Stenogramma 23. februārī

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Rihards Pīks.

Sēdes vadītājs. Labdien, godātie kolēģi! Sākam 23.februāra ārkārtas sēdi! Darba kārtībā Saeimas lēmuma projekts "Par "Latvenergo" attīstības stratēģiju un privatizācijas nosacījumiem (lietderību)" . Vārds ziņotājam deputātam Arnim Kalniņam, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

A.Kalniņš (LSDSP). Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Deputāti! Atļaujiet man īsumā šodien sēdē šajā jautājumā izteikt savus apsvērumus. Kā mums zināms, Ministru kabinets šī gada 15.februārī pieņēma lēmumu par privatizējamās valsts akciju sabiedrības "Latvenergo" pārstrukturēšanas un privatizācijas nosacījumiem, pamatojoties uz "Latvenergo" valsts pilnvarnieku, "Latvenergo" padomes, Privatizācijas aģentūras un Ekonomikas ministrijas sagatavotajiem materiāliem. Ar šo lēmumu tiek izveidots "Latvenergo" koncerns, paredzot, ka jaunizveidojamā "Latvenergo" koncerna mātes uzņēmums netiek privatizēts, bet tam tiek veidoti trīs vai četri daļēji privatizējami meitas uzņēmumi. "Latvenergo" hidroelektrostacijas tiek iekļautas koncerna meitas uzņēmumā, kas netiek privatizēts. Savukārt termoelektrocentrāles — Rīgas TEC–1 un Rīgas TEC–2 — tiek iekļautas meitas uzņēmumā, kurā 49 procentus akciju var privatizēt, pārējo daļu paturot mātes uzņēmuma kontrolē. Pašreiz paredz neprivatizēt pārvades tīklus, kuri arī tiek iekļauti koncernā kā meitas uzņēmums. Sadales tīkli, "Latvenergo" filiāles, Austrumu elektriskie tīkli, Dienvidu elektriskie tīkli, Centrālie elektriskie tīkli, Rietumu elektriskie tīkli, Ziemeļaustrumu elektriskie tīkli, Rīgas elektrotīkls, Ziemeļu elektrotīkls un tehniskais centrs veido savu meitas uzņēmumu jeb vairākus meitas uzņēmumus, vienlaikus paredzot komercdarbības funkcijas — elektroenerģijas iepirkšana, pārdošana un kontrole, kā arī iekārtu labošana un ekspluatēšana — nodot privātuzņēmumu ziņā. Privatizācijas aģentūra gan jau šobrīd uzskata par lietderīgu privatizēt arī sadales tīklus. Ekonomikas ministrijai kopā ar Privatizācijas aģentūru un "Latvenergo" pilnvarniekiem uzdots sagatavot normatīvo aktu projektus, kas reglamentē elektroenerģijas sadales tīklu komerciālās darbības — iepirkšanu, pārdošanu, kontroli, nodošanu citām uzņēmējsabiedrībām. Privatizācijas aģentūrai ir jāizstrādā "Latvenergo" privatizācijas pirmās kārtas noteikumi, bet septembrī tā jāuzsāk, kas kontekstā ar valdības rīkojumu ir jāsaprot 49 procentu TEC meitas uzņēmumu akciju pārdošanu. Vienlaikus paredzēts sagatavot priekšlikumus par akciju sabiedrības "Rīgas siltums" valsts kapitāla daļas privatizāciju. Tātad valdības kurss ir uz "Latvenergo" pakāpenisku sadalīšanu atsevišķos uzņēmumos un veidot jau konkrētus privatizācijas nosacījumus. Vienlaikus virkne apsvērumu liek mums domāt, ka šis jautājums, šāda lietu virzība ir Saeimas sēdes diskusijas vērts. Un kāpēc?

Latvijas tautsaimniecībai enerģētika ir nozīmīgs saimniecisks objekts, kas no ilgtermiņa interešu viedokļa būtiski skar rūpniecības konkurētspēju, infrastruktūru un iedzīvotāju materiālās labklājības līmeni. Vispirms enerģētikas sektora, tai skaitā arī "Latvenergo", stratēģiskās attīstības un privatizācijas lietderīgums būtu vērtējams saskaņā ar likuma "Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju" 2.panta 1.punktu, kurš skan sekojoši: "Privatizācijas mērķis ir, mainot valsts vai pašvaldības īpašuma objekta īpašnieku, radīt labvēlīgu vidi privātā kapitāla darbībai Latvijas tautsaimniecības attīstības interesēs un sašaurināt darbību, ko valsts un pašvaldības veic kā uzņēmēji." Lūk, arī no šī Latvijas tautsaimniecības attīstības interešu viedokļa kritērija vērtējami visi saimnieciskie lēmumi un likumi arī šodien apspriežamajā jautājumā. Mūsu izpratni mēs gribam izteikt piecos punktos.

Pirmkārt. Saskaņā ar valdības lēmumu akciju sabiedrībā, vēlāk koncernā, "Latvenergo" tiek veidoti vairāki meitas uzņēmumi, siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai Rīgas termoelektrocentrālēs, elektroenerģijas ražošanai Daugavas hidroelektrostacijās, elektroenerģijas pārvadei un elektroenerģijas sadalei. Taču, šādi sadalot pašreiz vienoto uzņēmumu "Latvenergo", var sadārdzināties elektroenerģijas tarifi, jo neizbēgami radīsies papildu izdevumi saimnieciskās darbības koordinācijas laukā, atsevišķu uzņēmumu pārvaldīšanā, sarežģījumi savstarpējos norēķinos un sakarā ar papildus nodokļiem, vispirms jau pievienotās vērtības nodokļa veidā. Te veidojās mākslīgi nodokļu saslāņojumi, kārtainība, kas galu galā gulsies uz patērētāju pleciem paaugstinātas maksas veidā par elektroenerģiju. Arī pēc savas specifikas gan hidroelektrostacijām, gan termoelektrocentrālēm dabiski būt un funkcionēt viena uzņēmuma ietvaros, kas viena otru organiski papildina elektroenerģijas ražošanas vienmērīguma un drošuma ziņā, kā arī ieņēmumu līdzsvarošanā un stabilizācijā. Raksturīgi šajā ziņā ir tieši pēdējie divi gadi, kad viens bija bagāts ar nokrišņiem un otrs nabags. Tātad 1998.gadā Daugavas HES kaskāde mums deva 68 procentus no kopējā elektroenerģijas patēriņa valstī, bet pagājušajā gadā, kā teikt, mazūdeņainā gadā, HES īpatsvars bija tikai 37 procenti jeb elektroenerģijas izstrāde divas reizes mazāka nekā 1998.gadā, tātad šeit kompensēja iztrūkumu gan ar importu, gan ar termoelektrocentrālēs ražoto elektroenerģiju. Tā ka loģiski, lai vienā saimnieciskā kompleksā funkcionētu abi šie darbības veidi. Vienlaikus vairāki eksperti ir konstatējuši, ka šie priekšlikumi, domāju valdības, nav pietiekami pamatoti un argumentēti. Tas sniegts Ekonomikas ministrijas enerģētikas nozares ekspertu padomes atzinumā, kā arī virknē citu speciālistu vērtējumos. Viens no šādiem atzinumiem ir arī jūsu rīcībā, ko parakstījis padomes priekšsēdētājs Oša kungs. Jākonstatē, ka pēdējos gados "Latvenergo" kā vienota un rentabla nacionālā energokompānija sekmīgi realizē valdības politiku enerģētikā, apgādājot iedzīvotājus ar drošu un kvalitatīvu elektroenerģiju par minimālām, visā valstī vienādām un stabilām cenām. Valdības priekšlikumos nav atbildes uz jautājumu, vai, īstenojot iecerētos organizatoriskos pārkārtojumus, situācija uzlabosies, nav parādīta strukturālo izmaiņu ietekme uz enerģijas realizācijas cenām jeb tarifiem.

Kā tad šie procesi norit citās valstīs? Analīze rāda, ka energokompānijas sadalīšana daudzos neatkarīgos uzņēmumos galveno sadalīšanas mērķi nesasniedza, neradīja konkurenci. Sadalīšanas rezultātā deviņu gadu laikā nav radusies konkurence Polijā, Ungārijā, Čehijā. Energokompānijas sadalīšana neatkarīgos uzņēmumos radīja tarifu pieaugumu. Nelieli uzņēmumi vairs nav konkurētspējīgi ar spēcīgām energokompānijām. Piebildīsim, ka "Latvenergo" neto apgrozījums tuvojas 300 miljoniem ASV dolāru, lai gan apkārtējās valstīs Somijā, Zviedrija, Norvēģijā, Dānijā energokompāniju ar šādu nelielu apgrozījumu nemaz nav. Līdzīgi pēc uzstādītām ģenerējošām jaudām, kuras Latvijā ir ap diviem tūkstošiem megavatu, bet par optimālo starptautiskā praksē uzskata 4000 megavatu jaudas vienā kompānijā, bet mēs gribam vēl skaldīt. Pārlūkojot tendences enerģētikas sektorā Eiropā un pasaules valstīs, var novērot, ka uzņēmumu organizatorisko formu veidošana orientēta uz izteikti vertikālu integrētu uzņēmumu struktūru.

Mūsu apstākļos vēl otrādi — izskatot pat iespējas energokompānijai piesaistīt, iegūstot akcijas dabas gāzes piegādes un uzglabāšanas uzņēmējsabiedrībās, tas ir, "Latvijas gāzei". Konsultantfirma "Arthur Andersen" vienā no pēdējiem ziņojumiem pagājušā gada oktobrī par Čehiju konstatēja: lai saglabātu konkurētspēju, mēs esam liecinieki, ka notiek liela mēroga uzņēmumu apvienošanās un iegāde, panākot līdzekļu ekonomiju konsolidācijas ceļā — gan horizonālu gan vertikālu, tādēļ gūstot labāku pieeju galalietotājiem un izdevīgus tirgus, kā arī panākot sinerģiju citās nozarēs, ievērojami samazinot izmaksas, cīnoties par klientiem, pārveidojot uzņēmējdarbības procesu un nostiprinot savas finansiālās pozīcijas. Tāds ir tās atzinums.

Notiek saimnieciskās darbības diversifikācija, dažādošana energokompāniju praktiskajā dzīvē citās valstīs. Šī pati minētā konsultāciju firma izdarījusi arī apskatu analīzes par četriem Eiropas elektroenerģijas uzņēmumiem: "Endes", "PowerSen", "Scottish Power" un "Fortum". Visi šie četri uzņēmumi agresīvi paplašina savu darbību pasaules enerģijas tirgū, kam raksturīga arvien lielāka konkurence. Te vadās no sekojošiem principiem: jo lielāks, jo labāks, panākot mēroga efekta sasniegšanu. Ar darbības diversifikāciju saimniekojot gāzes un ūdens apgādes jomā, ķīmiskajā rūpniecībā, komunikācijās, kā arī izmantojot dabisko saikni starp ražošanu un sadales biznesa jomā, neieklausīties ekspertu atzinumos un neņemot vērā notiekošos procesus elektroenerģijas kompāniju attīstībā Eiropas Savienības valstīs, būtu netālredzīgi.

Kopumā vērtējot, nelaime ir tā, ka Privatizācijas aģentūras un valdības padomdevēji galveno uzmanību pievērš pārstrukturēšanai un privatizācijai, bet neņem vērā kopējās ekonomiskās likumsakarības, izmaksu samazināšanas nepieciešamību, konkurenci, konsolidāciju, diversifikāciju.

Tāpēc bija arī mūsu priekšlikums par izmaiņām Enerģētikas likuma 20.pantā, lai novērstu šķēršļus "Latvenergo" kā vertikāli integrēta uzņēmuma tehniskās un tehnoloģiskās, ekonomiskās un finansu attīstības politikas veidošanai. Sakārtots 20.pants ļaus izvēlēties enerģētikas kompleksa saimniekošanas modeli atbilstoši valsts un sabiedrības interesēm.

Otrais iebildums — un svarīgs — ir risinājuma finansiālais aspekts. Balstoties uz "Latvenergo" speciālistu aprēķiniem par peļņas prognozi un nepieciešamām investīcijām laika posmā līdz 2010.gadam, var teikt, ka stratēģiskā investoru piesaistīšana te nav nepieciešama, ka vajadzīgās investīcijas pat līdz 60% var segt no pašu līdzekļiem — amortizācijas un peļņas un 40% apmērā uz ilgtermiņa kredītu rēķina. Turklāt, ņemot vērā labo nodrošinājumu kredītu ņemšanai un saimniekošanas rentablo līmeni, aizdevumus starptautiskajā tirgū, finansu tirgū var saņemt uz samērā izdevīgiem nosacījumiem, tas ir, ar zemiem procentiem, jo kredītu nodrošinājums ir gandrīz divkārtīgs. Ja līdz 2003.gadam pašu investīcijas būs ap 40 miljonu latu gadā, tad 2004. un 2005.gadā jau 60 miljonu latu, un, sākot ar 2006. gadu, pašu investīcijas jau pārsniegs 80 miljonu latu gadā bez aizņemto līdzekļu piesaistes.

"Latvenergo" paredz tuvāko 10 gadu laikā investēt gandrīz 1 miljardu latu līdzekļu. Tas ir, par šo naudu var uzcelt divas lieljaudas celulozes fabrikas, par vienu tādu Latvijā jau domā pēdējos desmit gadus. Nākamajos desmit gados TEC un HES atjaunošanā plāno izlietot ap 400 miljonu latu, bet elektrisko tīklu modernizācijā ap 550 miljonu latu. Tā ka no šī viedokļa forsēta privatizācija, lai piesaistītu līdzekļus no ārienes, nav nepieciešama. Tātad ar saviem ieņēmumiem var nosegt tekošos izdevumus un investīcijas attīstībai. Uz šo līdzekļu pamata "Latvenergo" uzņēmuma tehniskā bāze tiek pārkārtota uz modernām tehnoloģijām.

1998.gadā investīcijās te tika ieguldīts pāri par 50 miljonu latu, bet pagājušajā gadā — 64 miljoni latu. Šīs preces — elektroenerģijas īpatnība ir tā, ka tā visā Latvijā nonāk iekšējā tirgū, kur noiets vairāk vai mazāk ir garantēts, jo konkurētspēja, salīdzinot ar elektroenerģijas importu, ir skaidra, pietiekami reāli prognozējama kilovatstundas realizācijas cena. Izmaksas arī ir apjaušamas pietiekami precīzi. Galarezultātā aprēķins par iespējamo peļņu tuvākajiem desmit gadiem ir visai reāls.

Šajā sakarībā risinās arī jautājums, vai precizēt "Latvenergo" tirgus vērtību, kas varētu sakārtot amortizācijas peļņas attiecības kā avotu investīcijām. Tas ir, pieaugot amortizācijas īpatsvaram. "Latvenergo" īpašumā, pēc grāmatvedības datiem, pamatkapitāls ir 138 miljoni latu, kas ir vairākas reizes mazāks par tā tirgus vērtību.

"Latvenergo" ir lielākais investors Latvijā un tieši ražošanas sfērā. Protams, ka investīcijas varētu būt vēl mērķtiecīgākas, ja būtu skaidri zināms tautsaimniecības attīstības virziens, it sevišķi reģionālā skatījumā trim, pieciem gadiem, vēl labāk pēc 10–20 gadiem uz priekšu. Tad problēmu būtu vēl mazāk.

Trešais aspekts. Tātad privatizācijas aspekts. Liekas, retais šaubās, ka privātā iniciatīva, privātā uzņēmējdarbība ir spēcīgs saimnieciskās rosības dzinējspēks. Kaut vai piemērs no Latvijas neatkarības atgūšanas pirmajiem gadiem, kad tika veikta tā saucamā mazā privatizācija. Tas ir, ēdināšanas, tirdzniecības un pakalpojumu tīkla privatizācija, kad vēl nebija pat Privatizācijas aģentūras. Tas notika ātri un apņēmīgi, ar labiem rezultātiem. Grūtāk jau gāja ar rūpniecības, būvniecības un transporta uzņēmumu privatizāciju. Taču enerģētikas sektors ir diezgan specifisks, turklāt ar būtisku Latvijas īpatnību, kur elektrības patēriņa lielāko daļu ražo Daugavas hidroelektrostaciju kaskāde.

Enerģētikas likuma esošās normas pieļauj "Latvenergo" privatizāciju pa daļām. Vēl vairāk. Ministru kabineta pilnvarojumā finansu ministrs Krastiņa kungs ir parakstījis pagājušā gada 8.novembrī Latvijas Republikas un Starptautiskā Valūtas fonda ekonomiskās politikas memorandu. Memorandu parakstījis ir arī Latvijas Bankas prezidents Repšes kungs, kurā arī šis jautājums ir strikti atrunāts. Latvijas ekonomiskās politikas memorands Starptautiskā Valūtas fonda direktoru padomē tika apstiprināts pagājušā gada 10.decembrī.

