Ministru kabineta sēdē: 2009.gada 26.maijā

 

MK: Par Ministru kabineta Atzinības rakstu piešķiršanu

26.maijā Ministru kabineta sēdē pieņemts rīkojums “Par Ministru kabineta Atzinības raksta piešķiršanu”.

Pieņemts Ministru kabineta Apbalvošanas padomes priekšlikums, un Ministru kabineta (MK) Atzinības raksts piešķirts Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas direktorei Goda doktorei filoloģijā Ventai Kocerei par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas grāmatniecības mantojuma popularizēšanā pasaulē un Latvijas valsts pozitīvā tēla veidošanā.

Ministru kabineta Atzinības raksts piešķirts Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniekam Andžam Ūbelim par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas nacionālo interešu definēšanā un pārstāvībā Eiropas Savienībā diskusijās par struktūrfondu un kohēzijas politikas jautājumiem.

Par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas nacionālo interešu definēšanā un pārstāvībā Eiropas Savienībā diskusijās par vides politikas jautājumiem MK Atzinības raksts piešķirts Vides ministrijas valsts sekretāra vietniekam Eināram Cilinskim.

MK Atzinības raksts piešķirts Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietniekam Aivaram Lapiņam par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas nacionālo interešu definēšanā un pārstāvībā ES diskusijās par kopējās lauksaimniecības politikas jautājumiem.

Noteikts, ka MK Atzinības rakstu Ventai Kocerei, Andžam Ūbelim, Eināram Cilinskim un Aivaram Lapiņam pasniedz ārlietu ministrs Māris Riekstiņš.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs

 

EM: Par Valsts būvinspekcijas reorganizēšanu

26.maijā Ministru kabineta sēdē tika atbalstīts Ekonomikas ministrijas (EM) ierosinājums no 2009.gada 1.jūlija reorganizēt Valsts būvinspekciju, tās funkcijas sadalot starp Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju, Patērētāju tiesību aizsardzības centru un Iekšlietu ministriju, savukārt būvniecības kontroles funkcijas pilnībā tiek atstātas pašvaldību pārziņā.

 “Mēs reorganizējam Valsts būvinspekciju, lai pilnveidotu būvniecības kontroles sistēmu, novēršot funkciju dublēšanos starp valsti un pašvaldībām – būvniecības kontroles funkcijas turpmāk, no šā gada 1.jūlija, īstenos tikai pašvaldību būvinspektori. Rezultātā mēs būsim mazinājuši birokrātiju būvniecības nozarē un 2010.gadā ietaupīsim 411 tūkstošus latu,” uzsver A.Kampars.

EM veiks būvniecības un būvinspektoru uzraudzību, sūdzību un iesniegumu izskatīšanu, kā arī nodrošinās skaidrojumu sniegšanu būvniecības procesa dalībniekiem. Jāuzsver, ka arī turpmāk tiks nodrošināta visu pārējo Valsts būvinspekcijas funkciju veikšana – tās tikai tiek deleģētas institūcijām, kam tās ir vairāk piekritīgas – Patērētāju tiesību aizsardzības centram, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai, Iekšlietu ministrijai.

Plānots, ka no šā gada 1.jūlija Patērētāju tiesību aizsardzības centrs veiks funkcijas, kas saistītas ar bīstamo iekārtu tehniskās uzraudzības normatīvo aktu prasību ievērošanas uzraudzību un kontroli.

Iekšlietu ministrija veiks funkcijas, kas saistītas ar reģistrācijas apliecību izsniegšanu un pārreģistrēšanu, pagarināšanu vai anulēšanu komersantiem, kuri vēlas veikt rūpnieciskos spridzināšanas darbus, sniegt pirotehniskos pakalpojumus, glabāt minēto darbu veikšanai un pakalpojumu sniegšanai paredzētos pirotehniskos izstrādājumus, sprāgstvielas, detonatorus vai to palīgierīces.

Vienlaikus EM tiek uzlikts par pienākumu sagatavot normatīvo aktu projektus, lai noteiktu, ka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija veiks energoapgādes komersantu, kā arī tādu komersantu, kuri veic komercdarbību, kas ietver siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanu, iepirkšanu, pārvadi, sadali vai realizāciju, bet kuriem šīs komercdarbības veikšanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem licence nav nepieciešama, objektu un enerģijas lietošanas iekārtu un ietaišu valsts tehnisko uzraudzību un kontroli un hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošuma uzraudzību un hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju un to ekspluatācijas atbilstības reglamentējošo normatīvo aktu prasībām kontroli.

Savukārt būvniecības kontroles jautājums tiks sakārtots atbilstoši likumam “Par pašvaldībām” (15.panta 14.punktam) –tiešo būvniecības kontroli nodrošinās pašvaldības. Lai nodrošinātu uzsākto būvniecības kontroles jautājumu izskatīšanas nepārtrauktību, Ekonomikas ministrija pārņems Valsts būvinspekcijas tiesības, saistības, mantas, arhīva un finanšu līdzekļus saistībā ar būvniecības kontroli. Būvinspektoru uzraudzību, kā arī sūdzību izskatīšanu turpmāk veiks Ekonomikas ministrija.

Funkciju pārdales rezultātā no likvidējamās Valsts būvinspekcijas, ņemot vērā esošo darbinieku skaitu, kas nodrošina funkciju izpildi, uz Ekonomikas ministriju, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju un Patērētāju tiesību aizsardzības centru tiek pārcelti 12 darbinieki un šādas funkcijas:

• uz Ekonomikas ministriju:

– būvniecības un būvinspektoru uzraudzība, sūdzību un iesniegumu izskatīšana, skaidrojumu sniegšana būvniecības procesa dalībniekiem – 3 cilvēki;

• uz Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju:

– hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošuma uzraudzība un kontrole – 1 cilvēks;

– energokomersantu kontrole (t.sk. siltums, gāze) – 5 cilvēki;

• uz Patērētāju tiesību aizsardzības centru:

– būvmateriālu atbilstības kontrole – 1 cilvēks;

– bīstamo iekārtu kontrole un uzraudzība, t.sk. reģistra uzturēšana – 2 cilvēki.

 

EM: Par Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūras reorganizāciju

26.maijā Ministru kabineta (MK) sēdē tika akceptēts MK rīkojums, kas paredz no šā gada 1.jūlija reorganizēt Ekonomikas ministrijas (EM) padotībā esošo Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūru (BEMVA), tās kompetencē saglabājot tikai ES struktūrfondu programmu administrēšanu (līdz 2010.gada 1.jūlijam).

Pārējās BEMVA funkcijas no šā gada 1.jūlija pārņems Ekonomikas ministrija, Privatizācijas aģentūra un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra. BEMVA reorganizācijas rezultātā tiks samazināti administratīvie izdevumi, ietaupījums 2010.gadā – 577, 9 tūkstoši latu.

Ja BEMVA Eiropas Savienības struktūrfondu administrēšanas funkcijas nodotu Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai jau 2009.gadā, ievērojami tiktu aizkavēta projektu iesniegumu vērtēšana un Eiropas Savienības fondu apguve, tai skaitā uzsāktā daudzdzīvokļu māju siltināšanas programma.

BEMVA darbība pēc 2009.gada 1.jūlija tiks finansēta no Eiropas Savienības fondu Tehniskās palīdzības līdzekļiem, ņemot vērā, ka BEMVA kā sadarbības iestādes funkcijas tiks nodotas Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai tikai no 2010.gada 1. jūlija.

Pārņemot daļu BEMVA funkciju, EM no 2009.gada 1.jūlija vadīs un īstenos valsts atbalsta programmas būvniecības, enerģētikas un mājokļu jomā, kā arī ēku un būvju energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus; vadīs un īstenos valsts un starptautiskus sadarbības projektus, ieviesīs citus atbalsta instrumentus, kā arī piedalīsies starptautiskos pētījumu projektos un pētniecības programmās; nodrošinās valsts līdzdalību ogļūdeņražu ieguves projektos; nodrošinās naftas produktu rezervju valsts daļas izveidi un uzturēšanu; kā arī metodiski vadīs ēku un būvju apsaimniekošanas procesu.

Vienlaikus paredzēts, ka līdz 2009.gada 1.jūlijam Ekonomikas ministrija pārņems Būvkomersantu reģistru un Naftas produktu rezervju datu apmaiņas informācijas sistēmu.

Privatizācijas aģentūra līdz 2009.gada 1.jūlijam pārņems Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūras funkcijas, lai nodrošinātu mājokļu monitoringu, neprivatizēto valsts dzīvojamo māju vai to daļu nodošanu pašvaldībām, valsts dzīvojamo māju privatizācijas pabeigšanu saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”; kā arī pārņems Mājokļu monitoringa informatīvo sistēmu.

Valsts akciju sabiedrība “Privatizācijas aģentūra” jau šobrīd veic valsts objektu privatizāciju. Privatizācijas aģentūra uztur un aktualizē valsts objektu privatizācijas elektronisko datu bāzi.

Saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”, mājokļu monitoringa sistēma ir situācijas novērošanas, analīzes, prognozēšanas un kontroles informācijas sistēma. Tomēr šobrīd, ievērojot to, ka tās izveidei budžeta līdzekļi nav piešķirti, mājokļu monitoringa sistēma pēc būtības ir dzīvojamo māju privatizācijas elektroniskā datu bāze. Līdz ar to valsts pārvaldes uzdevums netiek dublēts, jo Privatizācijas aģentūra jau šobrīd uztur ar privatizāciju saistītu datu bāzi.

No 2009.gada 1.jūlija Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra pārņems Transeiropas Enerģētikas tīklu (TEN) projekta “Ģeoloģiskā un ekonomiskā izpēte iespējamai pazemes gāzes krātuves attīstīšanai Latvijā, Dobeles rajonā” vadību un īstenošanu.

Savukārt no 2010.gada 1.jūlija Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra pārņems no BEMVA sadarbības iestādes funkcijas Eiropas Savienības fondu programmu ieviešanā.

BEMVA uzticēta 6 struktūrfondu programmu ieviešana: “Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi”; “Sociālo dzīvojamo māju siltumnoturības pasākumi”; “Pasākumi centralizētās siltumapgādes sistēmu efektivitātes paaugstināšanai”; “Atjaunojamo energoresursu izmantojošu koģenerācijas elektrostaciju attīstība”; “Vēja elektrostaciju attīstība” un “Daugavas hidroelektrostaciju pārgāžņu rekonstrukcija”.

Par katras minētās programmas ieviešanu ir izstrādāti MK noteikumi, kuros noteikti BEMVA pienākumi projektu iesniegumu pieņemšanā, vērtēšanā un līgumu slēgšanā u.c. jautājumos.

Pašreiz notiek projektu iesniegumu pieņemšana un vērtēšanā 4 programmās:

• “Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi” (pirmā kārta noslēdzās 14.maijā un plānotas vēl trīs kārtas katru mēnesi līdz š.g. augustam);

• “Sociālo dzīvojamo māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi” (notiek līgumu slēgšana par pirmās kārtas projektu iesniegumiem; nākamā kārta plānota augustā);

• “Pasākumi centralizētās siltumapgādes sistēmu efektivitātes paaugstināšanai” (projektu iesniegumu pieņemšana noslēgsies š.g. 26.maijā);

• “Atjaunojamo energoresursu izmantojošu koģenerācijas elektrostaciju attīstība” (projektu iesniegumu pieņemšana noslēgsies š.g. 31.jūlijā).

2009.gadā Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūra pieņems un vērtēs projektu iesniegumus, kā arī slēgs līgumus četrās ES fondu aktivitātēs. Pēc projektu iesniegumu pieņemšanas trīs mēnešu laikā projektu iesniedzējiem jānovērš neprecizitātes projektu iesniegumos un 30 dienu laikā jānoslēdz līgumi. Līdz ar to plānots, ka 2010.gada jūnijā BEMVA būs noslēgusi līgumus par visu projektu ieviešanu. Līgumos BEMVA noteiks, ka saskaņā ar Ministru kabineta rīkojumu projektu ieviešanu uzraudzīs un maksājumus veiks valsts aģentūra “Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra”. Līdz ar to Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai vajadzēs pārņemt tikai daļu BEMVA funkciju ES fondu jomā, jo lielākā daļa funkciju jau būs veiktas 2009.gadā.

Ja Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūra iepriekšminētās funkcijas nodotu Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai (LIAA) jau 2009.gadā, ievērojami tiktu aizkavēta projektu iesniegumu vērtēšana un Eiropas Savienības fondu apguve, jo LIAA būtu jāpārņem viss ES fondu ieviešanas process enerģētikas un mājokļu jomā (jāapmāca darbinieki, jāizstrādā iekšējie normatīvie akti u.t.t.). Papildus būtu jāveic grozījumi vismaz septiņos Ministru kabineta noteikumos un darbības programmas papildinājumā.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

FM: Par prioritāri īstenojamajiem lielajiem Eiropas Savienības fondu projektiem

Otrdien, 26.maijā, Finanšu ministrija (FM) Ministru kabineta (MK) sēdē informēja valdību par 2007.–2013.gada ES fondu plānošanas perioda liela mēroga un finansiāli ietilpīgo projektu īstenošanu.

ES fondu darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” ietvaros Latvijā 2007.–2013.gadā paredzēts īstenot 11 lielos projektus, no kuriem septiņus – transporta nozarē, trīs – vides nozarē un vienu projektu enerģētikas nozarē.

Kopējais lielajiem projektiem plānotais Kohēzijas fonda un Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums ir 542 miljoni latu jeb 17% no kopējā 3,18 miljardu latu ES fondu piešķīruma Latvijai 2007.–2013.gada plānošanas periodā. Līdz šā gada 31.martam Latvija Eiropas Komisijā (EK) ir iesniegusi lielā projekta “Otrā sliežu ceļa izbūve iecirknī Rīga–Krustpils” iesniegumu, kam pašlaik tiek gaidīts apstiprinājums.

Ņemot vērā lielo ES fondu projektu finansiālo ietekmi un nozīmību ekonomikas atveseļošanas pasākumos un lai sekotu līdzi to savlaicīgai īstenošanai, valdība apstiprināja ES fondu lielo projektu ieviešanas plānu (termiņus, kādos veicama lielo projektu atlase un iesniegšana virzībai apstiprināšanai EK).

Tuvākais termiņš noteikts Satiksmes ministrijai, kurai līdz 25.jūnijam FM jāiesniedz apstiprināti lielo projektu “E22 posma Rīga (Tīnūži)–Koknese būvniecība” un “E22 posma Ludza–Terehova būvniecība” iesniegumi tālākai apstiprināšanai EK.

Lai gan iepriekš minētie ceļu nozares projekti vēl nav apstiprināti, to īstenošana jau ir uzsākta. Ņemot vērā šo faktu, kā arī to, ka pašreizējos ekonomiskajos apstākļos ir svarīgi nodrošināt paātrinātu Eiropas Savienības fondu līdzekļu ieplūšanu un apriti Latvijas tautsaimniecībā, valdība apstiprināja līdzekļu pārdali Satiksmes ministrijai 1,8 miljonu latu šo projektu pirmo nepieciešamo darbu veikšanai 2009.gadā.

Latvijas izaicinājums 2009.gadā ir spēt laikus un atbilstošā kvalitātē sagatavot un iesniegt EK apstiprināšanai vēl astoņus (no 2007.–2013.gada periodā plānotajiem 11) lielo projektu iesniegumus par 450,4 miljoniem latu, lai pēc iespējas ātrāk veiktu reālos ekonomisko situāciju veicinošos darbus un rastu ieņēmumus no ES finanšu palīdzības Latvijas valsts budžetā.  

Agnese Beļkeviča, Finanšu ministrijas Preses nodaļa

 

FM: Par tautsaimniecības attīstību gada pirmajā ceturksnī

Valdība 26.maijā iepazinās ar Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par tautsaimniecības attīstību un kopbudžeta izpildes gaitu 2009.gada I ceturksnī.

Latvijas iekšzemes kopprodukts 2009.gada pirmajā ceturksnī salīdzināmajās cenās pret iepriekšējā gada atbilstošo ceturksni samazinājās par 18,0% (Centrālās statistikas pārvaldes ātrais novērtējums), kam par pamatu bija rūpniecības izlaides apjomu krišanās par 22% un mazumtirdzniecības apgrozījuma apjomu krišanās par 25%.

Šā gada pirmajos trīs mēnešos patēriņa cenas pieauga par 3,5%, kas ir par 2,2 procentpunktiem mazāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā. Kopējā inflācijas tendence 2009.gada pirmajā ceturksnī norāda uz nelielu deflācijas spiedienu tautsaimniecībā, ko rada pieprasījuma un ienākumu kritums, kā arī inflācijas gaidu mazināšanās.

Oficiāli reģistrētā bezdarba līmenis 2009.gada pirmā ceturkšņa beigās, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, ir pieaudzis par 5,8 procentpunktiem un marta beigās bija 10,7% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Reģistrēto bezdarbnieku skaits, salīdzinot ar 2008.gada martu, pieauga par 64 tūkstošiem cilvēku, marta beigās sasniedzot 116,8 tūkstošus cilvēku.

Kopumā 2009.gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā finansiālais deficīts bija 142 miljoni latu. Pirms gada šajā periodā kopbudžetā bija pārpalikums 114,3 miljonu latu apmērā. Kopbudžeta deficītu pamatā noteica deficīts valsts budžetā 193,8 miljonu latu apmērā, tai skaitā valsts pamatbudžeta deficīts 161,5 miljoni latu un sociālās apdrošināšanas budžeta deficīts 32,3 miljoni latu. Pašvaldību budžetā 2009.gada pirmajā ceturksnī izveidojās pārpalikums 49,9 miljonu latu apmērā.

Ziņojumā FM speciālisti analizējuši tautsaimniecības attīstību, skatot ārējo ekonomisko vidi, iekšzemes kopprodukta, tautsaimniecības nozaru attīstību, inflācijas, nodarbinātības un bezdarba rādītājus. Tāpat pētīta ārējā tirdzniecība un maksājumu bilance, monetārais sektors, vērtspapīru tirgus un valsts parāds. Analizēta arī kopbudžeta izpilde pirmajā ceturksnī. Ar ziņojumu var iepazīties FM mājaslapā.

 

FM: Par līdzekļu piešķiršanu ārvalstu līdzfinansēto projektu īstenošanai

Ministru kabinets (MK) 26.maijā apstiprināja MK rīkojumu par budžeta līdzekļu – 16 615 886 latu – pārdali, paredzot piešķirt naudu ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai, ko veic Zemkopības ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Iekšlietu ministrija, Veselības ministrija un Kultūras ministrija.

MK rīkojumi sagatavoti, lai varētu piešķirt finanšu līdzekļus no Finanšu ministrijas budžeta:

• 2 167 610 latus Zemkopības ministrijai Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) un Norvēģijas valdības finanšu instrumentu projektu īstenošanai, kā arī Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un Eiropas Lauksaimniecības fonda projektu īstenošanai;

• 12 100 020 latus Izglītības un zinātnes ministrijai Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektu īstenošanai, Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas valdības finanšu instrumentu projektu īstenošanai, kā arī Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektu īstenošanai;

• 292 719 latus Iekšlietu ministrijai citu Eiropas Savienības politiku instrumentu projektu īstenošanai;

• 1 513 869 latus Veselības ministrijai EEZ un Norvēģijas valdības finanšu instrumentu projektu īstenošanai, kā arī ERAF projektu īstenošanai;

• 541 668 latus Kultūras ministrijai EEZ un Norvēģijas valdības finanšu instrumentu projektu īstenošanai, kā arī ERAF projektu īstenošanai.

Saskaņā ar likumu par valsts budžetu 2009.gadam MK ir tiesības pārdalīt attiecīgajai ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei Finanšu ministrijas apakšprogrammā “Finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai” paredzētos 176 575 000 latus ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

 

KM: Par valsts aģentūras “Jaunie “Trīs brāļi”” reorganizāciju

Ministru kabineta (MK) sēdē 26.maijā skatīts jautājums par kultūras ministra pārraudzībā esošās valsts aģentūras “Jaunie “Trīs brāļi”” reorganizāciju, tās funkcijas nododot Kultūras ministrijai (KM). Reorganizācijas rezultātā aģentūra tiek likvidēta.

MK rīkojuma projekts paredz reorganizēt aģentūru “Jaunie “Trīs brāļi”” līdz 2009.gada 1.jūlijam. Lai nodrošinātu Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecības projekta īstenošanu un uzraudzību saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem un pieņemtajiem MK lēmumiem, Kultūras ministrijai paredzēts nodot septiņas štata vietas. Tādējādi reorganizācijas rezultātā likvidējot aģentūru, plānots samazināt nodarbināto skaitu par 17 amata vietām. Aģentūras darbības atbalsta funkcijas (piemēram, grāmatvedība) plānots nodrošināt Kultūras ministrijas administratīvā aparāta ietvaros.

Kultūras ministram noteikts izveidot aģentūras reorganizācijas komisiju, kurai līdz 2009.gada 1.jūlijam jāveic aģentūras materiālo un finanšu līdzekļu inventarizācija, jānosaka aģentūras mantas vērtība un saistību apjoms un jānodrošina aģentūras mantas, finanšu līdzekļu, saistību, arhīva un lietvedības nodošana Kultūras ministrijai.

KM uzdots sagatavot un kultūras ministram līdz 2009.gada 1.jūlijam iesniegt izskatīšanai MK ar aģentūras reorganizāciju saistītos tiesību aktu projektus.

KM ir aģentūras funkciju, tiesību, saistību, prasību, finanšu līdzekļu, krājumu un ilgtermiņa ieguldījumu, materiālo un nemateriālo vērtību un arhīva pārņēmēja.

MK rīkojuma projekts paredz, ka sākot ar 2009.gada 1.jūliju Kultūras ministrija veic šādas aģentūras funkcijas un uzdevumus:

• valsts kultūras objektu ēku un būvju būvniecības organizēšana;

• valsts un starptautisko projektu un programmu valsts kultūras objektu būvniecībai vadīšana;

• Norvēģijas finanšu instrumenta granta piešķīruma saskaņā ar individuālo projektu “Padomju perioda nonkonformistiskā mantojuma dokumentēšana un saglabāšana Laikmetīgās mākslas muzeja krājumam” īstenošana.

Ar aģentūras reorganizāciju saistītos izdevumus paredzēts segt no likumā “Par valsts budžetu 2009.gadam” Kultūras ministrijas budžeta apakšprogrammai “Kultūras infrastruktūras attīstība” piešķirtajiem finanšu līdzekļiem. Reorganizācijas rezultātā plānotais valsts budžeta līdzekļu ietaupījums 2009.gadā ir 229 198 lati. Attiecīgi 2010. un turpmākajos gados ar aģentūras reorganizāciju saistītais valsts budžeta līdzekļu ietaupījums būs 398, 9 tūkstoši latu gadā.

 

KM: Par vairāku valsts aģentūru reorganizācijas plānu

Ministru kabineta (MK) sēdē 26.maijā izskatīts un atbalstīts Kultūras ministrijas (KM) iesniegtais rīkojuma projekts “Par valsts aģentūras “Rakstniecības muzejs un rakstniecības, teātra un mūzikas kolekciju krātuve” un valsts aģentūras “Memoriālo muzeju apvienība” izveidi un valsts aģentūras “Rakstniecības, teātra un mūzikas muzejs”, valsts aģentūras “Ojāra Vācieša memoriālais muzejs” un valsts aģentūras “Andreja Upīša memoriālais muzejs” reorganizāciju”.

Reorganizācijas rezultātā paredzēts ar 2009.gada 1.septembri izveidot divas jaunas valsts aģentūras – v/a “Rakstniecības muzejs un rakstniecības, teātra un mūzikas kolekciju krātuve” un v/a “Memoriālo muzeju apvienība”. Savukārt v/a “Latvijas kultūras muzejs “Dauderi”” paredzēts paplašināt, pievienojot tai līdzšinējā Rakstniecības, teātra un mūzikas muzeja Mūzikas nodaļu.

Kultūras ministrija sadarbībā ar Muzeju valsts pārvaldi, konsultējoties ar nozares speciālistiem un Latvijas Muzeju padomi, izstrādājusi un MK paudis atbalstu šādam kultūras ministra pārraudzībā esošo muzeju – valsts aģentūru – reorganizācijas variantam:

Līdzšinējo trīs valsts aģentūru vietā tiek izveidotas divas jaunas valsts aģentūras, kurās tiek iekļautas struktūrvienības no reorganizējamām iestādēm, kā arī būtiski paplašinātas v/a “Latvijas kultūras muzejs “Dauderi”” funkcijas:

• v/a “Rakstniecības muzejs un rakstniecības, teātra un mūzikas kolekciju krātuve” tiks veidota uz pašreizējā RTMM Rakstniecības nodaļas un Krājuma nodaļas bāzes;

• v/a “Memoriālo muzeju apvienība” tiks veidota, apvienojot Raiņa un Aspazijas muzejā līdzšinējās RTMM filiāles: Raiņa muzeju “Tadenava”, Raiņa muzeju “Jasmuiža”, Raiņa un Aspazijas vasarnīcu Majoros, Raiņa un Aspazijas māju Rīgā; apvienībā iekļaujot arī līdzšinējās RTMM filiāles: Jāņa Akuratera muzeju, K.Barona muzeju, Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzeju, kā arī līdzšinējās v/a “Ojāra Vācieša memoriālais muzejs” un v/a “Andreja Upīša memoriālais muzejs”;

• v/a “Latvijas kultūras muzejs “Dauderi”” tiek pievienota RTMM Mūzikas nodaļa ar no tās izrietošajām funkcijām;

• Eduarda Smiļģa Teātra muzejs (līdzšinējā RTMM filiāle) tiek nodots Latvijas Kultūras akadēmijai kā struktūrvienība;

• E.Dārziņa un J.Sudrabkalna muzejs “Jāņaskola” (līdzšinējā RTMM filiāle) tiek nodots Vecpiebalgas pagastam kā muzeju apvienības “Orisāre” sastāvdaļa.

Izstrādājot reorganizācijas modeli, respektēti šādi nosacījumi:

• gan no lietotāju ērtības, gan resursu ekonomijas viedokļa netiek mainīta līdzšinējā muzeju krājumu glabāšana, tāpēc tiek saglabāts Rakstniecības, teātra un mūzikas kolekciju centralizēts krājums, par kuru pēc reorganizācijas ir atbildīga v/a “Rakstniecības muzejs un rakstniecības, teātra un mūzikas kolekciju krātuve”. Muzeji, kas pirms reorganizācijas ir bijuši RTMM struktūrvienības, bet pēc tās darbojas ārpus v/a “Rakstniecības muzejs un rakstniecības, teātra un mūzikas kolekciju krātuve” struktūras, krājuma saglabāšanā un izmantošanā uz līguma pamata sadarbojas ar v/a “Rakstniecības muzejs un rakstniecības, teātra un mūzikas kolekciju krātuve”;

• Andreja Upīša memoriālais muzejs, Ojāra Vācieša memoriālais muzejs un Latvijas kultūras un mūzikas muzejs “Dauderi” arī pēc reorganizācijas turpina līdzšinējās ar krājuma darbu saistītās funkcijas;

• reorganizācijas rezultātā jānodrošina priekšnoteikumi tādai muzeju darbībai, kas ļauj koncentrēt (centralizēt) resursus efektīvai un kvalitatīvai atbalsta funkciju veikšanai, tādējādi stiprinot muzejiskās pamatfunkcijas;

• lai radītu priekšnoteikumus maksimāli caurskatāmai un motivējošai muzejisko funkciju veikšanai, kā arī efektīvai finansiālajai darbībai, v/a “Memoriālo muzeju apvienība” finansējums plānojams katrai struktūrvienībai atsevišķi;

• finansējuma apjoms reorganizētajiem muzejiem nevar pārsniegt esošā budžeta ietvarus, ar reorganizāciju saistītie izdevumi ir sedzami no esošā budžeta; vienlaikus jāuzsver, ka reorganizācijas modelis definē tikai minimālos resursus muzejisko funkciju izpildes nodrošināšanai;

• personāla un finansējuma apjoms reorganizētajos muzejos tiek plānots, ņemot vērā to, ka muzejos jau ir veikts saskaņā ar grozījumiem likumā “Par valsts budžetu 2009.gadam” un Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmā noteiktais resursu samazinājums.

