"Jaunā Latvijas koalīcija nominē Šķēli"

"Frankfurter

Allgemeine Zeitung"

— 99.07.13.

Stokholma., 12. jūlijs

Šķēlem izdevās izjaukt Latvijas ceļa vadīto labēji centrisko valdības koalīciju un par sadarbības partneri iegūt nacionāli konservatīvo valdības koalīcijas partneri Tēvzemei un Brīvībai . Pēc tam no amata atkāpās ministru prezidents Krištopans (Latvijas ceļš). Pēc sākotnējās vilcināšanās pirmajās dienās Latvijas ceļš tomēr izrādīja interesi par piedalīšanos jaunajā valdībā. Trim partijām kopā Saeimā būs 62 no 100 vietām. Trīs partiju koalīcijā, kurai vēl varētu pievienoties nelielā Jaunā partija , pirmo reizi pēc neatkarības atgūšanas būs apvienojušies Latvijas politikas liberāli un konservatīvi ievirzītie spēki.

Turpretī sociāldemokrāti signalizē, ka nevēlas piedalīties "Triumvirātā". Pēc vairāku sociāldemokrātiski ievirzīto partiju apvienošanās sociāldemokrāti atbalstīja jau iepriekšējo valdību un arī tagad izteica cerību, ka varētu piedalīties valdībā. Ar viņu palīdzību Tautas partija un Tēvzemei un Brīvībai panāca, ka par jauno prezidenti tiek ievēlēta viņu kandidāte Vaira Vīķe - Freiberga, nevis Latvijas ceļa kandidāts. Taču Latvijas ceļš ir apsolījis piedalīties valdībā tikai tad, ja sociāldemokrāti paliek opozīcijā. Kā pretpakalpojums Latvijas ceļam ir jāakceptē tas, ka partija nevarēs izvirzīt kandidātu ministru prezidenta amatam un šo amatu atstās Šķēlem.

Šķēles pirmais amata periods sākās pēc parlamenta vēlēšanām 1995. gadā, kad sastrīdējies partiju spektrs valdības sastādīšanu padarīja gandrīz par neiespējamu. Toreiz vēl bezpartejiskajam Šķēlem izdevās Latviju noturēt uz reformu kursa un parūpēties par spēcīgu ekonomisko attīstību, ko pagājušajā gadā pārtrauca krīze Krievijā. Šķēle pēc tam, kad jau 1997. gada sākumā uz īsu laiku bija atteicies no amata, galīgi no tā atkāpās 1997. gada vasarā, starp citu, arī tāpēc, ka toreizējais satiksmes ministrs Krištopans izvairījās atstāt ministru kabinetu korupcijas likuma pārkāpšanas dēļ. Vēlāk Šķēle nodibināja partiju, kas parlamenta vēlēšanās pagājušajā gadā kļuva par lielāko politisko spēku. Iespējams, ka naidīgums starp Šķēli un Krištopanu atstāja ietekmi arī uz to, kāpēc pēc vēlēšanām netika izveidota programmu ziņā tuvu stāvošu partiju lielā koalīcija.

"Valodu likums var Latvijai aizslēgt durvis uz Eiropu"

"Die Welt"

— 99.07.13.

Stokholma

Tas valsts sektorā aizliedz pielietot svešvalodas. ES, EDSO un Eiropas padome spēcīgi kritizēja jau likumprojektu un piedāvāja palīdzību tā pārstrādāšanā. Politiskie novērotāji uzskata par iespējamu, ka šis lēmums varētu būt šķērslis Latvijas ceļā uz Eiropas Savienību.

Likums attiecas uz iestādēm un firmām, kas darbojas valsts sektorā. Pie tādām tiek pieskaitīti arī masu mēdiji. Bez tam TV programmās bērniem pirmskolas vecumā nedrīkst rādīt filmas svešvalodās.

Pirmā negatīvā reakcija pienāca no Krievijas Ārlietu ministrijas. Tur likumu uzskata par nozīmīgās krievu minoritātes diskrimināciju Latvijā. Tā sastāda apmēram trešo daļu no 2,3 miljoniem valsts iedzīvotāju. EDSO pārstāvis Makss van der Stūls ir paziņojis, ka viedokli izteiks nākošajā nedēļā. Bez tam ekonomikas pārstāvji baidās, ka šie striktie noteikumi varētu atbaidīt ārvalstu investīcijas.

