Ministru kabineta noteikumi Nr.377

Rīgā 2009.gada 28.aprīlī (prot. Nr.27 15.§)

Grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 21.jūlija noteikumos Nr.567 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 208-08 “Publiskas ēkas un būves””

Izdoti saskaņā ar Būvniecības likuma 2.panta ceturto daļu

 

1. Izdarīt Latvijas būvnormatīvā LBN 208-08 “Publiskas ēkas un būves” (apstiprināts ar Ministru kabineta 2008.gada 21.jūlija noteikumiem Nr.567 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 208-08 “Publiskas ēkas un būves”” (Latvijas Vēstnesis, 2008, 113.nr.)) šādus grozījumus:

1.1. izteikt 1.3.apakšpunktu šādā redakcijā:

“1.3. publiska ēka vai būve – ēka vai būve, kurā vairāk nekā 50 % ēkas vai būves kopējās platības ir publiskas telpas vai telpas publiskas funkcijas nodrošināšanai;”;

1.2. aizstāt 9.punktā vārdus un skaitli “telpu orientāciju pret debespusēm drīkst mainīt ne vairāk kā par 10 %” ar vārdiem un skaitļiem “10 % no telpu kopplatības logu orientācija var atšķirties no šā būvnormatīva 2.pielikumā noteiktā”;

1.3. papildināt 10.punktu aiz vārda “skaits” ar vārdiem “un augstums”;

1.4. izteikt 13.punktu šādā redakcijā:

“13. Apbūves intensitāti nosaka procentos kā stāvu platības attiecību pret zemesgabala platību. Stāvu platība ir uz zemesgabala esošo būvju visu stāvu (izņemot pagrabstāvu un bēniņus) visu līmeņu platību summa. Stāvu platību mēra pa katra stāva ārsienu ārējo kontūru, ieskaitot iekšsienas un lodžijas, bet neskaitot balkonus, terases un dabiski ventilējamas neapkurināmas dubultās fasādes, ārējās atklātās kāpnes un arhitektoniskos rotājumus. Aprēķinot stāva platību mansarda stāvam, mērījumu veic 1,6 m augstumā no mansarda stāva grīdas pa ārsienu (augšējā stāva pārseguma) ārējo kontūru. Stāvu platībā neieskaita teritoriju zem būves daļas, kas pacelta virs zemes vismaz 3,5 m augstumā un nepārsniedz 30 % no būves apbūves laukuma. Būvēm, kurām nav ārsienu, stāvu platību mēra pa ārējo norobežojošo konstrukciju kontūru.”;

1.5. papildināt 14.punkta pirmo teikumu aiz vārda “daļas” ar vārdiem “izņemot arhitektoniskos rotājumus”;

1.6. izteikt 15.punktu šādā redakcijā:

“15. Publiskās ēkas būvtilpumu nosaka kubikmetros (m³), summējot ēkas virszemes daļas un pazemes daļas tilpumu starp katra stāva ārsienu ārējo kontūru, ieskaitot iekšsienas norobežojošās konstrukcijas, virsgaismas logus un lodžijas, bet neskaitot balkonus un terases. Ēkas virszemes un pazemes daļas robežšķirtne ir pirmā stāva tīrās grīdas virsmas līmenis (tīrā grīda atbilst nosacītajai atzīmei ±0,00). Būvtilpumā ieskaita apkurināmu vairāklīmeņu ātriju. Būvtilpumā neieskaita gaisa telpu zem ēkas vai ēkas daļas, kas būvēta uz kolonnām, kā arī caurbrauktuvju tilpumu, lieveņu, terašu, dabiski ventilējamu neapkurināmu dubulto fasāžu un ārējo atklāto kāpņu tilpumu un arhitektoniskos rotājumus.”;

1.7. papildināt 16.punkta pirmo teikumu aiz vārda “telpu” ar vārdu “grīdas”;

1.8. aizstāt 18.punkta trešajā teikumā skaitli “1,8” ar skaitli “1,6”;

1.9. izteikt 22. un 23.punktu šādā redakcijā:

“22. Publiskas telpas minimālais augstums no grīdas līdz griestiem ir 2,7 m (rekonstrukcijas vai renovācijas gadījumā – ne mazāks par 2,5 m), horizontālo komunikāciju un tehniskajās telpās – 2,5 m, izņemot telpas, kurām šajā būvnormatīvā noteiktas citas prasības.