Reorganizācijas procesā sagaidāmie kopējie rezultāti:

• iespēja nodrošināt Latvijas kultūrvēsturei būtisku tēmu – rakstniecība, teātris, mūzika, izcilas personības – muzejisku atklāsmi, izveidojot institūcijas, kuru darbība ir vērsta uz konkrētu tēmu ar skaidri definētu mērķi un funkcijām, kas nedublējas;

• iespēja izveidot optimāla apjoma noteikta profila muzejus, izvairoties no līdzšinējās smagnējas un neefektīvās centralizētās struktūras, kas vienā institūcijā mēģināja apvienot atšķirīgas, relatīvi patstāvīgas tēmas;

• efektīvāks un lietderīgāks finanšu resursu izlietojums:

• samazinot valsts aģentūru skaitu (no četrām uz trim) un attiecīgi samazinot atbalsta funkcijām (grāmatvedībai, administrācijai) nepieciešamos resursus;

• samazinot struktūrvienību skaitu (četru Raiņa un Aspazijas profila muzeju apvienošana vienā struktūrvienībā “Raiņa un Aspazijas muzejs” jaunveidojamās v/a “Memoriālo muzeju apvienība” ietvaros), tādējādi sekmējot arī Raiņa un Aspazijas personību kultūrvēsturiskās nozīmes stiprināšanu;

• izveidojot centralizētu grāmatvedību v/a “Memoriālo muzeju apvienība”, kas nodrošinās grāmatvedības procedūru kvalitātes uzlabošanu, resursu konsolidēšanu un efektīvāku izmantošanu;

• krājuma glabāšanas un restaurācijas funkciju centralizēta veikšana vienā institūcijā – jaunveidojamā v/a “Rakstniecības muzejs un rakstniecības, teātra un mūzikas kolekciju krātuve”;

• saglabāta optimāli izveidotā krājuma glabāšanas sistēma un krājuma izmantošanas iespējas gan muzeju darbiniekiem, gan citiem ārpusmuzeja lietotājiem izglītībā, pētniecībā utt.;

• kultūras ministra pārraudzībā esošo muzeju – valsts aģentūru izmantoto nekustamo īpašumu un personālresursu efektīvākas izmantošanas sekmēšana, efektīvāka programmas “Mantojums – 2018. Kultūras infrastruktūras uzlabošanas programma 2006.–2018.gadam” īstenošanas nodrošināšana nākotnē.

Izveidojot jaunās valsts aģentūras “Rakstniecības muzejs un rakstniecības, teātra un mūzikas kolekciju krātuve” un “Memoriālo muzeju apvienība”, KM ir sagatavojusi un vienlaikus ar MK rīkojuma projektu par muzeju reorganizāciju iesniedza MK arī noteikumu projektus par minēto jaunveidojamo valsts aģentūru nolikumiem.

Reorganizāciju ir paredzēts veikt attiecīgajiem muzejiem piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros. Pārdalot finansējumu 2009.gadā, tiek sadalīts finansējuma apjoms, kas pieejams atlikušajā periodā, ņemot vērā reorganizācijas komisijas veiktos un kultūras ministra apstiprinātos aprēķinus, vienlaikus ievērojot Ministru kabineta lēmumus par finanšu situāciju valstī.

Reorganizāciju plānots uzsākt ar 2009.gada 1.jūniju un pabeigt līdz 2009.gada 1.septembrim.

Dace Vizule, KM sabiedrisko attiecību speciāliste

 

LM: Par Sociālo pakalpojumu pārvaldes likvidēšanu

Valdība ir akceptējusi Labklājības ministrijas (LM) padotībā esošās Sociālās pakalpojumu pārvaldes (SPP) likvidāciju ar šā gada 1.jūliju.

Paredzēts, ka pārvaldes pamatfunkcijas pārņems LM, bet sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanas koordināciju nodos Sociālās integrācijas valsts aģentūras (SIVA) pārziņā.

Līdz ar to no pašlaik SPP strādājošajiem 50 darbiniekiem likvidācijas rezultātā darbu LM un SIVA turpinās 25 darbinieki. Pārvalde faktiski veic starpnieka funkcijas un nesniedz iedzīvotājiem konkrētus pakalpojumus. Tādējādi SPP likvidācija veicinās administratīvā sloga mazināšanu valsts pārvaldē.

Kā būtiskākais ieguvums būs administratīvo resursu samazināšana un kvalitatīvu, uz klienta vajadzībām orientētu pakalpojumu nodrošināšana, vienlaikus samazinot izmaksas, piemēram, ietaupot līdzekļus uz telpu īri un darba vietu nodrošinājumu.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

 

LM: Par vecāku pabalstu izmaksām tikai nestrādājošajiem vecākiem

Valdība akceptējusi, ka vecāku pabalstu izmaksās tiem vecākiem, kuri bērna pirmajā dzīves gadā atradīsies bērna kopšanas atvaļinājumā un nestrādās.

Ievērojot tiesiskās paļāvības principu, plānots, ka šāda prasība tiks ievērota pēc 306 dienām, kad likums būs stājies spēkā, t.i., ar 2010.gada 3.maiju.

Tas noteikts Labklājības ministrijas izstrādātajā likumprojektā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”. Par šīm izmaiņām vēl lems Saeima.

Izslēdzot no likumprojekta tiesības vecāku pabalstu saņemt cilvēkam, kurš bērna kopšanas laikā gūst ienākumus kā darba ņēmējs vai pašnodarbinātais, plānots nodrošināt valstī ieviestā valsts sociālā apdrošināšanas pamatprincipa darbību. Tas garantē cilvēkam noteiktu ienākumu aizvietojumu, zaudējot darba ienākumus.

Šobrīd cilvēki, kuri, kopjot bērnu vecumā līdz vienam gadam, turpina strādāt, nezaudē nekādus darba ienākumus. Turklāt šie cilvēki, vienlaikus saņemot darba algu un vecāku pabalstu, ir labākā situācijā nekā tie, kuri, kopjot bērnu, atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā un saņem tikai vecāku pabalstu.

Vienlaikus plānots, ka, sākot ar 1.jūliju, vecāku pabalsta izmaksu pārtrauks uz laiku, kamēr cilvēks saņem bezdarbnieka pabalstu.

Patlaban strādājošiem vecākiem pabalsta apmērs tiek noteikts, aprēķinot 70% no personas vidējās sociālās apdrošināšanas iemaksu algas.

2009.gada martā vidējais piešķirtais vecāku pabalsta apmērs bija 417,57 lati (sievietēm – 355,27 lati, vīriešiem – 494,42 lati). 2009.gada martā pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem vecāku pabalstu saņēma 17 594 cilvēki, tajā skaitā 9723 sievietes jeb 55% un 7871 vīrietis jeb 45%.

 

LM: Par tiesiskās paļāvības principa ievērošanu valsts sociālo pabalstu izmaksās

Valdība ir vienojusies, ka valsts sociālo pabalstu izmaksā ievēros tiesiskās paļāvības principu.

Valdībā apstiprinātie grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā paredz, ka ģimenes valsts pabalstu piešķirs par bērnu, kurš ir pārsniedzis viena gada vecumu. Ievērojot tiesiskās paļāvības principu, minētā norma attieksies uz bērniem, kuri dzimuši pēc 306 dienām pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas. Tas nozīmē, ka līdz 2010.gada maijam ģimenes valsts pabalstu vēl piešķirs par bērnu no dzimšanas dienas līdz vienam gadam.

Sākot ar š.g. 1.jūliju ģimenes valsts pabalstu arī piešķirs līdz bērna 19 gadu vecumam, ja viņš mācīsies vispārējās vai profesionālās izglītības iestādē. Par šīm izmaiņām vēl lems Saeima.

Atgādinām, ka ģimenes valsts pabalsts par pirmo bērnu ir 8 lati mēnesī, par otro bērnu – 9,60 lati, par trešo – 12,80 lati, par ceturto un nākamajiem bērniem – 14,40 lati mēnesī.

Tāpat viens no vecākiem līdz 2010.gada maijam (306 dienas no brīža, kad grozījumi būs publicēti laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”) varēs saņemt vienreizēju piemaksu pie bērna piedzimšanas pabalsta. Savukārt ar 2010.gada maiju viens no bērna vecākiem sakarā ar bērna piedzimšanu vai aizbildnis par bērna vecumā līdz gadam paņemšanu aizbildnībā saņems tikai bērna piedzimšanas pabalstu 296 latus (bez piemaksām).

Piemaksa pie bērna piedzimšanas pabalsta par pirmā bērna piedzimšanu ir 100 lati, par otrā bērna piedzimšanu – 150 lati, par trešā un katra nākamā bērna piedzimšanu – 200 lati.

Pēc LM rīcībā esošiem statistikas datiem šogad vidēji mēnesī izmaksāta 1871 piemaksa, tās vidējais apmērs ir 134 lati.

 

LM: Par papildatalgojuma izmaksu pārtraukšanu sociālajiem darbiniekiem

Ņemot vērā ekonomisko situāciju valstī, Labklājības ministrija (LM) no šā gada 1.jūlija līdz 2013.gada 1.janvārim vairs neizmaksās mērķdotāciju sociālajiem darbiniekiem, kuri strādā ar ģimenēm ar bērniem.

Šobrīd sociālie darbinieki, kuri pilnu darba slodzi strādā ar ģimenēm ar bērniem, katru mēnesi saņem 100 latus papildatalgojumu. Tomēr, ņemot vērā finansējuma samazinājumu nozarei, turpmāk aptuveni 220 strādājošie sociālie darbinieki papildatalgojumu uz laiku vairs nesaņems.

To paredz 26.maijā valdībā apstiprinātie noteikumi par valsts mērķdotāciju apmēru un nosacījumiem sociālo darbinieku amatalgu paaugstināšanai.

Noteikumi arī paredz, ka turpmāk mērķdotāciju aprēķinās par vienu sociālo darbinieku uz 5000 iedzīvotājiem pilsētās un 4000 iedzīvotājiem novados. Šis skaits ir noteikts kā mazākais iedzīvotāju skaits, lai nodrošinātu normālo darba laiku sociālajam darbiniekam darbam ar vienu sociālo grupu. Šobrīd katrā pašvaldībā jābūt vismaz vienam sociālā darba speciālistam uz 1000 iedzīvotājiem un vismaz vienam no trim sociālā dienesta darbiniekiem jābūt sociālajam darbiniekam.

Pēc 2009.gada 1.augusta katrā pašvaldībā tiks izveidots sociālais dienests, kurā strādās ne mazāk kā trīs sociālā darba speciālisti un vismaz vienam no sociālajā dienestā nodarbinātajiem būs jābūt sociālajam darbiniekam. Līdz ar to nav paredzēts, ka viens sociālais darbinieks varēs strādāt vairākās pašvaldībās.

Sociālo darbinieku skaits pašvaldībās ar katru gadu pieaug. 2008.gadā mērķdotācijas vidēji izmaksāja 210 sociālajiem darbiniekiem jeb 37% no kopējā sociālo darbinieku skaita ar atbilstošu izglītību.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

 

RAPLM: Par personas elektroniskās adreses deklarēšanas koncepciju

Latvijā internetu izmanto 57 procenti iedzīvotāju, un joprojām ir aktuāls jautājums par juridiskās e-adreses nepieciešamību. Ministru kabinets (MK) 26.maijā lēma par nepieciešamību izstrādāt koncepciju personas elektroniskās adreses deklarēšanai.

Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta izveidotā darba grupa, kurā tika iekļauti pārstāvji no Satiksmes ministrijas, Latvijas Pašvaldību savienības un Latvijas Valsts radio un televīzijas centra, izvērtēja nepieciešamību izveidot juridisko e-adresi.

Darba grupa secināja, ka ir iespējami vairāki risinājuma varianti personas elektroniskās adreses deklarēšanai valsts institūciju komunikācijai ar personu, piemēram, izveidot jaunu valsts informācijas sistēmu vai arī papildināt Latvijas valsts portāla www.latvija.lv funkcionalitāti.

Lai ieviestu elektroniskās adreses deklarēšanu, papildus jānoskaidro autentifikācijas mehānismi, kādi tiks lietoti, lai persona piekļūtu savai deklarētajai elektroniskai adresei.

Tāpat nepieciešama ārvalstu pieredzes izpēte un analīze, piemēram, Igaunijā šobrīd deklarētā e-adrese nav plaši izmantota.

Lai izstrādātu sistēmas tehnisko risinājumu, jāizvērtē, vai tā tiks izmantota valsts institūciju komunikācijai tikai ar fiziskajām personām vai notiks valsts iestāžu komunikācija arī ar juridiskajām personām, un vai sistēmu izmantos pašvaldības.

Lai pilnībā izvērtētu visus personas deklarētās e-adreses tehnoloģisko jautājumu un tiesiskā regulējuma variantus, jāizstrādā koncepcija par personas e-adreses deklarēšanu.

Plānots, ka koncepcija tiks izstrādāta līdz 2010.gada 1.maijam un iesniegta izskatīšanai Ministru kabinetā.

 

RAPLM: Par E-lietu sekretariāta funkciju pārņemšanu ar 1.jūniju

Lai Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) ar šā gada 1.jūniju pārņemtu Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta funkcijas, tiesības un saistības, 26.maijā Ministru kabinets atbalstīja izstrādātos grozījumus tiesiskajā regulējumā.

Grozījumi veikti nepieciešamajos tiesību aktos, kuros ietvertas Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta funkcijas, uzdevumi un kompetence, svītrojot vai aizstājot sekretariātu ar RAPLM.

Valdība šā gada sākumā lēma par sekretariāta funkciju pievienošanu ministrijai. Pārņemot sekretariāta funkcijas, tiks uzlabota sniegto pakalpojumu kvalitāte valsts attīstības un reģionālās attīstības plānošanā un koordinācijā, pašvaldību attīstības telpiskajā plānošanā, valsts investīciju un zemes politikas jomā.

Tāpat tiks uzlaboti pakalpojumi elektroniskās pārvaldes, informācijas sabiedrības un informācijas tehnoloģiju jomā.

Īpašu uzdevumu ministrs elektroniskās pārvaldes lietās, kura pakļautībā atradās sekretariāts, valdības sastāvā darbojās kopš 2005.gada.

Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta galvenās funkcijas bija valsts politikas izstrāde un īstenošana elektroniskās pārvaldes, informācijas sabiedrības un informācijas tehnoloģiju jomā, kā arī valsts un pašvaldību elektronisko pakalpojumu ieviešanas un attīstības veicināšana.

 

RAPLM: Par Limbažu rajona pašvaldības reorganizācijas plānu

Ministru kabinets 26.maijā apstiprināja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) izstrādātos noteikumus par Limbažu rajona pašvaldības reorganizāciju.

