Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Aizsargjoslu likumā

Izdarīt Aizsargjoslu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 6.nr.; 2002, 7.nr.; 2003, 15.nr.; 2005, 15.nr.; 2008, 8.nr.) šādus grozījumus:

1. 1.pantā:

papildināt pantu ar 14.¹ punktu šādā redakcijā:

“14¹) gaisvadu līnijas ass — nosacīta līnija, kas iet caur gaisvadu līnijas balstu konstrukciju viduspunktiem;”;

papildināt pantu ar 18.punktu šādā redakcijā:

“18) palīgēka — ēka (pirts, klēts, garāža, nojume, siltumnīca, ēka dārza inventāra, materiālu un sadzīves priekšmetu glabāšanai u.tml.), kura netiek klasificēta kā dzīvojamā ēka, kurā nav dzīvojamās telpas (pastāvīgai vai sezonas rakstura dzīvošanai) un kura ir funkcionāli piederīga dzīvojamai ēkai.”

2. Papildināt 3.panta 2.punktu pēc vārda “izveidošanas” ar vārdiem “grozīšanas un likvidēšanas”.

3. Izteikt 6.panta otrās daļas 1.punkta “b” apakšpunktu šādā redakcijā:

“b) ja ciemu robežas ir apstiprinātas šā likuma 67.pantā paredzētajā kārtībā un noteiktas vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā, krasta kāpu aizsargjoslas platums šajos ciemos nav mazāks par 150 metriem, obligāti iekļaujot tajā īpaši aizsargājamos biotopus un ņemot vērā vēsturisko apdzīvojuma struktūru;”.

4. Izteikt 7.panta otrās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

“3) mākslīgam ūdensobjektam (izņemot tādam, kas kalpo ūdens novadīšanai no piegulošās teritorijas), kura platība ir lielāka par 0,1 hektāru, — teritorijas plānojumā, bet ne mazāk kā 10 metrus plata josla katrā krastā;”.

5. 12.panta otrajā daļā:

papildināt 3.punktu pēc vārdiem “stacijām un” ar vārdu “hidrometriskajiem”;

izteikt 8.punktu šādā redakcijā:

“8) aizsargjoslas ap ģeodēziskā tīkla punktiem;”;

papildināt daļu ar 16.punktu šādā redakcijā:

“16) aizsargjoslas ap optiskajiem teleskopiem un radioteleskopiem.”

6. 13.panta otrajā daļā:

aizstāt 2.punkta “b” apakšpunktā skaitli un vārdu “1.šķiras” ar vārdu “reģionālajiem”;

aizstāt 2.punkta “c” apakšpunktā skaitli un vārdu “2.šķiras” ar vārdu “vietējiem”.

7. 14.panta otrajā daļā:

izteikt 1.punktu šādā redakcijā:

“1) gar pazemes elektronisko sakaru tīklu līnijām un kabeļu kanalizāciju — zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas elektronisko sakaru tīkla līnijas katrā pusē 1 metra attālumā no elektronisko sakaru tīkla līnijas ass vai kabeļu kanalizācijas caurules ārējās malas;”;

papildināt daļu ar 1.¹, 1.², 1.³ un 1.⁴ punktu šādā redakcijā:

“1¹) gar pazemes elektronisko sakaru tīklu līnijām vai kabeļu kanalizāciju, ja tā atrodas ceļa zemes nodalījuma joslā un tuvāk par 1 metru no ceļa zemes nodalījuma joslas malas, — šajā elektronisko sakaru tīkla līnijas vai kabeļu kanalizācijas pusē aizsargjoslu nosaka līdz ceļa zemes nodalījuma joslas robežai;

1²) gar pazemes elektronisko sakaru tīklu līnijām vai kabeļu kanalizāciju, ja tā atrodas ceļa, ielas vai piebrauktuves (arī inženierkomunikāciju koridoru) sarkano līniju robežās un tuvāk par 1 metru no sarkanās līnijas, — šajā elektronisko sakaru tīkla līnijas vai kabeļu kanalizācijas pusē aizsargjoslu nosaka līdz ceļa, ielas vai piebrauktuves (arī inženierkomunikāciju koridoru) sarkanajai līnijai;

1³) gar pazemes elektronisko sakaru tīklu līnijām vai kabeļu kanalizāciju, ja tā atrodas tuvāk par 1 metru no ēkas vai būves, — šajā elektronisko sakaru tīkla līnijas vai kabeļu kanalizācijas pusē aizsargjoslu nosaka līdz ēkas vai būves pamatiem;

1⁴) gar pazemes elektronisko sakaru tīklu līnijām vai kabeļu kanalizāciju, ja tā atrodas ceļa, ielas vai piebrauktuves (arī inženierkomunikāciju koridoru) sarkanās līnijas robežās un tuvāk par 1 metru gan no sarkanās līnijas, gan no ēkas vai būves pamatiem, — šajā elektronisko sakaru tīkla līnijas vai kabeļu kanalizācijas pusē aizsargjoslu nosaka līdz sarkanajai līnijai vai ēkas vai būves pamatiem (atkarībā no tā, kas atrodas tuvāk);”;

izteikt 3.punktu šādā redakcijā:

