Šonedēļ žurnālā “Jurista Vārds”:

Numura ievadrakstā Kaspars Balodis, Satversmes tiesas tiesnesis un LU Juridiskās fakultātes asociētais profesors, izskaidro Komerclikuma D daļā ietvertā komercdarījumu regulējuma vietu Latvijas civiltiesību sistēmā, kā arī vērtē to piemērošanas teorētiskos un praktiskos aspektus.

• Kaspars Balodis. Jaunais komercdarījumu regulējums un tā piemērošana

Komercdarījumu doktrīnai Latvijā ir samērā sena vēsture. Vērtējumi un secinājumi par to, vai lietas dalībnieku noslēgts līgums atzīstams par komercdarījumu, ir atrodami jau Rīgas pilsētas tiesas spriedumos, kas pieņemti 19.gadsimta otrajā pusē. Latvijas valstiskās neatkarības laikposmā līdz 1940.gadam Ministru kabinets izdeva noteikumus atsevišķās komerctiesību jomās. Tie bija 1933.gadā izdotie Noteikumi par tirgotājiem un Noteikumi par firmu, kā arī 1934.gadā pieņemtie Noteikumi par tirdzniecības reģistru. Komercdarījumu normatīvā regulējuma, izņemot atsevišķus noteikumus 1937.gada Civillikumā, tolaik Latvijā nebija, tomēr tiesību zinātnē pastāvēja vērā ņemama komercdarījumu doktrīna.

Atbilstoši Latvijas privāttiesībās jeb civiltiesībās pastāvošajam duālisma principam, saskaņā ar kuru komerctiesības ir atdalītas no vispārējām civiltiesībām un tiek kodificētas atsevišķi, mūsu valstī jau pirms Otrā pasaules kara radās iecere veidot tirdzniecības likumu jeb komerclikumu. Paredzot tirdzniecības likuma pieņemšanu, Civillikumā tika ietvertas vairākas normas, kuru adresāti ir komersanti. Piemēram, CL 1759.panta 4.punktā paredzētajā gadījumā tirgotājiem, kas uz parāda ir nodevuši preci pie sava aroda nepiederīgām personām, ir tiesības no šiem pircējiem saņemt likumiskos procentus. Komerctiesību, tostarp komercdarījumu, doktrīnas attīstību Latvijā pārtrauca padomju okupācija.

• Lauris Liepa. Advokātu disciplinārlietu komisijas pirmie pieci gadi

Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas Disciplinārlietu komisija (Disciplinārlietu komisija) izveidota atbilstoši 2004.gada grozījumiem Advokatūras likumā. Kopš 2004.gada 1.jūnija Latvijā advokatūras pārvaldes iestāde – Padome – ir nodalīta no disciplinārlietu izskatīšanas un advokātu pārkāpumu vērtēšanas, izņemot atsevišķas funkcijas. Padomes kompetencē ir izskatīt sūdzības un iesniegumus par advokātu darbību. Padome var vai nu ierosināt disciplinārlietu un nosūtīt materiālus Disciplinārlietu komisijai, vai arī izskaidrot advokātiem viņu rīcības nepareizību, lietu neierosinot. Latvijas zvērinātu advokātu pilnsapulce 2008.gadā ievēlēja Disciplinārlietu komisiju šādā sastāvā: Aivars Ludvigs, Inese Lūse, Helēna Mikitāne, Baiba Plaude, Ieva Ramiņa, Anatols Zujevs un Lauris Liepa.

• Nikolajs Zikovs. Parādnieka pamatoti iebildumi maksātnespējas procesā

Raksta mērķis ir izpētīt vienu no Latvijas nozīmīgākajiem komerctiesību institūtiem – juridiskās personas maksātnespēju, pievēršoties tādam ievērojamam maksātnespējas procesa elementam kā parādnieka izteiktie iebildumi un to ietekme uz maksātnespējas procesu. 2008.gada 1.janvārī spēkā stājoties jaunajam Maksātnespējas likumam, likumdevējs ir ieviesis maksātnespējas procesā līdz šim neizmantotu parādnieka pamatotu iebildumu institūtu, kura piemērošana praksē rada grūtības gan maksātnespējas procesa dalībniekiem, gan tiesām. Autors veiks šā tiesību institūta analīzi, kā arī izvērtēs tiesas rīcības variantus praktiskās piemērošanas procesā.

Maksātnespējas procesa mērķis, kas ir formulēts Maksātnespējas likuma 1.pantā, ir veicināt maksātnespējas subjekta maksātspējas atjaunošanu un aizsargāt kreditoru kopuma intereses parādnieka ierobežotas maksātspējas vai maksātnespējas gadījumā. Maksātnespējas procesa pamatā ir parādnieka aktīvu pārvaldīšanas tiesību nodošana sertificētam administratoram, kura mērķis ir neatkarīgi un objektīvi apzināt parādnieka mantas stāvokli un, ciktāl tas iespējams, veicināt parādnieka maksātspējas atjaunošanu. Ja maksātspējas atjaunošana nav iespējama, veikt kreditoru prasījumu daļēju vai pilnīgu apmierināšanu bankrota procedūras ietvaros.

“Jurista Vārda” redakcija