Lūk, memoranda 23.punktā ir teikts, citēju: "Ir nepieciešami arī vairāki grozījumi energo likumdošanā, kas ļautu turpināt "Latvenergo" privatizācijas procesu. Būs nepieciešams grozīt energo likumdošanu arī tādēļ, lai varētu veikt hidroelektrostaciju privatizāciju. Ja par vienu no iespējamajām alternatīvām joprojām tiek uzskatīta "Latvenergo" privatizācija, sadalot to apakšuzņēmumos, tad ir nepieciešams pieņemt likumu par holdingkompānijām, likumu par koncerniem. Tātad šajā memorandumā diezgan drosmīgi ir akceptēta šāda "Latvenergo" virzība.

Šajā sakarībā atgādināsim, ka minētā enerģētikas nozaru ekspertu padome, izskatot dažādus "Latvenergo" pārstrukturēšanas variantus, atzina, ka vispieņemamākais ir variants, ka "Latvenergo" nemaz neprivatizē, otrajā vietā atstājot "Latvenergo" kā vertikāli integrētas uzņēmējdarbības privatizācijas variantu, bet trešajā — "Latvenergo" pārveidošanu koncerna struktūrā ar meitas sabiedrībām, neprivatizējot vienīgi pārvades sabiedrības akcijas.

Piebildīsim, ka pēdējā laikā augstas amatpersonas izsaka viedokli, tajā skaitā arī Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas, akciju sabiedrības "Latvijas Kuģniecība" un citu stratēģiski svarīgu objektu privatizācijas jautājumu sēdēs tiek ziņots, ka šodien nekādā ziņā darba kārtībā nav Daugavas hidroeletrostaciju privatizācijas jautājums.

Tieši šajā sakarībā minēšu vēl divus dokumentus. Pagājušā gada 30.novembrī Ministru kabinetā akceptētā dokumenta "Latvijas Republikas valdības politika enerģētikā" 1.15. punktā rakstīts: "Valdība ir apņēmusies pabeigt uzņēmumu privatizāciju valstī."

Nākamais dokuments. "Politikas reforma, kas šī gada 15. februārī akceptēta Ministru kabinetā sadarbībai ar Pasaules Banku un kas ir īpašo uzdevumu ministra kompetencē sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām. Iedaļā "Enerģētika. Regulēšana un privatizēšana" paredzēts privatizēt šo nozari un uz 2001.gada sākumu pabeigt lielākās daļas "Latvenergo" akciju pārdošanu un uz 2002.gada sākumu pabeigt atlikušo "Latvenergo" daļu pārdošanu ar vēlamo rezultātu, kur valdībai nav gandrīz nekādas ievērojamas īpašuma daļas vai kontroles "Latvenergo" iekšienē vai par šī uzņēmuma darbību.

Šajos dokumentos ir skaidri norādītas šīs biedrības privatizācijā, taču vairāk tas skan pēc pašmērķa, nenorādot, ko tas dos tautsaimniecībai. Nu, un kā tas ir citās valstīs? Ja vērtējam no īpašuma attiecību viedokļa, tad, piemēram, Norvēģijā, Dānijā, Nīderlandē, Francijā un Īrijā saimnieko tikai valsts energokompānija. Zviedrijā, Somijā, Austrijā, Spānijā un Itālijā saimnieko gan valsts, gan privātās kompānijas, bet Lielbritānijā un Beļģijā privātās kompānijas. Liekas, šeit pie šīs informācijas komentāri ir lieki.

Ceturtkārt. Vai šajos projektos viss ir līdz galam izdomāts attiecībā par elektroenerģijas vienota tarifa nodrošināšanu starp atsevišķiem meitas uzņēmumiem, elektroenerģijas sadalē elektrotīklu rajoniem, jo, privatizējot atsevišķus sadales uzņēmumus, var rasties ļoti lielas problēmas ar jaunu mehānismu iedzīvināšanu šeit tā saucamajām šķērssubsīdijām, lai par elektroenerģiju maksātu vienādu tarifu gan Rīgā, gan Alūksnē, gan citā Latvijas reģionā.

Dažkārt tiek pārmests par neskaidrībām šķirtā izmaksu un peļņas fiksēšanā "Latvenergo" sistēmā. Varu piebilst, ka "Latvenergo", kas lietotājiem piegādā līdz 98% elektroenerģijas, darbojas kā energoapgādes uzņēmējsabiedrība ar grāmatvedības līmenī nodalītu uzskaiti: ražošana, pārvadi un selektfunkcijas. Tas dod iespēju veikt pamatotas kalkulācijas gan par elektroenerģijas tarifiem, kā arī elektrotīklu pakalpojumiem.

Piektkārt. Lietderīgi arī precizējumi un zināmas izmaiņas elektroenerģijas iepirkšanā no koģenerācijas stacijām un vēja stacijām. Tas varbūt tieši neizriet no vakar parakstītā Ministru kabineta šī rīkojuma par "Latvenergo" pārstrukturizāciju un privatizācijas nosacījumiem, bet tas tieši saistīs ar šo enerģētikas bloku kā tādu. Tātad jautājums ir precizējumi un zināmas izmaiņas elektroenerģijas iepirkšanā no koģenerācijas stacijām un vēja stacijām. Tagad ir absurda situācija, ka "Latvenergo" ir jāpērk koģenerācijas procesā ražotā elektroenerģija par divkāršu elektroenerģijas realizācijas tarifu. Deputātu janvārī iesniegtajā priekšlikumā paredzēts, ka koģenerācijas stacijām kurināmā siltumspējas izmantošanas kopējai lietderības efektivitātei jābūt ne mazākai par 85%, lai varētu no tām iepirkt elektroenerģiju tuvu importētās elektroenerģijas iepirkuma vidējai cenai.

Nepilnības ir arī Enerģētikas likuma 40. pantā. Pretēji sabiedrības interesēm, kas nepamatoti dotē vēja enerģijas ražošanas jaudu paātrinātu izveidošanu, par cik tā tiek iepirkta par divkāršu elektroenerģijas realizācijas vidējā tarifa cenu, šobrīd vairāk nekā par 6 santīmiem par kilovatstundu. Taču tas ir pretrunā ar patērētāju interesēm, kas būtībā mākslīgi sadārdzinās elektroenerģijas tarifus. Jo energosistēma vairāk iepirks vēja stacijās saražoto elektroenerģiju, jo straujāk kāps elektroenerģijas pārdošanas cena.

Saskaņā ar pagājušajā gadā saņemtajiem pieteikumiem uz vēja ģeneratoriem ar kopējo jaudu 136 megavati, to nodošana ekspluatācijā radītu energosistēmai zaudējumus vairāk nekā par 20 miljoniem latu, kas izsauktu esošo tarifu sadārdzinājumu par vairāk nekā 10 procentiem. Tādēļ priekšlikumos ieteikta kārtība, ka šādus atvieglojumus, turklāt samazinātā apmērā, saņemtu tikai tās vēja elektrostacijas 8 gadu laikā, ja to ekspluatācija uzsākta līdz 2002. gada 1. janvārim. Arī vairākās Eiropas Savienības valstīs, tādās kā Lielbritānija, Īrija, Francija, vēja enerģijas ekonomiskā stimulēšana netiek praktizēta. Citās valstīs šīs sistēmas ir atšķirīgas un ievērojami pieticīgākas nekā Latvijā, atbalstot tās ar mazprocentu aizdevumiem iekārtu iegādes un uzstādīšanas atvieglojumiem.

Saglabājama varbūt esošā kārtība elektroenerģijas iepirkšanai no mazajām hidroelektrostacijām, ja šo staciju un iekārtu ekspluatācija uzsākta līdz 2005. gada 1. janvārim, iepērkot to saražotās elektroenerģijas pārpalikumus 8 gadus no attiecīgās elektrostacijas ekspluatācijas sākuma par cenu, kas atbilst divkāršam elektroenerģijas realizācijas vidējam tarifam Enerģētikas likuma spēkā stāšanās dienā.

Noslēdzot uzskatu, ka "Latvenergo" ir jāliek mierā, lai tā turpina savu iesākto darbu iekšējā pārstrukturizēšanā, investīciju plānu apguvē. Šī sistēma saimnieko ar saviem resursiem un aizņemtajiem līdzekļiem, kuri tiek iegūti ar zemiem procentiem un bez valsts garantijām. Nav jātērē laiks un enerģija, kur to pēc loģikas nav vajadzīgs darīt. Kur nav problēmu, tur nevajag šīs problēmas mākslīgi mums radīt un lietu sarežģīt.

"Latvenergo" gadu gaitā izveidojusies par iestrādātu sistēmu, kas normāli nodrošina apgādi ar elektroenerģiju, ātri novērš krīzes situāciju izraisīto dabas stihiju rezultātā, necenšas atbrīvoties no neizdevīgiem klientiem. Tas ir arī šo darbinieku profesionālais fanātisms, nebūdami formāli "Latvenergo" līdzīpašnieki, akcionāri. Rodas iespaids, ka vadās pēc principa — nu kaut kas jau ir jādara "Latvenergo" restrukturizācijā un privatizācijā. Minstināties tālāk vairs nedrīkst. Varbūt sanāks labāk, bet īsti pamatojuma nav, kaut kāda imitācija. Galvenais, lai būtu savādāk, ja ne citādāk.

Dažkārt mēs jautājam: kā tad īstenojas Eiropas Savienības direktīvas prasības? Tās šobrīd praktiski "Latvenergo" darbībā realizējas un izpaužas šādi: pirmkārt, nodalīta grāmatvedības uzskaite atsevišķi ražošanai, pārvadei un sadalei, nodrošinot caurspīdīgumu. Otrkārt, neatkarīgajiem ražotājiem nodrošināta brīva piekļūšana pārvades sistēmai. Treškārt, pārvades tīkli ir atvērti elektroenerģijas tranzītam, tiek nodrošināti no citiem piegādātājiem pirktās elektroenerģijas pārvadīšanai. Tālāk. Elektroenerģija 30—50% apjomā tiek iepirkta konkurences apstākļos. Tātad iespējama ārvalstu ražotāju elektroenerģijas ieplūšana konkurences ceļā. Noteikti tarifi par pārvades un sadales tīklu pakalpojumiem. Izveidoti pārvades sistēmas operatori, un tā tālāk.

Eksperti iesaka "Latvenergo"pārstrukturizēšanu un privatizācijas jautājumus turpmāk risināt tiešā saistībā ar galveno mērķi — liberāls Baltijas enerģētikas tirgus un Eiropas līmenī konkurētspējīga Baltijas enerģētikas koncerna izveide. Atturoties no "Latvenergo" sadalīšanas un privatizācijas kā no pašmērķa, vienlaikus tuvākajā laikā pabeidzot pārvades un sadales sistēmas operatoru izveidi atbilstoši Baltijas elektroenerģijas tirgus prasībām.

Un neliela, varbūt tāda nākotnes vīzija. Tātad varētu izveidoties vēl spēcīgāka, integrētāka un darbībā daudzpusīgāka energokompānija ar labu konkurētspēju ne tikai Baltijas valstīs. Šīm, ja tā var teikt, ambīcijām, būtu pamats, ja Daugavas HES kaskāde papildinātos vēl ar vidēji draudzīgas, mērenas jaudas hidroelektrostacijām pie Daugavpils un Jēkabpils, kā arī ar jaudīgas, piemēram, ar tūkstoš megavatiem spēkstacijas izbūvi, izmantojot dabasgāzi. Un uz šo divu nosaukto faktoru rēķina, citām apkārtējām valstīm šādu priekšrocību nav, šādas kompānijas ietvaros varēs noturēt relatīvi zemāku katras kilovatstundas pašizmaksu nekā apkārtējo valstu energokompānijās.

Varbūt tās pat ar laiku pievienosies "Latvenergo". Pie izlīdzinātiem elektroenerģijas tarifiem, kad būsim Eiropas Savienībā, mūsu rīcībā, vienalga, kādos budžetos, paliks šī starpība starp izlīdzināto tarifu un individuālo, relatīvi zemāko pašizmaksu Latvijā, kaut vai iekasējot maksājumu veidā par valsts īpašuma izmantošanu, ja nebūs vairs uzņēmuma ienākuma nodoklis. Šī papildu peļņa, papildu rente, dabas dāvana jāizmanto un jāakumulē mūsu Latvijas interesēs.

Jāpalielina elektroenerģijas saprātīgs patēriņš, kas sevišķi saruka rūpniecības un lauksaimniecības krasas lejupslīdes pēc. Šis patēriņš var pieaugt, veidojoties modernai jaunai rūpniecībai, attīstot elektrotransportu pilsētās un dzelzceļa satiksmē, krietni plašāk izmantojot elektroenerģiju mājsaimniecībā, it sevišķi laukos. Jo lielāks būs saimnieciski lietderīgs patēriņš, jo zemākas būs fiksētās nemainīgās izmaksas uz katru kilovatstundu, un līdz ar to stabili paliks un nepalielināsies arī elektroenerģijas tarifi. Ar to tālāk nostiprināsies arī energokompānijas "Latvenergo" finanses. Tas nav aplis. Tā ir spirāle, kur abām pusēm — patērētājam un ražotājam — ir nesauraujams organisks kopsakars kopējā tālākā pašattīstībā. Mēs varam būt pateicīgi "Latvenergo" par sekmīgo saimniekošanas darbu, kas ir Baltijas un Eiropas līmeņa uzņēmums.

Lai arī turpmāk strādājošajiem "Latvenergo" sistēmā saglabātos darbības motivācija ar apziņu, ka tā ir vajadzīga. To pierāda arī tas, ka viena paaudze pēc otras šajā enerģētiķu saimē ir pārņēmusi labāko un veiksmīgi strādā jaunos, arvien tehniski un ekonomiski sarežģītākos apstākļos.

Un pēdējā piebilde. Aicinu savus kolēģus deputātus vēlreiz izskatīt mūsu lēmuma projektu un pievienoties tam pozitīvā veidā. Mēs janvārī jau izskatījām grozījumus, iespējamos grozījumus Enerģētikas likumā, kur mūsu balsis bija diezgan līdzsvarotas, bet tomēr pozitīvs finišs nebija. Šodien ir iespēja spert nākamo soli. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies! Atklājam debates. Vārds debatēs Jevgēnijai Stalidzānei, Jaunās partijas frakcija.

J.Stalidzāne (JP). Cienījamie kolēģi! Šodien mums ir viens no svarīgākajiem jautājumiem Latvijas tautsaimniecības attīstībā. Nu īpaši visus tas sevišķi neinteresē, jo troksnis zālē ir ļoti liels. Bet nu es ceru, ka tomēr kaut kas aizķersies arī šajā trokšņa pārņemtajā zālē. Jo "Latvenergo" tālāka attīstība nodrošinās arī pārējo mazo nozaru attīstību, it īpaši vidējo un mazo uzņēmumu attīstību.

Diemžēl Latvijā par svarīgu nozaru attīstību, lauksaimniecību, mežsaimniecību, zivsaimniecību, kuģniecību un arī enerģētiku tajā skaitā, nav domājusi un nepieciešamos pasākumus nav veikusi neviena valdība. Ne tās, kuru laikā tika uzsākta privatizācija, ne tās, kuras valda pašreiz. Aināra Šlesera kā ekonomikas ministra laikā parādījās cerība, ka notiks nozaru izvērtēšanas process un ar visu nozaru ekspertu padomu, palīdzību tiks mēģināts atrast vispareizākais attīstības ceļš katrai nozarei, lai izveidotu kopēju, savstarpēji saistītu un papildinošu nozaru attīstības koncepciju. Starp šīm nozarēm kā galvenā figurēja enerģētika tautas uzņēmumu veidā, jo pirms 60 gadiem Kārlis Ulmanis bija jau nonācis pie secinājuma, ka tikai vienota energosistēma spēs labi attīstīties pati un veicinās citu nozaru attīstību.

Šodienas energokompāniju ir grūti salīdzināt ar tā laika energokompāniju, sevišķi jau ražošanas apjomu ziņā. Šodien ražošanas jaudas ir 2000 megavati, 120 gabali... 110, 330 kilovoltu apakšstacijas, pārvades un sadales tīkli ir 100 tūkstošu kilometru garumā. Gada apgrozījums ir 167 miljoni latu. Energosistēmas veiksmīgu darbu nodrošina 7400 darbinieki. Mēroga efekts bija svarīgs pirm 160 gadiem, un vēl jo svarīgāks tas ir šodien, ņemot vērā pasaules un Eiropas kompāniju apmērus.

1996.gada 21.februārī ar Ministru kabineta rīkojumu "Latvenergo" tika nodots privatizācijai. Vai kāds ir varējis atbildēt, kāpēc tas ir jādara? Nav neviens to pamatojis, jo nav formulēts pārstrukturizācijas un privatizācijas mērķis un ekonomiski nav pierādīts, kāpēc tas ir jādara. Vienīgais iemesls — tas ir sarakstā. Kāpēc? Par šādas pieejas pareizību lielas šaubas radīsies tad, ja atskatīsimies nesenā pagātnē.