Tagad valodu likums, bez valdības krīzes atrisināšanas, ir viens no svarīgākajiem pārbaudījumiem jaunajai prezidentei Vairai Vīķei - Freibergai. Parlamenta lēmums stājas spēkā tikai ar viņas parakstu. Vēlēšanu cīņas laikā viņa iestājās par spēcīgām latviešu valodas pozīcijām, bet vienlaicīgi uzsvēra, ka likumam ir jāatbilst starptautiskajām konvencijām.

"Problemātisks likums kā pirmā dāvana"

"NRC Handelsblad"

— 99.07.13.

Latvijai ir jauna prezidente un nākamnedēļ būs jauna valdība. Valstij ir arī jauns valodas likums – likums, kurš nekavējoties tiek starptautiski apstrīdēts.

Latvijas jaunā prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, stājoties amatā pagājušajā nedēļā, nosauca Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā un NATO par savām galvenajām prioritātēm. Otrā prioritāte – Latvijas etnisko kopienu samierināšana, jo "mēs dzīvojam zem vienas saules, mēs ejam uz to pašu jūrmalu, mēs dzīvojam dzīvi kopā."

Viņa bija tik tikko beigusi runāt, kad tajā pašā dienā Latvijas parlaments nometa pamatīgu šķērsli ceļā uz Eiropu un samierināšanos. Ar 73 balsīm pret 16 tas pieņēma valodas likumu, kas neatbilst starptautiskajām normām.

Jaunais likums padara latviešu valodu par vienīgo valsts valodu un nosaka, ka vienīgi šo valodu drīkst lietot sabiedriskajā dzīvē, visos publiskajos pasākumos (izņemot politisko partiju pasākumus), uzņēmējdarbībā, valsts uzņēmumos, privātajos uzņēmumos, ja valstij tajos pieder lielākā īpašuma daļa, pilsoņu un visu līmeņu valsts pārvaldes iestāžu kontaktos un tiesā. Pat ja uzņēmumu sapulcēs piedalās tikai nelatviešu uzņēmēji, tiem jārunā latviski.

Valodas likums ir kā sitiens apmēram 650 000 tā saukto nepilsoņu, galvenokārt etnisko krievu, ukraiņu un baltkrievu, kas nav Latvijas pilsoņi un kas nepietiekoši vai nemaz nepārvalda latviešu valodu. Viņi veido 28 procentus Latvijas iedzīvotāju.

Jaunā valodas likuma pieņemšana noteikti nebija ideāla dāvana, ko Vīķe-Freiberga būtu vēlējusies saņemt, stājoties amatā. Viņai kā prezidentei starptautiski jāaizstāv valodas likums, kuru pati apzīmējusi kā "bargu". Pagājušajā nedēļā viņa vēl nezināja, vai šo likumu parakstīs. Likums ir opozicionārās Tautas partijas vadītāja Andra Šķēles roku darbs. Šķēle pēc likuma pieņemšanas parlamentā paziņoja, ka tagad pavēries ceļš viņa partijas līdzdalībai jaunajā valdības koalīcijā. Premjera Krištopana kabinets krita pagājušās nedēļas sākumā, galvenokārt pateicoties koalīcijas partneru pāriešanai Tautas partijas pusē.

Pret likumu spēcīgi protestēja partijas Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā vadītājs Jānis Jurkāns. Viņš norādīja uz starptautiskajām sekām: likums kļūs par problēmu Latvijas ceļā uz ES un sarežģīs attiecību normalizāciju ar Krieviju. Likums ietver "dažādus pazemojošus nosacījumus", kas sarežģī nepilsoņu integrāciju. "To nāksies vēl vairākkārt mainīt. Es ar nožēlu skatos, kā veidojas "normāls" parlamenta darbības modelis: vispirms tiek pieņemta likuma nepareizā versija, bet tikai pēc tam - pareizā." Likums pārkāps lielāko daļu ES [?] konvenciju, kurām pievienojusies Latvija. "Ceļā uz Eiropu ir ļoti daudzi, bet Latvija ar savu nenoteiktību un nevēlēšanos ievērot starptautiskos standartus pati sevi nostāda neizdevīgā pozīcijā," uzskata Jurkāns.

