Valsts sekretāru sanāksmē: 2009.gada 21.maijā

EM: Par lielākiem sodiem par pārkāpumiem taksometru pakalpojumu jomā

Lai ierobežotu krāpšanas gadījumus taksometru pakalpojumu jomā, Ekonomikas ministrija (EM) ir sagatavojusi grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (LAPK), kurus 21.maijā iesniedza starpinstitūciju saskaņošanai.

Pēdējā laikā ir palielinājies sūdzību skaits par klientu apkrāpšanas gadījumiem taksometros, ir saņemtas gan ārvalstu ceļotāju, gan arī vietējo iedzīvotāju, gan ārvalstu konsulātu darbinieku sūdzības un aicinājumi par nepieciešamību nekavējoties risināt šo jautājumu. Šādi krāpšanas gadījumi atstāj negatīvu iespaidu par Latvijas pakalpojumu kvalitāti un arī negatīvi ietekmē valsts kopējo tēlu tūristu acīs.

Ekonomikas ministrija uzskata, ka šobrīd esošie salīdzinoši nelielie sodi par šādiem pārkāpumiem nesniedz vēlamo efektu, tāpēc pārkāpumi taksometru pārvadājumu jomā turpinās.

Šobrīd Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā par vienoto taksometru tarifu pārsniegšanu, pieprasot un saņemot paaugstinātu braukšanas maksu, vadītājam var tik uzlikts 25 latu sods. Ja šāds pārkāpums tiek izdarīts atkārtoti gada laikā, var uzlikt 50 latu sodu, kā arī uz trim gadiem atņemt tiesības nodarboties ar pasažieru pārvadāšanu. Lai ierobežotu nepamatoti augstu tarifu lietošanu par taksometru pakalpojumiem, Ekonomikas ministrija sagatavojusi grozījumus LAPK, kas paredz palielināt taksometra vadītājam piespriesto sodu par pašvaldības apstiprinātā tarifa pārsniegšanu, nosakot līdzšinējo 25 latu vietā sodu no 125 latiem līdz 250 latiem.

Grozījumi arī paredz, ka atkārtotu pārkāpumu gadījumā tiek piemērots sods no 250 līdz 500 latiem. Savukārt, ja konkrētā pārvadātāja taksometra vadītājs veic gada laikā trešo pārkāpumu, paredzēts uzlikt naudas sodu no 250 līdz 500 latiem ar vai bez licences derīguma apturēšanas uz laiku.

Ekonomikas ministrija prognozē, ka līdz ar grozījumu ieviešanu tiks veicināta taksometru vadītāju un pārvadātāju atbildība par pieprasītās samaksas atbilstību pašvaldībā apstiprinātajiem tarifiem un nodrošinās augstāku pakalpojumu kvalitāti.

Vienlaikus plānots, ka turpmāk taksometru pakalpojumu sniedzēju pārkāpumus izskatīs un par sodu piemērošanu lems pašvaldību administratīvās komisijas, kas būs pakļautas pašvaldības domes izveidotajam autotransporta kontroles dienestam. Šobrīd šie jautājumi tiek izskatīti rajonu vai pilsētu tiesās un tikai gadījumos, ja ir saņemts iesniegums par krāpniecību, kas ir laikietilpīgi un nenodrošina nepieciešamās kontroles funkcijas.

Uzskatām, ka, piemērojot grozījumu projektā paredzētos administratīvos sodus un to pārraudzību nosakot pašvaldībām, tiks nodrošināta efektīvāka negodīgu taksometru pakalpojumu sniedzēju sodīšana par nepamatotu braukšanas maksas pieprasīšanu un saņemšanu, kas veicinās šādu pārkāpumu mazināšanos.

Grozījumu projekts izstrādāts, pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas rīkotajām darba sanāksmēm par taksometru pakalpojumu kvalitātes jautājumiem, kuru laikā Ekonomikas ministrija konsultējās ar Satiksmes ministriju, Rīgas domi, Latvijas Pašvaldību savienību, Latvijas Autopārvadātāju arodbiedrību, Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociāciju un Valsts ieņēmumu dienestu.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

FM: Par grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā

Valsts sekretāru sanāksmē 21.maijā tika izsludināti grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (LAPK). Grozījumi paredz papildināt LAPK atbilstoši likuma “Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu” normām.

