Par makroekonomisko situāciju, nodokļiem un duālo arodizglītību Latvijā

Ministru prezidents:

22.maijā Ministru prezidents Valdis Dombrovskis uzrunāja Latvijas valdības un Ārvalstu investoru padomes Latvijā augsta līmeņa tikšanās dalībniekus. Savā uzrunā V.Dombrovskis teica: “Latvijas valdība augstu novērtē ārvalstu investoru pasaules pieredzi un profesionālos ieteikumus uzņēmējdarbības vides uzlabošanā Latvijā, jo īpaši šajā izaicinājumu pilnajā laikā.”

Ministru prezidents informēja ārvalstu investorus par makroekonomisko situāciju Latvijā, budžeta grozījumu izstrādi un strukturālo reformu īstenošanu. Viņš skaidroja, ka makroekonomiskās attīstības scenārijs paredz pozitīvas izaugsmes atjaunošanos 2010.gada otrajā pusē, kad paredzama arī globālās ekonomikas atkopšanās no krīzes. V.Dombrovskis uzsvēra, ka ir būtiski atjaunot kreditēšanas procesu, kas ir nozīmīgi ekonomikas izaugsmes atjaunošanai.

Attiecībā uz budžeta grozījumiem Ministru prezidents informēja, ka tos plānots pieņemt parlamentā jūnija vidū. Grozījumos tiks iestrādāta vidēja termiņa reformas, ņemot vērā ārējās un iekšējās situācijas pasliktināšanos, kas negatīvi ietekmējis budžeta ieņēmumus. V.Dombrovskis arī apliecināja, ka valdība veic nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu finanšu sektora stabilitāti.

V.Dombrovskis pastāstīja par valdības iecerētajām strukturālajām reformām valsts administrācijā, veselības un izglītības jomā. “Šīs reformas ir ne tikai priekšnoteikums starptautiskā aizdevuma saņemšanai, bet ir nepieciešamas, lai optimizētu valsts pārvaldi, mazinātu budžeta deficītu un novērstu administratīvo slogu uzņēmējiem,” teica V.Dombrovskis.

“Latvijas valdībai ir stingra apņēmība turpināt Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmu, mērķtiecīgi atbalstot konkurētspējīgus un perspektīvus uzņēmumus, palielinot darbaspēka produktivitāti un radot jaunas darba vietas,” norādīja V.Dombrovskis. Šī programma paredz eiro ieviešanu Latvijā 2012.gadā.

Runājot par valdības paveikto, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi, V.Dombrovskis minēja augsti kvalificētā darbaspēka pieejamības palielināšanos, darbaspēka izmaksu samazināšanos un infrastruktūras uzlabošanu. Viņš arī informēja, ka uzņēmējiem būs pieejami struktūrfondu līdzekļi gandrīz 900 miljoni eiro un valdības mērķis ir ieviest aizdevumu un garantiju mehānismus, lai nodrošinātu finanšu pieejamību un uzņēmumu konkurētspēju.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments

Ārvalstu investoru padome Latvijā:

22.maijā notika Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) un Latvijas valdības ikgadējā augsta līmeņa tikšanās. Tās laikā ārvalstu investori atzinīgi vērtēja Latvijas valdības apņēmību veikt nopietnas strukturālas pārmaiņas, lai stabilizētu makroekonomisko situāciju valstī, un aicināja neapstāties tikai pie vienkāršākā risinājuma – budžeta izdevumu lineāras samazināšanas.

Preses konferencē Ārvalstu investoru padomes augsta līmeņa tikšanās goda līdzpriekšsēdētājs, “GE Money Bank” mātesuzņēmuma “General Electric” Ziemeļu reģiona prezidents Hanss Enoksons apliecināja investoru gatavību un apņēmību kopīgi strādāt pie Latvijas ekonomikas atjaunošanas un atbalstīt valdības darbu, īstenojot nozīmīgas strukturālas reformas un politikas korekciju: “Mēs aicinām Latvijas valdību daudz aktīvāk skaidrot ekonomikas stabilizācijas programmas aktivitātes, pieņemtos lēmumus un to pamatojumu sabiedrībai, uzņēmējiem, jo tikai kopīgiem spēkiem un iesaistoties sabiedrībai var virzīties uz ekonomikas stabilizāciju un valsts attīstību. Šābrīža ekonomiskās grūtības izjūt ikviens, tāpēc, lai to paveiktu ātri un sekmīgi, ir jāvienojas un kopīgi jāstrādā pie visiem saprotama pasākumu plāna.”

Tiekoties ar Latvijas valdības pārstāvjiem, tika sniegti ierosinājumi makroekonomikas stabilizēšanai un nodokļu politikas pārmaiņām, kas atjaunotu finanšu nozares ilgtermiņa stabilitāti un dotu papildu impulsu uzņēmējdarbības atbalstam ekonomiskās lejupslīdes laikā. Tika uzsvērts, ka valdībai ir laikus un adekvāti jārīkojas, lai nodrošinātu to saistību izpildi, ko tā apsolījusi, saņemot finansējumu no ārējiem aizdevējiem.

Nodokļu jomā atkārtoti tika ierosināts ieviest PVN izvēles normas, kas, piemēram, uzņēmumiem ļautu izvēlēties PVN nomaksas kārtību par preču atmuitošanu uz robežas tā, lai veicinātu atmuitošanu Latvijā, nevis kaimiņvalstīs, tas dotu papildu ienākumus valsts budžetam. Tāpat tika ierosināts pārskatīt plānoto dabas resursu nodokļa vairākkārtīgu palielināšanu, atliekot tā ieviešanas termiņu un paredzot lēnāku un pakāpeniskāku šā nodokļa pieaugumu, attiecīgi palēninot nodokļu sloga pieaugumu uzņēmējiem.