1992., 1993.gadā, pārejot uz tirgus ekonomiku, Latvijas tautsaimniecībā bija vispārējā ekonomiskā krīze. Tādā situācijā bija jāstrādā arī "Latvenergo". Cenas atsevišķiem kurināmā veidiem palielinājās 600 reizes. Patēriņš elektroenerģijai nokrita par 60%. Uzņēmumam bija debitoru parādi —64 miljoni. Tā rezultāts — kompānija attīstībā nevarēja ieguldīt 70 miljonus latu.

1996.gadu kompānija iesāka ar lielu parādu par gāzi un importēto elektroenerģiju — 28 miljoni latu. Tomēr, ieguldot milzīgu darbu uzskaites sistēmas sakārtošanā, uzņēmums spēja ieguldīt sistēmas modernizācijā 12 miljonus latu un gadu beidza ar peļņu. Un tad rodas arī laba doma — kāpēc to laist valsts kasē, ja sagraujot, privatizējot, pārstrukturizējot var radīt iespēju šos līdzekļus novirzīt finansiālajiem grupējumiem?

Arī nākamie gadi pēc 1996.gada pierāda, ka vienotas energokompānijas saglabāšana nav kļūda, jo uzņēmuma ekonomiskie rādītāji kļūst arvien labāki. Kompānija 3 gadu laikā attīstībā iegulda 155 miljonus latu, un visa šī summa nav kredīti, par kuriem jāmaksā bargi kredītprocenti, un tā nav arī investoru nauda, kur 20% aiziet peļņā un tajā pašā laikā 1998.gadā valstij nodokļos nomaksā 47,4 miljoni latu un 1999.gadā — 54 miljoni latu. Pasaulē ir pierādīts, ka vislabāk un ekonomiskāk var strādāt tās energokompānijas, kuru ražošana pārvada, sadale darbojas kopā. Un šis princips ir ievērots 82% gadījumu.

Diemžēl pret visiem pasaules paraugiem un praksē pierādītiem ekonomiskiem likumiem "Latvenergo" ir paredzēts sadalīt un tā veidot kaut ko nezināmu, it sevišķi, ja mums nav Koncerna likuma. Ja arī steidzamā kārtā tas tiks pieņemts un pakārtots tik steidzamai privatizācijai, tas nav nopietni. Jebkura likuma darbība, dzīvotspēja un pareizība ir jāpārbauda praksē un par pārbaudes objektu nedrīkst izvēlēties Latvijas tautsaimniecības mugurkaulu. Lai cik dīvaini, Latvijas pārstrukturizācijas un privatizācijas jautājums tika izsludināts ar MK lietu, un vēl steidzami. Un līdz ar to tas nebija jāsaskaņo ar pārējām ministrijām. Vismaz nezinu, ka uz šī jautājuma izskatīšanu būtu bijis uzaicināts "Latvenergo" prezidents, vai vismaz kāds cits nopietns enerģētikas speciālists. Jā, šis pārejas periods var būt ļoti auglīgs, īpaši veikliem darboņiem, un slepenība un ātrums var radīt iespēju pārstrukturēt šo uzņēmumu ekonomisko grupējumu interesēs.

Savā laikā privatizācijas aģentūras ģenerāldirektors Jānis Naglis kādā no masu medijiem bija izteicies — "Latvenergo" valda sastingums, un tas ir miris uzņēmums. Ja jūs klausījāties uzmanīgi Kalniņa kungu, tad viņš jau pieveda visus piemērus par to, kā energokompānija ir pārveidojusies un tās darbība šodien pilnīgi atbilst Eiropas Savienības prasībām, un to apliecina arī ekonomiskie rādītāji. Un tā nav tikai tukša instrukciju sarakstīšana, tas viss ir paveikts šajā lielajā, sarežģītajā, tehniskajā sistēmā praktiski, kas ir prasījis lielu darbu, lai, visu to veicot, nepavājinātu sistēmas ekonomisko un tehnisko stāvokli.

Arī sarunās ar Lietuvu un Igauniju mūsu premjers Šķēles kungs ir runājis par Baltijas enerģētikas tirgus radīšanu, kas varētu notikt 2002.gadā. Šajā informācijā arī teikts, ka Latvija atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas atpalika enerģētikas monopoluzņēmuma privatizācijā. Bet kāpēc nav izdarīti secinājumi — cik labi, ka šos četrus gadus nesteidzāmies. Jo tagad, salīdzinot ar igauņiem, lietuviešiem, mums ir ļoti spēcīga energokompānija, kas četru gadu laikā spēja nodokļos valstij nomaksāt 130 miljonu latu, kaut gan pašas īpašums un pamatlīdzekļi ir novērtēti tikai ar 138 miljoniem latu. Termocentrālēs samazināts kurināmā īpatnējais patēriņš par 9%, un tas dod 2 miljonu latu ekonomiju. Komerczudumu samazināšana sadales tīklos divu gadu laikā dod iespēju ietaupīt 8 miljonus latu, un veikta ir HES un TEC savstarpējo darbības režīmu optimizācija. Valdība savā politikā bija paredzējusi, ka enerģētikai tarifus drīkst celt 10% katru gadu. 1998.gadā tarifi tika paaugstināti tikai par 6,3%, 1999. gadā un 2000.gadā tarifi nav paaugstināti. Igauņi un lietuvieši ir reorganizējušies un pārstrukturizējušies daudzkārt. Un daudzkārt tika nomainīts arī menedžments. Bet kā par brīnumu Latvijas energokompānija ir labākā starp šīm Baltijas energokompānijām.

Neiztur kritiku arī tas, ka privātais uzņēmums vienmēr strādā labāk nekā valsts. Gāzes tarifi pēdējos gados ir cēlušies četrreiz straujāk nekā elektroenerģijas tarifi. Un gāze nebūt nav pieejama visos Latvijas nostūros, un Latvijā to pašu varam teikt par "Lattelekom". Nebūt neatbilst cenu kāpums tam apjomam, kādi ir izdarīti ieguldījumi šajā struktūrā. Kvalitāte laukos nav uzlabojusies, un vai ir uzstādītas tās modernākās un lētākās iekārtas? Banka "Baltija" arī bija privāts uzņēmums, un jūs jau visi zināt, kas tur sanāca. Naftas produktiem arī cenas ir cēlušās divreiz straujāk nekā elektroenerģijas cenas. Respektablu pētījumu firmas dati liecina, ka vertikāli integrētu uzņēmumu vērtība ir par 40 miljoniem augstāka nekā sadalīta pēc tam izveidotā koncerna vērtība. Vēl šiem 40 miljoniem ir jāpārskaita pārstrukturēšanas izdevumi, kas ir lēšami vismaz 20 miljonos latu. Veiktie pētījumi rāda, ka "Latvenergo" turpmāko saimniecisko darbību, rēķinoties ar tirgus pieprasījumu un nepieciešamo investīciju programmu, var nodrošināt ar pašu līdzekļiem un īstermiņa kredītiem. Uzņēmumam nav nepieciešams piesaistīt stratēģisko investoru līdzekļus, kas ir visdārgākais attīstības veids. Vēl jārēķinās ar četrām dažādām administrācijām, pilnvarniekiem, padomēm, arī tiem visiem būs jāmaksā, un vai ir jēga sākt jaukt energokompāniju, neredzot galarezultātu. Jo šeit nav tik vienkārši, šeit tai finansiālai nojaukšanai līdzi ir jāseko arī visām tehniskajām iespējām. "Latvenergo" ir vienotās kompānijas perspektīvais attīstības plāns līdz 2010.gadam un arī līdz 2025.gadam. Bet vai tāda perspektīva ir saskatāma Ministru kabineta piedāvātajā variantā? Ir paredzēts, ka līdz 2010.gadam investīcijām no pašu līdzekļiem ir iespējams piesaistīt 900 miljonus latu, un to varēs vislabāk nodrošināt tad, ja paliek TEC un kopā un darbojas vienā kopējā sistēmā. Darbojoties vienotā kopējā sistēmā, ir arī iespējama optimāla savstarpējā kreditēšana, kas neprasa papildu procentus, ko pieprasīs jebkura cita banka. Un tad, ja paliek kopā šie abi objekti, HES un TEC, tad arī būs iespējams piedalīties enerģētikas tirgū jebkurā diennakts un arī jebkurā gada laikā, jo tieši tā var vislabāk atregulēt ražošanas procesu.

Augstāk minētais ir pietiekams arguments, kas runā par labu vienotas energosistēmas pastāvēšanai, tad kāpēc valdība steidzami risina jautājumu par atstrādātas sistēmas sagraušanu? Šis ir jautājums bez atbildes. Var izteikt tikai minējumu, ka tas ir grupējumu interesēs iegūt lielu ekonomisko labumu. Pilnīgi nesaprotamas ir dažu pozīcijas deputātu runas, kad tādas ģenerējošas jaudas kā TEC–1 un TEC–2 jāprivatizē tāpēc, ka tās ir uz sabrukuma robežas. Tad kāpēc šie cilvēki tad, kad tika aicināti iepazīties ar šiem objektiem uz vietas, to nedarīja? Lielu izbrīnu rada arī "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK nostāja, kura nežēlīgi cīnās par radikālu Valsts valodas likumu, par svētku un atceres dienām, kas, protams, ir ļoti apsveicami, arī to ļoti vajag, bet svētkus svinēt, dziesmas dziedāt, dejas dejot noteikti varēsim, jo arī indiāņi rezervātos to ļoti labprāt dara, bet runāsim gan valodā, kādā valodā runās bizness, un esiet par to pārliecināti. Zinu, ka ikvienā no partijām ir cilvēki starp deputātiem, kuriem ir dārga sava zeme, sava valsts, bet nesaprotu, kāpēc viņi ar saviem balsojumiem pieļauj tādu procesu norisi, kas grauj valsts neatkarību. Jaunā partija savā trešajā kongresā pieņēma rezolūciju, kurā bija paredzēts runāt ar visām valdošajām partijām par "Latvenergo" saglabāšanu kā vertikāli integrētu uzņēmumu.

Esam visiem deputātiem centušies piegādāt informāciju, kur respektablas firmas izdara nopietnus secinājumus, ka mūsu mazajā valstī ar miljons 130 tūkstoš patērētājiem "Latvenergo" nedrīkst dalīt, nedrīkst sagraut, tas atstās graujošu iespaidu uz katru Latvijas iedzīvotāju, uz katru uzņēmumu. Zinu, nekādas patriotiskas runas nespēs ietekmēt cilvēkus, kuri ir ieinteresēti "Latvenergo" privatizācijā, tāpēc griežos arī pie Latvijas iedzīvotājiem būt aktīviem un izteikt savu viedokli. Tautas liktenis ļoti bieži ir arī pašas tautas rokās. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Nākamajam vārds Vladimiram Makarovam — ekonomikas ministram.

V.Makarovs (ekonomikas ministrs). Labdien, cienījamie kolēģi! Ar gandarījumu uzņēmu ziņu, ka Saeima ir gatava padziļināti diskutēt par energosektora attīstību valstī. Apsveicami un godīgi pret Latvijas sabiedrību, bet, noklausoties runas, man likās, ka ir 1988.gads un emocijas gūst virsroku. Cienījamie kolēģi, enerģētikas sektors tiešām ir tautsaimniecības mugurkauls. Un sabiedrība vēlas saņemt drošus, operatīvus, lētus un stabilus pakalpojumus no enerģētikas sektora. Mēs daudz klausījāmies, tikai aizmirsām pateikt, ka "Latvenergo" peļņa jau tika nodrošināta, pateicoties visaugstākajiem tarifiem Baltijas valstīs. "Latvenergo" šobrīd ir laba kompānija, droša un stabila kompānija, un tomēr "Latvenergo" darbā mēs redzam, redzējām un, ja neko nemainīsim, redzēsim problēmas, kuras sit pa katru Latvijas iedzīvotāju, gan par tiem, kas šobrīd aizstāv pārmaiņas, gan par tiem, kas šodien ir aktīvi pret. Kas ir "Latvenergo"? Stabila kompānija, kuras vērtība ir no 600 līdz 800 miljoniem latu atkarībā no ekspertu vērtējuma un izvēlētā modeļa. Kas ir "Latvenergo"? Šobrīd ir 17 filiāles, no kurām četras pārstāv ražošanas sektoru, viena — pārvadi, septiņas filiāles — sadali un pieci servisa uzņēmumi. Kāda ir "Latvenergo" darbība? Apgrozījums 1997.gadā — 156 miljoni latu, 1999.gadā — 168 miljoni latu. Peļņa 1997.gadā — 18,7 miljoni latu, 1998.gadā — 48,6 miljoni latu, 1999.gadā — 9,7 miljoni latu. Stabils uzņēmums, tikai peļņas svārstības no 3–5 reizēm. Un, ja uzņēmums spēj sevi atjaunot tikai 40–50 gadu laikā, diez vai uzņēmumā viss ir tādā kārtībā, kā mums apgalvoja iepriekšējie runātāji.

Nākamais. Latvija ir elektroenerģijas eksportētāja valsts, un no tā mums neizvairīties, importētāja valsts, es ļoti atvainojos. Pašu saražotā elektroenerģija 1997.gadā sastāda 70%, 1998.gadā — 90,5% no patēriņa, 1999.gadā — 66% no patēriņa. Pieci gadi privatizācijas procesā, vai tas kalpoja šī uzņēmuma stabilitātei? Kaut vai darbiniekiem neskaidrības par nākotni, kādēļ Šlesera kungs tad neierosināja pārtraukt privatizāciju, nodot Ekonomikas ministrijas kā atbildīgās ministrijas pārziņā, un viss ir kārtībā. Kur nu, Šlesera kungs bija Amerikā un solīja, ka notiks privatizācija, un dodiet to labāko modeli. Šobrīd šai valdībai ir jātiek arī ar šīm sekām galā, jo sākums jau nav tikai šīs valdības laikā. Sākums ir arī tad, kad bija citi pārstāvji Ekonomikas ministrijā. Un pie skaļiem vārdiem nu neaizmirsīsim pagātni. Tas, kas spļauj pagātnē, tas spļauj akā, no kuras kādreiz būs jādzer.

Kāda ir valdības pozīcija? Ļoti vienkārši. Esiet tik laipni, pārdomāti un pārliecinoši izlasiet, lai atcerētos un saprastu, par ko runā valdības pieņemtais rīkojums. Šeit pārsvarā gāja runa par privatizāciju. Privatizācijas sadaļa faktiski ir vieni 10%. Pārdomāsim to elementāri. Pierādījumi pirmkārt, veikt padziļinātu izpēti, lai nodrošinātu kooperāciju Baltijas valstu elektroenerģijas tirgū. Kāpēc? Latvija ar saviem 2,5 miljoniem iedzīvotāju tiešām ir pārāk maza stabilai elektroenerģijas kompāniju darbībai.

Kopā ar Igauniju mēs jau esam 4 miljoni iedzīvotāju, kopā ar Lietuvu ir jau 7,5 miljoni iedzīvotāju. Šajā laikā, šīs valdības laikā, tiek veikts pastiprināts darbs, lai šie procesi ne tikai tiktu formulēti, bet reāli arī sāktos. Jā, ambiociozs uzdevums! Sākot ar 2003.gadu, vienots Baltijas valstu elektroenerģijas tirgus. Un vēlāk, vēl tālāk. Mēs aizmirstam pateikt, ka, piemēram, Vācijas elektroenerģijas apgādes operatori Krievijā iepērk elektroenerģiju divas un trīs reizes lētāk nekā Latvija. Kāpēc? Tāpēc, ka ir lielāks patērētāju skaits, lielāka drošība nepieciešamo produktu pārdod lētāk. Mēs vienkārši to negribam. Jo kompānija jau var attīstīties. Tas nekas, ka tautsaimniecība klibo. Tas nekas, ka ražotājs nespēj nomaksāt par elektroenerģiju. Pacelsim tarifus un maksās tie, kas spēj samaksāt. Šo periodu "Latvenergo" jau ir izgājis 1990.gadu sākumā.

Otrs. Restrukturizācija. Radīt iespēju, ka skaidri redzams, cik kurš "Latvenergo" pakalpojums maksā un par ko mēs maksājam. Lai vienkārši neatkārtotos apbrīnojami skaistās 3 miljonu lietas. Katru reizi kaut kas tāds jau parādās. Kāpēc? Mēs baidāmies no tā — ka skaidri redzēt ne tikai, kur ir šķērsu subsīdijas, bet kur nauda aiziet arī nevietā. Varbūt no tā mēs baidāmies. Un privatizācija, pieļaut privātā kapitāla līdzdalību tajos segmentos, kur investīcijas ir iespējams, kur investīcijas ir nepieciešams piesaistīt, saglabājot "Latvenergo" kā neprivatizējamu valsts akciju sabiedrību. Un tajā brīdī, kad valdības rīkojums būs izpildīts, valdība turpinās praksi, ko ir iesākusi attiecībā uz "Air Baltica". Pēc privatizācijas procesa beigām attiecīgais uzņēmums nonāks tās ministrijas pārziņā, kura atbild par attiecīgo sektoru. Par to arī mēs nerunājam, vienkārši nemanām.