Saskaņā ar Rajona pašvaldību reorganizācijas likumu rajona padomei līdz 2008.gada 31.decembrim bija jāpieņem reorganizācijas plāns, paredzot tajā visu institūciju, mantas, finanšu līdzekļu, tiesību un saistību nodošanu vietējām pašvaldībām un plānošanas reģioniem.

Limbažu rajona padome reorganizācijas plānu izstrādāja 2008.gada decembrī, bet tas padomē netika apstiprināts. Likums paredz, ja reorganizācijas plāns nav pieņemts vai arī ja rajona padome reorganizācijas plānā nav paredzējusi visu institūciju, mantas, finanšu līdzekļu, tiesību un saistību nodošanu vai šis plāns citādi ir pretrunā ar normatīvo aktu prasībām, Ministru kabinets izdod noteikumus par attiecīgās rajona pašvaldības reorganizāciju.

Izstrādājot noteikumus par rajona reorganizāciju, RAPLM par pamatu ņēma Limbažu rajona pašvaldības izstrādāto reorganizācijas plānu, novēršot plāna projektā konstatētās neprecizitātes.

Saskaņā ar likumu rajona pašvaldības administrācijai mēneša laikā pēc šo noteikumu spēkā stāšanās jāsagatavo reorganizācijas plāna konstatējošā daļa, kurā norāda visas rajona pašvaldības institūcijas, nekustamos īpašumus, tiesības un saistības. Tāpat jāsniedz informācija par plānotajiem izdevumiem, lai aprēķinātu mērķdotāciju rajona pašvaldības pārskatu sagatavošanai 2010.gadā un citiem izdevumiem.

Rajonu reorganizācija ir daļa no vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas. Beidzot reformu, Latvijā būs 118 pašvaldības: 109 novadi un deviņas republikas pilsētas. Līdzšinējās rajona pašvaldību funkcijas tiks nodotas vietējām pašvaldībām un plānošanas reģioniem.

Saskaņā ar likumu rajona padomes pilnvaras izbeidzas 2009.gada 1.jūlijā. Reorganizācijas plāna izpildi jāpabeidz ne vēlāk kā līdz 2009.gada 31.decembrim.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

SM: Par Eiropas Savienības līdzekļu izmantošanu zemes atpirkšanai ceļa posma Ludza–Terehova rekonstrukcijai

Ņemot vērā nepieciešamību paātrināt Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu apguvi, Finanšu ministrija (FM) atbalstījusi ES līdzekļu piesaisti 39 zemes vienību pirkšanai Ludzas rajonā. Zemes vienību iegādi un nostiprināšanu uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā paredz otrdien, 26.maijā, valdībā atbalstītie rīkojumu projekti “Par zemes vienību pirkšanu valsts autoceļa E22 posma Ludza–Terehova rekonstrukcijas projekta īstenošanai”.

Atbalstītajiem rīkojumu projektiem nav ietekmes uz valsts budžetu, jo izdevumus, kas saistīti ar nepieciešamo zemes vienību pirkšanu un ierakstīšanu zemesgrāmatā, paredzēts segt no līdzekļiem, kuri tiks pārdalīti no FM valsts budžeta apakšprogrammas 41.08.00. “Finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai”.

Zemi nepieciešams iegādāties, lai izbūvētu valsts autoceļa posmu, kas kļuvis par būtisku Kohēzijas fonda līdzfinansētu infrastruktūras projektu austrumu virzienā. 17,8 km garā ceļa posma Ludza–Nirza rekonstrukcija tiks pabeigta 2011.gadā, un tūlīt pēc tam plānots īstenot ceļa posma Ploski–Terehova rekonstrukciju.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

TM: Par grozījumiem Krimināllikumā

26.maijā Ministru kabinets akceptēja vairākus grozījumus Krimināllikumā (KL), ko izstrādājuši Tieslietu ministrijas (TM) speciālisti kopīgi ar pastāvīgo KL darba grupu.

Kā teikts likumprojekta anotācijā, personas goda un cieņas aizsardzība ir paredzēta gan krimināltiesiskā, gan civiltiesiskā kārtībā un persona var izvēlēties, kādā kārtībā aizstāvēt savas tiesības. Lai risinātu normu dublēšanos attiecībā uz personas goda un cieņas aizsardzību KL un Civillikumā, izstrādāti priekšlikumi izslēgt no KL atbildību par goda aizskaršanu. Proti, no KL paredzēts izslēgt 156.pantu “Goda aizskaršana”, kā arī izslēgt KL 158.pantu “Goda aizskaršana un neslavas celšana masu saziņas līdzeklī”, bet regulējumu par neslavas celšanu masu saziņas līdzeklī pārnest uz KL 157.pantu “Neslavas celšana”. Tādējādi KL tiktu saglabāts viens pants, kas noteiktu atbildību par neslavas celšanu un neslavas celšanu masu saziņas līdzeklī.

Izstrādāti arī vairāki priekšlikumi grozījumiem KL, lai novērstu nepilnības normatīvajos aktos attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar kukuļošanu. Grozījumi tapuši, ņemot vērā V.Liholajas zinātniski pētnieciskajā darbā “Noziedzīgi nodarījumi valsts institūciju dienestā: likums un prakse” izteiktos secinājumus.

Grozījumi izstrādāti, lai nodalītu atbildību atkarībā no laika, kad kukulis tiek piedāvāts un dots, un attiecīgi pieņemts piedāvājums vai pats kukulis. Paredzēta bargāka sankcija, ja kukulis tiek solīts, piedāvāts vai dots un attiecīgi solījums, piedāvājums vai labums pieņemts par vēl priekšā stāvošu prettiesisku rīcību.

Tāpat projektā paredzēta personas, kura prettiesiski piedāvājusi vai devusi labumu, atbrīvošana no kriminālatbildības, ja tā pēc noziedzīgo darbību izdarīšanas labprātīgi paziņojusi par notikušo.

KL tiks veikti arī dažādi redakcionāli precizējumi.

KL pastāvīgajā darba grupā piedalās pārstāvji no Ģenerālprokuratūras, Satversmes tiesas, Augstākās tiesas, Rīgas apgabaltiesas, Latvijas Universitātes, Latvijas Policijas akadēmijas, Latvijas Zvērinātu advokātu padomes, Iekšlietu ministrijas, Saeimas Juridiskā biroja, Tiesībsarga, Sabiedriskās politikas centra “Providus” un TM.

Likuma grozījumi vēl jāpieņem Saeimā.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

VidM: Par dabas lieguma “Sedas purvs” individuālajiem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem

26.maijā Ministru kabineta sēdē tika akceptēts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Dabas lieguma “Sedas purvs” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”.

Dabas liegums “Sedas purvs” ir izveidots ar 1999.gada 15.jūnija noteikumiem Nr.212 “Noteikumi par dabas liegumiem”. Dabas lieguma platība ir 7240 hektāri. Dabas lieguma galvenais izveidošanas mērķis ir saglabāt vairākus īpaši aizsargājamus purvu biotopus (neskarti augstie purvi, pārejas purvi un slīkšņas) un citus īpaši aizsargājamus biotopus – purvaini meži, upju un palieņu pļavas, boreālie meži. Liegums noteikts kā Eiropas nozīmes aizsargājamā teritorija “Natura 2000”. Dabas lieguma individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu projekts izstrādāts atbilstoši aizsargājamās teritorijas dabas aizsardzības plānā izvirzītajam dabas lieguma apsaimniekošanas ilgtermiņa mērķim – ornitofaunas daudzveidības, putniem nozīmīgas teritorijas un īpaši aizsargājamo biotopu saglabāšana un saskaņotas dabas aizsardzības, rekreācijas un saimnieciskās intereses.