ĀIPL ierosināja īstermiņā uzlabot koordināciju starp pētniecības iestādēm un pētījumu veicējiem, koncentrēt pieejamos valsts resursus ekonomikas pētījumiem. Lai veicinātu Latvijas konkurētspējas nostiprināšanos, ĀIPL rosināja vidējā termiņā izveidot neatkarīgu valsts ekonomikas konkurētspējas pētniecības kapacitāti, kas analizētu makroekonomiskos procesus valstī, valdības lēmumu ietekmi uz valsts ekonomiku un piedāvātu nākotnes attīstības scenārijus. Ārvalstu investori norādīja, ka prognožu modeļi var būt noderīgs instruments uz zināšanām balstītu lēmumu pieņemšanai un kvalitatīvs alternatīva viedokļa paudējs lēmumu pieņēmējiem un politikas veidotājiem. Vienlaikus tiktu analizētas Latvijas tautsaimniecības nozaru priekšrocības un sniegti ierosinājumi par iespējamu klāsteru veidošanu, nodrošinot konkurētspējīgo tautsaimniecības nozaru izaugsmi. Līdzīgas institūcijas sekmīgi darbojas vairumā Skandināvijas valstu.

Lai nodrošinātu kvalificēta un uzņēmēju vajadzībām atbilstoša darbaspēka sagatavošanu valstī un novērstu pastāvošo speciālistu trūkumu darba tirgū, ĀIPL rosina ieviest Latvijā duālās sistēmas profesionālās izglītības modeli, iesakot Latvijas valdībai iepazīties ar Vācijas un Šveices pieredzi profesionālās izglītības jomā. Šajās valstīs profesionālo izglītību jaunieši iegūst pēc duālās sistēmas izglītības principa, t.i., apmācība norisinās vienlaikus izglītības iestādē un attiecīgās nozares uzņēmumā, dodot iespēju jaunajiem speciālistiem iegūt darbam nepieciešamas, mūsdienām atbilstošas praktiskās zināšanas un iemaņas. ĀIPL piedāvāja duālās profesionālās izglītības pilotprojektā izmantot ĀIPL biedru uzņēmumus un nekavēties ar kvalificētu profesionāļu sagatavošanu un iepludināšanu darba tirgū.

Tikšanās laikā ĀIPL iesniedza valdībai rakstiskas rekomendācijas un priekšlikumus: ziņojumus par makroekonomisko situāciju, par Tautsaimniecības konkurētspējas analīzes institūciju, par duālo arodizglītības un apmācības sistēmu un par nodokļiem un nodokļu administrēšanu. Tikšanās nobeigumā tika apstiprināts Latvijas valdības un Ārvalstu investoru padomes trīspadsmitās augsta līmeņa tikšanās komunikē, kurā atzīmētas pārrunātās tēmas un attīstības mērķi, lai turpinātu dialogu pie uzņēmējdarbības vides un investīciju klimata uzlabošanas valstī.

Ārvalstu investori izteica gatavību turpināt uzlabot uzņēmējdarbības vidi un investīciju klimatu valstī, apspriežot ar valdību gan konkrētus, gan plašus stratēģiskus ierosinājumus un sekojot to īstenošanas norisei. Nākamā Latvijas valdības un Ārvalstu investoru padomes tikšanās plānota 2010.gada pavasarī.

No Latvijas valdības tikšanās reizē piedalījās Ministru prezidents, ārlietu ministrs, ekonomikas ministrs, finanšu ministrs, izglītības un zinātnes ministre, kultūras ministrs, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs, vides ministrs un zemkopības ministrs.

No Ārvalstu investoru padomes puses piedalījās ārvalstu investoru vadošie darbinieki, kas pārstāv tādus uzņēmumus kā “British American Tobacco”, “Cemex”, “Dalkia Latvia”, “Ernst & Young Baltic”, “Fazer Group”, “GE Money”, “Indtec Baltic Coal”, “Knauf”, Latvijas Biznesa banka, “Latvija Statoil”, “Linstow”, “Narvesen Baltija”, “Neste Latvija”, “NCH Advisors”, DnB NORD banka, “PricewaterhouseCoopers”, “Rimi Baltic”, “Saint Gobain”, SEB banka, “Stockholm School of Economics in Riga”, “Stora Enso”, Swedbanka, “TeliaSonera”, “VAE Rīga”, “Volvo Truck Latvia”, kā arī deviņu ārvalstu tirdzniecības palātu Latvijā vadītāji, kas pārstāv ASV, Apvienoto Karalisti, Dāniju, Nīderlandi, Norvēģiju, Somiju, Šveici, Vāciju un Zviedriju.

Šogad aprit 10 gadi kopš Latvijas valdības un ĀIPL pirmās augsta līmeņa tikšanās, kas notika 1999.gada 1.jūnijā. Ārvalstu investoru un valdības dialoga mērķis ir uzlabot uzņēmējdarbības vidi un sekmēt ārvalstu investīcijas Latvijā. ĀIPL un Latvijas valdības ikgadējās sanāksmēs piedalās Ārvalstu investoru padomes Latvijā biedru īpašnieku uzņēmumu augstākie vadītāji, kuri pārrauga ārvalstu investīcijas Latvijā, un Ministru prezidents, ministri, kā arī augstākie ierēdņi.

Ģirts Greiškalns, Ārvalstu investoru padomes Latvijā izpilddirektors