23. Pagraba minimālais augstums evakuācijas ceļos, kuros nav šķēršļu, no grīdas līmeņa līdz griestiem ir ne mazāks par 1,9 m.”;

1.10. papildināt būvnormatīvu ar 23.¹ punktu šādā redakcijā:

“23.¹ Ja telpas divstāvu daļa aizņem ne vairāk kā 25 % no stāva platības, platību starp ugunsdrošām sienām nosaka kā vienam stāvam.”;

1.11. papildināt būvnormatīvu aiz 28.punkta ar nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“3.5. Kāpnes, pandusi (slīpnes bez pakāpieniem), uzbrauktuves un pārejas”;

1.12. papildināt 31.punktu ar otro teikumu šādā redakcijā:

“Ēkās, kuru stāva augstums nepārsniedz 3,5 m, ir pieļaujams viens kāpņu laids, ja uz attiecīgo stāvu ir iespējams nokļūt, izmantojot citu risinājumu.”;

1.13. aizstāt 33.punktā vārdus “starpstāvu kāpņu laukumus” ar vārdiem “kāpņu starplaukumus (podestus)”;

1.14. papildināt 34.punktu ar otro teikumu šādā redakcijā:

“Kāpņu starplaukuma (podesta) ģeometriju var mainīt, saglabājot evakuācijas ceļa platumu pa rādiusu.”;

1.15. papildināt būvnormatīvu ar 35.¹ punktu šādā redakcijā:

“35.¹ Ja būvēs, kurās vienlaikus uzturas vairāk nekā 500 cilvēku, kāpņu laida platums evakuācijas ceļos pārsniedz 3,1 m, to ar margām sadala joslās, kas nav platākas par 2 m.”;

1.16. svītrot 36.punktā vārdus “evakuācijas ceļos”;

1.17. izteikt 38. un 39.punktu šādā redakcijā:

“38. Publiskajās ēkās, kurās paredz liftus, kāpņu slīpumu evakuācijas ceļos projektē ne lielāku par ugunsdrošību reglamentējošajos normatīvajos aktos noteikto slīpumu, bet pārējos gadījumos – ne lielāku par 1:2.

39. Ārējās uzbrauktuves kāpums gājēju ceļos nedrīkst pārsniegt 1:12 (8 %).”;

1.18. svītrot 40.punktā vārdus “riteņkrēslu lietotājiem”;

1.19. izteikt 41.punktu šādā redakcijā:

“41. Iekštelpu pandusa kāpums nedrīkst pārsniegt 1:12 (8 %), viesnīcu un sanatoriju numuros – 1:20 (5 %).”;

1.20. svītrot 44.punktu;

1.21. izteikt 45. un 46.punktu šādā redakcijā:

“45. Vienas iekšējās kāpnes no pirmā stāva vestibila U1 ugunsnoturības pakāpes publiskajās ēkās var būt vaļējas līdz astotajam stāvam, ja attiecīgā telpa, kurā atrodas kāpnes, ir atdalīta no blakus esošajiem gaiteņiem (koridoriem) un citām blakustelpām ar ugunsdrošām starpsienām EI 60 un ugunsdrošām durvīm EI 30.

46. U1 un U2 ugunsnoturības pakāpes ēkās (izņemot ēkas, kurās nakšņo cilvēki) kāpnes no pirmā stāva līdz trešajam stāvam vai no pagrabstāva un cokola stāva uz pirmo stāvu var būt vaļējas, ja stāvu kopējā platība nepārsniedz ugunsdrošības nodalījuma maksimāli pieļaujamo platību.”;

1.22. izteikt 3.5.apakšnodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“3.6. Telpu konstrukcijas un to apdare”;

1.23. izteikt 50. un 51.punktu šādā redakcijā:

“50. Publiskās ēkās iebūvētās degtspējīgu materiālu, vielu un uzliesmojošu šķidrumu noliktavas izvieto atsevišķā ugunsdrošības nodalījumā atbilstoši ugunsdrošību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem.