“3) ap ārējiem virszemes un pazemes elektronisko sakaru tīklu līniju neapkalpojamiem pastiprināšanas un reģenerācijas punktiem, ārējiem kabeļu sadales skapjiem un kastēm ar ieraktu pamatni vai skapjiem un kastēm, kas uzstādītas uz atsevišķas pamatnes, kabeļu kanalizācijas akām un optisko kabeļu uzmavām gruntī — zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacīta vertikāla virsma 1 metra attālumā no pastiprināšanas punkta, kabeļu sadales skapja vai kastes, kabeļu kanalizācijas akas un optisko kabeļu uzmavas ārējās malas;”;

papildināt daļu ar 3.¹  un 3.² punktu šādā redakcijā:

“3¹) ap elektronisko sakaru iekārtu ārējiem skapjiem un konteineriem — zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacīta vertikāla virsma 1 metra attālumā no elektronisko sakaru iekārtu skapja vai konteinera nožogojuma (norobežojuma) vai tālāk izvirzīto daļu projekcijas uz zemes vai citas virsmas;

3²) gar elektronisko sakaru tīklu gaisvadu līnijām — zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas elektronisko sakaru tīkla līnijas katrā pusē 2,5 metru attālumā no elektronisko sakaru tīkla līnijas ass.”;

izslēgt 4., 5. un 6.punktu.

8. 15.pantā:

papildināt panta nosaukumu un pirmo daļu pēc vārdiem “stacijām un” ar vārdu “hidrometriskajiem”;

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Aizsargjoslas platumu ap hidrometriskajiem posteņiem nosaka Lauku atbalsta dienests, un tas nedrīkst pārsniegt 5 metrus no būves ārējās malas vai hidrometriskā posteņa.”

9. 16.panta otrajā daļā:

aizstāt 1.punkta “b” apakšpunktā vārdus un skaitļus “vairāk par 20 kilovoltiem līdz 110 kilovoltiem” ar skaitli un vārdu “110 kilovoltu” un skaitli un vārdu “4 metru” — ar skaitli un vārdu “7 metru”;

aizstāt 1.punkta “c” apakšpunktā vārdus un skaitli “vairāk par 110 kilovoltiem” ar skaitli un vārdu “330 kilovoltu” un skaitli un vārdu “8 metru” — ar skaitli un vārdu “12 metru”;

aizstāt 2.punkta “b” apakšpunktā vārdus un skaitļus “vairāk par 20 kilovoltiem līdz 110 kilovoltiem” ar skaitli un vārdu “110 kilovoltu” un skaitli un vārdu “20 metru” — ar skaitli un vārdu “30 metru”;

aizstāt 2.punkta “c” apakšpunktā vārdus un skaitli “vairāk par 110 kilovoltiem” ar skaitli un vārdu “330 kilovoltu”.

10. Izteikt 20.pantu šādā redakcijā:

“20.pants. Aizsargjoslas ap ģeodēziskā tīkla punktiem

(1) Aizsargjoslas ap ģeodēziskā tīkla punktiem tiek noteiktas ap valsts ģeodēziskā tīkla un vietējā ģeodēziskā tīkla punktiem, kuriem apvidū ir ierīkots pastāvīgs ģeodēziskā punkta centrs, lai nodrošinātu piekļuvi ģeodēziskā tīkla punktiem un ģeodēzisko darbu veikšanu tajos, ģeodēziskā tīkla punktu ilgstošu saglabāšanu, stabilitāti un konstrukcijas nemainību.

(2) Aizsargjoslu ap ģeodēziskā tīkla punktiem nosaka šādi:

1) 50 metru rādiusā no ģeodēziskā punkta centra:

a) astronomiski ģeodēziskā tīkla punktiem,

b) horizontālā globālās pozicionēšanas tīkla 0 klases punktiem,

c) ģeomagnētiskā tīkla 1.klases punktiem,

d) gravimetriskā tīkla 1.klases punktiem;

2) 5 metru rādiusā no ģeodēziskā punkta centra — pārējiem ģeodēziskā tīkla punktiem.”

11. 22.pantā:

izslēgt pirmajā daļā vārdus “un drošību”;

papildināt otro daļu ar 1.¹ punktu šādā redakcijā:

“1¹) gar gāzesvadiem ar spiedienu vairāk par 0,4 megapaskāliem līdz 0,6 megapaskāliem, kas atrodas ceļu zemes nodalījuma joslā tuvāk par 5 metriem no ceļa zemes nodalījuma joslas malas, — līdz ceļa zemes nodalījuma joslas robežai, bet ne mazāk kā 1 metru;”;

papildināt otrās daļas 3.punkta “a” apakšpunktu pēc vārda “attālumā” ar vārdiem “no tvertnes”;

papildināt otrās daļas 3.punkta “b” apakšpunktu pēc vārda “attālumā” ar vārdiem “no iežogojuma”;

aizstāt otrās daļas 3.punkta “c” apakšpunktā skaitli un vārdus “30 metru attālumā” ar skaitli un vārdiem “10 metru attālumā no iežogojuma”;

izteikt otrās daļas 3.punkta “e” un “f” apakšpunktu šādā redakcijā:

“e) ap atsevišķās būvēs novietotiem gāzes regulēšanas punktiem, skapjveida gāzes regulēšanas punktiem un mājas regulatoriem ar gāzes ieejas spiedienu vairāk par 0,4 megapaskāliem līdz 0,6 megapaskāliem — 5 metru attālumā,

f) ap atsevišķās būvēs novietotiem gāzes regulēšanas punktiem, skapjveida gāzes regulēšanas punktiem un mājas regulatoriem ar gāzes ieejas spiedienu vairāk par 0,6 megapaskāliem — 10 metru attālumā,”;

izslēgt otrās daļas 3.punkta “g” apakšpunktu;

izteikt otrās daļas 3.punkta “h” un “i” apakšpunktu šādā redakcijā:

“h) ap automobiļu dabasgāzes uzpildes kompresoru stacijām (AGUKS) — 10 metru attālumā no iežogojuma,

i) ap pretkorozijas elektroķīmiskās aizsardzības iekārtu anodu zemējumiem — 4 metru attālumā no zemējuma kontūras;”;

papildināt otrās daļas 4.punkta “a” apakšpunktu pēc vārda “attālumā” ar vārdiem “no urbuma”.

