Par sievietēm Eiropas Parlamentā

Vairāk nekā puse Eiropas vēlētāju ir sievietes, taču to neatspoguļo viņu pārstāvība amatos, kas saistīti ar lēmumu pieņemšanu. Pirmajās tiešajās vēlēšanās ievēlētā Eiropas Parlamenta prezidente bija sieviete – Simona Veila. Eiropas Parlaments savās rezolūcijās ir aicinājis sievietes vairāk piedalīties politiskajā dzīvē un lēmumu pieņemšanā.

Gadu gaitā Eiropas Parlamenta deputāšu procentuālais īpatsvars ir pastāvīgi pieaudzis – 1979.gadā 16,3% no EP deputātiem bija sievietes, 1994.gadā – 26,1% un 2004.gadā – 30,3%. 2008.gada oktobrī 31,4% no Eiropas Parlamenta deputātiem bija sievietes (atsevišķi Parlamenta deputāti atstāj darbu vai ieņem vietas Parlamentā termiņa vidū).

Pirms 2004.gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām deputāti rezolūcijā vērsās pie politiskajām partijām, aicinot tās iekļaut vairāk sieviešu Eiropas Parlamenta vēlēšanu kandidātu sarakstos. Vēlāk Eiropas Parlaments arī aicināja noteikt kvotas, atzīmējot, ka “vēlēšanu kvotu izmantošana pozitīvi ietekmē sieviešu pārstāvību”. Dažas valstis, lai nodrošinātu plašāku sieviešu pārstāvību, izmanto likumdošanu – Francijas paritātes likums paredz, ka katrs otrais kandidāts Eiropas Parlamenta vēlēšanu sarakstā ir sieviete. Citās valstīs izmaiņas veicina partiju iekšējie noteikumi. Piemēram, Zviedrijā partijas šo sistēmu ir izmantojušas brīvprātīgi.

Rezultātā vairāku dalībvalstu sievietes un vīrieši Eiropas Parlamentā ir pārstāvēti vienlīdzīgi vai gandrīz vienlīdzīgi. Dažās valstīs ir izdevies panākt līdzsvaru (Igaunija, Luksemburga), dažās valstīs tas nodrošināts gandrīz (Francija, Nīderlande, Slovēnija un Zviedrija). Tomēr dažās valstīs sieviešu pārstāvniecība ir daudz zemāka (Polijā); Kipru un Maltu EP nepārstāv neviena sieviete.

Trijās no septiņām politiskajām grupām sievietes ir līdzpriekšsēdētājas (Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa, Nāciju Eiropas grupa un Neatkarības/Demokrātijas grupa); taču nevienai politiskai grupai sieviete nav vienīgais priekšsēdētājs.

Kopš 1979.gada, kad Eiropas Parlamenta locekļus pirmoreiz ievēlēja tiešās vēlēšanās, sievietes ir bijušas divas no 26 (7,7%) priekšsēdētājiem:

• Simona Veila no 1979. līdz 1982.gadam,

• Nikola Fontēna no 1999. līdz 2002.gadam.

Piecas no 14 pašreizējiem viceprezidentiem ir sievietes.

Sievietes šobrīd ir sešas no 22 parlamentāro komiteju priekšsēdētājiem (27,3%) un 29 no 86 priekšsēdētāju vietniekiem (33,7%).

Sieviešu pārstāvība parlamentārajās komitejās ir atšķirīga. Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejā un Iekšējā tirgus un patērētāju tiesību aizsardzības komitejā ir vislielākais sieviešu īpatsvars. Vismazāk sieviešu ir Drošības un aizsardzības apakškomitejā un Transporta un tūrisma komitejā.

Sieviešu īpatsvars valstu parlamentos visā Eiropas Savienībā vidēji ir 23% no kopējā deputātu skaita. Vislielākā pārstāvniecība ir ziemeļu valstīs, kur līdztiesības politika (saistoša vai brīvprātīga) darbojas jau ilgāku laiku: 2008 gadā Zviedrijas parlamentā 47% deputātu bija sievietes, Somijas parlamentā – 41,5% un Dānijas parlamentā – 38%.

Pretēja situācija ir Maltas parlamentā, kur sievietes ir tikai 8,7%, un Rumānijas parlamentā, kur deputāšu īpatsvars ir 9,4%. Kipras parlamentā ir 14,3% sieviešu.

Eiropas Parlaments veicina līdztiesību arī darbinieku vidū: 2006.gadā tā Ģenerālsekretariāts pieņēma “Politiku līdztiesības un dažādības veicināšanai Eiropas Parlamenta Ģenerālsekretariātā”. Saskaņā ar to Parlaments kā darba devējs “vēlas, lai tā darbinieki atspoguļo Eiropas sabiedrības dažādību”. 2008.gadā 59% EP darbinieku bija sievietes. Sievietes ieņēma 52,7% ar vadību saistītu amata vietu un 63,8% sekretāru vietu. Augstākās vadības posteņos (nodaļu vadītāji un augstāki) sievietes bija 24,1%.

Eiropas Parlamenta preses dienests