Minētajā likumā noteikts, ka atsevišķu likuma subjektu (tajā skaitā nodokļu konsultantu un ārpakalpojuma grāmatvežu, juridiska veidojuma dibināšanas un darbības nodrošināšanas pakalpojumu sniedzēju, neatkarīgu juridisko pakalpojumu sniedzēju un personu, kas darbojas kā aģenti un starpnieki darījumos ar nekustamo īpašumu) uzraudzību un kontroli veic Valsts ieņēmumu dienests (VID), tādēļ grozījumi LAPK paredz tiesības VID sodīt likuma subjektus par šādu pienākumu nepildīšanu:

• iekšējās kontroles sistēmas neizveidošana vai neievērošana;

• apmācību nenodrošināšana darbiniekiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai, lai pilnveidotu viņu prasmi konstatēt neparasta darījuma pazīmes un aizdomīgus darījumus un izpildītu iekšējās kontroles sistēmā paredzētās darbības;

• struktūrvienības vai darbinieka, kurš atbildīgs par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu, nenoteikšana;

• klienta identifikācijas vai izpētes prasību pārkāpšana.

Tāpat grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā paredz atbildību par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā paredzētās informācijas nesniegšanu noteiktajā termiņā un veidā. Likumā noteikts, ka VID uzraugāmajiem likuma subjektiem 10 darba dienu laikā pēc darbības sākšanas par savu darbības veidu rakstiski jāinformē VID teritoriālā iestāde atbilstoši personas juridiskajai vai deklarētās dzīvesvietas adresei. Līdz šim par minētā pienākuma nepildīšanu atbildība netika paredzēta.

Pēc izsludināšanas valsts sekretāru sanāksmē par grozījumu projektu vēl lems Ministru kabinetā.

FM: Par Valsts kases sniegto maksas pakalpojumu cenrādi

21.maijā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti Finanšu ministrijas (FM) sagatavotie grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos par Valsts kases (VK) sniegto maksas pakalpojumu cenrādi.

Grozījumi noteiks, ka maksas pakalpojumus VK sniegs valsts aizdevumu saņēmējiem, kas noteikti likumā par budžetu un finanšu vadību, saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto VK maksas pakalpojumu cenrādi.

Pērn ar veiktajiem grozījumiem likumā par budžetu un finanšu vadību tika izmainīts valsts aizdevumu saņēmēju loks un noteikts, ka valsts aizdevumus var izsniegt pašvaldībām, valsts speciālā budžeta izpildītājiem, studējošo un studiju kreditēšanas programmas izpildītājiem, kapitālsabiedrībām, kurās valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopsummā pārsniedz 50%, kā arī vairāku pašvaldību kapitālsabiedrībām, kurās pašvaldību daļa pamatkapitālā kopsummā pārsniedz 65%, un tiem zinātniskajiem institūtiem un augstskolām, kam ir noteikts atvasinātas publiskas personas statuss.

Tāpat grozījumi noteikumos par VK sniegto maksas pakalpojumu cenrādi paredzēs piemērot maksas pakalpojumus 0,1% apmērā tiem valsts galvojumiem, kas sniegti saskaņā ar likumā par budžetu un finanšu vadību noteikto mērķu realizācijai, bet kas nav iekļauti kārtējā gada valsts budžeta likumā.

Noteikumos tiks arī izslēgta norma, ka VK maksas pakalpojumus sniedz tikai tiem valsts galvoto aizdevumu saņēmējiem, par kuru saistībām valsts vārdā ir sniegti galvojumi, pamatojoties uz kārtējā gada valsts budžeta likumu. Izmaiņas tiks veiktas, jo likums par budžetu un finanšu vadību paredz, ka finanšu ministrs MK noteiktajā kārtībā ir tiesīgs lemt par valsts galvojumu sniegšanu likumā noteikto mērķu realizācijai, tādējādi valsts galvojumi var tikt izsniegti arī gadījumos, ja tie nav paredzēti kārtējā gada valsts budžeta likumā.

Noteikumu projekts paredz piemērot maksas pakalpojumus 0,5% apmērā arī gadījumos, kad valsts kā galvotājs ir veikusi maksājumus kreditoriem valsts galvoto aizdevumu saņēmēju vietā. Šobrīd valsts aizdevumu saņēmējiem tiek piemērots maksas pakalpojums par valsts budžeta aizdevumu izsniegšanu un apkalpošanu 0,5% gadā no izsniegto aizdevumu atlikuma.

Grozījumu projektu vēl izskatīs un par tā pieņemšanu lems Ministru kabinets.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

IZM: Par kārtību, kādā nodrošināma skolēnu drošība izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos

Lai uzlabotu esošo tiesisko regulējumu saistībā ar bērnu drošību izglītības iestādēs, sporta sacensībās un nodarbībās, ekskursijās, pārgājienos, pastaigās un masu pasākumos, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo drošība izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos”.

Jaunajos noteikumos izstrādātas no jauna un precizētas izglītības iestādes vadītājam pašreiz deleģētās funkcijas skolēnu drošības jautājumos. Noteikumi paredzēs, ka izglītības iestādes vadītājam ir jānosaka atbildīgie pedagogi, kas skolēnus iepazīstina ar iekšējās kārtības noteikumiem, drošības noteikumiem un evakuācijas plānu, jānodrošina, ka skolēnu vecāki tiek iepazīstināti ar skolas iekšējās kārtības noteikumiem. Noteikumi paredzēs izglītības iestādes vadītājam noteikt skolēnu vecākiem un citām personām saistošu uzturēšanās kārtību izglītības iestādē, kā arī prasību ziņot medicīnas iestādei un vecākiem, ja radušās pamatotas aizdomas, ka bērns saindējies ar alkoholu, narkotiskajām, toksiskajām vai psihotropajām vielām.

Noteikumi paredz, ka skolas iekšējās kārtības noteikumos būs jānosaka alkohola, cigarešu, narkotisko, toksisko vai psihotropo vielu, gāzes baloniņu, gāzes pistoļu un šaujamieroču iegādāšanās, lietošanas, glabāšanas un realizēšanas aizliegums izglītības iestādē un tās teritorijā, kā arī jāparedz, kādai jābūt bērna rīcībai gadījumā, kad viņš izglītības iestādei nepiederošas personas darbībā saskata draudus savai vai citu cilvēku drošībai. Izglītības iestādes iekšējās kārtības noteikumos arī jāparedz atbildība par noteikumu neievērošanu.

MK noteikumu projekts noteiks, kā un cik bieži bērni iepazīstināmi ar bērnu drošību saistītajiem skolas iekšējiem dokumentiem. Pašreiz spēkā esošais normatīvais akts paredz, ka par drošību masu pasākumos, kuros piedalās 100 un vairāk dalībnieku, par drošību sporta sacensībās un nodarbībās bērni tiek informēti ne retāk kā divas reizes gadā, taču saskaņā ar jaunajiem noteikumiem bērni ar drošības pasākumiem būs jāiepazīstina pirms katra masu pasākuma, ekskursijas un pirms katrām sporta sacensībām.

 “Izvērtējot dažādus gadījumus no skolu pieredzes, nākas secināt, ka nav iespējams apzināt visus potenciālos riskus un atrunāt izvairīšanos no tiem normatīvajos aktos, tomēr ir ļoti būtiski skolotājiem, vecākiem un skolu vadībai būt modriem, analizēt citu skolu pieredzi un izvērtēt riskus, lai izvairītos no jebkāda apdraudējuma bērnu drošībai,” uzsver IZM Profesionālās izglītības un vispārējās izglītības departamenta direktora vietniece Inita Juhņēviča. Speciālisti cer, ka jaunie noteikumi saistībā ar bērnu drošību palīdzēs šos jautājumus risināt īpaši atbildīgi, un gadījumi, kad dažādos izglītības iestādes organizētos pasākumos tiek apdraudēta bērna veselība vai pat dzīvība, netiks pieļauti.