12. Izteikt 23.¹ panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Aizsargjoslas ap valsts aizsardzības objektiem tiek noteiktas, lai:

1) nodrošinātu valsts aizsardzības objektu drošību un ekspluatāciju, kā arī mazinātu šaušanas un spridzināšanas rezultātā radušos triecienviļņu un trokšņu negatīvo ietekmi uz cilvēkiem, mājdzīvniekiem un būvēm, kas atrodas valsts aizsardzības objekta tuvumā, un garantētu cilvēku un viņu īpašuma drošību ārkārtējos gadījumos;

2) nodrošinātu, ka netiek apdraudēta valsts funkciju un uzdevumu izpilde valsts aizsardzības objektos.”

13. Papildināt likumu ar 23.² pantu šādā redakcijā:

“23.² pants. Aizsargjoslas ap optiskajiem teleskopiem un radioteleskopiem

(1) Aizsargjoslas ap optiskajiem teleskopiem un radioteleskopiem nosaka, lai nodrošinātu iekārtu drošību un ekspluatāciju. Aizsargjoslas tiek noteiktas ap optisko teleskopu Baldonē un ap radioteleskopiem Irbenē.

(2) Aizsargjoslu platums ir šāds:

1) ap optisko teleskopu Baldonē nosaka ārpustelpu mākslīgā apgaismojuma ierobežojuma apgabalu 1 kilometra rādiusā no optiskā teleskopa paviljona centra;

2) ap radioteleskopiem Irbenē nosaka radiostarojuma klusuma joslu 8 kilometru rādiusā no radioteleskopa RT32 centra.”

14. Izteikt 28.panta trešās daļas 5.punktu šādā redakcijā:

“5) slēgta tipa filtrācijas laukiem, kuros ietek attīrīts ūdens no slēgta tipa bioloģiskajām attīrīšanas ietaisēm, — 2 metri.”

15. 29.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem “bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem” ar vārdiem “degvielas uzpildes stacijām” un pēc vārdiem “gāzes regulēšanas stacijām” — ar vārdiem “gāzes regulēšanas punktiem”;

papildināt otrās daļas 1.punktu ar vārdiem “degvielas uzpildes stacijām”;

papildināt otrās daļas 4.punktu pēc vārdiem “gāzes regulēšanas stacijām” ar vārdiem “gāzes regulēšanas punktiem”.

16. 30.pantā:

papildināt panta nosaukumu, pirmo daļu un otrās daļas ievaddaļu pēc vārdiem “bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem” ar vārdiem “degvielas uzpildes stacijām”;

papildināt otro daļu ar 5.punktu šādā redakcijā:

“5) ap degvielas uzpildes stacijām un automašīnu degvielas uzpildes iekārtām — ne mazāk par 25 metriem no tvertnēm un degvielas uzpildes iekārtām. Šajā aizsargjoslā drīkst atrasties objekti, kas saistīti ar degvielas uzpildes stacijas darbību.”;

papildināt ceturto daļu pēc vārdiem “bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem” ar vārdiem “degvielas uzpildes stacijām”.

17. 32.² pantā:

papildināt panta nosaukumu un pirmo daļu pēc vārdiem “gāzes regulēšanas stacijām” ar vārdiem “gāzes regulēšanas punktiem”;

izteikt otrās daļas ievaddaļu un 1.punktu šādā redakcijā:

“(2) Aizsargjoslas ap gāzesvadiem ar spiedienu virs 1,6 megapaskāliem, ap gāzes regulēšanas stacijām, gāzes regulēšanas punktiem, gāzes mērīšanas stacijām, dabasgāzes kompresoru stacijām, dabasgāzes savākšanas punktiem, gāzes krātuvju urbumiem, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes noliktavām, krātuvēm un uzpildes stacijām, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes balonu noliktavām un tirdzniecības punktiem, automobiļu gāzes uzpildes stacijām veido:

1) ap gāzesvadiem, gāzes regulēšanas stacijām un gāzes mērīšanas stacijām — zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas katrā pusē no gāzesvada ass vai nosacītas vertikālas virsmas ārpus šo objektu būvju ārsienām, iežogojuma vai norobežojošām konstrukcijām, gāzesvadam ar diametru:

a) līdz 300 mm — 75 metru attālumā,

b) no 300 mm līdz 600 mm — 125 metru attālumā,

c) no 600 mm līdz 800 mm — 150 metru attālumā;”;

papildināt otro daļu ar 1.¹ un 1.² punktu šādā redakcijā:

“1¹) ap atsevišķās būvēs novietotiem gāzes regulēšanas punktiem ar ieejas spiedienu:

a) līdz 0,6 megapaskāliem — 7 metru attālumā,

b) virs 0,6 megapaskāliem — 15 metru attālumā;