Un pašās beigās divas ironiskas piezīmes, kas vilina uz pārdomām. Piedāvātajā lēmuma projektā ir pateikts, ka var privatizēt uz atsevišķa likuma pamata. Kalniņa kungs! Šādi atsevišķi likumi jau Latvijas praksē bija 90. gadu sākumā. Kāds ir rezultāts? Vai tie neapmierinātie zemnieki, kas protestē, ka atsevišķi pārstrādes uzņēmumi viņiem nemaksā par piegādāto produkciju? Vai to mēs gribam? Taču man vairāk pamatota liekas cita ideja. Ļoti vienkārši: principā jau privatizēsim, bet tikai tad, kad mēs būsim valdībā!

Cienījamie kolēģi, nesapņosim par to, kurš no mums kurā brīdī ir pozīcijā, kurš — opozīcijā! Ļausim uzņēmumam attīstīties, sasniegt tos mērķus, kas ir vajadzīgi 21.gadsimtā! Tie ir kvalitatīvi, lēti un droši pakalpojumi. Bez pārmaiņām to nevar izdarīt. Zem guloša akmens pat ūdens netek. Ļausim "Latvenergo" tiešām iekarot pozīcijas, kādas šis uzņēmums un šā uzņēmuma strādnieki sen jau ir pelnījuši!

Sēdes vadītājs. Paldies, Makarova kungs!

Vārds debatēs Leonam Bojāram, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Cienījamie Latvijas iedzīvotāji! "Latvenergo" tiešām ir vienīgais palikušais, visu Latvijas Republiku aptverošais, efektīvi strādājošais uzņēmums. Tā darbību nodrošina augsti kvalificēti darbinieki, kas uzņēmumu uztur ļoti labā kārtībā. Mūsu presē diemžēl ir parādījušies apmelojumi, kuri adresēti inženiertehniskajam sastāvam un kurus izteikuši politiķi, — ka sliktā tehniskā kārtībā uztur uzņēmumu, tajā skaitā TEC-1 un TEC-2.

Kad deputātu grupa bija šajos uzņēmumos, tad varēja paskatīties. Viņu tehniskais stāvoklis un kārtība ir ne sliktāka, pat labāka nekā viena otra ierēdņa dzīvoklis. Protams, ka "Latvenergo" jūs neredzēsiet skaistu mēbeļu, katru gadu, man liekas, viņi nemaina automobiļus. Tas norāda uz to, ka viņi saudzīgi izlieto savus finansiālos līdzekļus un strādā kvalitatīvi. Diemžēl to nevar teikt par mūsu valdības kabinetiem, Privatizācijas aģentūru un citām iestādēm, kuri apgādā sevi ar skaistām mēbelēm, automobiļiem, un, protams, pirtīm. Varu pateikt arī to, ka, satiekoties ar darbiniekiem un paskatoties viņu sasniegtos rādītājus, no viņiem var tikt tiešām mūsu ierēdņi ņemt paraugu, kā ir jāstrādā.

Kas attiecas uz pašu sistēmu, no 1947.gada tajā nav bijušas avārijas, nav degušas apakšstacijas, lielie transformatori, un Latvijā nav bijis, neskatoties uz stihiju gadījumiem, lielu enerģijas pārtraukumu sistēmās. Diemžēl tā nav ne Rietumos, ne Austrumos, un cieš pat Amerikas štati. Uzņēmums gūst peļņu. Protams, visdažādākajā veidā var transformēt un parādīt, kāda ir tā peļņa, bet, tā vai citādi, mums ir unikāla Daugavas kaskāde, kura priekš tādas valsts kā Latvija, mazas valsts, ir ļoti nozīmīga.

Jau no 1992. gada ārzemju kompānijas un arī iekšējie darboņi ir metuši aci uz "Latvenergo". Tāpēc arī notiek visdažādākās pārrunas, runas un arī spriešana par šā uzņēmuma darbību, bet tas strādā, un strādā efektīvi, un tam ir Latvijas ekonomikā nozīme. Mēs parakstījām, protams, ar Starptautisko valūtas fondu skaistu memorandu, 22. un 23.pantā ierakstījām, ka 1999. gadā būs sagatavota "Latvenergo" privatizācija, bet, ja mainīsies likumdošana, tad, protams, tā sadalīšana, kura ir iedomāta, kaskādu elektrostaciju apakšstacijas, sadales un viss šis uzņēmums tiks izpārdots par santīmiem.

Nolaist plaukstošu uzņēmumu nav liela māksla, un Latvijas tautsaimniecībā mēs redzam diezgan daudz piemēru, kuri norāda uz to neefektīvo darbību no Privatizācijas aģentūras puses un citām ministrijām, un mums pazuda no redzesloka Okeāna zivju ķeršanas flotile, Upju flote, mēs "sekmīgi" privatizējām VEF, ļoti pamatīgi pastrādājām ar Vagonu rūpnīcu. "Alfa", kura bija lielākā Eiropas pusvadītāju rūpnīca, palikusi tikai atmiņā arhīvos. Mikroelektronika ir nozudusi no mūsu redzesloka. Es nerunāju par Robotu rūpnīcu, Eksperimentālo iekārtu rūpnīcu un citām rūpnīcām. Tāpēc "Latvenergo" privatizēt nevar, to pieprasa arī Latvijas iedzīvotāji, tai jāpaliek vienotai sistēmai Latvijas valsts īpašumā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Nākamajam vārds Modrim Lujānam, frakcija "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā".

M.Lujāns (PCTVL). Labvakar, cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij, cienījamie ministri! Protams, es, noklausoties cienījamā Makarova kunga runu, sapratu, ka šī problēma ir ļoti nopietna. Kaut arī es gribētu nedaudz jums arī visiem precizēt to, ka "Latvenergo" cenu un cenu par sniegtajiem pakalpojumiem nosaka Latvijas Republikā Tarifu regulēšanas padome un valsts pilnvarnieki. Līdz ar to "Latvenergo" varētu arī, iespējams, pārdot iedzīvotājiem savu produkciju lētāk, bet to lemj valsts pārstāvji. Protams, "Latvenergo" ir ekonomikas mugurkauls. Bet ir arī cīņās speciāls paņēmiens — sitiens pa mugurkaulu. Un, ja tādu sitienu izdara, tad līdz ar to viss subjekts sabrūk.

Līdz šim mēs esam vienmēr atbalstījuši totālu privatizāciju, un "Latvenergo" ir viens no totālās privatizācijas jautājumiem. "Latvenergo" ir viens no sekmīgi strādājošajiem uzņēmumiem, kas no savas peļņas var nodrošināt ne vien esošo pamatfondu uzturēšanu kārtībā, bet arī to atjaunošanu, rekonstrukciju. Nekādi nav saprotama steiga, ar kādu valdība vēlas privatizēt šo valstij un iedzīvotājiem vitāli svarīgo uzņēmumu.

Īpaši aizdomīgi ir Privatizācijas aģentūras plāni, piesaistot tā sauktos stratēģiskos investorus. Šķiet, ka tas liecina par dažādu cilvēku personīgo ieinteresētību šādā privatizācijas variantā. Tam var būt vēl bēdīgākas sekas, nekā izraisīja "Lattelekom" privatizācija. Dīvainā kārtā Privatizācijas aģentūras ierosinātais un valdības apstiprinātais privatizācijas variants ir daudz neizdevīgāks par to, ko izstrādājuši trīs valsts pilnvarnieki, kas katrs pārstāv savu valdības koalīcijas partiju. Ja valsts pilnvarnieki ierosina privatizēt tikai termoelektrocentrāles, saglabājot 51% kapitāldaļu valsts īpašumā, tad valdības apstiprinātais variants paredz privatizēt arī sadales tīklu un uzņēmumu "Rīgas siltums". Par valdības rīcības atklātību un godīgumu ir lielas šaubas, jo kas gan varēs aizliegt valdībai pēc neilga laika pieņemt jaunu lēmumu par valsts kapitāldaļu pārdošanu? Tādā gadījumā Rīgas pilsētas siltuma apgāde nonāks privātmonopola rokās, kuri varēs diktēt sev vēlamos tarifus un citus noteikumus.

Par valdības aizkulišu spēlēm, kas tiek slēptas no sabiedrības, liecina kaut vai tas, ka ekonomiskās politikas memorandā valdība ir apsolījusi Starptautiskajam valūtas fondam panākt tādus Enerģētikas likuma grozījumus, kas dotu iespēju privatizēt Daugavas hidroelektrostaciju.

Nevar arī ticēt valdības solījumiem nodrošināt nākotnē zemus elektroenerģijas realizācijas tarifus, jo katram skaidrs, ka elektroenerģijas sadales tīklu uzturēšana un elektrības novadīšana līdz patērētājam par katru kilovatstundu Rīgā izmaksā mazāk nekā Ziemeļaustrumu tīkliem, kas apkalpo samērā reti apdzīvotus lauku rajonus. Ja tiktu privatizēta sadales tīklu komerciālā darbība, tajā skaitā elektroenerģijas iepirkšana, tad nav skaidrs, kas gan dotēs šos tīklus, lai saglabātu visā valstī vienotus tarifus. Ja šis jautājums netiks atrisināts, tad viens no diviem: vai nu nebūs privatizētgribētāju vai arī privatizētājiem būs jāatļauj paaugstināt enerģijas tarifs reti apdzīvotos lauku rajonos piecas līdz desmit reizes.

Visos privatizācijas variantos ir paredzēts pārveidot "Latvenergo" par koncernu, kas apvienotu patstāvīgus meitas uzņēmumus. Nekāda ekonomiska pamatojuma šādiem variantiem nav. Gluži otrādi. Tas neizbēgami sadārdzinās elektroenerģijas tarifus, jo šiem patstāvīgajiem meitas uzņēmumiem, veicot savstarpējos norēķinus, būs jāmaksā pievienotās vērtības nodoklis. Nekādu kritiku neiztur argumenti, ka dabīgā monopola — "Latvenergo" — sadalīšana patstāvīgos uzņēmumos veicināšot konkurenci. Nevar pastāvēt konkurence starp vienotu tehnoloģiskā procesa dažādām sastāvdaļām, no kurām katra izpilda savas funkcijas, bet elektroenerģijas ražošana, pārvade un sadale ir vienots tehnoloģisks process. Pavisam dīvains apgalvojums, ka, sadalot "Latvenergo" , lielākie patērētāji varēšot pēc saviem ieskatiem izvēlēties elektroenerģijas piegādātājus. Jājautā — kas gan būvēs paralēlus augstsprieguma un sadales tīklus? Tātad arī šis arguments ir domāts vienīgi sabiedrības maldināšanai.

Lielum lielais vairums no pasaules energokompānijām darbojas ar pilnu ciklu — no ražošanas vai iepirkšanas līdz pārvadei un sadalei. Tāpēc jebkura un jebkāda atsaukšanās uz ārzemju pieredzi ir pilnīgi nevietā.

Pavisam neizskaidrojams ir — kā var pieņemt lēmumu par uzņēmuma privatizāciju, ja nav zināma tā tirgus vērtība? Pašreizējā "Latvenergo" bilances vērtība ir tikai 92 miljoni latu, tajā skaitā Daugavas hidroelektrostacija ir iekļauta bilancē tikai par 29 miljoniem latu, lai gan tā vidēji gadā dod apmēram 40 miljonu latu peļņu. Tātad bez objektīva novērtējuma un jaunas pārcenošanas bilances sastādīšanas nekādi privatizācijas pasākumi nav veicami, ja vien privatizētājiem nav nodoms izpārdot šo vērtīgo valsts īpašumu par smiekla naudu, saņemot pretī ievērojamus personīgus labumus.

Pret pārsteidzīgo un ekonomiski nepamatoto "Latvenergo" privatizāciju iebilst ne tik vien Saeimas opozīcijas frakcijas, bet arī Ekonomikas ministrijas Enerģētikas ekspertu padome ar pazīstamo ekonomistu Uldi Osi priekšgalā un Enerģētiķu biedrība, kurā ir Latvijas vadošie zinātnieki. Acīmredzot šos cilvēkus taču nevar apvainot simpātijās kreisajiem uzskatiem, kā to dara valdība par katru, kas iedrošinās iebilst pret ekonomiski nepamatotiem vai visai apšaubāmiem privatizācijas variantiem.

Politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija atbalstīja kopējo opozīcijas partiju iesniegto likumprojektu "Par grozījumiem Enerģētikas likumā", kas paredzēja "Latvenergo" saglabāt kā vienotu valsts uzņēmumu un visus tā privatizācijas variantus apstiprināt ar Saeimas pieņemtiem likumiem. Diemžēl valdības koalīcijas frakcijas bez īpašiem argumentiem šos priekšlikumus noraidīja. Noraidītajos likuma grozījumos bija paredzēts arī ieviest kārtību elektroenerģijas iepirkšanā no tā sauktajām koģenerācijas stacijām.

Jāsaka, ka pašlaik tiek izkropļots pats koģenerācijas jēdziens, un tāpēc veikli darboņi var iegūt milzu peļņu, pārdodot "Latvenergo" valsts energoapgādei pilnīgi nevajadzīgu elektroenerģiju. Saskaņā ar pastāvošo likumu par uzņēmējdarbību enerģētikā, kuru visai pārsteidzīgi pieņēma 6. Saeima, "Latvenergo" ir spiests iepirkt no koģenerācijas stacijām elektroenerģiju 8 gadu laikā par divkāršu vidējo faktisko elektroenerģijas realizācijas tarifu. Tas ir vairāk nekā 6 santīmi par kilovatstundu. Koģenerācijas iekārtu uzdevums ir pirmkārt apgādāt patērētājus ar kvalitatīvu siltumenerģiju, lai panāktu efektīvu kurināmā izmantošanu, kā blakus produktu ražot arī elektroenerģiju.

Sakarā ar to, ka likumos nav precīzi definēts koģenerācijas jēdziens, ir iespējamas dažādas ļaunprātības. Piemērām, SIA "Elektro Gulbene" iegādājas vecu dīzeļģeneratoru, kas nekādi nav spējīgs pildīt siltuma apgādes funkcijas. Tomēr minētais SIA pieprasa no "Latvenergo", lai iepērk no tās elektroenerģiju par dubultu realizācijas tarifu un vēl samaksā soda naudu par iepriekšējo periodu, un, neskatoties uz "Latvenergo" pretošanos, uzvarēja tiesas procesā.

Pašlaik "Latvenergo" ir pieņēmis Privatizācijas aģentūras rīkojumu maksāt dubulto realizācijas tarifu SIA "Windau" ierīkotajai koģenerācijas stacijai Bauskā. Tādējādi šī SIA, kas ieguldījusi nedaudz vairāk par 26 tūkstošiem latu, varēs 8 gadu laikā katru gadu pelnīt 12 miljonus latu. Ja minētā SIA realizēs savu nodomu iekārtot 16 koģenerācijas stacijas, tad tā, izmantojot tiesības 8 gadu laikā saņemt dubulto tarifu, iegūst 128 miljonu latu peļņu, kas pats par sevi ievērojami sadārdzinās elektroenerģijas tarifus patērētājiem.

Lūk, kādus zaudējumus valstij un iedzīvotājiem nodara šāds lobisms, ar kuru 6. Saeimas laikā nodarbojās ne viens vien tagad arī 7. Saeimā ievēlētais koalīcijas partiju deputāts.

Vai nebūtu pienācis laiks darīt galu šim negodīgajam veikalam, grozot attiecīgo likumu? Politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija aicina balsot par iesniegto Saeimas lēmuma projektu, lai novērstu valstij un iedzīvotājiem neizdevīgo privatizācijas variantu, kuru lielā un neizprotamā steigā valdība ir pagājušajā nedēļā apstiprinājusi.

Cienījamie kolēģi! "Latvenergo" — tas ir Latvijas dzīvības jautājums. Eksportējam koksni un neeksportējam tehnoloģiskos izstrādājumus. Mēs esam jau pietuvinājušies agrārai valstij. Un man ir sajūta, ka tuvākajā laikā varbūt Latvijas laukos daudzi jūsu vēlētāji, tajā skaitā valdošais vairākums, pavadīs vakarus nevis pie elektrolampiņas vai neskatīsies jūsu vadoņus televīzijā, bet pie svecītēm lasīs varbūt kādu avīzi. Tā ir mūsu Latvijas realitāte. Un tas ir jūsu rokās. Un tas ir tajā skaitā arī cienījamā Makarova kunga rokās. Totāla privatizācija. Varbūt padomāsim, vai visi objekti ir jāprivatizē. Un šis ir mūsu jautājums. Un tādēļ es aicinātu atbalstīt projekta nodošanu komisijām. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies! Nākamajam vārds deputātam Ivaram Godmanim, "Latvijas ceļa" frakcija.

I.Godmanis (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Man liels prieks, ka mēs diskutējam par tautsaimnieciskiem jautājumiem atšķirībā no iepriekšējām sēdēm, kad mēs darījām kaut ko citu. Atļaujiet, es izteikšu arī savu skatījumu uz šo jautājumu.

Pirmkārt, kādā veidā iet runa par sadalīšanu, vai šis valdības lēmums nozīmē sadalīt "Latvenergo"? Un kādā nozīmē sadalīt? Ja mēs rūpīgi lasām, kas tur rakstīts: "No kapitālviedokļa valsts kapitālu nezaudē, kapitāls tiek sastrukturēts meitas kompānijās." Tad es domāju, labi, ja nekas pārdots netiek, ja tiek veidotas simtprocentīgas meitas kompānijas, atskaitot vienu, zem "Latvenergo", kur ir pārmetums sadalīšanā? Tad es pamazām mēģinu pats noskaidrot. Man šķiet, ka galvenais pārmetums ir operatīvā sadalē. Ko nozīmē operatīvā sadale? Tas nozīmē to, ka "Latvenergo" valde patlaban un izpilddirektori de facto , viņi pieņem operatīvus lēmumus visos trijos virzienos — sadalē, pārvadē un ģenerācijā. Līdz pašai apakšai tur lejā vertikāli. No vienas puses, neapšaubāmi, "Latvenergo" valdei un vadībai ir absolūti centralizēta kontrole pār visām šīm trim lietām, un, ja šo kontroli sadala un operatīvo rīcību sadala, tad pārmetums ir skaidrs, ka pret to ir protests. Tagad jautājums: vai mēs te esam tādi speciālisti, ka mēs te varam pateikt — vai drīkst sadalīt vai nedrīkst. Katrs izmanto savus argumentus. Katrs. Mēs dzirdējām ministra spožo uzstāšanos, mēs dzirdējām ļoti detalizētu uzstāšanos arī no Kalniņa kunga puses, no Stalidzānes kundzes puses. Es no savas puses varu pateikt tikai vienu piemēru. 1993.gadā man nācās pēc valdības strādāt vienā no lielākajām Vācijas kompānijām, kas ir pasaulē lielākā farmācijas kompānija, kas arī ir koncerns ar 300 miljonu marku apgrozījumu Un es biju tieši tajā laikā piecus mēnešus pašā centrā štābā un citos departamentos, kad notika šāda te arī dalīšana, bet dalīšana faktiski notika operatīvi. Ko nozīmē priekš "Latvenergo" šāda dalīšana? Arī vāciešiem tas bija šausmīgi sāpīgs process. Ko tas nozīmē "Latvenergo"? Tas nozīmē sekojošu lietu, kā es to saprotu, ir plusi un mīnusi. Es vēl par privatizāciju nerunāju, tikai par restrukturizāciju. Kādi ir plusi? Pluss, ka tik tiešām katram no šiem virzieniem — ģenerācija, pārvade un sadale — atsevišķi ir savs peļņas un zaudējumu rēķins, sava bilance, savs audits, savs izmaksu aprēķins — gan proporcionālo, gan fiksēto izmaksu aprēķins un sava atbildība par savu rezultātu.

Otrs. Ja šai meitas kompānijai dotu tiesības strādāt tirgū un pirkt, piemēram, pārvadei elektroenerģiju ne tikai no ģeneratoriem Latvijā iekšpusē, bet arī ārpusē, un strādāt tirgus nosacījumos no austrumiem, no rietumiem, tad tik tiešām varētu noskaidrot, kāda ir šī te konkrētā "Latvenergo" meitas kompānijas rentabilitāte. Un atbildība ir ļoti augsta.

Kāds ir mīnuss? Tad, kad taisām meitas kompānijas, viena otrai pārdod pakalpojumu ar 18% pievienotās vērtības nodokli. Neapšaubāmi, ja nereorganizē līdz meitu līmenim, tad šī nodokļa nav. Ja taisa meitas kompānijas, tad ir skaidrs, ja pārvadi pērk no ģenerācijas — 18%. Sadale no pārvades — 18%. Ja mēs tā no valsts viedokļa paskatāmies, valsts it kā varētu saņemt vairāk nodokļu, bet no kompānijas viedokļa, neapšaubāmi, ne ļoti patīkama lieta.

Otrs. Vai ir liela traģēdija, un es redzēju, kā vācieši mocījās, vai tiešām liela traģēdija, ko darīs "Latvenergo" tagad, ja pieņems likumu par koncernu, lūk, šī te koncerna valde, mātes uzņēmumu vadība. Tā starpība, ja tiešām izdarīs to, ko valdība te ir pieņēmusi, tā starpība ir tajā apstāklī, ka "Latvenergo" valde vairs nenodarbosies ar tieši operatīvu lēmumu pieņemšanu par visdažādākajiem jautājumiem. Bet viņi kontrolē, lūk, šīs te trīs kompānijas, kas ir apakšā zem viņiem. Pārvade, sadale un ģenerācija. Un kontrolēs praktiski kā akcionāri, kā tie, kas pieņem lēmumus, vai vienu virzienu mazināt, otru — palielināt, investīcijas vienā samazināt, otrā — palielināt. Tā ir pilnīgi cita funkcija, tas nav nekad darīts, Latvijā tas nav darīts. Un tā problēma, protams, ir, vai tas ir to vērts. Es domāju, ka tas ir to vērts. Jo kādus es varētu minēt vēl argumentus? Mēs te visi runājam par tā saucamo liberalizāciju tirgū. Pieņemsim, ka mēs Latvijā esam tik spēcīga valsts un mēs vispār nošķaudāmies uz to, ka mums kāds kaut ko saka, un visā tajā ceļā uz Eiropas Savienību mēs sakām sarunās: bet mēs vispār neesam ar mieru iet uz tādu liberalizāciju tirgū mēs to nedarīsim. Šaubos, cienījamie kolēģi, ka mēs varēsim tā pateikt. Uzliksim roku uz sirds — tik spēcīgi mēs neesam. Bet ko nozīmē liberalizācija? Tas nozīmē diemžēl nepatīkamu situāciju, ka kāds cits drīkstēs arī pārdot elektroenerģiju, ne tikai hidroelektrostacijas un TEC, kas ir "Latvenergo" sastāvā, un ne tikai vietējās koģenerācijas, ar ko ir noslēgti divkāršie līgumi. Bet kāds cits izdomās šeit nākt un pārdot elektroenerģiju klientiem. Vienalga kādiem — lieliem, maziem. Un gribēs izmantot "Latvenergo" monopolizēto stāvokli uz pārvadu. Un tad, kad "Latvenergo" teiks — stop, to mēs nedarīsim, jo mums pašiem ir sava enerģija no HES vai no TEC, tad mums pateiks, nē, tā jūs sevi noslēgt nedrīkstēsiet, mēs to neļausim, pie tam neļausim jau valstī, ne tikai kompānijā. Tātad, ja mēs šo te lietu nerestrukturizējam, mēs riskējam, es neredzu, kādā veidā, ja kāds gudrāks ir, lai pasaka, kādā veidā mēs pretosimies, lūk, šim te tirgus liberalizācijas nosacījumam, kas ir direktīvā Eiropas Kopienā.

Vēl es gribētu izteikties par sekojošu jautājumu. Te pareizi teica, ar ko atšķiras valsts uzņēmums no privātā uzņēmuma? Un pareizi viens teica, ka nav teikts, ka privātie strādā labāk, bet redziet, ir viena tāda nianse. Un te sēž "Latvenergo" vadība, un es atceros vēl, ka bija vēl citā sastāvā, nianse te ir tāda, ka, ja ir 100% valsts uzņēmums, vienalga, valsts akciju sabiedrība, nomainās valdība, papriekšu nomainās Saeima, pēc tam nomainās valdība, pēc tam nomainās pilnvarnieki, pēc tam nomainās padome, nomainās valde. Un katrreiz, kad mainās valdība, var mainīties, kā tas de facto ir, pilnvarnieki, padomes un valde. Un tad izrādās, ka menedžments, kam jāstrādā uz kompāniju, politiski ir totāli atkarīgs. Starpība — paņemiet "Latvijas gāzi" un "Latvenergo". Nu pamēģiniet "Latvijas gāzē" tagad kādu tur noņemt nost šeit ar Saeimas lēmumu vai valdības lēmumu, izrādās, ka neko nevar izdarīt. Valstij tur ir 38%. Bet "Latvenergo" brīvi var izdarīt, lai kādi tur profesionāļi nesēdētu. Šādu situāciju pieļaut nevar. Bet kā mēs to varēsim nepieļaut? Ir īpaši Saeimas lēmumi? Nav tādas struktūras. To mēs nekad pieņemt nespēsim. Tas ir otrs no argumentiem, ka acīmredzot nevarētu būt pilnīgi 100% valsts politiskā kontrole pār šo uzņēmumu.

Es varētu runāt vēl par ilgtermiņa ieguldījumiem, ko darīt tik tiešām tajā brīdī, ja ir debitoru parādi "Latvenergo", un visi saka — kapitalizējot parādus, un "Latvenergo" ieiet iekšā "Rīgas siltumā" vai "Liepājas siltumā" vai arī visos citos jaunos visādos ģeneratoros. Arī tā ir privatizācija de facto . Ja kapitalizē parādu, tad jau ir līdzīpašnieks kopējā privātā kompānijā un privatizācija notiek caur citu mehānismu, ne caur aģentūru, protams, ar aģentūras atļauju.

Es uzskatu tā, ka es neredzu šinī brīdī lielu risku atbalstīt šo valdības lēmumu, bet pilnīgi pareizi visi saka — bet kur ir garantija, ka tas, kas te ir rakstīts, ka nevar privatizēt HES, nevar privatizēt pārvadu un nevar privatizēt sadali, ka tas būs mūžīgi. Ir nākamais lēmums valdībai parīt, un tur vienkārši liek iekšā — privatizēt pa daļām. Ja valdība nāk un saka šeit: nekad mūžā mēs to nedarīsim, tas nebūs pārāk godīgi, jo es pieļauju situāciju, ka būsim arī tajā stāvoklī, ka privatizēt nāksies arī daļas no tām, par kurām tagad šeit rakstīts "nē". Jautājums — kad, ar kādu lēmumu. Tas ir atsevišķs jautājums. Es nepiekrītu, ka to var izdarīt ar Saeimas lēmumu, nepiekrītu. Kaut šeit parasti saka, ka šeit sēž gudri cilvēki, bet, piedošanu, nepiekrītu. Priekš tam mums ir izpildvara un speciālisti aģentūrās un citu struktūru veidā.

Jautājums: vai šī lieta ir sasteigta? Nekad nepiekritīšu Lujāna kungam, nekas te nav sasteigts, te piecus gadus pieņem lēmumus par 150 visdažādākiem modeļiem. Es neuzskatu, ka šis lēmums ir nāves spriedums "Latvenergo", es to neuzskatu, ja pareizi atbilstoši Koncernu likumam organizēs šī koncerna uzbūvi "Latvenergo." Vācijā eksistē reāli līgumi, kur koncerna ietvaros mātes uzņēmums ar līgumu pārņem visu peļņu no meitas uzņēmuma un, ja meita cieš zaudējumus, pārņem visus zaudējumus no meitas uzņēmuma. Tādi līgumi de facto ir Eiropā, un tas nekas briesmīgs nav, un šie koncerni tur strādā efektīvi. Pie tam ar to starpību, ka tie ir privātie koncerni lielāko tiesu, atšķirībā no šī, kas ir vēl par 90% valsts pat tad, ja privatizēs to nelielo daļu, kas ir tajās termoelektrostacijās. Es saprotu, ka jebkuras izmaiņas ir briesmīgas, jebkuras izmaiņas vienmēr var traktēt kā briesmīgu sagruvumu, sagraušanu un tā tālāk, bet es neredzu, kā var risināt tos jautājumus, kurus es šeit teicu, savādākā veidā, kā uzturēt kompāniju tādu, ka tā paliek. Neredzu tādu iespēju, un, protams, var te lamāt, ka viens mēģina nozagt, ka otrs mēģina mānīt, bet lieciet man priekšā praktiski, kā izpildīt Eiropas direktīvas par liberizāciju, kā panākt pietiekamu skaidrību caurspīdīgumā un atskaitēs gan finansu jomā, gan efektivitātē. Kā panākt to, ka šos 60%, ko mēs importējam, elekreoenerģijas būtu iespējas importēt ne tikai šeit no vietējiem, bet no ārpuses, kā panākt situāciju: es esmu liels patērētājs, es negribu pirkt elektroenerģiju no "Latvenergo", es gribu samaksāt tikai tarifu pārvedumu un sadali. To es de facto tagad izdarīt nevaru, nevajag mani mānīt, ja es kaut vienu piemēru redzētu, es būtu priecīgs, ka tas būtu noticis.

Un pēdējais — arī sadalē kas ir ļoti bīstami. Sadale — protams, privatizēt, jo tas ir ļoti tuvu pie klienta, bet tur arī ir problēmas, ka drīkst ņemt šo sadales daļu uz "Latvenergo" bilances piespiestā veidā, kad ir jāpārdod viņa, un tad, kad taisa visu lielu kompāniju un iekšā klīrē visu naudu, tas viss, protams, ir labi notušējams, bet, patiesību sakot, jūs māniet paši sevi. Tā ka es atbalstītu valdības lēmumu. Šeit, protams, neviens nevar to aprēķināt, cienījamie kolēģi, ja kāds te uzstājās ar tādiem variantiem, ka jābūt ļoti precizētiem aprēķiniem, tad es varu pateikt, ka tādu aprēķinu uztaisīt nav iespējams. To praktiski uztaisīt nevar. Nedrīkstam kļūdīties Koncernu likumā. Pareizi pēc Koncernu likuma jāizveido "Latvenergo" koncerns, un tad ļoti rūpīgi jāskatās, vai, nemānot sevi, precīzi jānosaka, kas ir konkurētspējīgs un kas nav. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies! Godājamie kolēģi! Līdz pārtraukumam ir palikušas septiņas minūtes. Leiškalna kungs, jūs izmantosiet? Jā, lūdzu. Nākamajam vārds Kārlim Leiškalnam, frakcija "Latvijas ceļš".

K.Leiškalns (LC). Paldies, priekšsēdētāja kungs! Paldies, Godmaņa kungs! Un es izmantošu septiņas minūtes tikai, lai pateiktu: cik spoži, spoži, spoži. Spoži no Godmaņa kunga puses un spoži no Makarova kunga puses, jo beidzot tiek kliedēta tā migla, kas ir pārņēmusi manu prātu šajā jautājumā. Es gribētu uzsvērt, ka es uzstāšos ar rakstītu runu, kas pēc būtības nav nekāda runa, bet ir apkopots viss tas, kas nonāk līdz Tautsaimniecības komisijai un, jāteic, restrukturizācijai. Par privatizāciju es negribu runāt, jo te 10% vai 49% no TEC akciju pārdošanas brīvā vai nebrīvā tirgū nav uzskatāma par "Latvenergo" privatizāciju. Bet jāteic, ka "Latvenergo" saglabāšanas, pašreizējā statusa saglabāšanas piekritējiem ir daudz labāks lobijs viņu informācija, viņu apkopotās ziņas daudz labāk nonāk līdz Tautsaimniecības komisijai, un mēs pat bijām nolēmuši sasaukt sēdi, lai uzklausītu ministru, ekonomikas ministra viedokli, bet ministrija bija čaklāka. Čiks! Jautājums, lēmums ir pieņemts un mums atliek tikai noskatīties. Es šeit runāšu, jo man vēl joprojām, arī pēc Makarova kunga un pēc Godmaņa kunga uzstāšanās, tā migla nav izklīdusi pilnībā manā apmulsušajā prātā, bet es gribu runāt ļoti pārstāvnieciski, tātad paust to viedokli, ko man ir uzticējušas asociācijas un visi citi, kas ir vērsušies Tautsaimniecības komisijā. Un tātad vispirms par situāciju.

1997.gadā, kad tika nolemts privatizēt "Latvenergo", privatizācijas mērķis bija pilnīgi skaidrs, neviens par to nešaubījās, nezin kāpēc tas nenotika. Bija nepieciešams piesaistīt kapitālu "Latvenergo" modernizācijai. Uzņēmumam trūka līdzekļu pakalpojumu kvalitātes un darbības efektivitātes paaugstināšanai. Dažādu iemeslu dēļ šī privatizācija ir aizkavējusies, un šodien tā atkal ir mūsu darba kārtībā vairāk vai mazāk. Es uzreiz pateikšu, ka es balsošu pret jebkādu lēmumu kaut ko darīt ar Saeimas lēmumu. Bet vai mēs varam lemt, skatoties vakardienā? Mums ir jāvērtē šodienas lēmumi un tie jāpieņem ar skatu nākotnē. Makarova kungs pareizi teica, nespļaujiet pagātnē, bet, nedod Dievs, iespļaut nākotnē, tas būs vēl trakāk, jo nāks pretī un pārklās acis, un prāts tiks izslēgts.

Vispirms par šodienas situāciju "Latvenergo", kura kopš 1997.gada ir kardināli mainījusies. Uzņēmums ir pārvarējis krīzi. Protams, Makarova kungs iezīmēja arī šīs krīzes paliekas, kas ir noslēpts manām acīm. Un pēdējos trijos gados uzņēmuma modernizācijai jau ir ieguldīti 150 miljoni latu.

Jau ir uzsākta plaša un vērienīga modernizācijas programma, kuras ietvaros līdz 2009.gadam ir paredzēts, un es zinu, ka tā notiks, ieguldīt gandrīz miljardu, patiesību sakot, 957 miljonus latu. Tiek rekonstruēta Daugavas HES kaskāde, TEC, pārvades tīkli un tamlīdzīgi. Efektīvi tiek samazināti zudumi, to mēs nevaram noliegt. Sekmīgi tiek iekasēta nauda par realizēto enerģiju, manuprāt, 92%, tik augsts rādītājs nav nevienai institūcijai Latvijā — 92%, nu, izņemot maizes veikalam, kur parādnieki ir tikai daži. Šī ir viena no lielākajām investīciju programmām Baltijā. Privāta, neprivāta, bet tā ir milzīga investīcijas programma, lielāka pat par slaveno "Lattelekom" investīciju programmu. Pēdējos gados nav mainījušās elektroenerģijas cenas. Protams, Makarova kungs pareizi norādīja, ka tās ir augstākās Baltijā, bet igauņi un lietuvieši skrien mums pakaļ, un es saprotu, ka vieni no viņiem, es aizmirsu, kuri, mūs jau šobrīd ir apsteiguši, mēs paliekam uz vietas. Tas, ka "Latvenergo" ir vienots uzņēmums nav bijis šķērslis saņemt kredītu attīstībai par ļoti zemu cenu. Šodien droši var apgalvot, ka šis valsts uzņēmums pats spēj sekmīgi tikt galā ar modernizācijas un attīstības problēmām. Jātiek tik galā ar problēmām, kur no šī valsts uzņēmuma aizklīst visnotaļ ievērojamas summas, un neviens par to neatbild, bet tā ir krimināla rakstura problēma. Tātad sākotnējais pamatmērķis — līdzekļu piesaiste modernizācijai — ir atrisināts bez privatizācijas. Un vai privatizācija šajā ziņā vēl var kaut ko līdzēt? Un vai ar Makarova kunga minētajiem 10%, kas vispār ietver valdības lēmumā privatizāciju. Pagaidām ne valdība, ne arī pieaicinātie eksperti neko tādu nav ne formulējuši, ne pamatojuši to sasniegšanai. Jāteic gan, ka šobrīd jau valdība runāja no šīs tribīnes un zināmā mērā iespaidoja mani. Vēl vairāk, gan Latvijas, gan citu valstu eksperti brīdina par šīs privatizācijas iespējamo nelabvēlīgo ietekmi gan uz tarifiem, gan uzņēmuma attīstības iespējām, gan konkurētspēju starpvalstu tirgū nākotnē. Un es domāju, ka mums šajos brīdinājumos ir jāieklausās, nevis mums visi brīdinājumi ir akli jāņem vērā, jo viņi var būt ieinteresēti, bet jāieklausās noteikti. Tā, piemēram, Latvijas enerģētikas nozares ekspertu padome, un jums visiem tas ir, un patiesībā nevajadzēja to man rakstīt iekšā, es nezināju, ka tas būs izdalīts, iepazinusies ar Privatizācijas aģentūras iesniegto privatizācijas nosacījumu projektu, "Latvenergo" valsts pilnvarnieku atzinumu par "Latvenergo" restrukturizācijas un privatizācijas nosacījumiem un tam atbilstošo Ministru kabineta rīkojuma projektu, kā arī noklausoties "Latvenergo" padomes priekšsēdētāja komentāru par uzņēmuma privatizāciju, konstatēja:

1. Nevienā no vērtēšanai iesniegtajiem privatizācijas variantiem nav argumentēti pamatota pārstrukturizācijas un privatizācijas nepieciešamība un formulēts tās mērķis.

2. Uzņēmuma privatizācija sadalītā veidā nav sagatavota, uzņēmuma privatizācijai sadalītā veidā nav sagatavota likumdošanas vide. Mēs šobrīd gatavojam, būs.

3. Nav veikta... Andrej Panteļējeva kungs, kad pietiks, tad es zināšu, tūlīt būs pārtraukums. Nav veikta izpēte, kā "Latvenergo" organizatoriskās struktūras un īpašuma formas maiņa ietekmēs tarifus un energoapgādes drošumu.

4. Neviens no "Latvenergo" pārstrukturizēšanas, tas ir ceturtais punkts, un privatizācijas modeļiem neatbild uz jautājumu: vai to īstenošanas rezultātā situācija kļūs labāka? Vēl vairāk, nevienai institūcijai nav pārliecības, ka situācija nepasliktināsies.

5. Pārveidojot "Latvenergo" par koncernu, samazināsies iespējas operatīvi rīkoties ar apgrozāmajiem līdzekļiem, kā rezultātā var samazināties līdzekļu izmantošanas efektivitāte, kas gala rezultātā var nelabvēlīgi ietekmēt tarifus. Enerģētikas ekspertu padome par nozares attīstības svarīgāko mērķi uzskata vienota, liberalizēta Baltijas enerģētikas tirgus attīstību un Baltijas enerģētikas koncerna izveidi. Bet "Latvenergo" pārstrukturēšana un privatizācija neveicina, bet drīzāk gan kavē šā mērķa īstenošanu. Tie ir atzinumi no Enerģētikas padomes, tie nav mani. Un es gribu tajos ieklausīties un saņemt argumentus pret.

Paldies, priekšsēdētāja kungs! Acīmredzot man ir jāturpina pēc pārtraukuma. Tad gan pietiks, Andrej. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies, Leiškalna kungs! Jūs varēsiet izmantot savas minūtes pēc pārtraukuma. Tātad, pirms mēs izziņojam pārtraukumu, vārds paziņojumam Jānim Ādamsonam, Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partijas frakcija.

J.Ādamsons (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Izmeklēšanas komisijas deputātus aicinu uz komisijas sēdi Nacionālās drošības komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi! Pārtraukums līdz 17.30. Paldies!

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Rihards Pīks.

Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi, lūdzu, ieņemiet savas vietas! Turpinām Saeimas ārkārtas sēdi. Vārds deputātam Kārlim Leiškalnam — frakcija "Latvijas ceļš".

K.Leiškalns (LC). Paldies, priekšsēdētāja kungs! Paldies, kolēģi, par jūsu pacietību. Es zinu, ka es jums esmu apnicis, bet tautas vietnieka amats uzliek pienākumus, un man ir jāziņo par visām asociāciju izvirzītajām pretenzijām pret valdības viedokli, kas, starp citu, ir stājies spēkā un šobrīd nav atceļams ar mūsu lēmumu.

Tātad arī Latvijas Elektroenerģētiķu biedrība uzsver, ka zemākas cenas var būt, tikai realizējot zemās izmaksas, bet tādas var nodrošināt tikai vienots uzņēmums, kas var sabalansēt hidroelektrostacijās un termoelektrocentrālēs dažādos gada laikos neregulāri gūstamos ienākumus, aizdevumus un izdevumus, veikt operatīvu iekšējo kreditēšanu, saņemot ārējos kredītus par ievērojami zemākiem procentiem, nodrošināt zemākas administratīvās izmaksas un konkurētspēju, Baltijas jūras valstu nākotni starptautiskajā elektroenerģijas tirgū. Elektroenerģētiķu biedrība uzskata, ka, izstrādājot priekšlikumus, nav pietiekami dziļi un plaši analizēta un izvērtēta reālā situācija Latvijā un Eiropā, kā arī tendence tās virzībā un ka šo priekšlikumu realizācija var radīt nopietnas problēmas Latvijas iedzīvotāju un uzņēmumu apgādē ar elektroenerģiju.

Arī Nacionālā enerģētiķu konfederācija neatbalsta "Latvenergo" pārstrukturizēšanu un norāda, ka pasaulē enerģētikas nozarē valda lielo uzņēmumu apvienošanās tendence. Konfederācija uzskata, ka Privatizācijas aģentūras un "Latvenergo" pilnvarnieku izstrādātie uzņēmumu pārstrukturēšanas, privatizācijas modeļi nav pieņemami.

Starptautiskā auditorfirma, kas bija ieradusies — "Artur un Andersen", kas arī bija ieradusies mūsu komisijas sēdē un sniedza plaši aptverošu ziņojumu, atstāja deputātiem labi sagatavotas mapītes ar materiāliem, un norāda uz vairākiem zemūdens akmeņiem.

Piemēram, Lielbritānijā deviņdesmito gadu sākumā notika konkurences radīšana piespiedu kārtā. Enerģētikas uzņēmumus sadalīja, bet tikai dažus gadus vēlāk radās jauns vertikālās integrācijas process, kas strauji paātrinājās 1998.gadā. Uzņēmumi atkal apvienojās.

Polijā 1990.gadā kā viens no konkurences ieviešanas pasākumiem bija vienīgā elektroenerģijas uzņēmuma sadalīšana. Rezultātā tika izveidoti 34 ražošanas uzņēmumi, 33 sadales uzņēmumi. Polija ir liela, protams. Bet konkurences elektroenerģijas sektorā nav vēl tagad. Tajā pašā laikā nav veikti vides rehabilitācijai nepieciešamie ieguldījumi. Arī "Artur un Andersen" eksperti norāda uz priekšrocībām, ko dod efektīva darbības diversifikācija un dabīga ražošanas sadale biznesa jomā.

Vienvārdu sakot, es noteikti iestājos un aicinu jūs balsot pret sagatavoto lēmuma projektu, jo tas savā lielākajā daļā ir tikai vārdu savirknējums. Es atgādinu jums, ka valdības rīkojums jau ir stājies spēkā, un aicinu valdību tomēr ieklausīties savā tālākajā rīcībā ekspertu slēdzienos, ekspertu padomos. Un vēlreiz saku: nespļaujiet pagātnes akā, bet nespļaujiet arī pret vēju! Paldies! Aicinu noraidīt sagatavoto lēmuma projektu!

Sēdes vadītājs. Paldies! Nākamajam vārds Aleksandram Kiršteinam, Tautas partijas frakcija.

A.Kiršteins (TP). Godājamais prezidij! Godājamie deputāti! Es nācu un domāju, kāpēc es tā mīlu sociāldemokrātus. Un es atcerējos, tāpēc ka bija tāds skaists teiciens, gan pie vecās Konstitūcijas, gan pie priekšlikumiem: "Viss cilvēkam! Viss cilvēka labā!" Es pat pieļauju, ka sociāldemokrātiem ir zināms šā cilvēka vārds un uzvārds. Viens dzelzceļā, viens kuģniecībā, viens aviokompānijā, viens telekomā, un visas šīs lietas aiziet. Es domāju, ka tautai tomēr ir interese, lai lētāki tarifi, konkurētspēja, un pavisam cita lieta.

Bet, ja runājam nopietni, tad mani pārsteidz tā bezatbildība jau pēdējos gadus, kas atkārtojas, ka laiku pa laikam mēs iesniedzam dokumentus, kas nav saskaņoti savā starpā. Šie priekšlikumi, kas ir iesniegti, lēmuma projekts ir pilnīgā pretrunā gan ar Latvijas Civillikumu, gan ar tām saistībām, ko mēs esam uzņēmušies, īstenojot savu vēlmi — iestāties Eiropas Savienībā, gan ar Eiropas līgumu kā tādu.

Ko vērts ir paziņojums jeb Saeimas lēmumā ierakstītais punkts, ka Ministru kabinets izslēdz privatizējamo valsts akciju sabiedrību "Latvenergo" no privatizējamo objektu saraksta. Loģiski, ka tas ir precedents, un nākošais jautājums ir, kāpēc mēs neizslēgsim "Latvijas Kuģniecību", "Lattelekom", Air Baltic", varbūt izslēgsim "Aldari"? Atjaunosim to kā valsts uzņēmumu. Tādā pašā veidā priekšlikums ieteikt valdībai paātrināt likumdošanas izmaiņas Enerģētikas likuma dažādos pantos ir diezgan dīvains, ja ņem vērā to, ka šie priekšlikumi Enerģētikas likumam jau bija noraidīti, un atkal šādā pašā nepārstrādātā veidā ar diezgan kurioziem pantiem šis priekšlikums ir parādījies vēlreiz.

Pilnībā piesārņots ar dažādām tukšām frāzēm, piemēram, "Enerģētika ir valstij svarīga tautsaimniecības nozare". Nu tiešām tas ir kaut kas jauns! Varētu domāt, ka dārzkopība nav svarīga tautsaimniecības nozare vai dzelzceļš nav svarīga tautsaimniecības nozare, it sevišķi, ja to vada kāds sociāldemokrāts. Bet nu neiet tās lietas un neiet! Un visu laiku neiet valsts uzņēmumos.

Mēs neņēmām vērā, arī iesniedzot šādus dokumentus, to mācību, ko, piemēram, mēs varētu iegūt no saviem kolēģiem Norvēģijā, kur arī ļoti daudzus gadus ir valdījušas un ir pie varas kreiso partijas. Norvēģijā pašreiz privātie uzņēmumi iepērk elektroenerģiju no Dānijas, kur šī sistēma ir daudz efektīvāka un elektroenerģija ir lētāka. Tātad valsts dažādi atbalstītās valsts elektroenerģijas kompānijas ir palikušas neefektīvas, un šie privātie patērētāji var izvēlēties. Loģiski, ka tas pats būs arī Latvijā. Arī Latvijā privātie patērētāji noteiks, kāpēc, kur un kādā veidā viņi šo enerģiju iegādāsies. Un tas ir galvenais uzdevums, kāpēc mums jāmodernizē šīs Latvijas energokompānijas, jo "Latvenergo", tehnoloģiski nemodernizēts, nespēs izturēt šo konkurenci liberalizētā tirgū.

Es pilnīgi piekrītu šeit iepriekšteiktajam, jā, slēgtajā tirgū monopols te varētu efektīvi darboties, uzturot šīs augstās cenas. Lai gan, pat uzturot augstās cenas, gūstot 9 miljoni peļņu pagājušajā gadā, tikai 100 gados jeb 80 gados mēs varētu savākt nepieciešamo naudu šā uzņēmuma rekonstrukcijai. Arī tas nav nopietni. Apgalvot, ka vienmēr šeit būs lietainas vasaras, tas ir tikpat nenopietni, un tādā veidā pierādot ar skaitļiem, mēs pierādām tikai to, ka mēs nevaram ar saviem resursiem nekādā veidā ātri un efektīvi iekļauties ar šādu modernizētu un tehnoloģiski attīstītu uzņēmumu, jo liberālais tirgus — tas tirgus jau nebūs pēc 80 gadiem, tas jau būs tūlīt. Tas jau faktiski ir, un pēc pieciem un desmit gadiem šī konkurence šeit būs pilnīgi brīva, saasināta.

20.pants, godājamie kolēģi! Zeme ar ģeoloģiskajām struktūrām dabas gāzes uzglabāšanai atrodas valsts īpašumā. Civillikumā ir precīzi pateikts, ka zeme ar visām ģeoloģiskajām struktūrām, kas ir, atrodas īpašnieka īpašumā pašreiz, un arī jau privatizētā "Latvenergo" daļa, kas ir, jūs jau zināt, ka šo likumu pieņēma, un šeit ir pretruna visā šajā pantā, ka "Latvenergo" jau daļēji ir privatizēts un daļēji, tātad arī procentuāli, šīs pazemes krātuves pieder šai privatizētajai daļai.

Mēs nevaram šeit iesniegt pretrunā ar Civillikumu dažādi sacerētus dokumentus. 3.panta 2.punktā deklarēts, ka likuma mērķis ir kvalitatīva un nepārtraukta apgāde. Šis deklarētais likuma mērķis ir pretrunā ar iesniegtajiem priekšlikumiem, jo kvalitatīvu, nepārtrauktu apgādi nodrošina tikai monopola likvidācija, konkurence un tirgus liberalizācija. Tie ir tie galvenie pasākumi.

Kāpēc tiek duļķots šis ūdens pretēji it kā ļoti skaidrajiem Eiropas Savienības principiem? Mums ir pateiktas trīs lietas. Ir jābūt caurspīdīgumam. Nevar būt šī monopolsistēma valstī, un nevar, protams, sajaukt vienā maisā un saduļķot elektrības ražošanu, pārvadi un sadali.

Atbilde šeit ir ļoti vienkārša. Tāpēc, ka duļķot, sajaukt grāmatvedības dokumentus ir ļoti vienkārši, nodarbojoties gan ar remontiem, gar ar hidroelektrostaciju būvniecību, gan ar kurināmā iepirkšanu, dažāda veida kurināmā — gāze, šķidrais kurināmais. Kurināmie tiek iepirkti caur dažādām SIA, pārdevēji, teiksim, tā kā Krievijas gadījumā, arī var veidot dažādas starpnieku organizācijas. Plus nāk TEC, kuri ir ļoti bēdīgā stāvoklī, kur vajag simtiem miljonu, lai modernizētu šīs termoelektrocentrāles. Tātad pasakiet man, godājamie kolēģi un priekšlikumu iesniedzēji, kā jūs redzat iespēju ieviest kārtību grāmatvedības dokumentos, ja šī grāmatvedība ir spiesta nodarboties vienlaicīgi ar tik dažādām funkcijām un tik neskaidriem un tik nepārskatāmiem uzdevumiem un darbiem.

