Ministru kabineta sēdē: 2009.gada 26.maijā

FM: Par jauniem pasākumiem Eiropas Savienības fondu apguves veicināšanai

Finanšu ministrija (FM) otrdien, 26.maijā, Ministru kabineta (MK) sēdē iepazīstināja valdību ar priekšlikumiem ES fondu finanšu plūsmas veicināšanai un finanšu disciplīnas stiprināšanai, kā arī Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu (SF) un Kohēzijas fonda (KF) apguves rādītājiem līdz šā gada marta beigām.

Finanšu līdzekļu efektīvākas izlietošanas un operatīvas aprites nodrošināšanas nolūkos valdība apstiprināja Finanšu ministrijas sagatavoto priekšlikumu, kas paredz avansu Eiropas Savienības fondu finansējuma saņēmējam piešķirt tikai ar nosacījumu, ka 6 vai 12 mēnešu laikā (valsts komercdarbības atbalsta gadījumā) no avansa piešķiršanas brīža tiek iesniegts maksājuma pieprasījums, kas apliecina reāli veiktas izmaksas par visu avansa summu. Šāds nosacījums nepieļaus izmaksāto avansu no valsts budžeta līdzekļiem ilgstošu turēšanu naudas kontos, bet gan sekmēs līdzekļu ātru un pilnīgu ieguldīšanu reālos projektos.

Jaunie nosacījumi stājas spēkā ar šā gada 27.maiju, taču neattieksies uz jau noslēgtajiem ES fondu līgumiem.

Papildus valdība lēma, ka Finanšu ministrijai sadarbībā ar atbildīgajām ministrijām līdz 18.jūnijam MK jāiesniedz priekšlikumi par izmaiņām normatīvajos aktos ar mērķi samazināt Eiropas Savienības fondu projektu neattiecināmās izmaksas (izdevumus, par kuriem nebūtu iespējams atgūt līdzekļus no Eiropas Komisijas). FM priekšlikums nodrošinās valsts budžeta līdzekļu atbildīgāku plānošanu, paredzot maksimālu līdzekļu atguvi no Eiropas Komisijas ar minimālu valsts budžeta ieguldījumu, tai pašā laikā sasniedzot projektu galvenos mērķus.

Lai Latvija spētu izpildīt noteiktās Eiropas Savienības fondu apguves saistības ierobežoto valsts budžeta līdzekļu un saspringtās ekonomiskās situācijas apstākļos, valdība izrādīja īpašu apņemšanos skatīt Eiropas Savienības fondu jautājumus prioritāri un rast risinājumus atbilstoši situācijai. Līdz ar to uzdeva FM izstrādāt priekšlikumus par iespējām slēgt līgumus par ES fondu projektu īstenošanu gadījumos, kad projekta iesniedzējs no saviem līdzekļiem nodrošina finansējumu projekta īstenošanai, saņemot paredzēto atmaksu pēc veikto izdevumu deklarēšanas un līdzekļu saņemšanas no EK.

Līdz 31.martam Latvijā noslēgti 514 līgumi ar Eiropas Savienības fondu projektu īstenotājiem par 629 miljoniem latu jeb 19,8% no Latvijai pieejamā 2007.–2013.gada Eiropas Savienības fondu finansējuma 3,18 miljardu latu apmērā. ES fondu finansējuma saņēmējiem izmaksāti 70,6 miljoni – Kohēzijas fonda ietvaros 6,1 miljons latu, Eiropas Reģionālās attīstības fonda ietvaros – 63,6 miljoni latu, savukārt Eiropas Sociālā fonda ietvaros – 0,9 miljoni latu.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

ZM: Par rūpniecisko zveju iekšējos ūdeņos

Valdība 26.maijā apstiprināja Zemkopības ministrijas izstrādāto Ministru kabineta noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2007.gada 2.maija noteikumos Nr.295 “Noteikumi par rūpniecisko zveju iekšējos ūdeņos””.

Noteikumi nosaka kārtību, kādā fiziskās un juridiskās personas drīkst nodarboties ar rūpniecisko zveju Latvijas Republikas iekšējos ūdeņos, izņemot tos ūdeņus, kas tiek izmantoti tikai specializētai zivkopībai un mākslīgai zivju pavairošanai.

Izmaiņas paredz, ka attiecīgajos noteikumu punktos Zemkopības ministrijas Valsts zivsaimniecības pārvalde tiek aizstāta ar valsts aģentūru “Latvijas Zivju resursu aģentūra”, vienlaikus svītrojot arī Valsts zivsaimniecības pārvaldes funkcijas, kas saistītas ar zvejas limitu noteikšanu.