1²) ap skapjveida gāzes regulēšanas punktiem ar ieejas spiedienu virs 0,6 megapaskāliem — 10 metru attālumā;”;

aizstāt otrās daļas 2.punkta “a” apakšpunktā skaitli “500” ar skaitli “450”;

papildināt otrās daļas 2.punkta “a” apakš­punktu ar vārdiem “no būves ārsienas vai kompresoru stacijas iekārtām”;

izteikt otrās daļas 2.punkta “b” apakšpunktu šādā redakcijā:

“b) ap dabasgāzes savākšanas punktiem — 300 metru attālumā,”;

izteikt otrās daļas 2.punkta “d” apakšpunktu šādā redakcijā:

“d) ap sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes balonu noliktavām un tirdzniecības punktiem — 10 metru attālumā, ja viena gāzes balona tilpums nav lielāks par 50 litriem, lielākiem gāzes baloniem — 25 metru attālumā,”;

papildināt otrās daļas 2.punkta “e” apakšpunktu pēc abreviatūras “(AGUKS)” ar vārdiem un skaitli “ar gāzes uzkrāšanas spiedtvertņu kopējo saspiestās gāzes apjomu virs 500 m³”;

papildināt otrās daļas 2.punkta “e” apakš­punktu ar vārdiem “no iežogojuma”;

papildināt otrās daļas 2.punktu ar “f”, “g” un “h” apakšpunktu šādā redakcijā:

“f) ap dabasgāzes krātuvju urbumiem ārpus gāzes uzglabāšanas zonas un urbumiem, kuri nav savienoti ar dabasgāzes uzglabāšanas kolektorslāni, — 100 metru attālumā no urbuma,

g) ap dabasgāzes krātuvju urbumiem, kuri atrodas dabasgāzes uzglabāšanas zonā un ir savienoti ar kolektorslāni, — 300 metru attālumā no urbuma,

h) ap dabasgāzes uzpildes stacijām ar gāzes uzkrāšanas spiedtvertņu kopējo saspiestās gāzes apjomu līdz 500 m³, ja viena gāzes balona tilpums nav lielāks par 180 litriem, — 25 metru attālumā.”;

papildināt pantu ar 2.¹ daļu šādā redakcijā:

“(2¹) Aizsargjosla ap gāzesvadiem ar spiedienu virs 1,6 megapaskāliem un gāzes regulēšanas un mērīšanas stacijām, ja šie gāzesvadi un šīs stacijas izbūvētas vai rekonstruētas pēc 2002.gada 1.septembra, tiek noteikta ar būvprojekta aprēķinu, bet ne mazāk kā:

1) 25 metri no gāzesvada ass — ap gāzesvadiem ar spiedienu virs 1,6 megapaskāliem;

2) 100 metri — ap gāzes regulēšanas un mērīšanas stacijām.”;

papildināt trešo daļu pēc vārdiem “gāzes regulēšanas stacijām” ar vārdiem “gāzes regulēšanas punktiem”.

18. Papildināt VI nodaļas nosaukumu pēc vārda “izveidošanas” ar vārdiem “grozīšanas un likvidēšanas”.

19. 33.pantā:

papildināt panta nosaukumu pēc vārda “izveidošana” ar vārdiem “grozīšana un likvidēšana”;

izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

“(1) Aizsargjoslas nosaka ar šo likumu un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā attēlo teritorijas plānojumos.

(2) Ierosinot tādu objektu būvniecību (ierīkošanu), kuriem šā likuma 9., 13., 14., 15., 16., 17., 18., 19., 20., 21., 22., 23., 23.¹, 23.², 25., 26., 28., 30., 32., 32.¹, 32.², 32.³ un 32.⁴ pantā noteiktas aizsargjoslas, kā arī ierosinot šo objektu paplašināšanu, ja paredzēts, ka pēc tās aizsargjoslas aizņems jaunas zemes platības, objekta īpašnieks vai valdītājs attiecīgā objekta būvniecību (ierīkošanu) saskaņo ar zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju vai — normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos — informē zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju, uz kura nekustamo īpašumu attiecas aizsargjosla, kā arī vietējo pašvaldību par aizsargjoslu vai tās izmaiņām. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā tiek saskaņots objekts, kura aizsargjosla noteikta šā likuma 14., 16., 17., 19. un 22.pantā un aizņems zemi, kas ir daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašnieku kopīpašums.”;

izslēgt trešo un ceturto daļu;

papildināt pantu ar piekto, sesto, septīto, astoto, devīto un desmito daļu šādā redakcijā:

“(5) Aizsargjosla tiek grozīta, ja saskaņā ar normatīvajiem aktiem maina aizsargjoslas platumu vai aizsargjoslas lielums mainās, renovējot vai rekonstruējot objektu, kuram ir noteikta aizsargjosla.

(6) Aizsargjosla tiek likvidēta, ja ir likvidēts objekts, kuram noteikta aizsargjosla.

(7) Objekta īpašnieks vai valdītājs pēc objekta likvidēšanas par to informē Valsts zemes dienestu.

(8) Objekta īpašnieks vai valdītājs grafiski attēlo šā likuma 15., 18., 21. un 23.¹ pantā noteikto aizsargjoslu robežas, saskaņo tās ar attiecīgo pašvaldību un aizsargjoslu robežu datus iesniedz Valsts zemes dienestam.