51. Stiklotās norobežojošās konstrukcijas (piemēram, stikla sienas, durvis) projektē vizuāli viegli pamanāmas. Bērnu iestādēs un iestādēs personām ar garīga rakstura traucējumiem pie stiklotajām norobežojošajām konstrukcijām ierīko aizsargrežģi līdz 1,2 m augstumam no grīdas līmeņa vai izmanto citu risinājumu, lai novērstu iespēju gūt traumas.”;

1.24. svītrot 53.punktu;

1.25. aizstāt 54. un 55.punkta pirmajā teikumā vārdu “degtnespējīgiem” ar vārdiem “A1 ugunsreakcijas klases”;

1.26. papildināt būvnormatīvu ar 55.¹ punktu šādā redakcijā:

“55.¹ Ja skatītāju zālē ir transformējama grīda, nodrošina piekļuvi telpai zem attiecīgajām konstrukcijām visā tās platībā, kā arī paredz ugunsaizsardzības risinājumus atbilstoši ugunsdrošību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem.”;

1.27. izteikt 56. un 57.punktu šādā redakcijā:

“56. Skatuves planšetes (horizontālās plaknes) nesošās konstrukcijas projektē no A1 ugunsreakcijas klases materiāliem. Konstrukciju segums var būt no materiāliem, kuru ugunsreakcijas klase ir ne zemāka par B-s1, d0.

57. Piekargriestu karkasi un pildmateriāli nepieciešami šā būvnormatīva 1.pielikuma 4. un 5.punktā minētajās ēkās:

57.1. no A1 ugunsreakcijas klases materiāliem – zālēs, kurās ir vairāk nekā 500 skatītāju vietu;

57.2. no materiāliem, kuru ugunsreakcijas klase ir ne zemāka par B-s1, d0, – zālēs, kurās ir 500 un mazāk skatītāju vietu.”;

1.28. svītrot 58.punktu;

1.29. izteikt 59.punktu šādā redakcijā:

“59. Nesošās konstrukcijas slēgtām sporta būvēm ar stacionārām tribīnēm projektē:

59.1. no A1 ugunsreakcijas klases materiāliem, ja zālē ir vairāk nekā 500 skatītāju vietu;

59.2 no materiāliem, kuru ugunsreakcijas klase ir ne zemāka par B-s1, d0, un konstrukcijām, kuru ugunsizturības robeža ir ne mazāka par 60 minūtēm, ja zālē ir no 300 līdz 500 skatītāju vietām;

59.3. no materiāliem, kuru ugunsreakcijas klase ir ne zemāka par D-s1, d0, – pieļaujams projektēt stacionāro tribīņu nesošajām konstrukcijām, ja vietu skaits tribīnēs ir mazāks par 300.”;

1.30. aizstāt 60.punktā vārdu “degtne­spējīgām” ar vārdiem “ar uguns­reakcijas klasi A1”;

1.31. aizstāt 61.punktā vārdu “teritorijā” ar vārdiem “ārējā pieejā”;

1.32. izteikt 63.punktu šādā redakcijā:

“63. Personām ar redzes vai dzirdes traucējumiem publiskajās ēkās paredz iespēju saņemt nepieciešamo skaņas vai vizuālo informāciju:

63.1. ēku ieejas un telpas aprīko ar labi uztveramām (kontrastējošām un labi izgaismotām) zīmēm un norādēm atbilstoši vadlīnijām par vides pieejamību;

63.2. evakuācijas ceļos durvīm, kā arī grīdām un citām apdares virsmām jābūt kontrastējošām;

63.3. uz kāpņu margām pie pirmā un pēdējā pakāpiena iestrādā stāva numuru Braila rakstā;