Noteikumu projekts nosaka aizliegumu zvejniekiem, kas zvejo pašpatēriņam, slēgt zvejas tiesību nomas līgumu par zveju vairākās ūdenstilpēs vai vienlaikus ar vairākām pašvaldībām, ja zveja notiek ūdenstilpē, kas atrodas vairāku pašvaldību administratīvajās teritorijās.

Grozījumi paredz, ka zveja īpašos nolūkos un zinātniskās izpētes nolūkos ir atļauta, pamatojoties uz Zvejniecības likumā noteiktajā kārtībā saskaņotām zivsaimniecības programmām vai projektiem.

Turpmāk zvejniekiem būs pienākums iesniegt Valsts vides dienesta Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes kontroles sektorā zvejas žurnālu arī tad, ja zveja konkrētajā mēnesī nav notikusi vai nav bijusi nozveja.

Savukārt, lai aizsargātu zivju resursus Latvijas iekšējos ūdeņos, grozījumi paredz palielināt takses piedzenamās summas aprēķināšanai par zaudējumu, ko personas nodarījušas, nelikumīgi iegūstot zivis un ūdens bezmugurkaulniekus īpaši rupjā apzinātā pārkāpumā. Piemēram, par nelikumīgi nozvejotu zuti turpmāk būs jāmaksā 100 latu iepriekšējo 50 latu vietā.

Tāpat grozījumi nosaka pašvaldību funkcijas zvejas limitu sadalē zvejniekiem, kā arī priekšlikumu sniegšanā zvejas regulēšanai vai ierobežošanai hidrometeoroloģisko apstākļu dēļ.

Izmaiņas stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

ZM: Par rūpniecisko zveju teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos

Valdība 26.maijā apstiprināja Zemkopības ministrijas izstrādāto Ministru kabineta noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2007.gada 2.maija noteikumos Nr.296 “Noteikumi par rūpniecisko zveju teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos””.

Saskaņā ar grozījumiem Zvejniecības likumā – Zemkopības ministrijas Valsts zivsaimniecības pārvaldes darbības izbeigšanu – grozījumi noteikumos paredz, ka attiecīgajos noteikumu punktos Zemkopības ministrijas Valsts zivsaimniecības pārvalde tiek aizstāta ar valsts aģentūru “Latvijas Zivju resursu aģentūra”, vienlaikus svītrojot arī Valsts zivsaimniecības pārvaldes funkcijas, kas saistītas ar zvejas limitu noteikšanu.

Līdz ar likuma izmaiņām precizētas arī pašvaldības funkcijas valstij piederošo zvejas tiesību izmantošanas organizēšanā un privāto zvejas tiesību izmantošanas pārzināšanā ūdeņos, kas atrodas pašvaldību administratīvajā teritorijā vai piekļaujas pie tās.

Noteikumu projekts nosaka, ka Valsts zivsaimniecības pārvaldes izdotie apstiprinājumi zvejas kuģa iegādei (būvei, pārbūvei) vai zvejas kuģa dzinēja nomaiņai nezaudē spēku arī pēc tam, kad būs stājušies spēkā noteikumu projekta grozījumi par to, ka šādu apstiprinājumu izsniedz valsts aģentūra “Latvijas Zivju resursu aģentūra”, nevis Valsts zivsaimniecības pārvalde, kā arī precizēti nosacījumi kuģu nomaiņas vai pārbūves saskaņošanai, ja tiek palielināta kuģa tonnāža vai dzinēja jauda.

Izmaiņas paredz, ka piekrastē ap Ventas grīvas rajonu tiek atcelts papildu zvejas ierobežojums un īpašs regulējums zvejai ar zivju tīkliem 3000 metru rādiusā pavasara un rudens periodā, jo no zivju aizsardzības un ostas drošas darbības viedokļa ir pietiekams ierobežojums 2000 metru rādiusā visu gadu.

Noteikumos precizēts piekrastes ūdeņu daļas formulējums – no krasta līdz 20 m dziļumam, izslēdzot seklākas ūdeņu daļas (sēkļus), kas var atrasties arī ļoti tālu no krasta līnijas un vairs nav saistāmi ar piekrasti.

Tāpat noteikumu projekts nosaka ostas Latvijas Republikas teritorijā, kurās atbilstoši Eiropas Savienības tiesību aktiem atļauts izkraut noteiktu sugu zivis noteiktā apjomā vai nešķirotas nozvejas.

Izmaiņas stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa