīdzība tiek atņemta. Mūsu partija aktīvi strādās un raudzīsies, lai tomēr bērni un ģimene paliek prioritāte arī šajā valstī.

S.Āboltiņa
(frakcija “Jaunais laiks”):

Šīs nedēļas aktualitāte, protams, ir tā, ka valdība konceptuāli vienojās par budžeta grozījumiem. Tika panākta arī vienošanās par budžeta pieņemšanas grafiku: budžets Ministru kabinetā tiks pieņemts 1.jūnijā, Saeimā – 4.jūnijā pirmajā lasījumā un 12.jūnijā otrajā lasījumā.

Vislielākās diskusijas šonedēļ izraisījis tieši valdības lēmums par budžeta samazinājumiem sociālajā sfērā. Jebkurš lēmums šajā sfērā ir sāpīgs un grūts, jo skar cilvēkus, kuri ir sociāli visneaizsargātākie. Tieši tāpēc valdība atbilstoši jau iepriekš lemtajam un solītajam nelēma par pensiju samazināšanu cilvēkiem, kuri pēc sava darba mūža saņem ne visai lielu atalgojumu un kuriem par to ir jāpērk arī zāles un jāmaksā tāpat par komunālajiem pakalpojumiem. Savukārt attiecībā uz bērnu kopšanas pabalstiem tika pieņemts lēmums saglabāt māmiņu algas gan māmiņām, gan tētiem, un ierobežots ir tikai šo pabalstu maksimālais apmērs. No 1.jūlija maksimālais apmērs būs 500 latu. Es gribu uzsvērt (ikvienu pensionāru aicinu ieklausīties šajā skaitlī): ģimenei 500 latu mēnesī no māmiņas algas vai tēta algas! Tas ir tas, par ko tikko runāja Šleseres kundze. Tāds ir šis necilvēcīgais lēmums, kuru pieņēma valdība! Pretstatā tiem cilvēkiem, kuri strādā un kuru alga varbūt ne tuvu nesniedzas līdz šādai summai. Šīs valdības prioritāte bija, ir un paliks ģimene un cilvēks, ikviens cilvēks. Un šo apbrīnojamo liekulību, kuru demonstrē Latvijas Pirmā partija, var tikai apbrīnot! Pēc principa: “Bagāts viņš, bet mīkstu sirdi…”

Šonedēļ tika lemts par Bērnu un ģimenes lietu ministrijas likvidāciju, reorganizāciju. Jebkura no šīm funkcijām tiks saglabāta. Visas šīs funkcijas tiks saglabātas un nodotas Labklājības ministrijai. Savukārt tad, kad deputāti lēma par to, vai Labklājības ministriju pārdēvēt par Bērnu, ģimenes lietu un labklājības ministriju, pret šādu lēmumu balsoja tikai Latvijas Pirmās partijas deputāti. Apbrīnojama liekulība darbos un vēl lielāka liekulība vārdos!

Es gribu atgādināt ikvienam, ka šādi lēmumi sociālajā sfērā būs sāpīgi, jo tiešām, kā jau es teicu, tie skar cilvēkus, kuri bija rēķinājušies… kuriem ir vai nu jāaudzina savi bērni, vai jākopj invalīdi, vai…

Neviens no šiem lēmumiem nav viegls. Tā diemžēl ir maksa par to, ka mēs bagātajos, treknajos gados nemācējām, negribējām strādāt un taupīt. Šobrīd svarīgākais ir izvest valsti no krīzes un nodrošināt, lai nauda valsts kasē būtu. Ja mēs nepieņemsim šos budžeta grozījumus un nesamazināsim savus izdevumus, nerestrukturēsim ministrijas un visu pārējo mūsu valstī esošo sistēmu, mēs nesaņemsim šo aizdevumu, un tad, es baidos, nebūs šīs diskusijas par to, vai 500 latu māmiņai ir daudz vai maz, jo valsts kasē naudas vienkārši nebūs, nebūs ko maksāt ne 500, ne arī 58 latus, kas ir minimālais māmiņu pabalsts un kas tiks saglabāts un nodrošināts.

Tātad, manuprāt, svarīgi ir arī tie lēmumi, kas šonedēļ ir pieņemti ekonomikas jomas uzlabošanā, lai nauda mūsu valsts kasē varētu ienākt un mēs varētu ātrāk atgriezties pie tā, ka visiem maksātu tik, cik pienākas, un tik, cik ir solīts. Tie ir lēmumi gan par māju siltināšanu, gan… Gribu vēlreiz atgādināt, ka Ekonomikas ministrijas Garantiju fondā ir 32 miljoni… Ir sagatavoti lēmumi par birokrātisko šķēršļu samazināšanu, lai uzņēmējiem būtu vieglāk savu darbu veikt. Tiks vēl lemts par PVN priekšapmaksas atcelšanu, par PVN samazināšanu atpakaļ grāmatām un tūrismam – par to mēs droši vien lemsim attiecībā uz nākamo gadu –, bet jau šonedēļ finanšu ministrs parakstīja lēmumu par to, lai malkai – tas apkures sezonā ir īpaši svarīgi! – PVN tiktu samazināts uz 10 procentiem.

Tā ka es aicinu uz sapratni un solidaritāti šajā situācijā, kādā ir mūsu valsts ekonomika, un aicinu nemēģināt vienu sociālo grupu pretnostatīt otrai. Nauda ir vajadzīga gan bērniem, gan pensionāriem, gan strādājošajiem.

V.Agešins
(frakcija “Saskaņas Centrs”):

Lai gan 12.maijā pēc valdības ārkārtas sēdes labklājības ministrs uzsvēris, ka izmaiņas vecāku pabalstu sistēmā attieksies tikai uz tiem vecākiem, kuru bērni būs nākuši pasaulē pēc 1.jūlija, jau 13.maija pēcpusdienā Labklājības ministrija precizēja, ka māmiņu algu samazināšana skars pilnīgi visus strādājošos vecākus. Tātad valdības viedokļi par māmiņu algām nemitīgi mainās.

Ministrija precizēja, ka līdz 50 procentiem samazinās vecāku pabalstu visiem strādājošajiem vecākiem, neskatoties uz bērna dzimšanas laiku. Patlaban strādājošajiem vecākiem noteiktais pabalsta apmērs ir 70 procentu no personas vidējās sociālās apdrošināšanas iemaksu algas. Savukārt tad, ja bērns būs dzimis pēc 1.jūlija un viņa vecāki, saņemdami māmiņu algu, strādās, viņi saņems tikai 50 procentus no aprēķinātā pabalsta. Turklāt pēc 1.jūlija dzimušo bērnu strādājošajiem vecākiem pabalsts nevarēs pārsniegt 250 latus jeb 50 procentus no noteiktajiem griestiem, kas ir 500 latu apmērā.

No 1.jūlija vecāki, kuri izmantos bērna kopšanas atvaļinājumu un bērna pirmajā dzīves gadā nestrādās, varēs pretendēt uz vecāku pabalstu, ne lielāku par 500 latiem mēnesī. Savukārt tie vecāki, kuri šobrīd jau izmanto bērna kopšanas atvaļinājumu un nestrādā, turpinās saņemt jau aprēķināto summu.

Lai apstrīdētu valdības pieņemto lēmumu par bērnu pabalstu un vecāku pabalstu samazināšanu, frakcija “Saskaņas Centrs” gatavojas vērsties Satversmes tiesā. Pieredze mums diezgan bagāta. Tā, piemēram, Satversmes tiesā pieņēma izskatīšanai opozīcijas pieprasījumu par pensiju indeksācijas atcelšanu. Atgādināšu, ka šā gada 12.martā Saeimas vairākums pieņēma grozījumus likumā “Par valsts pensijām” un šie grozījumi paredz pensiju indeksācijas atcelšanu. Aprīļa sākumā 20 Saeimas opozīcijas deputāti – no politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” un partijas “Sabiedrība citai politikai” – iesniedza pieprasījumu Satversmes tiesā. Mēs pieprasījām izvērtēt, vai likumā “Par valsts pensijām” normas, kas atcēla pensiju indeksāciju, atbilst Satversmes 1. un 109.pantam, un Satversmes tiesa ierosināja lietu par pieņemtajiem grozījumiem likumā “Par valsts pensijām”. “Saskaņas Centra” deputāti ļoti cer uz to, ka lēmums par indeksācijas atcelšanu tiks atzīts par tādu lēmumu, kurš ir pretrunā ar Latvijas Republikas pamatlikumu.

S.Šķesters
(ZZS frakcija):

Jā, šodien tiek pieminēta Labklājības ministrija, tiek skarts sociālais jautājums – māmiņu algas un ģimenes valsts pabalsts tiek samazināts. Ministru kabinets ir par šo jautājumu lēmis. Tas ir skaidrs.

Es saprotu, ka sociālais budžets – tie ir reāli cipari, reāli skaitļi, un Labklājības ministrija un Ministru kabinets tomēr izvēlējās šo mazāko ļaunumu. Vienīgais, ko gribu teikt, ir tas, ka mums tomēr vajadzētu padomāt par šīs normas spēkā stāšanās laiku, jo ģimenēm, māmiņām būtu arī iepriekš jāzina, ka šo valsts atbalstu tādā apmērā, kāds iepriekš bija likumos paredzēts, ģimenēm nebūs iespējams saņemt. Zaļo un Zemnieku savienības frakcija ir gatava diskutēt par to, jo pensijas… Vidējā pensija mūsu valstī šodien ir 107 lati. Maksimums, tie griesti, ko var saņemt māmiņa, ir 500 lati. Kā te jau iepriekš runājušie kolēģi teica, mums tomēr jābūt reālistiem. Šīs sociālās grupas visas ir sāpīgas. Gan māmiņas, gan bezdarbnieki, gan pensionāri, gan invalīdi, kuriem tiešām pabalsti šodien nav tie lielākie. Un tāpēc es domāju, ka te ir jāstrādā pie šā jautājuma. Mums iekšzemes kopprodukts četros mēnešos ir krities par 12 procentiem, tātad reālu ienākumu valsts budžetā šodien nav un šie līdzekļi samazinās. Saprotiet, ka nevar maksāt to, kā nav! Tāpēc es domāju, ka šiem jautājumiem jāpieiet ļoti pragmatiski. Skaidrs, ka, ja situācija tuvākajā laikā uzlabosies, tad šīs sistēmas varēs atjaunot. Es pats, būdams daudzbērnu tētis, varu teikt, ka tā sauktais vecāku pabalsts… to saņem gan mammas, gan tēti, tas ir domāts bērnam. Vecumā līdz gadam faktiski bērnam vajag vecākus, māti… Ir jautājums nevis par to, bet gan par to, cik līdzekļu var atļauties šā bērna uzturēšanai.

Otrs jautājums, kas šodien bija ļoti būtisks, kā minēja arī kolēģi iepriekš, ir Aizsargjoslu likums... Es tur atbalstu to, ka faktiski tiek ievērotas arī vides prasības un vide netiek sagrauta, ir atrasts kompromiss starp uzņēmējdarbību un vides saglabāšanu.

Trešā lieta, par ko gribu informēt, ir tā, ka šī ažiotāža par akcīzes nodokļa atmaksu zemniekiem… ka tā tiks pārtraukta. Varu nomierināt cienījamos lauksaimniekus, ka šī sistēma netiks... nodokļa atmaksa zemniekiem notiks. Vienīgi tiek mainīta akcīzes nodokļa atmaksas administrēšanas kārtība. Varētu būt mainīta... Tomēr es uzskatu, ka tas nodoklis būtu jāadministrē... šā nodokļa atmaksa būtu jāadministrē Finanšu ministrijai, tā kā šā nodokļa ievācēja ir šī ministrija. Bet tas ir jautājums diskusijām.

Novēlu patīkamu darba cēlienu visiem, kas strādā šodien, un visu labu.

V.A.Krauklis
(Tautas partijas frakcija):

Ja jau mēs runājam par šodienas sēdi, tad jāteic, ka pats apjomīgākais un visilgāk izstrādātais likumprojekts, kas tagad tika pieņemts galīgajā lasījumā, ir “Grozījumi Aizsargjoslu likumā”. Darbs pie tā tiešām bija ļoti saspringts. Darba grupa daudzas stundas strādāja kopā gan ar zaļo ideju aizstāvjiem, gan ar tiem, kas vēlas arī kaut ko attīstīt šajās teritorijās. Tiešām kompromisu panākt nebija viegli, bet, es domāju, iespējami labākais variants ir atrasts.

Es gribu akcentēt tikai pašu būtiskāko. Faktiski jau pēc līdzšinējā regulējuma bija tā, ka arī piecu kilometru joslā gar jūru faktiski neko nevarēja būvēt; izņēmums bija šajās vietās esošās dzīvojamās ēkas. Taču tagad šis kompromiss ir tāds, ka uz katra zemes īpašuma neatkarīgi no tā, cik liels ir attiecīgais zemes īpašums, un neatkarīgi no tā, cik zemes vienību ietilpst attiecīgajā zemes īpašumā, būs atļauts izvietot vienu viensētu ar palīgēkām vai arī tūrismam nepieciešamo skatu torni, infrastruktūras un inženierkomunikāciju būves, kā arī viesnīcu un tai līdzīga lietojama ēkas. Ja mēs, vadoties pēc klasifikatora, skaidrojam, ko nozīmē jēdziens “līdzīga lietojuma ēkas”, tās ir arī moteļi, pansijas, līdzīgas īslaicīgas apmešanās vietas, restorāni un kafejnīcas. Un tas nozīmē, ka faktiski nevis tieši pašā jūras krastā, kur, protams, ir jābūt ļoti stingram regulējumam, bet šajā piecu kilometru joslā būs iespējams izveidot arī nepieciešamo tūrisma infrastruktūru. Protams, ir vēl viens ļoti svarīgs faktors – tam jāsaskan ar vietējās pašvaldības teritorijas attīstības plānu. Tas nozīmē, ka, protams, nebūs tā, ka katrs nu tagad būvēs kur gribēs. Taču tur, kur, pēc loģikas viedokļa, ir nepieciešams kāds infrastruktūras objekts – stāvlaukums vai kafejnīca, vai viesu māja –, nu beidzot tiešām to varēs attīstīt, un, es domāju, ieguvēji būs gan vietējie iedzīvotāji, gan tūristi, gan arī faktiski daba, jo šādas infrastruktūras neesamība bieži vien izraisa to, ka, teiksim, atkritumi tiek izmesti kur pagadās… Daba faktiski tiek piesārņota un tiek braukāts kur pagadās, ja nav izveidotas attiecīgās vietas.

Turklāt būs pašvaldībām jāorganizē, lai būtu gājēju celiņi ik pēc noteikta kilometru skaita. Lai nebūtu tā, kā diemžēl ir pašlaik. Vietām gan Vidzemes jūrmalā, gan citur ir tā, ka visur ir dzeloņdrāšu žogi un cilvēki pie jūras netiek desmitiem kilometru garumā… tikai tur, kur ir autoceļš klāt… Tagad būs jāizveido gājēju celiņi. Protams, arī par šo celiņu izveidošanu attiecīgā pašvaldība varēs lemt, vai tur piesaistīt privātus līdzekļus vai pati varēs atļauties projektu finansēt.

Gribu pastāstīt arī par Enerģētikas apakškomisijā lemto. Šonedēļ mēs Enerģētikas apakškomisijā spriedām par atjaunojamajiem energoresursiem, par atbalstu vēja, biomasas, biogāzes enerģijai. Mēs arī uzskatām, ka jauno Ministru kabineta noteikumu projekts nav līdz galam izsvērts, ka tur prevalē faktiski viena veida intereses, un tāpēc aicinām šo diskusiju aktīvi izvērst Saeimā. Faktiski nākamā Enerģētikas apakškomisijas sēde pilnībā tiks veltīta Ministru kabineta noteikumu projekta izskatīšanai, lai, pieaicinājuši visas asociācijas, mēs varētu nonākt pie tādas shēmas, kas ir skaidri saprotama, kas nedz izceļ, nedz noniecina kādu no atjaunojamo energoresursu veidiem un kas ekonomiski ir pamatota, tāda, kuru var valsts šajā situācijā atļauties.

Un gribu pastāstīt vēl arī par to, ko mēs vakar runājām Tautas partijas frakcijas sēdē. Ļoti būtiska bija kārtējā tikšanās ar veselības ministru Ivaru Eglīti, jo skaidrs, ka šis budžeta samazinājums… te jau runāja par līdzekļu samazinājumu sociālajā sfērā, un tikpat sāpīgs tas ir medicīnas jomā. Veselības ministrs Ivars Eglītis valdības lēmumam ir pievienojis savu īpašo viedokli; viņš uzskata, ka tomēr šis samazinājums medicīnai ir par lielu. Un mēs diskutējām par to, kādā veidā varētu šo jautājumu risināt. Skaidrs ir tas, ka, protams, ir nepieciešamas strukturālas reformas, un ministrija pie tā ir aktīvi strādājusi. Šķiet, ministrija ir piedāvājusi visskaidrāko redzējumu, kādos gados un kādās slimnīcās notiks kādi samazinājumi. Ir skaidrs, ka, teiksim, ja kādā mazā slimnīcā dzemdību nodaļā notiek vienas dzemdības dienā vai varbūt vien divās dienās, tad šāda nodaļa nevar pastāvēt šajos ekonomiskajos apstākļos. Skaidrs arī tas, ka šīs slimnīcas jāpārprofilē, jo jāsaglabā pirmās palīdzības sniegšana vai arī, teiksim, palīdzība cilvēkiem, kuri ir gados veci un kuriem nav vajadzīgas sarežģītas manipulācijas. Šādai iespējai ir jāsaglabājas.

Būtībā šīs reģionālās slimnīcas ir jāpārveido par medicīnas pakalpojumu sniegšanas centriem. Un tiešām ir jautājums – ja mēs, nu, tā vienkārši, matemātiski pieejam šim samazinājumam, vai beigu beigās neiznāks tā, ka attālāku rajonu iedzīvotāji faktiski paliks vispār bez medicīnas pakalpojumiem? Tāda situācija nebūtu pieļaujama, tādēļ mēs turpināsim diskutēt gan ar ministru un atbalstīt ministra nostāju, gan arī tad, kad budžets nonāks Saeimā. Šīs būs vienas no smagākajām diskusijām: kādā veidā samazināt šos līdzekļus, lai vispār medicīnu nepadarītu nepieejamu tādām iedzīvotāju grupām.

Vēl mēs diskutējām arī par to, kas notiek ar Latvijas Akadēmisko bibliotēku, un tikāmies ar kultūras ministru Dāldera kungu. Mūsu viedoklis ir tāds: kamēr nav uzcelta Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunā ēka, vispār nevar būt runa par to, ka Latvijas Akadēmisko bibliotēku varētu kaut kur pārvietot.

M.Grīnblats
(TB/LNNK frakcija):

Neapšaubāmi, tuvākā mēneša laikā jautājumi, kas skar budžetu, sociālās jomas aizsardzību un mēģinājumus atdzīvināt tautsaimniecību, būs gan valdības, gan Saeimas uzmanības centrā, bet šodien, pēc vairākiem zīmīgiem vēstures datumiem, tomēr aicinu mazliet parunāt par citu – par nacionālo pašcieņu un mūsu pamatvērtībām.

Šeit gribu pieminēt trīs lietas.

Pirmā. Pēc dažām nedēļām – Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Mūsu frakcijas deputāti ir vienojušies vēlreiz iesniegt nelielu likumprojektu, kas paredz, ka Eiropas Parlamenta deputāta amata kandidātam obligāti jānorāda savs latviešu valodas prasmes līmenis. Divas reizes to jau ir noraidījusi šī Saeima. Ja šādu grozījumu pieņemtu, tas, protams, attiektos tikai uz nākamajām vēlēšanām. Bet, mūsuprāt, tas ir principa jautājums, tas ir būtisks. Latvija izrāda necieņu pret sevi, neizvirzīdama pat šādas minimālas prasības. Kā mēs redzam, piemēram, PCTVL izvirza deputātu, kurš diezgan labi orientējas krievu valodā, nāk no citas Eiropas Savienības valsts un atklāti arī paziņo, ka latviešu valodu nemaz nemācīsies, jo viņam nemaz tādu plānu nav. Te, lūk, jums piemērs šādam pārprastam liberālismam!

Otrā. 9.maijs. Notikums, kurā pietiekami daudz cilvēku pulcējās Pārdaugavā. Tas liecina tikai par to, ka lojalitāte pret Latvijas valsti un mūsu vēsturi nav liela visai plašās iedzīvotāju grupās, konkrēti, nelatviešos, nepilsoņos. Un, neapšaubāmi, ar savu mīkstsirdīgo attieksmi pret daudzu vēstures notikumu interpretāciju mēs šādu lojalitāti neveicinām.

Cita lieta ir karā kritušo karavīru pieminēšana kapavietās un kapu sakopšana, tas ir pavisam kas cits. Taču, neapšaubāmi, 9.maijs ir uzvarētāju datums – ir runa par staļiniskās PSRS uzvaru Lielajā Tēvijas karā. Latvijai šādas iespējas uzvarēt karā nebija, jo 1940.gadā to okupēja padomes, 1941.gadā – hitleriskā Vācija un 1945.gada 9.maijā to okupēja beigu beigās atkal tā pati staļiniskā Padomju Savienība.

Tā, lūk, ir vēsture, kura mums vienmēr ir jāatgādina un jāskatās no Latvijas viedokļa. To apstiprina arī SKDS veiktais pētījums, ka diemžēl ar lojalitāti pret Latviju, pret Latvijas pamatvērtībām, ir visai bēdīgi gan nepilsoņu vidē, gan nelatviešu vidē.

Un trešā lieta – tas ir jautājums par to, ka valdībā, iespējams, tiek gatavots likumprojekts, kas paredz atļaut bijušajiem čekistiem darboties vairākās valsts pārvaldes jomās. Lai kādi būs argumenti, kuri varbūt tuvākajā laikā publiski parādīsies, mūsu apvienība jau tagad var pateikt, ka šāda veida grozījumus mēs neatbalstīsim. Tas ir principa jautājums – nepieļaut okupācijas varas instrumenta, tātad šīs varas instrumenta kodola, čekas bijušo darbinieku, atrašanos valsts varas un pārvaldes iestādēs. Latvijas Republika, ja tā ciena sevi, to nevar atļauties.

J.Pliners
(PCTVL frakcija):

Pirmām kārtām es gribu jums paziņot, ka patiešām no PCTVL iet uz Eiropas Parlamentu desmit Latvijas pilsoņu un viens Eiropas pilsonis – Itālijas pilsonis Džuljeto Kjeza. Viņam ir pieredze, viņš jau Eiropas Parlamentā strādā divus sasaukumus. Viņš runā piecās valodās, un viņš apgalvo, ka, ja viņš būs ievēlēts, gada laikā viņš brīvi runās arī latviski.

Es ceru, ka iepriekšējie runātāji jums izstāstīja par šīsdienas likumprojektiem un citām problēmām. Es gribu pieskarties trim jautājumiem.

Pirmkārt, es gribu pateikties visiem, visiem latviešiem, nelatviešiem, cittautiešiem, kuri godināja 9.maiju – Uzvaras dienu – un atnāca pie Uzvaras pieminekļa vai devās uz Brāļu kapiem. Pret fašistiem, pret nacistisko Vāciju, karoja Sarkanās armijas ietvaros arī divas latviešu divīzijas, kurās iesauca tikai latviešus – pilsoņus. Mums ir zināms, ka reihsministrs Rozenbergs plānoja daļu latviešu iznīcināt, daļu latviešu pārvācot un daļu latviešu izsūtīt uz Krievijas ziemeļu rajoniem. Paldies Dievam, ka toreiz uzvarēja Sarkanā armija un tās sabiedrotie un tas nenotika! Tāpēc mēs dzīvojam neatkarīgā Latvijā. Tikai tāpēc, ka bija tā uzvara, valsts valoda ir latviešu valoda. Mums ir savs parlaments, prezidents, Ministru kabinets, un tā tālāk, un tā joprojām.