(9) Ja aizsargjoslas lielums ir noteikts tieši un bez papildu nosacījumiem (šā likuma 14., 16., 17., 19., 20., 22., 23., 30., 32.¹, 32.² un 32.⁴ pantā noteiktās aizsargjoslas), tās robežu grafiski attēlo Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likumā noteiktajā kārtībā.

(10) Vietējā pašvaldība grafiski attēlo šā likuma 6., 7., 7.¹, 8., 9., 11., 13., 25., 26., 28., 32. un 32.³ pantā noteikto aizsargjoslu robežas un šo aizsargjoslu robežu datus iesniedz Valsts zemes dienestam.”

20. 35.pantā:

aizstāt otrajā daļā vārdus “tā īpašniekam” ar vārdiem “tā īpašniekam vai valdītājam” un vārdus “zemes īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai lietotājs” — ar vārdiem “zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs”;

aizstāt ceturtajā daļā vārdus “objekta īpašnieks” ar vārdiem “objekta īpašnieks vai valdītājs” un vārdus “zemes īpašniekam, tiesiskajam valdītājam vai lietotājam” — ar vārdiem “zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam”;

aizstāt piektajā daļā vārdus “ieinteresētās juridiskās vai fiziskās personas” ar vārdiem “attiecīgo objektu īpašnieki vai valdītāji”;

aizstāt sestajā un septītajā daļā vārdus “objekta īpašnieks” (attiecīgā locījumā) — ar vārdiem “objekta īpašnieks vai valdītājs” (attiecīgā locījumā);

izteikt astoto daļu šādā redakcijā:

“(8) Pašvaldību un atbildīgo valsts institūciju dienestiem kontroles un uzraudzības nolūkos atļauts apmeklēt aizsargjoslu teritorijas jebkurā laikā saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kontroles veikšanas kārtību. Objektu īpašnieku vai valdītāju dienestiem kontroles un uzraudzības nolūkos atļauts apmeklēt aizsargjoslu teritorijas jebkurā laikā, iepriekš par to brīdinot zemes īpašnieku, bet, ja tiesības lietot zemi nodotas citai personai, — zemes lietotāju.”;

papildināt pantu ar devīto daļu šādā redakcijā:

“(9) Tāda objekta īpašnieks vai valdītājs, kuram noteikta aizsargjosla, izmanto šo aizsargjoslu, nemaksājot atlīdzību par nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu. Šis nosacījums neierobežo nekustamā īpašuma īpašnieka, valdītāja vai lietotāja tiesības prasīt viņam radīto tiešo zaudējumu atlīdzību.”

21. 36.pantā:

izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

“(1) Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā noteikti šādi aprobežojumi:

1) pilsētās un ciemos jaunveidojamās zemes vienības platību un apbūves nosacījumus nosaka vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā;

2) ārpus pilsētām un ciemiem uz katra zemes īpašuma atļauts izvietot vienu viensētu ar palīgēkām, viesnīcu un tai līdzīga lietojuma ēku, tūrismam nepieciešamo skatu torni, šajā pantā minēto infrastruktūras vai inženierkomunikāciju būvi atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā noteiktajai teritorijas plānotajai (atļautajai) izmantošanai. Sadalot zemesgabalu vairākos, katra zemesgabala platība nedrīkst būt mazāka par 3 hektāriem, izņemot gadījumus, kad atdalāmais zemesgabals ir nepieciešams šajā pantā minētās infrastruktūras vai inženierkomunikāciju būvniecībai vai uzturēšanai un tā apbūves nosacījumus nosaka vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā;

3) ja, atsavinot vai iznomājot valsts vai pašvaldības īpašumā esošo zemi, paredzēta zemes lietojuma veida maiņa, kas nav noteikta vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā, katru reizi nepieciešams Ministru kabineta rīkojums;

4) aizliegts ierīkot meliorācijas būves bez saskaņošanas ar attiecīgo Valsts vides dienesta reģionālo vides pārvaldi;

5) apdzīvotās vietās, lai saglabātu piekrastei raksturīgu kultūrvēsturisko ainavu, vietējā pašvaldība teritorijas plānojumā var iekļaut papildu arhitektūras prasības jaunajai būvniecībai.

(2) Krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē papildus šā panta pirmajā daļā minētajiem aprobežojumiem aizliegts celt jaunas ēkas un būves un paplašināt esošās, izņemot gadījumus, kad:

1) saskaņojot ar attiecīgo Valsts vides dienesta reģionālo vides pārvaldi un atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam tiek:

a) renovētas vai restaurētas esošās ēkas un būves;

b) būvētas palīgēkas pie esošajām dzīvojamām ēkām vai būvēm;

c) rekonstruētas esošās ēkas vai būves, nepārsniedzot esošo būvapjomu, bet, rekonstruējot esošās dzīvojamās ēkas, kuru platība ir mazāka par 150 kvadrāmetriem, to kopējā platība pēc rekonstrukcijas nedrīkst pārsniegt 150 kvadrātmetrus;

2) tiek attīstīta osta vai attīstīti un rekonstruēti esošie zvejniecības un zivju pārstrādes uzņēmumi;

3) ēku un būvju celtniecība vai paplašināšana ir paredzēta vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā un notiek pilsētas teritorijā un šīs darbības ir saskaņotas ar attiecīgo Valsts vides dienesta reģionālo vides pārvaldi;