Kā jau varēja gaidīt, Krievijas reakcija bija dusmu pilna. Krievijas parlamenta starptautisko lietu komisijas priekšsēdis Vladimirs Lukins izteicās, ka latviešus kārtējo reizi pārņēmis "viduslaiku tipa etniskais naids". Domes priekšsēdētājs Genādijs Seļezņovs paredzēja, ka Dome izmantos visus parlamenta rīcībā esošos līdzekļus, lai protestētu pret šo likumu un "Krievijai nedraudzīgo soli".

Bet arī rietumi nav amused . Jau pagājušajā nedēļā Dānijas ārlietu ministrs Nilss Helvegs Petersens brīdināja, ka Latvija atbilst visiem kritērijiem, lai uzsāktu sarunas ar ES, izņemot vienu – valodas likumdošanu. Eiropas Padomes ģenerālsekretārs Daniels Taršis atzina, ka valodas likums pārkāpj vairākas Latvijas starptautiskās saistības, t.i. Eiropas Cilvēktiesību konvencijas, tiesības uz vārda un apvienošanās brīvību, kā arī tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību. Un EDSO augstais komisārs minoritāšu lietās Makss van der Stūls rakstīja prezidentei Vīķei-Freibergai par valodas likumu. Viņa rakstītais netiek izpausts, taču diplomātiskie avoti saka, ka viņš prezidentei ieteicis likumu neparakstīt.

Pirmdien Vīķe-Freiberga uzdeva valodas likuma izstrādātājam Andrim Šķēlem kā lielākās partijas vadītājam sastādīt jauno valdību.

Pēters Mihīlsens

"Genādijs Seļezņovs uzstājas pret Latvijas valodas likumu"

"Izvestija"

— 99.07.13.

"Latvijas parlamenta pieņemtais valodas likums ir nedraudzīgs akts attiecībā pret Krieviju un briesmīgi netaisnīgs attiecībā pret gandrīz 600 tūkstošiem krievvalodīgo, kuriem vēl līdz pat šim brīdim nav Latvijas pilsonība".

Tā preses konferencē Sanktpēterburgā izteicās Krievijas Federācijas Valsts Domes priekšsēdētājs Genādijs Seļezņovs. Viņš arī paziņoja, ka ir nodomājis izmantot jebkuru parlamentāro tribīni un pielikt visus spēkus, lai šis likums nestātos spēkā, informē aģentūra Rosbizneskonsalting . G.Seļezņovs cer, ka jaunā Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga galu galā tomēr neparakstīšot šo likumu.

"Latvijas valodu likums sastopas ar pretestību"

"Frankfurter

Allgemeine Zeitung"

— 99.07.14.

Iebildumus ceļ EDSO. Tiek prasīta krievu iedzīvotāju apmācības uzlabošana.

Stokholma. 13. jūlijs. Latvija jaunā valodu likuma dēļ izjūt arvien spēcīgāku spiedienu. Pēc tam, kad savus apsvērumus bija izteikušas Eiropas Savienība (ES) un Eiropas Padome, iebildumus pret likumu, kam latviešu valoda ir jāpasargā no krievu valodas ietekmes, izteica arī Eiropas Drošības un Sadarbības organizācija (EDSO). Latviju padomju okupācijas laikā sistemātiski rusificēja, tā kā vairums cilvēku valsts lielākajās pilsētās vairs nav latviešu izcelsmes. Līdz ar neatkarības atjaunošanu 1991. gadā, latviešu valoda, pēc gadu desmitiem ilgās apspiešanas, tika pacelta līdz valsts valodas līmenim. Pagājušajā nedēļā parlaments (Saeima) pēc ilgām diskusijām likumu pieņēma ar lielu balsu vairākumu. Kritika galvenokārt ir vērsta pret to, ka likums latviešu valodas lietošanu paredz arī privātajā uzņēmējdarbībā.