Otrkārt, es gribu jums izteikt savu neapmierinātību ar valdības darbību. Jā, valdība it kā domā, uz ko var ekonomēt, bet nemaz nedomā, uz ko un kā var pelnīt. Diemžēl plāno ekonomēt uz maznodrošināto, uz vidējo slāņu rēķina, plāno samazināt māmiņu algas, to pašu grib darīt ar bērnu pabalstiem, un tā tālāk, un tā joprojām. Plāno samazināt slimnīcu skaitu no 59 līdz 24 divu triju gadu laikā, plāno slēgt lauku skolas. PCTVL cīnīsies pret to, protestēs. To nevar pieļaut! Valdība tikai runā par ierēdņu skaita samazināšanu, bet pa vecam strādā valsts aģentūra “Jaunie “Trīs brāļi””, kur darbojas 30 ierēdņi ar augstām algām. Ne pārāk sen izmaksāja prēmijas, 100 tūkstošus, Augstākās tiesas tiesnešiem un citiem darbiniekiem. Nesen, pirms pāris dienām, Izglītības un zinātnes ministrija par 40 tūkstošiem Grūtupa kunga advokātu kantorim pasūtīja noteikumu izstrādāšanu, lai gan pašā ministrijā ir 10 juristi. Un tā es varētu turpināt, un turpināt, un turpināt. Tas nav pieļaujams, un, bez šaubām, PCTVL cīnīsies pret to, un es ceru, ka panāksim, lai normāla, parasta tauta neciestu no valdības nemākulīgas rīcības. Redzēsim, ko teiks valdošo partiju deputāti. No viņiem daudz ir atkarīgs. Un jūs domājiet ar galvu, kā jūs balsosiet nākamajās vēlēšanās! Nevajag un nedrīkst uzkāpt uz tiem pašiem grābekļiem!

Un pēdējais – trešais. Mēs, PCTVL frakcijas deputāti, šodien iesniedzām likumprojektu par mūsu karaspēka piedalīšanos ārvalstu misijās. Kad pirmo reizi sūtījām mūsu zaldātus uz Irāku, es no Saeimas tribīnes teicu, ka mēs esam pret. Mēs negribam, lai cinka zārkos atved māmiņām, sievām viņu dēlus no ārzemju komandējumiem. Pārāk dārgi tas mums maksā. Šodien 164 karavīri ir Afganistānā. Kopumā jau ir Irākā un Afganistānā vismaz 6 cilvēku upuri. Daudzi cilvēki ievainoti. Tas maksā mums daudz līdzekļu. Mēs uzskatām, ka nav ko spert Latvijai savu kāju attālās zemēs. Ja būs nepieciešamība, tikai tad mēs drīkstēsim sūtīt savus karavīrus uz Eiropas valstīm palīdzībai. Ja būs tāda nepieciešamība! Daudz nodokļu līdzekļu aiziet uz tām misijām. Un ko mēs panāksim? Neko mēs nepanāksim. Beigsies tāpat kā 1989.gadā: Padomju Savienības karaspēks no turienes, no Afganistānas, aizgāja. Tāpat aizies ASV un citi NATO sabiedrotie, ieskaitot Latviju. Demokrātiju uz durkļiem atnest uz citu valsti nevar.

Starp citu, kad 2001.gadā sākās operācija Afganistānā, tad viņi ražoja gadā 200 tonnas narkotiku, šodien – vairāk par 8 tūkstošiem tonnu. Ko mēs tur panācām? Neko. Tikai pazaudējām Latvijas jauniešu dzīvības un lielus nodokļu maksātāju līdzekļus. Mēģināsim pierādīt to mūsu deputātiem un ceram, ka mēs vairs nesūtīsim, nevajadzīgi nesūtīsim, mūsu jauniešus uz svešām zemēm.