63.4. iekārtas un telpu aprīkojumu izvieto ārpus galvenajiem pārvietošanās ceļiem;

63.5. līmeņu maiņu pandusa sākumā un beigās, kā arī kāpņu pirmo un pēdējo pakāpienu marķē ar spilgtu kontrastējošu (dzeltenu vai uz gaiša fona – tumšu) ne mazāk kā 5 cm platu svītru visā kāpņu vai pandusa platumā;

63.6. konferenču un semināru telpas aprīko ar akustisko cilpu, kas novērš blakustrokšņu iedarbību uz cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem.”;

1.33. izteikt 66. un 67.punktu šādā redakcijā:

“66. Apmeklētājiem – riteņkrēslu lietotājiem – koridorus projektē ar brīvo platumu vismaz l,5 m un durvju vērtnes platumu – vismaz 0,9 m, ārstniecības iestādēs – 1,2 m.

67. Publiskajās ēkās, kas ir augstākas par vienu stāvu, visu stāvu apkalpošanai paredz vismaz vienu pasažieru liftu vai slīdošās slīpnes vai izmanto citu risinājumu, kas būtu piemērots personām ar īpašām vajadzībām.”;

1.34. aizstāt 70.punktā vārdu “telpas” ar vārdu “kabīnes”;

1.35. aizstāt 73.punkta pirmajā teikumā skaitli “1,8 m” ar skaitli un vārdiem “1,5 m (brīvais platums)”;

1.36. izteikt 78.punktu šādā redakcijā:

“78. Izeju no lifta cokola stāva un pagrabstāva publiskās telpās, ja tajās nav paredzēta dūmu izvadīšana ugunsgrēka gadījumā, projektē caur ugunsdrošības priekštelpu.”;

1.37. izteikt 79.punktu šādā redakcijā:

“79. Publiskajā ēkā darba telpas platību vienam darbiniekam projektē atbilstoši higiēnas prasībām.”;

1.38. izteikt 80.punktu šādā redakcijā:

“80. Publisku pasākumu telpās, kur nav stacionāru sēdvietu, paredz evakuācijas izejas atbilstoši ugunsdrošību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem.”;

1.39. papildināt būvnormatīvu ar 83.¹ punktu šādā redakcijā:

“83.¹ Publisku pasākumu telpās vismaz 3 % vietu no kopējā vietu skaita pielāgo personām ar kustību traucējumiem, nodrošinot vismaz 1,2 m garu un 0,9 m platu brīvu laukumu ar horizontālu grīdu.”;

1.40. izteikt 97.punktu šādā redakcijā:

“97. Dušas telpas projektē atbilstoši higiēnas noteikumiem un projektēšanas uzdevumam.”;

1.41. svītrot 98. un 99.punktu;

1.42. aizstāt 102.punktā vārdu “trīs” ar vārdu “divi”;

1.43. izteikt 107.punktu šādā redakcijā:

“107. Pirmsskolas izglītības iestādi, ko paredzēts izvietot vienā ēkā ar citādas izmantošanas telpām, atdala no pārējās ēkas daļas kā atsevišķu ugunsdrošības nodalījumu atbilstoši ugunsdrošību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem.”;

1.44. aizstāt 110.punkta otrajā teikumā vārdu “trim” ar vārdu “četriem”;

1.45. svītrot 118.punktā vārdus un skaitli “kas paredzētas vairāk nekā 15 cilvēkiem”;

1.46. svītrot 122.2.apakšpunktā vārdus “evakuācijas ceļos (koridoros)”;

1.47. izteikt 6.3.apakšnodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“6.3. Tūristu un citas īslaicīgas apmešanās mītnes”;

1.48. aizstāt 124.punktā vārdu “Viesnīcas” ar vārdu “Tūristu”;

1.49. papildināt būvnormatīvu ar 124.¹ punktu šādā redakcijā:

“124.¹ Tūristu mītnēs, kuru ēkas kopējā platība nav lielāka par 150 m², minimālais griestu augstums ir 2,5 m, un tās projektē atbilstoši normatīvajiem aktiem par dzīvojamo māju būvniecību.”;

1.50. izteikt 125.punktu šādā redakcijā:

“125. Tūristu un citās īslaicīgas apmešanās mītnēs guļamtelpas minimālais griestu (vai piekargriestu, ja tādi ir paredzēti) augstums ir 2,5 m.”;

1.51. papildināt 127.punktu ar otro teikumu šādā redakcijā:

“Ugunsdrošu sienu neprojektē, ja skatuves pārsegums nav augstāks par skatītāju zāles pārsegumu un skatuvei nav paredzēti šņorbēniņi un zemskatuves dekorāciju glabātava.”;

1.52. izteikt 128.punktu šādā redakcijā:

“128. Ēkās, kurās ir zāles ar 800 un vairāk stacionārām sēdvietām, skatuves (ar šņorbēniņiem) ailas no skatuves puses aizsargā ar ugunsdrošu priekškaru (5.pielikums). Ugunsdrošā priekškara ugunsizturības robežu paredz ne mazāku par 60 minūtēm. Priekškara siltumizolāciju paredz no A1 ugunsreakcijas klases materiāliem.”;

1.53. svītrot 134.punktu;

1.54. svītrot 137.punktu;

1.55. aizstāt 138.punktā pirms vārdu “Skatuvi” ar vārdiem “Šņorbēniņu skatuvi”;

1.56. aizstāt 147.punkta pirmajā teikumā vārdu “degtnespējīgiem” ar vārdiem “A1 ugunsreakcijas klases”;

1.57. svītrot 6.7.apakšnodaļu;

1.58. svītrot 158.punktu;

1.59. svītrot 161. un 162.punktu;

1.60. svītrot 164. un 165.punktu;

1.61. izteikt 170.punktu šādā redakcijā:

“170. Publiskajās ēkās uzstādītajos apkures katlos aizliegts izmantot sašķidrināto gāzi.”;

1.62. svītrot 172.punktu;

1.63. izteikt 1.pielikumu šādā redakcijā:

“1.pielikums

Latvijas būvnormatīvam LBN 208-08

“Publiskas ēkas un būves”

(apstiprināts ar Ministru kabineta

2008.gada 21.jūlija noteikumiem Nr.567)

Publisko ēku un būvju funkcionālās grupas un izmantošanas veids atbilstoši ugunsdrošībai

Nr. p.k.	Būves un ēkas	Funkcionālā grupa	Izmantošanas veids
1.	Izglītības un zinātnes ēkas	1.1. pirmsskolas izglītības iestādes	IV
		1.2. vispārizglītojošās skolas, vidējās speciālās skolas, mūzikas un mākslas skolas, arodskolas un citas skolas	IV
		1.3. internātskolas, bērnunami	III
		1.4. koledžas, augstākās izglītības iestādes	IV
		1.5. zinātniskās pētniecības iestādes un laboratorijas	IV
2.	Ārstniecības, veselības aprūpes, sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes	2.1. aptiekas	IV
		2.2. ambulatorās ārstniecības un fizioterapijas iestādes	IV
		2.3. slimnīcas, medicīniskās un sociālās rehabilitācijas iestādes	III
		2.4. pansionāti un citas sociālās aprūpes iestādes	III
3.	Tūristu un citas īslaicīgas apmešanās mītnes	3.1. viesnīcas	II
		3.2. viesu mājas	II
		3.3. citas īslaicīgas apmešanās mītnes	II
4.	Kultūras un izklaides iestādes	4.1. teātri, kinoteātri, koncertzāles, cirki	IV
		4.2. tautas nami, klubi, diskotēku zāles, kulta ēkas	IV
		4.3. muzeji, galerijas	IV
		4.4. izstāžu zāles un spēļu zāles	IV
		4.5. bibliotēkas un arhīvi	IV
		4.6. citas izklaides ēkas un būves	IV
5.	Sporta ēkas un būves	5.1. stadioni, arēnas	IV
		5.2. sporta kompleksi, peldbaseini	IV
		5.3. sporta spēļu zāles, universālās zāles	IV
		5.4. citas sporta ēkas un būves	IV
6.	Tirdzniecības, ēdināšanas un sadzīves pakalpojumu ēkas	6.1. tirdzniecības kompleksi*, tirgi un citi tirdzniecības uzņēmumi	IV
		6.2. restorāni, kafejnīcas, bāri un citi ēdināšanas uzņēmumi	IV
		6.3. pirtis, veļas mazgātavas, ķīmiskās tīrītavas un citas sadzīves pakalpojumu ēkas	IV
7.	Pārvaldes ēkas	7.1. valsts un pašvaldību iestādes	V
		7.2. tiesas	IV
		7.3. bankas	V
		7.4. biroji un līdzīgas iestādes	V
8.	Sakaru un trans­porta ēkas un būves	8.1. termināļi**	IV
		8.2. pasts un citas sakaru iestādes	IV
		8.3. valsts robežkontroles punkti	V

Piezīmes.

1. * Arī tirdzniecības zāles, kas kombinētas ar izstāžu zālēm vai noliktavām.

2. ** Arī dzelzceļa stacijas, autoostas, lidostas, jūras un upju pasažieru stacijas.”;

 

1.64. izteikt 2.pielikuma 1.punktu šādā redakcijā:

“1.	1.1.	nodarbību telpas	dienvidi	dienvidrietumi, rietumi un austrumi
		guļamtelpas	austrumi	dienvidrietumi, rietumi un austrumi
		virtuve	ziemeļi	citas debespuses”

1.65. izteikt 3.pielikumu šādā redakcijā:

“3.pielikums

Latvijas būvnormatīvam LBN 208-08

“Publiskas ēkas un būves”

(apstiprināts ar Ministru kabineta

2008.gada 21.jūlija noteikumiem Nr.567)

Sanitāro iekārtu minimālais skaits

Nr. p.k.	Būves un ēkas	Funkcionālā grupa	Telpu lietotāji	Cilvēku skaits uz vienu klozetpodu (pisuāru)*	Cilvēku skaits uz vienu izlietni	Cilvēku skaits uz vienu dušu
1.	Izglītības un zinātnes ēkas	1.1. pirmsskolas izglītības iestādes	saskaņā ar higiēnas prasībām izglītības iestādēm, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmas
		1.2. vispār­izglītojošās skolas, vidējās speciālās skolas, mūzikas un mākslas skolas, arodskolas un citas skolas	vīrieši sievietes	20 20	40 40	saskaņā ar higiēnas pra­sībām vis­pārējās pa­matizglītības, vispārējās vidējās izglītības un profesionālās izglītības iestādēm
		1.3. internāt­skolas, bērnunami	saskaņā ar higiēnas prasībām sociālās aprūpes institūcijām
		1.4. koledžas, augstākās izglītības iestādes	vīrieši sievietes	30 30	60 60	saskaņā ar projektēšanas uzdevumu
		1.5. zinātniskās pētniecības iestādes un laboratorijas	vīrieši sievietes	30 30	60 60	saskaņā ar projektēšanas uzdevumu
2.	Ārstniecības, veselības ap­rūpes, sociā­lās aprūpes un rehabi­litācijas iestādes	2.1. aptiekas	saskaņā ar normatīvajiem aktiem par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām
		2.2. ambulatorās ārstniecības un fizioterapijas iestādes
		2.3. slimnīcas, medicīniskās un sociālās rehabilitācijas iestādes
		2.4. pansionāti un citas sociālās aprūpes iestādes	saskaņā ar higiēnas prasībām sociālās aprūpes institūcijām
3.	Tūristu un citas īslaicīgas apmešanās mītnes	3.1. viesnīcas	vīrieši sievietes	60 60	120 120	saskaņā ar projektēšanas uzdevumu
		3.2. viesu mājas
		3.3. citas īslaicīgas apmešanās mītnes	saskaņā ar higiēnas prasībām dienesta viesnīcām vai attiecīgo jomu normatīvajiem aktiem
4.	Kultūras un izklaides iestādes	4.1. teātri, kinoteātri, koncertzāles, cirki	vīrieši sievietes	50 50	100 100	saskaņā ar projektēšanas uzdevumu
		4.2. tautas nami, klubi, diskotēku zāles, kulta ēkas
		4.3. muzeji, galerijas
		4.4. izstāžu zāles un spēļu zāles	saskaņā ar projektēšanas uzdevumu