EDSO nacionālo minoritāšu un cilvēktiesību Augstais komisārs van der Stūls vēstulē vērsās pie Latvijas prezidentes Vairas Vīķes – Freibergas. Kā saka Rīgā, van der Stūls prezidenti esot netieši aicinājis neparakstīt likumu. Vēl saka, ka van der Stūls esot rekomendējis restriktīvā likuma vietā intensificēt valodas mācīšanu krievu iedzīvotājiem. Taču EDSO paziņoja tikai to, ka Augstais komisārs ir "skaidri izteicis savu viedokli". Van der Stūls jau likumdošanas procesa laikā vairākkārt esot aicinājis izdarīt izmaiņas projektā, vai arī atlikt tā pieņemšanu. Pēc van der Stūla teiktā, likums, starp citu, ir pretrunā ar starptautiskajām darba tiesībām un nepieļaujami ierobežo vārda brīvību un tiesības uz privāto sfēru. Eiropas Komisija vēstulē Latvijas ārlietu ministrijai izteicās līdzīgi. Bez tam Brisele Latvijas valdībai jau vairākkārt ir likusi saprast, ka tad, ja tā turēsies pie šī valodu likuma, galotņu sanāksmē rudenī Helsinkos nevarēs rēķināties ar uzaicinājumu uz sarunām par iestāšanos ES. Turpretī ārlietu ministrs Birkavs pret šādiem draudiem argumentēja, ka likuma noteikumi pieļauj plašu spēles telpu, kas attiecīgi ir jāizmanto praksē.

Van der Stūla reakcija uz likumu tagad Rīgā ir izraisījusi samērā asu kritiku. Opozīcijā esošo sociāldemokrātu priekšsēdētājs Bojārs Augstajam komisāram pārmeta, ka viņš vēl neredzētā veidā iejaucas Latvijas iekšējās lietās. Bez tam van der Stūlam tiek pārmests, ka viņš Latvijā ir kļuvis par krievu interešu ruporu. Krievija pieņemto valodu likumu ir nosodījusi kā nepārprotamu krievu iedzīvotāju "diskrimināciju" Latvijā un aicinājusi ES, kā arī EDSO vērsties pret likumu. Rīga Maskavai – tāpat kā tagad arī van der Stūlam – pārmet, ka tā ir novērtējusi likumu, pamatīgi neiepazīstoties ar tā saturu. Cik tālu viena no otras atrodas Latvijas un Krievijas politikas, ļauj noprast Maskavas izteikums, ka Latvija necienot krievu devumu, kuri šo Baltijas valsti atbrīvoja no fašisma.

Valsts prezidente Vaira Vīķe – Freiberga par likumu izsakās piesardzīgi. Viņa ir paziņojusi, ka savu piekrišanu dos tikai tad, ja tas Saeimā tiks pieņemts ar lielu balsu vairākumu – tas arī ir noticis - un nebūs pretrunā ar Latvijas starptautiskajām saistībām. Patreiz prezidente, kura amatā ir stājusies tikai pirms dažām dienām, likumu ir nodevusi novērtēšanai speciālistiem. Otrdien viņai bija telefoniska saruna ar van der Stūlu. Prezidente likumu līdz ceturtdienai var nodot atpakaļ Saeimai, kur pēc tam par to noteiktā laika intervālā ir jānobalso vēlreiz.

"Kremlis "sabiezina" blokus"

"Izvestija"

— 99.07.09.

Līdz augusta beigām bloku "Visa Krievija" var saraustīt gabalos.

"Plašas veselīgi domājošo politiķu" apvienošanās rēgs, izceļojies pa gubernatoru rezidencēm, tagad ir ieklīdis Kremlī.

Administrācijā ir nolēmuši uzsākt kārtējo mēģinājumu materializēt vai vismaz "padarīt biezāku" visai neskaidru kontūru politisko objektu. Nesen Aleksandrs Vološins aprunājās ar Vladimiru Rižkovu (Mūsu mājas - Krievija - MMK) un Konstantīnu Titovu (Krievijas balss), lai precizētu pozīcijas. Pēc tam notika prezidenta, premjerministra un administrācijas vadītāja tikšanās ar kustību "Visa Krievija" gandrīz pilnā sastāvā (7 cilvēki). Otras tikšanās neparasti augstais līmenis droši vien bija nepieciešams, lai piešķirtu Kremļa pierunāšanai un garantijām lielāku ticamību. Ir acīmredzami, ka uz sarunu uzaicināto lielais skaits ir skaidrojams ar kustības līderu uzskatu un nolūku nesakritību. Kremļa izpratnē tikai viena daļa no viņiem ir spējīga iekļauties "plašākā apvienībā". Otra daļa, kurā iekļaujas arī Mintemirs Šaimijevs, ar lielām simpātijām raugās uz grupējuma "Tēvzeme" pusi, bet trešā, kā atzīmē analītiķi, gluži vienkārši nevēlas pārtraukt izdevīgos kontaktus ar vienu no "Visas Krievijas" sponsoriem un tādēļ to attieksme pret visiem blokiem ir bez mazākā entuziasma.