Noteikumu projekts paredz teritorijā noteikt četras funkcionālās zonas: neitrālo zonu, dabas parka zonu, dabas lieguma zonu un regulējamā režīma zonu. Neitrālā zona izveidota, lai nodrošinātu teritorijas attīstību un ilgtspējīgu saimniecisko izmantošanu viensētas (ar intensīvi lauksaimniecībā izmantojamo zemi) un kūdras ieguves teritorijā. Dabas parka zona izveidota, lai nodrošinātu īpaši aizsargājamo sugu, biotopu un to dzīvotņu saglabāšanu, vienlaikus veicinot sabiedrības atpūtu, izglītošanu un audzināšanu. Dabas lieguma zona izveidota, lai nodrošinātu ornitoloģiski vērtīgāko teritoriju un īpaši aizsargājamo mežu, purvu un pļavu biotopu aizsardzību. Regulējamā režīma zona izveidota, lai nodrošinātu bioloģiski vērtīgāko teritoriju aizsardzību.

Dabas lieguma “Sedas purvs” regulējamā režīma zonā, dabas lieguma zonā un dabas parka zonā ir ierobežotas ūdensputnu medības. Ūdensputnu medības regulējamās režīma zonas 21.meža kvartālā atļautas katru gadu saskaņā ar medības regulējošiem normatīvajiem aktiem, izņemot no 15.septembra līdz 15.novembrim pirmdienās un otrdienās. Dabas lieguma zonā un dabas parka zonā ūdensputnu medības aizliegtas katru gadu laikā no 15.septembra līdz 15.novembrim pirmdienās un otrdienās. Par šo ūdensputnu medību ierobežojumu tika diskutēts dabas aizsardzības plāna izstrādes gaitā, tādēļ arī tika panākts iepriekšminētais kompromiss.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

ZM: Par bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzību un kontroli

Valdība 26.maijā apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus “Bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības un kontroles kārtība”.

Jaunie MK noteikumi nosaka bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības un kontroles kārtību, ievieš regulā noteiktās dalībvalstu izvēles, precizē konvencionālās sēklas un veģetatīvā pavairošanas materiāla izmantošanas kārtību bioloģiskajā lauksaimniecībā, kā arī nosaka statistikas datu vākšanas, apkopošanas un Eiropas Komisijas informēšanas kārtību. Tāpat noteikts, ka kompetentās institūcijas, kas veic noteiktās dalībvalstu funkcijas, ir Pārtikas un veterinārais dienests un Valsts augu aizsardzības dienests.

Līdz šim Latvijā bioloģiskā lauksaimniecība tiek regulēta saskaņā ar vairākām Eiropas Padomes regulām par bioloģisko lauksaimniecību, kā arī ar MK 2007.gada 12.jūnija noteikumiem “Bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības un kontroles kārtība”.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

 

ZM: Par ģenētiski modificētu organismu izplatīšanas vidē vai tirgū atļauju izsniegšanas kārtību

Valdība 26.maijā apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos MK noteikumus “Noteikumi par ģenētiski modificēto organismu izplatīšanas vidē vai tirgū, monitoringa un atļaujas izsniegšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā sniedzama informācija par ģenētiski modificēto organismu apriti un sabiedrības iesaistīšanu lēmumu pieņemšanas procesā”. Normatīvais akts nosaka kārtību, kādā ģenētiski modificētos organismus (ĢMO) izplata vidē vai tirgū, monitoringa un atļaujas izsniegšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā sniedzama informācija par ĢMO apriti un sabiedrības iesaistīšanu lēmumu pieņemšanas procesā.

Atļauju vai aizliegumu izplatīt vidē vai tirgū ĢMO izsniegs Pārtikas un veterinārais dienests (PVD). Personai, kura nolēmusi tirgū vai vidē izplatīt ĢMO, pirms atļaujas saņemšanas būs jāsamaksā valsts nodeva un jāiesniedz PVD iesniegums.

Normatīvajā aktā noteikts, ka pēc iesnieguma saņemšanas PVD triju darba dienu laikā pārbauda iesniegumu un nosūta to Zinātniskajai ekspertu komisijai, kura ne vēlāk kā divu mēnešu (60 dienu) laikā sagatavo un nosūta uz PVD konkrētā ĢMO riska novērtēšanas atzinumu par vides riska novērtējumu, kā arī atzinumu par sabiedrības viedokli. Tāpat par saņemto iesniegumu PVD triju dienu laikā informē Zemkopības ministriju, Valsts vides dienestu un vietējo pašvaldību, kuras teritorijā paredzēta ĢMO izplatīšana vidē vai tirgū.

Pārtikas un veterinārā dienesta pienākums būs arī informēt sabiedrību, ievietojot visu informāciju par vides riska novērtējuma rezultātiem ģenētiski modificēto organismu aprites reģistrā. Jebkura persona 30 dienu laikā pēc riska novērtēšanas atzinuma ievietošanas reģistrā varēs izteikt savu viedokli un iesniegt PVD rakstiskus priekšlikumus par ĢMO izplatīšanu vidē vai tirgū. 

Ja tiks saņemta informācija par vidē vai tirgū izplatāmā ĢMO radīto kaitīgo ietekmi uz cilvēku un dzīvnieku veselību vai vidi vai arī par neatļautu ĢMO izplatīšanu tirgū, PVD vienas dienas laikā pēc informācijas saņemšanas informēs sabiedrību, ievietojot informāciju savā mājaslapā un publicējot to laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, kā arī attiecīgās administratīvās teritorijas vai apdzīvotās vietas laikrakstā un paziņojot televīzijā un radio.

Pēc Zinātniskās ekspertu komisijas riska novērtēšanas atzinuma un atzinuma par sabiedrības viedokli saņemšanas PVD nosūtīs saņemto informāciju Ģenētiski modificēto organismu uzraudzības padomei, kura ne vēlāk kā 15 darbdienu laikā iesniegs PVD priekšlikumus par atļaujas izsniegšanu konkrētā ĢMO izplatīšanai.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

 

ZM: Par valsts nodevu par dzīvnieku barības apritē iesaistīta uzņēmuma reģistrāciju

Valdība 26.maijā apstiprināja Zemkopības ministrijas izstrādāto Ministru kabineta noteikumu projektu “Noteikumi par valsts nodevu par dzīvnieku barības apritē iesaistītā uzņēmuma reģistrāciju”.

Noteikumu projekts nosaka valsts nodevas apmēru un samaksas kārtību par barības apritē iesaistītā uzņēmuma reģistrāciju. Valsts nodevas apmērs ir divi lati, un to būs jāsamaksā pirms uzņēmuma reģistrācijas.

Dzīvnieku novietnes, kas ir iekļautas valsts aģentūras “Lauksaimniecības datu centrs” dzīvnieku novietņu reģistrā, tiks ieliktas dzīvnieku barības apritē iesaistīto uzņēmumu reģistrā bez papildu darbību veikšanas no uzņēmuma puses, un tām nebūs jāmaksā valsts nodeva. Uzņēmumiem, kuri jau ir reģistrēti, atkārtoti nav jāveic reģistrācija.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa