"Latvija ir ES favorīte kandidātvalstu vidū"

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Aizvakar, 14. jūlijā, Latvijā vienas dienas darba vizītē ieradās Somijas Republikas ārlietu ministre Tarja Halonena. Vizītes ietvaros notika T. Halonenas un Latvijas Republikas ārlietu ministra Valda Birkava preses konference.

Preses konferenci atklāja V.Birkavs:

— Sarunu gaitā mēs pirmām kārtām spriedām par gatavošanos iestājai Eiropas Savienībā, par mūsu iespējām Helsinkos, runājām arī par Eiropas drošības struktūras arhitektūru, Ziemeļu dimensiju, pārrunājām divpusējos jautājumus, kā arī to, kā lietas attīstās Eiropā, runājām par Eiropas konferenci, kas notiks jau nākamajā pirmdienā.

Tad runāja Somijas Republikas ārlietu ministre T.Halonena:

— Šī vizīte man ir ļoti patīkama divu iemeslu dēļ — pirmkārt, ir patīkami ierasties Latvijā Somijas prezidentūras vārdā un iepazīstināt Latviju ar Somijas prezidentūras darbības programmas projektiem. Otrs iemesls — mēs pietiekami ilgi esam strādājuši kopā ar Birkava kungu un redzējuši, kā Latvija integrējas Eiropas vērtībās un organizācijās. Tā ir mūsu pēdējā tikšanās ar Birkava kungu viņa pašreizējā statusā. Seši mēneši ir ļoti īss laika periods tām lielajām reformām, kas notiek Eiropas Savienībā. Tas Somijai būs izaicinājuma pilns laiks, kuru var uztvert kā vēl īsāku, jo notiek jauna Eiropas Parlamenta ievēlēšana, notiek arī pārmaiņas Eiropas Komisijā. Tiks izveidots jauns augstākā pārstāvja ārlietās amats. Ar Birkava kungu mēs pārrunājām gan par Eiropas Savienības paplašināšanos, gan par ārējiem jautājumiem, īpaši par Kosovu. Arī kandidātvalstis tiks uzaicinātas uz Eiropas konferenci Briselē. Somijai ir liela interese par paplašināšanās procesu, un Latvijas jautājums Helsinkos varētu būt ļoti interesants.

 

Tad ministri atbildēja uz žurnālistu jautājumiem:

— Halonenas kundze, cik nopietni varētu tikt apdraudēta Latvijas uzaicināšana uz sarunām par iestāšanos ES, ja Valsts prezidente izsludinās Valodas likumu?

T.Halonena:

— Es domāju, ka jums ir zināms starptautisko ekspertu viedoklis par Valodas likumu. Jāsaka, ka likumam ir savi trūkumi un agri vai vēlu Latvija sastapsies ar šīm problēmām. Eiropas Savienības prezidentūras vārdā es uzskatu, ka labojumi Valodas likumā ir jāveic, cik ātri vien iespējams. Sarunu laikā mēs šo jautājumu apspriedām, es izteicu savu viedokli, taču iniciatīva un lēmuma pieņemšana ir Latvijas puses rokās.

— Ja likums tiks pieņemts pašreizējā redakcijā, vai tiks apdraudēta Latvijas iestāšanās ES?

T.Halonena:

— Manu viedokli, ka tas nav labvēlīgs Latvijas pašreizējai situācijai, jūs jau dzirdējāt. Nekas jauns man nav sakāms.

— Vai Krievijas tūlītējā negatīvā reakcija arī iespaidoja starptautisko viedokli?

T.Halonena:

— Protams, vērā tiek ņemti visi viedokļi. Taču Eiropas eksperti minoritāšu tiesību aizsardzības jomā ir pietiekami pieredzējuši, lai pieņemtu paši savu lēmumu, neietekmējoties no citiem. Viss, kas ir noticis Eiropas Savienībā pēdējos desmit gados, pierāda, ka īpaša vērība ir jāpievērš ne tikai demokrātisko institūciju attīstībai, bet arī nacionālo minoritāšu aizstāvībai. Es uzskatu, ka Valodas likuma jautājums nākotnē Latvijai varētu sagādāt lielas problēmas, kuras labāk būtu atrisināt tūlīt. Taču Latvija ir brīva valsts un lēmuma pieņemšana ir tās rokās.

— Ja Latvija Helsinkos tiks uzaicināta uz sarunām, kad tā varētu iestāties ES?

T.Halonena: — Kandidātvalstīm pašām vajadzētu izstrādāt grafiku, kurā būtu iespējams veikt visas nepieciešamās reformas, jo tas ir ilgtermiņa process. Tagad būtu par agru noteikt iestāšanās termiņu, jo arī to valstu, ar kurām notiek sarunas, likumdošanā ir vairāk solījumu izdarīt nepieciešamos labojumus nekā reāla darba. Nevajadzētu ar steigu sabojāt labi iesākušos procesu. Es gribētu norādīt uz Latvijas labo situāciju Eiropas Savienībā, jo Latvija ir izteikta favorīte, valsts, kurai ir ļoti straujš attīstības temps. Uz kandidātvalstīm ES patiešām izdara lielu spiedienu, taču es vēlreiz gribētu uzsvērt Latvijas kā favorītes statusu.

V.Birkavs:

— Es no savas puses novēlu labas sekmes Somijas prezidentūrai, un daļa no šīm sekmēm būtu Latvijas uzaicināšana uz sarunām.

— Birkava kungs, vai Latvija neizjūt pārāk lielu spiedienu no ES Valodas likuma sakarā?

V.Birkavs:

— Es vienmēr attiecībā uz mūsu sadarbību ar ES atbildu vienādi: neatkarīgi no tā, vai Eiropas Savienība eksistētu vai ne, mums tik un tā būtu jāpieņem tāds likums, kāds mums būtu vajadzīgs un kāds būtu vajadzīgs arī starptautiskajai sabiedrībai. Šajā gadījumā mums ir privilēģija, jo mums nav jāiet maldu un meklējumu ceļš, mēs uzreiz varam pārņemt modernās Eiropas normas. Diskusijas ap Valodas likumu pēc būtības ir eiropeiskās domāšanas diskusijas.

— Halonenas kundze, kāda bija Valsts prezidentes reakcija uz jūsu ieteikumu neizsludināt Valodas likumu?

T.Halonena:

— Šis jautājums tika apspriests citu starpā, un es negribētu iedziļināties sīkumos. Jūsu prezidente ir ļoti gudra un šarmanta sieviete, un man liekas, viņa savu izvēli jau ir izdarījusi.

Rūta Jaksona,

"LV" informācijas redaktore