Ja prezidentam un premjeram izdosies pierunāt Šaimijeva piekritējus kustības iekšienē, tad to varēs uzskatīt par pirmo jūtamo izpildvaras panākumu lielāka bloka izveidošanā. Spriežot pēc notiekošā, līdz šim visa tās darbība aprobežojās tikai ar atzinības vai nopēluma izteikšanu Rižkovam, Titovam un pārējiem "Zalcburgas pakta" dalībniekiem. Kaut arī "zalcburgieši" ved sarunas ar politiskajiem smagsvariem, tai skaitā arī tiem, kuri ietilpst kustībā "Visa Krievija"(Vladimirs Jakovļevs), tomēr par rezultātiem viņi māņticīgi klusē pat tajos gadījumos, kad runa ir bijusi konkrētu kandidātu saskaņošanu reģionos vai par apvienošanās formu apspriešanu. Tam ir arī savi iemesli - no iespējamo sabiedroto puses ir sagaidāms gan aizdomīgums, gan arī aizvainojums. Tā, piemēram, projekts ar nosaukumu "Federācija" ( bloka radīšana ar šādu nosaukumu), kuru tik aktīvi noliedza Šaimijevs, acīmredzot nemaz nav bijusi tikai "pīle", kā to nodēvēja Tatarstānas prezidents. Tāpat arī ir bijis priekšlikums izveidot "reģionālistu" bloku (MMK, "Visa Krievija", "Krievijas balss") bez profesionālo politiķu piedalīšanās, ja jau reiz atsevišķo republiku prezidenti politiķus necieš. Visa diskusija beidzās ar spriedelēšanu par to, kura kustība ir pati galvenā un kuram kur ir jāiestājas ar ierindas dalībnieka tiesībām.

Kremļa un centrisko un labējo bloku līderu aktivitātei ir pamatots skaidrojums. 12.jūlijā ir paredzēta lielā bloka iespējamo dalībnieku tikšanās, kurā būtu vēlams sasniegt reālu rezultātu, lai beidzot kļūtu skaidrs, vai ir iespējams radīt tādu struktūru, kurai būtu vērts piešķirt naudu. Šī iemesla dēļ tad arī pēc iespējas ātrāk ir jāpanāk, lai "Visa Krievija" iesaistītos kādā blokā, ja vien tas ir iespējams, jo ir gaidāms, ka augusta beigās kustība tiks saraustīta gabalos.

Andrejs Stepanovs

"Aizkars dzelzij"

"Izvestija"

— 99.07.13.

Veselu pusgadu ilgušās sarunas starp Krieviju un ASV par tirdzniecību ar melnajiem metāliem ir beigušas bez jebkāda rezultāta.

Sarunu pēdējais raunds notika 8. un 9.jūnijā Parīzē. Pagājušajā piektdienā Krievijas delegācijas vadītājs, tirdzniecības ministra pirmais vietnieks Georgijs Gabunija paziņoja, ka amerikāņu piedāvātie nosacījumi "ir paverdzinoši un Krievijai ekonomiski nepieņemami". Neraugoties uz to, Krievijas Tirdzniecības ministrijas oficiālais paziņojums par sarunu rezultātiem tiks publicēts tikai 13.jūnijā, jo pirmdien Krievijas sarunu vedēji atkal steidzamības kārtā izlidoja uz Parīzi, lai mēģinātu pēdējā brīdī panākt vienošanos. Pretējā gadījumā, ja nekas nemainīsies, ASV pret Krievijas metālu pielietos protekcionistiskas muitas nodevas. Gabunijas vārdiem sakot, neveiksmīgais sarunu nobeigums nozīmē, ka ASV ievedīs antidempinga nodevas 200 procentu apmērā, lidz ar to Krievijai slēdzot izeju uz amerikāņu tērauda tirgiem.

Protams, ka sarunu iznākums arī amerikāņu pusei, kuru vada ASV tirdzniecības ministra vietnieks Roberts Larussa, ir neizdevīgs - kāda jēga bija tērēt tik daudz laika sarunām, ja tās nav devušas nekādus rezultātus. Februārī amerikāņi sarunas sāka no spēcīgām starta pozīcijām. Izmantojot ap krievu karsto velmējumu prevalences amerikāņu tirgū sacelto troksni, kuru bija izraisījuši vietējie amerikāņu tēraudlējēji, ASV Tirdzniecības ministrija piedāvāja noslēgt divas vienošanās.

Pirmā vienošanās bija saistīta ar piegāžu ierobežojumiem un ar zemāka cenu līmeņa noteikšanu karstajiem velmējumiem. Šīs vienošanās punktiem krievu metalurgi bija gatavi piekrist - tādā veidā, kaut arī ierobežoti, bet tomēr tiek saglabāta pieeja amerikāņu tirgum. Taču vienlaikus paketē ar pirmo vienošanos amerikāņi piedāvāja parakstīt arī citu vienošanos, kas tika nodēvēta par "visaptverošu". Šī vienošanās nosaka kvotas pilnīgi visu melno metālu izstrādājumu piegādēm no Krievijas, turklāt kvotas tiek noteiktas pilnīgi nepieņemamā līmenī.

Nevar apgalvot, ka Krievijas puse būtu izturējusies analfabētiski. Februāri abas vienošanās bija sagatavotas parakstīšanai. Taču pēc tam mūsu sarunvežiem izdevās uzspiest saviem amerikāņu partneriem sarunas par otrās vienošanās nosacījumu pārskatīšanu. Par dažām pozīcijām amerikāņi bija gatavi piekāpties. Diemžēl tas variants, kas tika sagatavots pēdējā sarunu raundā, joprojām šķita Krievijai nepieņemams. Lielākā daļa no šīs rūpniecības nozares pārstāvjiem vienojās par to, ka būtu labāk maksāt nodevas, nekā piekrist šādiem vienošanās noteikumiem.

Tas nozīmē, ka amerikāņi ievedīs jau iepriekš paredzētās ierobežojošās muitas nodevas par karstajiem velmējumiem un uzsāks antidempinga tiesu prāvas par citiem metālizstrādājumu veidiem. Tomēr arī šie pasākumi nedos nāvējošu triecienu Krievijas metalurgiem. Lieta ir tāda, ka lielākie Krievijas kombināti - Magņitogorskas, Čerepovecas un Novoļipeckas - jau pagājušajā gadā ir pārtraukuši piegādes Savienotajām Valstīm sakarā ar antidempinga tiesu procesa uzsākšanu (lieta ir tāda, ka muitas nodevas var tikt uzliktas ar atpakaļejošu datumu, un tādēļ arī nebija nekādas jēgas turpināt metāla piegādes). Neraugoties uz to, kombināti nesamazināja ražošanas apjomus - tas nozīmē, ka tie bija atraduši citus tirgus.

Patlaban Krievijas metalurgiem nāksies izcīnīt sev tiesības pilnīgi patstāvīgi uzstāties antidempinga tiesu prāvās. Tā kā ASV neatzīst Krieviju par valsti, kurā valda tirgus ekonomika, tad līdz šim visi lēmumi par šiem jautājumiem tika pieņemti "vienā paketē". Metalurģiskajiem kombinātiem nāksies pierādīt, ka tie paši ir patstāvīgi "tirgus dalībnieki". Tas ir ilgs ceļš, taču nobeigumā ir cerība uz panākumiem - galu galā, Krievijas metalurgi Amerikai tēraudu nepiegādāja zem pašizmaksas, kā tam vajadzētu būt dempinga gadījumā.

Kā laikrakstam Izvestija izteicās viens no Krievijas lielo kombinātu pārstāvjiem, "trieciens, protams, ir stiprs, taču metalurgi no tā nenomirtu". Metalurgi no savas pieredzes mācās izdzīvot dzelžainajos starptautiskajos tirgos. Tomēr cerības uz palīdzību augstākajā politiskajā līmenī, viņi, tāpat kā līdz šim, vēl nav zaudējuši.

Aleksejs Siņickis

"Kremļa virtuves kabinets"

"Berliner Morgenpost"

— 99.07.12.

Jautājums par Jeļcina darbaspējām.

Kurš valda Kremlī? Šāds jautājums rodas, ja ņem vērā Krievijas prezidenta Borisa Jeļcina slikto veselības stāvokli. Novērotāji Maskavā runā par iespaidu, ka "cars Boriss" - pie pilnas apziņas – patreiz ar absolūti drošu instinktu savās rokās cieši tur valdības aparāta grožus. Taču, cik lielā mērā Jeļcins ir spējīgs rīkoties faktiski, un vai tieksme pēc alkohola, kas laiku pa laikam parādās, neparalizē viņa spējas pieņemt lēmumus, to zina tikai tuvākie cilvēki. Šajās dienās Kremli pārvalda mazs, varens "virtuves kabinets", kas bauda pilnīgu Jeļcina uzticību.

Gudrā, uz valodām apdāvinātā Jeļcina meita Tatjana Djačenko ir ietekmīgākā tēva padomniece un uzticības persona. Viņu atbalsta bijušais prezidenta dienesta vadītājs Valentīns Jumaševs, kurš pēc nežēlastības perioda atkal tiek pieciests Jeļcina tuvumā. Vēl liela ietekme ir patreizējam prezidenta štāba vadītājam Aleksandram Vološinam. Viņš koordinē šefa politiskās aktivitātes.

Kā viena no galvenajām figūrām atkal rīkojas leģendārais finansu magnāts un miljardieris Boriss Berezovskis. Viņa ietekme ekonomikā un politikā ir neizmērojama. Viņa saites ar Tatjanu Djačenko zinātāji apraksta kā ciešas. Pie šī "Kremļa klana" pēdējā laikā pieder arī kāds, jauns, veikls, pilnīgi nezināms krievu jaunās magnātu šķiras pārstāvis no Berezovska aprindām. Viņa vārds ir Boriss Abramovičs. 33 gadu vecumā viņš bijušajā padomju aparātā nevarēja spēlēt nekādu lomu, jo bija pārāk jauns. To, cik liela pēcpadomju ērā Kremļa grupējumā ir šī brīnumbērna ietekme, var tikai nojaust.

Šī spilgto personību grupa, kuru nesen nosauca par "ģimeni", kontrolē Krievijas politisko ikdienu. Krievijā runā par to, ka Jeļcina meita Tatjana un viņas uzticības personas sarunas ved Berezovska lauku rezidencē Francijas Rivjērā, vai arī Šveicē.

Atzīmēšanas vērts šajā varas struktūrā ir tas, ka Krievijas valdībā, kuru vada "ģimene", vislielākā vara apbrīnojamā veidā ir nevis ministru prezidentam Sergejam Stepašinam, bet dzelzceļa ministram Nikolajam Aksjoņenko. Rietumos varētu jautāt, kāpēc šodien Krievijas dzelzceļa ministrs ir tik ietekmīga figūra? Atbilde ir satriecoša. Aksjoņenko kontrolē visas lielās impērijas dzelzceļa tīklu. Pa tā sliedēm tiek pārvadātas svarīgākās valsts preces: kartupeļi, graudi, ogles, rūda. Ministrs ir patiesais nekustamā īpašuma impērijas kungs. Te klāt vēl nāk arī tas, ka 80% importa no Rietumiem Krievijā nonāk pa dzelzceļu. Par importa pārvadāšanu pa dzelzceļu tiek maksāts valūtā. Aksjoņenko dzelzceļa iestādei ir konti Frankfurtē, Cīrihē, Londonā un Parīzē. Valūtu ieņēmumi ir milzīgi. Ar tiem finansu ģēnijs Aksjoņenko - tāpat kā kādreiz Rokfellers Amerikā - griež lielo ratu starptautiskajā biržu tirdzniecībā. Ienākumi no spekulācijām ar valūtu dzelzceļa baronam nodrošina neiedomājamu ietekmi.

Par nākošo jaunās nomenklatūras talantu ir izrādījies jaunais, izveicīgais, pasaulei atvērtais ārlietu ministrs Igors Ivanovs. Viņš uz augšu izkalpojās kā ģenerālkonsuls Barselonā. Un pēc tam, kad viņš bija guvis panākumus Madridē kā Krievijas vēstnieks, Jeļcins viņu negaidīti iecēla ārlietu ministra amatā.

Maskavā ir dzirdams, ka karjeristam esot prominenti radu raksti. Igors Ivanovs it kā esot pazīstamā Staļina laiku slepenā dienesta vadītāja Lavrentija Berijas radinieks. Pēc Staļina nāves asiņainais bende, kā zināms, tika sodīts ar nāvi izdarīto noziegumu dēļ. Rietumu diplomāti par Igoru Ivanovu runā ar dziļu cieņu. Bez viņa izveicības sarunās Kosovas konfliktu nebūtu iespējams nokārtot tik gludi.

Lotārs Loeve