4) ēku un būvju celtniecība vai paplašināšana notiek šā likuma 67.pantā noteiktajā kārtībā apstiprinātajās un vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā noteiktajās ciema robežās vietās, kur bijusi iepriekšējā apbūve, minētās darbības ir paredzētas vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā un saskaņotas ar attiecīgo Valsts vides dienesta reģionālo vides pārvaldi;

5) tiek veikta krastu nostiprināšana esošo būvju un infrastruktūras aizsardzībai;

6) tiek veikta mehānisko transportlīdzekļu stāvlaukumu un glābšanas staciju būvniecība un tiem nepieciešamo pievedceļu un teritorijas labiekārtošanai nepieciešamo mazēku būvniecība.”;

papildināt pantu ar 2.¹ daļu šādā redakcijā:

“(2¹) Šā panta otrajā daļā minētās darbības veic, ja:

1) veikts paredzētās darbības ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums un saņemts Vides pārraudzības valsts biroja atzinums par noslēguma ziņojumu, novērtējuma ziņojumu vai izdoti tehniskie noteikumi saskaņā ar likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” prasībām;

2) attiecīgā apbūve paredzēta vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā.”;

izteikt trešās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) pludmalē un tauvas joslā norobežot ar žogiem pieeju jūrai, kā arī traucēt tur kājāmgājēju brīvu pārvietošanos un atrašanos, izņemot ostas teritoriju atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam. Lēmumi par nožogojumu nojaukšanu pieņemami un izpildāmi normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;”;

izslēgt trešās daļas 5.punktā vārdus “un atkritumu izgāztuves”;

izteikt trešās daļas 6.punktu šādā redakcijā:

“6) ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem pārvietoties ārpus autoceļiem, pludmalē, meža un lauksaimniecības zemēs, ja tas nav saistīts ar šo teritoriju apsaimniekošanu vai uzraudzību;”;

izteikt trešās daļas 9.punktu šādā redakcijā:

“9) pārveidot reljefu, bojāt un iznīcināt dabisko zemsedzi, izņemot gadījumus, kad tas nepieciešams šajā pantā atļauto darbību veikšanai.”;

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Pašvaldībai vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā ir jāparedz iespēja kājāmgājējiem piekļūt pludmalei un vietas automašīnu (transportlīdzekļu) stāvvietu ierīkošanai. Vietējā pašvaldība organizē gājēju celiņu ierīkošanu, ņemot vērā esošo apbūvi un īpašumu robežas, kā arī to, ka celiņi nedrīkst atrasties tālāk par vienu kilometru cits no cita, izņemot gadījumu, kad to nav iespējams nodrošināt dabā esošo apstākļu dēļ. Ja nepieciešams, pašvaldība vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā var noteikt īpašuma tiesību aprobežojumu par labu sabiedrības iespējai piekļūt pludmalei arī bez nekustamā īpašuma īpašnieka piekrišanas. Zemes īpašniekiem ir tiesības uz zaudējumu atlīdzību, ja tādi radušies aprobežojuma noteikšanas dēļ. Zaudējumu atlīdzības veidu, apmēru un aprēķināšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.”

22. Izslēgt 37.panta pirmās daļas 2.punktā vārdus “un atkritumu izgāztuves”.

23. 39.pantā:

izslēgt 2.punkta “b” apakšpunktā vārdus “un atkritumu izgāztuves”;

papildināt pantu ar 4.punktu šādā redakcijā:

“4) ja centralizētajai ūdensapgādei izmanto gruntsūdeņu (neaizsargātu) ūdens horizontu vai pazemes ūdens krājumu mākslīgas papildināšanas metodi, ķīmiskajā aizsargjoslā 500 metru platā joslā ap stingrā režīma aizsargjoslu aizliegts:

a) veikt lauksaimniecības un meža zemes transformāciju, izņemot transformāciju esošo ciemu teritorijās un ēku un būvju būvniecībai viensētās ārpus ciema teritorijas robežām, kā arī gadījumos, kad tas nepieciešams ūdensapgādes būvju būvniecībai,

b) veidot jaunus ciemus un paplašināt esošos,

c) ārpus esošajiem ciemiem sadalīt zemi zemes vienībās, kas mazākas par 2400 kvadrātmetriem,

d) no jauna projektējamos un rekonstruējamos būvobjektos novadīt notekūdeņus (arī pēc attīrīšanas lokālajās attīrīšanas iekārtās) gruntī un virszemes ūdens­objektos,

e) ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus.”

24. Izslēgt 41.panta 2.punktā vārdus “un atkritumu izgāztuves”.

25. 42.pantā:

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ministru kabinets nosaka, kādos gadījumos valsts autoceļu īpašnieks vai dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs dod atļauju būvniecībai aizsargjoslās gar autoceļiem un dzelzceļiem.”;

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu.

26. 45.pantā:

papildināt pirmo daļu ar 13.punktu šādā redakcijā:

“13) aizliegts audzēt kokus un krūmus meža zemēs — platībās, kuras norādītas aizsargjoslu noteikšanas metodikā, ārpus meža zemēm — visā aizsargjoslas platumā. Ārpus meža zemēm zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs aizsargjoslā var audzēt kokus un krūmus, ja par to noslēgta rakstveida vienošanās ar elektrisko tīklu īpašnieku.”;

izslēgt trešo un ceturto daļu.