Caurspīdīgums, es vēlreiz uzsveru, un efektivitāte ir tie kritēriji, kas neatkarīgi no mums šeit pieņemtiem lēmumiem ļaus vai nu "Latvenergo" konkurēt, vai vienkārši viņš tiks apiets. Strāvu iepirks tur, kur tā būs lētāka, un nekādi likumi, nekādas atļaujas vai aizliedzēji šeit nevarēs aizliegt izdarīt to patērētājiem.

Ūdensdzirnavas nav tas pats, kas katlumāja, kā mums šeit cenšas iestāstīt, ka nekādā gadījumā nedrīkst sadalīt šo koncernu, ka visam jābūt vertikāli integrētam, un tā tālāk. Kritērijs jau nav ne vertikāla, ne horizontāla integrācija, kritērijs ir tikai efektivitāte un nekas cits. Līdz ar to — es atkārtoju vēlreiz — valstij ir pilnībā jāatsakās no tai neraksturīgām funkcijām. Valstij nav jānodarbojas ar degvielas iepirkšanu, valstij nav jānodarbojas ar remontiem un tā tālāk, un dažādām samazināšanām.

Es nevaru piekrist Bojāra kungam, ka "Latvenergo" neiepērk jaunas automašīnas. Jūs labi zināt, un te jau minēja ļoti veiksmīgi, ka 3 miljonus pārskaitīt var tikai šādā saduļķotā grāmatvedībā un tikai šādās saduļķotās funkcijās. Un ne jau iet runa par 3 miljoniem, tikpat labi var būt 10 miljoni un var būt 20 miljoni, un neviens eksperts un neviens audits tur neko nenoteiks.

Tāpēc es gribētu, lai mēs noraidām, un arī — ne tikai lai noraidām šo priekšlikumu, bet lai mēs turpmāk neiesniedzam, kā es vēlreiz teicu, savstarpēji nesaskaņotus priekšlikumus ar augstākstāvošajiem dokumentiem vai ar augstāk spēkā esošiem likumiem, tādiem kā Latvijas Satversme vai tādiem kā Eiropas līgums, kas ir starptautisks, vai tādiem kā Civillikums. Es pieļauju, jā, vajag būt ļoti godīgiem sociāldemokrātiem, iesniegt varbūt Satversmes labojumus, iesniegt labojumus Eiropas līgumā, un tad mēs varētu arī izskatīt par visu pārējo privatizācijas apturēšanu, jo tie paši likumi, kas darbojas kolhozā, darbojas arī lielās valsts kompānijās.

Līdz ar to es beidzu un aicinu Saeimu noraidīt šādu likumprojektu un lēmumprojektu, un izsaku kautru cerību, ka turpmāk šeit šādi neapdomāti priekšlikumi un nesagatavoti dokumenti neparādīsies. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies, Kiršteina kungs! Nākamajam vārds Pēterim Salkazanovam, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija .

P.Salkazanovs (LSDSP). Augsti godātais Prezidij, cienījamie deputāti! Es domāju, ka ļoti patīkami, ka šodien plenārsēdē tiek izskatīts šis jautājums, un katrā gadījumā ir jāpiekrīt Makarova kungam, ka mēs šodien lemjam par to, par tām kļūdām, kādas bijušas iepriekš, jo mēs bijām tik izglītoti, cik mēs izglītoti bijām tajā brīdī. Labi, ka tas laiks ir gājis, procesi nav gājuši, un šajā periodā tomēr šis zināšanu līmenis ir diezgan būtiski mainījies. Varbūt ne visiem, bet katrā gadījumā nevar atrauti skatīt šo jautājumu par "Latvenergo" privatizāciju vai restrukturizāciju no tiem procesiem, kas šodien notiek pasaulē, Eiropā, un ļoti patīkams ir materiāls, kas ir izdalīts deputātiem, ja kāds vēl nav iepazinies, tad var to arī izdarīt, attiecībā par auditorfirmu "Andersens", kur ir parādīts, kāda situācija ir veidojusies vienā, otrā vai trešajā valstī, ejot šo pārmaiņu periodu.

Katrā gadījumā procesi, kas saistīti ar Eiropu, pamatā ir saistīti ar globalizācijas procesiem: globalizācija informācijā, globalizācija ekonomikā, globalizācija tirdzniecībā, globalizācija finansu sfērā. Ko šī globalizācija ir nesusi šīm Eiropas attīstītām valstīm? Ir nesusi jaunas problēmas. Un šīs problēmas katrā gadījumā ir saistītas ar to, ka demokrātiski ievēlētā publiskā vara vairs neregulē ekonomiskos procesus, finansu procesus valstī, un valstīs šiem demokrātiski ievēlētiem parlamentiem, valdībām, pašvaldībām ir jāsāk domāt, kā rīkoties šajā situācijā. Un lielākā daļa arī šodien Eiropas valstu maina, radikāli maina savu politiku. Un šī izmaiņa ir saistīta ar to, ka valsts meklē jaunas formas, kādā veidā iespaidot šos globalizācjas procesus, un noteikti tādai mazai valstij, kāda ir Latvija, tas ir ļoti svarīgi.

Mūs visu laiku no ārpuses mēģina iespaidot, lai mēs ejam šo privatizācijas ceļu, un daudz kur mēs arī esam gājuši. Ne pārāk veiksmīgi, ne ar pārāk labiem rezultātiem, bet tā ir šī globalizācija, kas mēģina demokrātisko varu iespaidot, lai atrisinātu savas peļņas gūšanas problēmas. Un šajā pētījumā bija ļoti interesanti arī tas, ka šajā globalizācijas procesā energokompānijas pāriet no elektroenerģijas ražošanas arī uz citiem veidiem — tā ir nafta, gāze, elektrība, siltums, ūdens apgāde un citas lietas, tādējādi paplašinot savu ražošanu, monopolizējot to, bet, kā mēs zinām, jebkurš monopols ir slikts. Bet ko Eiropas valstis šodien dara pamatā, lai šo jautājumu atrisinātu? Iet ļoti, ļoti interesantu ceļu, un šis ceļš ir: ja sākumā Eiropa gāja no publiskiem monopoliem uz šo monopolu privatizēšanu, uz privātajiem monopoliem, tad pašlaik Eiropā process griežas pilnīgi pretējā virzienā — šie privātie monopoli kļūst par publiskiem monopoliem. Liela daļa Eiropas valstu ir sākušas, un vislabākais piemērs katrā gadījumā ir Anglija, kur valsts pārpērk šo publisko monopolu akcijas.

No vienas puses, it kā viena daļa no jums šeit klātesošajiem domā, un sākumā ļoti daudzi, arī es tā domāju, ka privatizācija glābs situāciju jebkurā jomā, bet reāli Eiropa jau to slimību ir pārslimojusi. Un šis privatizācijas process iet pilnīgi pretējā virzienā. No vienas puses, jā, privatizācija ir ļoti laba lieta, jo privātais kapitāls nodrošina labāku menedžmentu un privātais kapitāls ir neatkarīgs no politiskās varas. Bet, paskatoties uz to, kas notiek Eiropā, kad ir transnacionāli koncerni, uz kuriem vairs publiski nevar nekādā citādā veidā gūt iespaidu, Eiropas valstis ar valsts kapitālu ieiet šajos publiskajos monopolos, pērkot akcijas.

Un arī Latvijas variants katrā gadījumā manā skatījumā ir jāsaista ar to, ka privatizācija privatizācijas pēc — tas nav risinājums priekš Latvijas. Tas nav tālredzīgs risinājums. Un kaut vai šis pats "Latvenergo" variants. Ja "Latvenergo" ar valsts kapitālu veido koncernu, kaut gan es gribu teikt, ka Ministru kabineta lēmumā ir runa par koncernu, bet koncerna likuma nav, ja ir runa par šo Baltijas koncernu, kurā apvienojas vairākas valstis, tādā gadījumā tās problēmas, kas ir saistītas ar politisko neatkarību, taču pazūd. Un šis transnacionālais koncerns zaudē to, par ko visu laiku pārmet liberālās partijas šiem neprivatizētajiem uzņēmumiem.

Un vēl viena lieta, pie kuras es gribu pakavēties. Ļoti bieži argumentācijā, it sevišķi no Tautas partijas, tiek izmantoti tarifi. Attiecībā par tarifiem. No 1.janvāra tie ir sekojoši. Lietuvā — 4 santīmi, Igaunijā — 3,16, Latvijā — 3,9. Tātad mēs neesam vissliktākie. Mēs neesam arī vissliktākie Eiropā. Vācijā tarifs ir divas reizes, 2,1 reizi lielāks, Beļģijā — 2,48 reizes lielāks, Austrijā — 1,74 reizes lielāks, Francijā — 1,6 reizes lielāks.

Mums ir viens no zemākajiem tarifiem. Un šeit tikko tika pieminēta Norvēģija. Norvēģijā elektroenerģijas kompānija ir valsts un transnacionālā kompānija, ir valsts uzņēmums. Un šajā valsts uzņēmumā ir pats zemākais elektroenerģijas tarifs šodien no visām pārējām Eiropas valstīm. Es tiešām domāju, ka ir jāpaiet šim izglītošanās laikam, lai izprastu, kas notiek Eiropā, un tad ar valstisku pieeju, nevis ar to ekonomisko grupējumu pieeju, kas stāv aiz politiskām partijām un mēģina realizēt savas intereses, mēs risinātu jautājumus valstī.

Sēdes vadītājs. Paldies! Godājamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis 10 deputātu iesniegumu ar ierosinājumu — saīsināt, ierobežot debašu laiku līdz 5 minūtēm pirmo reizi un līdz 2 minūtēm otro reizi. Vai kāds vēlas izteikties par šo priekšlikumu? Paldies!

Tādā gadījumā balsojam par šo priekšlikumu. Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — 15, neviens neatturas. Priekšlikums pieņemts. Turpinām debates. Nākamais debatēs Andrejs Požarnovs, "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

A.Požarnovs (TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Šeit no šīs augstās Saeimas tribīnes izskanēja slikti vārdi par apvienību "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK par kaut kādu vēlmi veikt totālu "Latvenergo" privatizāciju un citas muļķības. Šajā sakarā es gribu teikt, ka nav godīgi tādā veidā paziņot, ka valdība vēlas pilnīgi visus "Latvenergo" objektus privatizēt un pēc tam pašiem sākt šādu vēlmi kritizēt.

Ja mēs runājam par "Latvenergo" privatizāciju, tad jārunā objektīvi par to, kas ir iekļauts un kas nav iekļauts šajā privatizācijas plānā. Un tādēļ es esmu spiests nolasīt apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK oficiālo viedokli attiecībā par privatizāciju. Un tas ir sekojošs. Apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK atbalsta tādu lielo valsts uzņēmumu privatizāciju, kas piesaista ieguldījumus, rada iespēju konkurencei un atbalsta patērētāju intereses, tātad sekmē valsts ekonomisko attīstību. Apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK uzskata, ka, lai sasniegtu šos mērķus, ir nepieļaujami valsts monopolus pārveidot par privātiem monopoliem. "Lattelekom" piemērs uzskatāmi parāda, ka šādas privatizācijas sekas ir monopolistu diktāts tarifu paaugstināšanā, kas palielina sociālo spriedzi. Apvienība ir pārliecināta, ka tautas nacionālajai bagātībai — Daugavas hidroelektrostacijām, kā arī augstsprieguma elektropārvades līnijām — ir jāpaliek valsts īpašumā. Daugavas hidroelektrostacijām, kā arī augstsprieguma elektropārvades līnijām ir jāpaliek valsts īpašumā. "Latvenergo" privatizāciju lietderīgi uzsākt tikai tad, kad ir izveidota stabila sabiedrisko pakalpojumu tarifu regulēšanas institūcija un tiek piesaistīti investori, kas ir gatavi veicināt Latvijas enerģētikas sistēmas attīstību, nodrošinot ilgtermiņa investīciju. Tas ļautu attīstīt enerģētikas sektoru bez tūlītējas straujas tarifu paaugstināšanas, sabalansējot to kāpumu ar iedzīvotāju maksātspēju. Paziņojums pieņemts apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK 3.kongresā 29.maijā pagājušajā gadā.

Ņemot vērā to, ka valdības piedāvātais "Latvenergo" privatizācijas modelis faktiski neaicina privatizēt Daugavas hidroelektrostacijas un augstsprieguma pārvades līnijas, tad līdz ar to mūsu frakcija neiebilst pret šādu privatizācijas modeli. Un to, ka nevar privatizēt šos objektus, nosaka Enerģētikas likuma 8.pants.

Ņemot vērā, ka šajā te piedāvātajā lēmuma projektā ir piedāvāts atvērt Enerģētikas likumu un izdarīt atsevišķus grozījumus, man jāuzdod jautājums Sociāldemokrātu frakcijai: kā jūs domājat, ja gadījumā šis Enerģētikas likums tiks atvērts, vai jūs neizdarīsiet vēl lielāku skādi paši savam viedoklim? Vai gadījumā Saeimā, diskutējot par šo likumu, netiks grozīts šis Enerģētikas likuma 8.pants, un beigās nebūs tas, ka "Latvenergo" varētu tikt privatizēts pilnībā, tas, pret ko jūs cīnāties. Un tādēļ es uzskatu, ka likuma atvēršana un grozīšana būtu nevajadzīga, neveiksmīga, un tādēļ es aicinātu neatbalstīt šo lēmuma projektu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies, Požarnova kungs. Nākamais Valdis Lausks, Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

V.Lausks (LSDSP). Cienījamais prezidij! Godātie deputāti! Izskatot šodienas jautājumu, es domāju, ir divas lietas, par ko mēs esam vienoti, un ir atšķirīgas. Vienoti varbūt mēs esam par to, ka mēs gribētu, lai būtu droši, lēti, stabili tarifi. Mēs esam varbūt vienoti par to, ka neuzskatām par iespējamu privatizēt "Latvenergo" sistēmā ietilpstošās hidroelektrostacijas. Bet pie šī otrā nosacījuma, protams, mums ir jāņem vērā, ka joprojām pastāv memorands, kurā valdība vienojas ar Starptautisko valūtas fondu, ka ir iespējami grozījumi Enerģētikas likumā, un tad hidroelektrostacijas varētu būt privatizētas. Līdz ar to šī pretruna mums kopumā pastāv.

Bet es gribētu vērsties pie jums ar vienu domu, kur mums ir atšķirība. Un šī atšķirība izpaužas attiecībā pret termoelektrostacijām. Cik es noprotu, lielākajai daļai deputātu saistībā ar termoelektrostacijām nav nekādu problēmu, lai tās tiktu privatizētas. Kā slogs, kurš nav apkopts, kurš nav apsaimniekots, kurš ir kritiskā stāvoklī. Un šeit es gribētu pateikt, ka ir notikusi atšķirība saistībā ar 1988.gadu, par kuru runāja Makarova kungs, un es šeit gribētu, lai šajā jautājumā ieklausītos par to un atcerētos Ivars Godmanis — kā pirmais premjers mūsu atjaunotajai valdībai, un 1992., 1993.gads bija posms, kad valdība uzskatīja par iespējamu vairākus uzņēmumus, vairākas iestādes, vairākus TEC nodot no valsts bilances pašvaldību bilancē. Un tātad notika, ka Daugavpilī arī TEC tika nodoti pilsētas bilancē un es varu drusku noraksturot jums šo situāciju. Daugavpilī TEC ir simtprocentīgs pašvaldības īpašums. Atšķirībā no tā varbūt, ka Rīgā tas nenotika un Rīgas Ddme kopā ar "Latvenergo" dala apmēram uz pusēm. Liepājā, kā jūs zināt, ar "Liepājas metalurga" katlumāju un Rēzeknē ar Piena kombināta katlumāju, bet Daugavpilī bija jau, un Daugavpilī, kā jūs zināt, visus šos gadus ir vieni no zemākajiem tarifiem valstī. Tie ir droši, lēti, stabili, faktiski tas, uz ko mēs visi tiecamies. Un jautājums, kāpēc tas tā notiek? Es gribētu jums pateikt, ka ir iespējams, saglabājot pašvaldības, piemēram, īpašumā uzņēmumu, izdarīt, lai tas būtu efektīgs un efektīvs.

Pirmais, kas ir. Tiek sabalansēta cilvēku maksātspēja vai maksātnespēja varbūt atsevišķos gadījumos ar uzņēmuma iespējām attīstīties. Otrs. Pašvaldībai ir daudz lielākas iespējas savlaicīgi iegādāties nepieciešamos mazuta krājumus, un to izdara vasarā, izvietojot noteiktos terminālos, gandrīz pusei apkures sezonas vienmēr pietiek. Un pašvaldība ir tik drošs garants attiecīgajam kredītam, ka to var izdarīt, katrreiz kredīta likmi samazinot vismaz par diviem trim procentiem. Tas šodien ir.