Noteikumu projekts ir saskaņots ar Izglītības valsts inspekciju, Valsts jaunatnes iniciatīvu centru, Latvijas Izglītības vadītāju asociāciju un Latvijas vecāku apvienību “Visi”.

MK noteikumu projekts “Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo drošība izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos” 21.maijā izsludināts valsts sekretāru sanāksmē un pēc saskaņošanas tiks virzīts apstiprināšanai MK.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

LM: Par uzticības personu darbības atvieglošanu darba aizsardzības jautājumu risināšanā

Lai atvieglotu uzticības personu darbību darba aizsardzības jautājumu risināšanā uzņēmumos, Labklājības ministrija (LM) sagatavojusi grozījumus attiecīgajos noteikumos. LM izstrādātie grozījumi noteikumos “Uzticības personu ievēlēšanas un darbības kārtība” 21.maijā izsludināti valsts sekretāru sanāksmē. Par tiem vēl lems valdība.

Atbilstoši projektam paredzēts, ka darba devējam būs jānodrošina nepieciešamais atbalsts uzticības personu ievēlēšanai uzņēmumā. Tāpat papildinātas uzticības personu tiesības, piemēram, saņemt no darba devēja darba aizsardzības normatīvos aktus, normatīvi tehnisko dokumentāciju un citus darba aizsardzības noteikumus, ierosināt veikt atkārtotu darba vides risku novērtēšanu darba vietās, kurās noticis nelaimes gadījums vai radušās briesmas nodarbinātā veselībai un dzīvībai. Vienlaikus uzticības personām būs tiesības izteikt priekšlikumus, kuru īstenošana novērstu vai samazinātu risku nodarbināto drošībai un veselībai.

Projektā noteikti arī uzticības personu pienākumi, t.sk. piedalīties darba vides iekšējās uzraudzības veikšanā, darbā notikušo nelaimes gadījumu izmeklēšanā, kā arī ražošanas iekārtu un objektu nodošanā ekspluatācijā. Noteikumu projekts papildināts ar ieteicamo minimālo stundu skaitu nedēļā, kas darba devējam jāņem vērā, nosakot laiku uzticības personu pienākumu veikšanai.

Savukārt darba devējam turpmāk vairs nebūs jāsaskaņo ar arodbiedrībām uzticības personas atbrīvošana no darba, ja uzticības persona ievēlēta arodorganizācijas sapulcē. Tāpat, izbeidzot darba vai civildienesta attiecības ar uzticības personu, darba devējam par to nebūs jāziņo Valsts darba inspekcijai. Līdz ar to, atbrīvojot uzticības personu no darba, būs jāievēro vispārējā kārtība, kas ir noteikta Darba likumā.

Uzticības persona ir nodarbināto ievēlēta persona, kura apmācīta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un pārstāv nodarbināto intereses darba aizsardzībā.

Mēneša laikā pēc uzticības personas ievēlēšanas darba devējs nodrošina uzticības personas papildu apmācību darba aizsardzības jomā. Uzticības personai jāapgūst pamatlīmeņa zināšanas darba aizsardzībā 50 stundu apmērā. Pēc pamatlīmeņa zināšanu apgūšanas uzticības persona saņem dokumentu par pamatlīmeņa zināšanu teorētiskās daļas apguvi.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

TM: Par Dokumentu juridiskā spēka likumprojektu

21.maijā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Dokumentu juridiskā spēka likumprojekts. To izstrādājuši Tieslietu ministrijas speciālisti saskaņā ar Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānu 2009.gadam.

Kā teikts likumprojekta anotācijā, pašlaik spēkā esošie Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas noteikumi ir plaši piemērojami, proti, tie nosaka, kā izstrādājams un noformējams dokuments, lai tas iegūtu juridisku spēku, raksturo pārvaldes dokumentu sistēmu un paredz dokumenta rekvizītu noformēšanas prasības. Taču šie noteikumi zaudēs spēku nākamā gada jūlijā, kā to nosaka jaunais Ministru kabineta iekārtas likums. Līdz ar to jāizdod jauns likums, kā arī detalizētāki noteikumi par dokumenta oriģināla, tā atvasinājuma un dublikāta noformēšanas kārtību un prasības dokumenta rekvizītu noformēšanai.