		4.5. bibliotēkas un arhīvi	saskaņā ar normatīvajiem aktiem par bibliotēkām
		4.6. citas izklaides ēkas un būves	saskaņā ar projektēšanas uzdevumu
5.	Sporta ēkas un būves	5.1. stadioni, arēnas	vīrieši sievietes	80 80	160 160	saskaņā ar projektēšanas uzdevumu
		5.2. sporta kompleksi, peldbaseini
		5.3. sporta spēļu zāles, universālās zāles
		5.4. citas sporta ēkas un būves
6.	Tirdznie­cības, ēdināšanas un sadzīves pakalpojumu ēkas	6.1. tirdzniecības kompleksi**, tirgi un citi tirdzniecības uzņēmumi	vīrieši sievietes	60 60	120 120	saskaņā ar projektēšanas uzdevumu
		6.2. restorāni, kafejnīcas, bāri un citi ēdināšanas uzņēmumi	vīrieši sievietes	30 30	60 60	saskaņā ar projektēšanas uzdevumu
		6.3. pirtis, veļas mazgātavas, ķīmiskās tīrītavas un citas sadzīves pakalpojumu ēkas	saskaņā ar higiēnas prasībām publiskas lietošanas pirtīm vai attiecīgo jomu normatīvajiem aktiem
7.	Pārvaldes ēkas	7.1. valsts un pašvaldību iestādes	vīrieši sievietes	20 20	40 40	saskaņā ar projektēšanas uzdevumu
		7.2. tiesas
		7.3. bankas
		7.4. biroji un līdzīgas iestādes
8.	Sakaru un transporta ēkas un būves	8.1. termināļi	vīrieši sievietes	30 30	60 60	saskaņā ar projektēšanas uzdevumu
		8.2. pasts un citas sakaru iestādes
		8.3. valsts robežkontroles punkti
9.	Darba telpas visās ēku grupās**		vīrieši sievietes	20 20	40 40	saskaņā ar projektēšanas uzdevumu

Piezīmes.

1. * Vīriešu tualetēs pisuārus paredz vismaz pusi no kopējā skaita.

2. ** Ja cilvēku skaits ir mazāks, ierīko vienu klozetpodu atsevišķā kabīnē un priekštelpu, kurā atrodas izlietne.

3. Ja konkrētais gadījums šajā pielikumā nav minēts, sanitāro iekārtu minimālo skaitu nosaka atbilstoši higiēnas noteikumiem attiecīgajai publiskajai ēkai vai būvei.”;

1.66. papildināt 5.pielikuma 1.punktu ar otro teikumu šādā redakcijā:

“Ugunsdrošo priekškaru projektē ar ugunsizturību EI-60.”

2. Būvprojekti, kuri noteiktā kārtībā akceptēti vai iesniegti akceptam līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai un kuru tehniskie risinājumi atbilst attiecīgajā laikposmā spēkā esošo normatīvo aktu prasībām, nav jāpārstrādā atbilstoši šo noteikumu prasībām. Būvprojektus, kuri izstrādāti, pamatojoties uz plānošanas un arhitektūras uzdevumiem, kas izsniegti līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, var nepārstrādāt atbilstoši šo noteikumu prasībām.

3. Noteikumi stājas spēkā 2009.gada 1.jūnijā.

Ministru prezidents, bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrs V.Dombrovskis

Ekonomikas ministrs A.Kampars

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2009.gada 1.jūniju.