Un, ja mēs runājam par nākamo soli, pašvaldība bija spējīga ņemt kredītus un risināt, lai varētu ražot ne tikai siltumu, bet arī elektroenerģiju. Un bija arī viens konkrēts nosacījums, ka šie siltumtīkli nav obligāti peļņu nesošie. Šie uzņēmumi ir rentabli, nodrošinot attiecīgo pieprasījumu. Ja ir nepieciešama peļņa, tad mēs atgriežamies pie tā, ka tarifi būs palielināti, un tikai ar peļņu nesošu uzņēmumu privātkapitāls būs spējīgs iet iekšā, tas ir nenoliedzami, bet par to ir jāvienojas. Protams, attiecībā uz Daugavpils siltumtīkliem ir jāskatās, ja uz Latgali kopumā investīciju procents arī šajā gadā bija 0,4%, varbūt tagad ir nepietiekami, jo tagad, lai varētu tāds stāvoklis pastāvēt Daugavpilī arī uz priekšu, būs jādomā par attīstību. Saistībā ar "Latvenergo" šodien mums ir iespēja pateikt, ka viņi ir spējīgi attīstīties, viņiem pietiek pagaidām pašreiz peļņas, lai šos jautājumus risinātu.

Sēdes vadītājs. Lauska kungs, jūs esat izmantojis jums atvēlēto laiku.

V.Lausks. Es varbūt vienu minūti, un es... (Starpsauciens: "Divas var!")

Sēdes vadītājs. Pabeidziet, lūdzu.

V.Lausks. Noslēdzot šo jautājumu par "Latvenergo" kopumā, protams, es gribu saredzēt šo perspektīvu, daudz jautājumu būs jārisina arī saistībā ar direktīvām, kas ir saistībā ar Eiropas Savienību. Bet es gribētu, ka mums Latvijā šis jautājums saistībā ar direktīvām varbūt būtu sekojošais: lai mēs būtu spējīgi nopirkt Norvēģijas enerģijas ražošanas uzņēmumus, valsts uzņēmumus un tādā veidā sagaidītu šīs problēmas un risinātu, un neatdotu šos jautājumus norvēģiem, ka norvēģu valsts iestādes nopērk Latvijas valsts iestādes, un Norvēģija risina šīs problēmas saistībā ar nepieciešamām direktīvām. Es uzskatu, ka mums ir iespējams šodien ļoti uzmanīgi pārskatīt mums piedāvāto lēmuma projektu, iedziļināties tajā. Ja primāri bija, ka šodien obligāti TEC ir privatizējami, Daugavpils TEC piemēri rāda, ka pašvaldība ir spējīga, ja grib, saimniekot kārtīgi, ja pašvaldība ir spējīga to darīt, es esmu pārliecināts, ka to spēj darīt arī valsts. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lauska kungs, jūs pārsniedzat jau vairāk nekā minūti. Paldies! Nākamā debatēs Jevgenija Stalidzāne, Jaunās partijas frakcija — otro reizi. Atgādinu jums, Stalidzānes kundze, ka jums atvēlētais laiks otro reizi ir divas minūtes.

J.Stalidzāne (JP). Šeit no tribīnes ir izskanējis ļoti daudz runu par tarifiem. Varu viennozīmīgi pateikt: tas, ka kāds mēģina apgalvot, ka privātajā struktūrā tarifi paliks zemāki, tie ir salti meli, jo pirmām kārtām PVN, kas būs starp meitas uzņēmumiem, pirmkārt, jau gulsies uz tarifu. Otrkārt, lauku sadales tīkliem nebūs nekādu iespēju savus izdevumus kompensēt caur pārējām atdalītajām struktūrām. Un, ja mēs uzskatām, ka noprivatizēts ir ču, ču, ču tikai, tas neko nenozīmē, tas, vienalga, jau ir privāts.

Ja mēs runājam par tranzītu, tranzīts ir iespējams pilnīgi simtprocentīgi, caur mūsu energokompānijas tīkliem. Tranzīts nav iespējams igauņiem, lietuviešiem, jo viņiem nav atsevišķi izdalīts augstsprieguma tīkls. Mums augstsprieguma tīkls ir atsevišķi izdalīts, un tranzīts ar visu cenu, kāda tur ir paredzama, ir noteikts. Un es gribētu teikt mīļiem tēvzemiešiem: izlasiet tajā rīkojumā pantu 2.1. Ar finansu ministra atļauju Daugavas HES kaskādi droši var ieķīlāt. Tātad, protams, ir ļoti dīvaini, ja mēs salīdzinām "Latvenergo" ar "Aldari", tas ir nenopietni. Un, ja mēs runājam par to, ka ir arī brīvais pieslēgums, jā, ir noteikts kvalificētais patēriņš, pēc kura lieluma sasniegšanas arī šie patērētāji var dabūt daudz lētāku tarifu.

Un tā, piemēram, ir "Liepājas metalurgā", iepriekš bija arī VEF un bija "Rinar", bet, nu viss ir atkarīgs no šīs tautsaimniecības attīstības. Un, ja mēs gribam teikt, ka "Latvenergo" traucē tautsaimniecības attīstībai, tad man jāsaka, ka tautsaimniecība traucē energokompānijas attīstībai, jo no patēriņa ir atkarīgs, kādu tarifu varēs noturēt.

Sēdes vadītājs. Paldies! Stalidzānes kundze, jums atvēlētais laiks ir beidzies. (Starpsauciens: "Lai runā!") Lūdzu, pabeidziet domu.

J.Stalidzāne. Jā, vidējais tarifs Latvijā pie 2000 kilovatstundām ir 3,028 santīmi, bet, tikai palielinoties patēriņam uz pusi līdz 4000 kilovatstundām, varētu būt 2,014 santīmi par kilovatstundu. Tā ka ir jācenšās, lai būtu lielāks patēriņš, būs lētāka elektroenerģija.

Sēdes vadītājs. Paldies! Cienījamie kolēģi! Lūdzu ievērot to, ko mēs paši nobalsojām. Nākamam vārds Arnim Kalniņam. Atgādinu jums, ka ziņotājam otro reizi ir atvēlētais laiks līdz 15 minūtēm.

A.Kalniņš. Es centīšos divās minūtēs. Es gribēju tikai vērst uzmanību uz ļoti optimistisko Požarnova kunga izteikumu par 20.pantu. Redziet, svarīgs ir ne jau privatizācijas moments, bet šis 20.pants ieliek zemūdens akmeni, un kas šobrīd notiek ar Ministru kabineta lēmumu, ka šis komplekss tiek sadalīts, tas ir pretēji jebkurām normālām ekonomiskām likumsakarībām, kuras notiek apkārt Eiropas valstīs. Šis privatizācijas jautājums bija viens no tiem, tā kā es vēlreiz vēršu uzmanību, ka tas tiek sadalīts, un tas paaugstinās elektroenerģijas tarifus. Kas attiecas uz Eiropas Savienības direktīvām, tad es to jau uzskaitīju. Un Eiropas Savienības direktīvās nav teikts, ka jābūt juridiski norobežotām sadalēm ražošanā šiem pārvades uzņēmumiem, jābūt ir grāmatvedībai. Un tas, kas ir grāmatvedībā strādājis sarežģītās sistēmās, to labi saprot, ka grāmatvedībā peļņas centriem šādu caurspīdīgumu, kalkulāciju var nodrošināt. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies Kalniņa kungam! Nākamais ir Leons Bojārs — otro reizi. Bojāra kungs, jums atvēlētais laiks otro reizi ir divas minūtes.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Aizkustinātā Makarova kunga runa izsauca asaras acīs, kā to mēdz teikt mans draugs Gundars Bērziņš. Izrādās, ka neviens jau neprot "Latvenergo" vadīt tagad, arī ar ekonomiku esot slikti, bet ko tad dara mūsu Ekonomikas ministrija? Tāpēc es vēlreiz ierosinu: viņu vajag transformēt par rūpniecības un tirdzniecības ministriju, varbūt tad būs kaut kāda jēga. Un vēl viens, ir jāiztriec laukā no "Latvenergo" visi tie padomnieki, domnieki, pilnvarnieki. Lai izpilda viņi savus pienākumus tiešajā darbā un nemaisa tur strādāt prezidentam vai direktoram. Kas attiecas uz to, ka uzņēmums tā kā vājš, bet kāpēc tad rindiņā, nostājušies pašreiz pie "Latvenergo" privatizācijas durvīm, stāv tie investori, mūsu miljonāri un pārējie? Un vēl jau jāatceras arī tas, ka "Latvenergo" jebkura banka dod kredītu, tātad tie ir lieki vārdi.

Kas attiecas par augstām cenām, bet kādas tad cenas Latvijā ir zemas? Maizei, pienam, benzīnam vai gaļai, vai cukuram? Mēs noslēdzām cukura fabriku, un tagad cenas jau pacēlās par kādiem 15 santīmiem. Un tagad mēģinām ar robežām kaut kādā veidā nokārtot, lai cilvēki neieved to cukuru. Nu un nevajag spekulēt ar cilvēku jūtām un lēttiecību, kas diemžēl, kā saka, mūsu pilsoņiem ir, un mēs aizmirstam tos solījumus, ka mēs mīlam šo valsti un mēs mīlam šo tautu. Kiršteina kungs, nu redziet, jūs trīs reizes jau bijāt šinīs telpās, pārgājāt esošās un neesošās partijās, diemžēl no jūsu darbības privatizācijas laukā nekas labs nav redzēts. Kaut vai Vagonu rūpnīca, tāds pieprasījums pēc vagoniem, tramvaju vagoniem, un nekas netiek izdarīts. Un tāpēc "Latvenergo" ir jāpaliek vienotai un Latvijas valsts īpašumā.

Sēdes vadītājs. Paldies, Bojāra kungs! Nākamais — Egils Baldzēns, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamie kolēģi! Šodien, manuprāt, ir tas brīdis, kad mēs varam runāt, ka deputātu gods atkal ir aizskarts un ļoti nopietnā jautājumā. Un es uzskatu, ka "Latvenergo" privatizācija, it īpaši, ja tā nesekmēsies, būs nopietnāks politiskais skandāls nekā tās lietas, kas pašreiz satrauc Saeimas deputātu un atsevišķu ministru prātus. Tas būtu viens.

Bet es šeit gribētu pateikt pavisam skaidri kolēģiem, kas aizskāra veselu virkni jautājumu, piemēram, Makarova kungs aizskāra 3 miljonu lietu. Un teica: "Redziet kā, "Latvenergo", tas ir pazudis!" Bet, manuprāt, būtu precizējums derējis, ka pazuda jau prokuratūrā, kā arī Panteļējeva kungs to vairākkārt ir norādījis, jo visi materiāli tika iesniegti, un diemžēl līdz galam šī lieta nav izpētīta. Tā ka varbūt ka šeit nevajadzētu "Latvenergo" minēt.

Otrs, kas, man likās, bija ārkārtīgi svarīgi, bija tas, ka Vladimirs Makarovs teica, ka sociāldemokrāti jau paši privatizētu, ja būtu valdībā. Man likās, ka tas ir tāds krietns pārspīlējums no Makarova kunga, jo es viņu cienu kā ministru un arī kā deputātu, bet šeit, manuprāt, viņš runā nenopietni.

Es vienīgi norādīšu to, ka aizvien mani nav pārliecinājusi Amerikas Savienoto Valstu enerģētikas ministra Ričardsona vizīte šeit, Latvijā, ka viņš ir atbraucis tikai divu TEC privatizācijas dēļ. Var jau būt, ka visi Saeimas deputāti no valdības partijām ir pilnīgi pārliecināti, ka šie TEC bija tieši tas kārojamais objekts, kuru dēļ Ričardsons šeit brauca, būdams tieši ASV enerģētikas ministrs. Mani tas nepārliecina!

Vēl ko es gribētu jums, kolēģi, pateikt pavisam skaidri un gaiši, ka pašreiz mums ir jāatceras, ka Latvijas valsts nav norēķinājusies par Ķeguma hidroelektrostacijas celtniecībai saņemto aizdevumu no Latvijas Republikas pilsoņiem, ka veselai virknei likumīgo īpašnieku viņu tiesības aizvien nav noregulētas, un mēs sākam runāt jau par kaut kādu daļēju privatizāciju.

Un šeit ir vēl viens aspekts, kas ir ārkārtīgi svarīgs. Jā, valdība kaut kur opozīcijai ir daļēji jau piekāpusies. Protams, formāli, jo tā ir pārgājusi no sadalīta "Latvenergo" tāda projekta, kas iet uz privatizāciju, uz formāli vienotu koncernu. Bet arī šeit vesela virkne lietu paliek spēkā, un pats galvenais ir tas, ka mēs redzam vienu, ka tas dod iespēju šos 10% izveidot kā privatizācijas pirmo kārtu, kurai sekot varētu arī nākamā. Šeit ir ārkārtīgi svarīgs varbūt tomēr tas dokuments, kas Ministru kabinetā ir pieņemts ar Ministru kabineta lēmumu 9. novembrī pagājušajā gadā, kur melns uz balta saka sekojošus vārdus: "Ir nepieciešami arī vairāki grozījumi energo likumdošanā, kas ļaus turpināt "Latvenergo" privatizācijas procesu. Un tālāk: "Būs nepieciešams grozīt energo likumdošanu arī tādēļ, lai varētu veikt hidroelektrostaciju privatizāciju."

Es šeit neminēšu, ka šajā dokumentā ir arī mūsu vienošanās — Ministru kabinetam ar Starptautisko valūtas fondu, ir arī ļoti interesants tāds nekonkrēts tomēr formulējums — "pārdot "Latvenergo" akcijas līdz 2000. gada septembra beigām.

Ja mēs samērojam šo Ministru kabineta lēmumu, kas ir zināmā mērā pastiprināts reizē ar vienošanos ar Starptautisko valūtas fondu, tad tik bezvainīgi un nevainīgi nemaz neizliekas, ka varētu nebūt arī šī privatizācijas otra kārta bez šiem 10%.

Bet es šeit gribētu tomēr vēlreiz pavisam skaidri un gaiši citēt šo ekonomikas ministra, Enerģētikas nozares Ekspertu padomes atzinuma atsevišķu tēzi, kas ir ārkārtīgi vērtīga, it īpaši ņemot vērā, ka profesionālismu šajā Saeimā ciena:

1) nav argumentēti pamatota pārstrukturizācijas un privatizācijas nepieciešamība un formulēts tās mērķis;

2) nav izpētīta un līdz ar to izslēgta iespējamība mazināt Latvijas valsts drošību;

3) nav noteikta "Latvenergo" faktiskā un prognozējamā vērtība;

4) nav veikta izpēte, kā "Latvenergo" organizatoriskās struktūras un īpašuma formas maiņa iespaidos enerģijas realizācijas cenas un energoapgādes drošumu valstī kopumā.

Vēl šeit ir fiksēts, ka vienota energokompānija spēj garantēt vajadzīgos kredītus ar nelieliem procentiem un pārveidot pašreizējo "Latvenergo" par koncernu, iespēja izmantot šīs priekšrocības strauji samazināsies. Tā rezultātā "Latvenergo" tekošās izmaksas neizbēgami pieaugs. Un tālāk ir norādīts, kādā situācijā mēs esam pašreiz, bet tas nemaz netraucē veidot vienotu, liberalizētu Baltijas enerģētikas tirgus attīstību un Baltijas enerģētikas koncerna izveidošanu.

Jautājums, kolēģi, pavisam ir viens: kāpēc vajadzīga šāda metode, ja var izdarīt to pavisam citādāk, bez šīs liekās privatizācijas.

Sēdes vadītājs. Paldies, Baldzēna kungs! Jūsu laiks ir beidzies. (Starpsauciens: "Kurš laiks ir beidzies?") Debatēs pieteikušies vairāk nav. Debates beidzam.

Godājamie kolēģi! Balsojam par Saeimas lēmuma projektu... Bet šeit man neparādījās... Debates ir slēgtas, Šlesera kungs! Man nebija šeit neviens pieteicies tanī brīdī, kad es paziņoju, ka debates ir slēgtas. Līdz ar to debates ir slēgtas. (Zālē troksnis.)

Lūdzu balsosim par Saeimas lēmuma projektu "Par "Latvenergo" attīstības stratēģiju un privatizācijas nosacījumiem (lietderību)". Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 35, pret — 41, atturas — 10. Lēmuma projekts nav pieņemts.

Paldies, godājamie kolēģi! Līdz ar to dienas kārtība ir izsmelta. Lūdzu, reģistrējamies! Ieslēgt reģistrācijas režīmu! Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrāciju!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Viola Lāzo, Jānis Leja, Inese Birzniece, Guntars Krasts, Pēteris Apinis, Antons Seiksts, Aivars Tiesnesis, Juris Dalbiņš, Valdis Ģīlis, Jevgēnija Stalidzāne, Ingrīda Ūdre, Dzintars Kudums, Jānis Straume, Palmira Lāce. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Šīsdienas sēde ir slēgta.