27. 46.pantā:

izslēgt pirmās daļas 2.punktā vārdus “un atkritumu izgāztuves”;

izslēgt otro daļu.

28. 47.pantā:

izslēgt 1.punktā vārdus “un atkritumu izgāztuves”;

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Aizsargjoslās ap valsts un valsts nozīmes meliorācijas būvēm un ierīcēm aizliegts atstāt augošus krūmus un kokus, ja tie traucē veikt meliorācijas sistēmu un hidrotehnisko būvju ekspluatācijas un uzturēšanas darbus, kā arī renovācijas vai rekonstrukcijas būvdarbus.”;

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu.

29. Izteikt 49.pantu šādā redakcijā:

“49.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap ģeodēziskā tīkla punktiem

Aizsargjoslās ap ģeodēziskā tīkla punktiem papildus šā likuma 35.pantā minētajam tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1) aizliegts veikt darbības, kas traucē pieeju ģeodēziskā tīkla punktiem un ģeodēzisko darbu veikšanu tajos;

2) aizliegts novietot metāliskus priekšmetus vai priekšmetus ar stipru magnētisko lauku ap ģeomagnētiskā tīkla 1.klases punktiem;

3) aizliegts veikt masas pārvietošanu (rakt vai uzbērt grunti, mainīt grunts blīvumu u.tml.) ap gravimetriskā tīkla 1.klases punktiem;

4) aizliegts veikt būvniecības darbus, ja projekti nav saskaņoti ar valsts aģentūru “Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra”.”

30. Izslēgt 50.panta 2.punktā un 51.panta 2.punktā vārdus “un atkritumu izgāztuves”.

31. Papildināt likumu ar 51.¹ pantu šādā redakcijā:

“51.¹ pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap optiskajiem teleskopiem un radioteleskopiem

Aizsargjoslās ap optiskajiem teleskopiem un radioteleskopiem papildus šā likuma 35.pantā minētajam nosaka šādus aprobežojumus:

1) radiostarojuma klusuma joslā aizliegts uzstādīt raidošas radioiekārtas un lietot šajā teritorijā esošas radioiekārtas, izņemot virszemes publiskā elektronisko sakaru tīkla galiekārtas;

2) ārpustelpu mākslīgā apgaismojuma ierobežojuma apgabalā aizliegts uzstādīt un lietot gaismas avotus ar gaismas stiprumu, kas lielāks par 150 kandelām, bet citi gaismas avoti ir aprīkojami ar vairogiem, kas virs horizonta aizsedz tiešo gaismu;

3) 300 metru rādiusā ap optiskā teleskopa paviljonu Baldonē koku ciršana saskaņojama ar Izglītības un zinātnes ministriju.”

32. Izslēgt 52.panta pirmās daļas 2.punktā vārdus “un atkritumu izgāztuves, izņemot kapsētu apsaimniekošanai nepieciešamās”.

33. 56.pantā:

izslēgt 1.punktā vārdus “un atkritumu izgāztuves”;

izslēgt 3.punktā vārdu “meliorāciju”;

papildināt 4.punktu pēc vārda “aizkraut” ar vārdiem “un norobežot ar žogiem”;

izteikt 8. un 9.punktu šādā redakcijā:

“8) aizliegts audzēt kokus un krūmus platībās, kuras norādītas aizsargjoslu noteikšanas metodikā;

9) aizliegts būvēt jebkuras ēkas;”;

izteikt 12.punktu šādā redakcijā:

“12) aizliegts ierīkot kuģu, liellaivu un peldošu celtņu piestātnes, kā arī veikt gultnes padziļināšanas un zemes smelšanas darbus;”;

papildināt pantu ar 12.¹ punktu šādā redakcijā:

“12¹) aizliegts ar jebkādām darbībām traucēt gāzapgādes uzņēmuma darbiniekus, kuri aizsargjoslā veic ekspluatācijas, remonta, rekonstrukcijas, avāriju novēršanas vai to seku likvidēšanas darbus;”;

izslēgt 13.punkta “a” apakšpunktā vārdus un skaitli “vibroveltņus ar svaru, kas lielāks par 5000 kilogramiem, un”;

izteikt 13.punkta “d” apakšpunktu šādā redakcijā:

“d) būvēt, renovēt vai rekonstruēt inženierbūves,”.

34. 57.pantā:

papildināt panta nosaukumu un pirmās daļas ievaddaļu pēc vārdiem “bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem” ar vārdiem “degvielas uzpildes stacijām”;

izslēgt pirmās daļas 1.punktā vārdus “un atkritumu izgāztuves”;

papildināt pirmās daļas 6.punktu pēc vārdiem “bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadu, tilpņu, krātuvju, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumu” ar vārdiem “degvielas uzpildes staciju”;

aizstāt pirmās daļas 6.punkta “i” apakšpunktā vārdus “pārkraušanas uzņēmumu un ar tiem saistīto” ar vārdiem “pārkraušanas uzņēmumu, degvielas uzpildes staciju un ar šiem objektiem saistīto”;

papildināt otrās daļas ievaddaļu pēc vārdiem “bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem” ar vārdiem “degvielas uzpildes stacijām”.

35. Izslēgt 58.panta 5.punktā vārdus “un atkritumu izgāztuves”.

36. 58.² pantā:

papildināt panta nosaukumu un pirmās daļas ievaddaļu pēc vārdiem “gāzes regulēšanas stacijām” ar vārdiem “gāzes regulēšanas punktiem”;

izteikt pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

“1) aizliegts būvēt jaunas ēkas vai rekonstruēt nedzīvojamās ēkas par dzīvojamām ēkām, kā arī — ja nav noslēgta rakstveida vienošanās ar gāzesvadu, gāzapgādes iekārtu un būvju, gāzes noliktavu un krātuvju īpašnieku — rekonstruēt esošās ēkas;”;

izslēgt pirmās daļas 5.punktu;

papildināt pirmās daļas 7.punktu pēc vārdiem “gāzes regulēšanas staciju” ar vārdiem “gāzes regulēšanas punktu”.

37. 58.⁵ pantā:

aizstāt pirmajā teikumā vārdus “Aizsardzības ministriju” ar vārdiem “valsts aizsardzības objekta valdītāju”;

izteikt otro teikumu šādā redakcijā:

“Ministru kabinets nosaka ierobežojumus darbībām aizsargjoslās ap valsts aizsardzības objektiem.”

38. Izslēgt 60.panta otro daļu.

39. 61.pantā:

papildināt piektās daļas pirmo teikumu ar vārdiem “kā arī apzāģē augošu koku zarus vai vainagus, lai nepieļautu šo zaru uzkrišanu uz elektrisko tīklu vadiem”;

izslēgt piektās daļas otro rindkopu;

papildināt pantu ar devīto, desmito un vienpadsmito daļu šādā redakcijā:

“(9) Vietās, kur pārklājas virszemes ūdensobjektu aizsargjosla un aizsargjosla ap meliorācijas būvēm un ierīcēm, atļauts novākt apaugumu, tai skaitā cirst kokus, veicot meliorācijas sistēmas renovācijas vai rekonstrukcijas būvdarbus.

(10) Kokus cērt objekta īpašnieks vai valdītājs, vai viņa pilnvarota persona par objekta īpašnieka vai valdītāja līdzekļiem vai — pēc savstarpējas rakstveida vienošanās — zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs. Mēnesi pirms ciršanas uzsākšanas objekta īpašnieks vai valdītājs, vai viņa pilnvarota persona nosūta rakstveida informāciju zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam, ja citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi un ja darbība plānota īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, izņemot Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības un neitrālo zonu, un Dabas aizsardzības pārvaldei, kā arī rakstveidā saskaņo ar Valsts meža dienestu plānoto darbību, izcērtamos kokus un to apjomu. Avārijas draudu novēršanai vai tās seku likvidēšanai objekta īpašniekam vai valdītājam ir tiesības pirms minētās informācijas nosūtīšanas nocirst atsevišķus kokus un apgriezt tos koku zarus, kuri traucē vai apdraud šā objekta normālu darbību, par to iepriekš paziņojot Valsts meža dienestam saskaņā ar Meža likumu. Objekta īpašnieks vai valdītājs piecu dienu laikā pēc koku nociršanas informē par to zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju.

(11) Nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs nodrošina objekta īpašniekam vai valdītājam piekļuvi objektam un tā aizsargjoslai, lai varētu nodrošināt aizsargjoslas uzturēšanu un veikt attiecīgā objekta ekspluatācijai, remontam, renovācijai un rekonstrukcijai nepieciešamos darbus.”

40. Izslēgt 62.panta otro daļu.

41. Papildināt pārejas noteikumus ar 12., 13., 14., 15., 16. un 17.punktu šādā redakcijā:

“12. Grozījumi šā likuma 13.panta otrās daļas 2.punktā stājas spēkā 2009.gada 1.jūlijā.

13. Līdz šā likuma 33.panta otrajā daļā paredzēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2009.gada 1.decembrim piemērojami Ministru kabineta 2006.gada 27.jūnija noteikumi Nr.510 “Aizsargjoslas saskaņošanas kārtība elektriskajiem tīkliem, siltumtīkliem, ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem, gāzes vadiem, gāzapgādes iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām un krātuvēm, ja aizsargjosla aizņem zemi, kas ir daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašnieku kopīpašums”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

14. Šā likuma 33.panta septītā, astotā, devītā un desmitā daļa stājas spēkā 2014.gada 1.janvārī.

15. Šā likuma 35.panta devītā daļa, kā arī grozījumi šā likuma 45.panta ceturtajā daļā un 46.panta otrajā daļā (par šo daļu izslēgšanu) stājas spēkā 2009.gada 1.jūlijā. Atbilstoši šā likuma 35.panta devītās daļas pirmā teikuma nosacījumiem apspriežamas tās tiesiskās attiecības, kuras nodibinātas pēc 2009.gada 1.jūlija.

16. Līdz šā likuma 58.⁵ pantā paredzēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2009.gada 1.decembrim piemērojami Ministru kabineta 2006.gada 27.jūnija noteikumi Nr.509 “Noteikumi par uzturēšanās ierobežojumiem aizsargjoslās ap valsts aizsardzības objektiem”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

17. Šā likuma 62.pants spēku zaudē 2014.gada 1.janvārī.”

Likums Saeimā pieņemts 2009.gada 14.maijā.

Valsts prezidents V.Zatlers

Rīgā 2009.gada 27.maijā

 

Redakcijas piebilde: likums stājas spēkā ar 2009.gada 10.jūniju.