Likumprojektā noteiktas prasības tam, lai dokuments iegūtu juridisku spēku. Būs noteikts, ka paraksts, kas atveidots ar dažādiem tehniskiem līdzekļiem – spiedogu, izmantojot datoru, kserokopēšanu vai citādi –, nenodrošinās dokumenta juridisko spēku. Šis nosacījums neattieksies uz drošu elektronisko parakstu, jo jau šobrīd tādam dokumentam ir tāds pats juridisks spēks, kā pašrocīgi parakstītajam dokumentam.

Likumprojekts nodots saskaņošanai visām ministrijām, Nacionālajai trīspusējās sadarbības padomei, Latvijas Pašvaldību savienībai, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam un Valsts kancelejai.

TM: Par programmu nepilngadīgo brīvības atņemšanas soda un apcietinājuma izpildes politikas pamatnostādņu īstenošanai

21.maijā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināta programma, saskaņā ar kuru tiks realizētas pamatnostādnes nepilngadīgo brīvības atņemšanas soda un apcietinājuma izpildē. Programmu izstrādājuši Tieslietu ministrijas (TM) speciālisti.

Programmā paredzēti pasākumi un aktivitātes, kas nepieciešami, lai pilnveidotu normatīvo regulējumu nepilngadīgo resocializācijas attīstīšanai un īstenotu resocializācijas pasākumus, kā arī nodrošinātu ieslodzījuma vietu personāla apmācību darbam ar nepilngadīgajiem ieslodzītajiem, uzlabotu ieslodzījuma apstākļus un iesaistītu nepilngadīgo aprūpē iesaistītās institūcijas atbilstoši to kompetencei.

Programmas ieviešanas rezultātā iecerēts panākt visu to bērna tiesību nodrošināšanu nepilngadīgajiem ieslodzījumā, kas nav pretrunā ar tiesas spriedumu. Paredzēts sākt efektīvas un nepilngadīgo īpatnībām atbilstošas resocializācijas sistēmas izveidi, nepilngadīgo iesaistīšanu resocializācijas procesā, tādējādi samazinot sabiedrības apdraudējuma risku un samazinot noziedzīgu nodarījumu recidīva risku.

Tā, piemēram, plānots veikt izmaiņas noteikumos par apcietināto un notiesāto personu veselības aprūpi, lai nepilngadīgajiem būtu tiesības bez maksas saņemt zobārsta palīdzību, kā arī noteikt obligāto ārstēšanu nepilngadīgajiem ieslodzītajiem, kuriem radušies psihiski vai uzvedības traucējumi alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu lietošanas dēļ. Turklāt pēc ārstēšanas nepilngadīgajiem jānodrošina sociālā rehabilitācija no minēto vielu atkarības, tādējādi nodrošinot adekvātu pakalpojumu saņemšanu atbilstoši sabiedrībā esošajai veselības aprūpei.

Lai uzlabotu jauniešu dzīves apstākļus Cēsu audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem, plānota dzīvojamā korpusa renovācija, ēdnīcas kosmētiskais remonts, administratīvās ēkas telpu kosmētiskais remonts, videonovērošanas sistēmu projektu izstrāde un īstenošana u.c. Šiem darbiem būs nepieciešami gan valsts budžeta līdzekļi, gan arī tiks izmantoti ārvalstu finanšu instrumentu līdzekļi, iesaistoties dažādos projektos.

Paredzēts, ka TM līdz 2011.gada 1.martam un 2014.gada 1.martam būs jāsniedz atskaites Ministru kabinetam par programmas īstenošanas gaitu. Šogad programmas īstenošana notiks esošā budžeta ietvaros, bet jautājums par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu 2010.gadā un turpmākajos gados tiks izskatīts Ministru kabinetā vienlaikus ar citu ministriju budžeta prioritāšu pieteikumiem kārtējā gada valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas un izskatīšanas procesā.

Programmas projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu un Izglītības un zinātnes ministrijai, kā arī Valsts kancelejai.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa