Valsts prezidente:

— saņemot Amerikas Savienoto Valstu prezidenta vēstuli

Trešdien, 14.jūlijā, Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga saņēma ASV prezidenta Bila Klintona vēstuli. Tajā B.Klintons apsveic Latvijas Valsts prezidenti Vairu Vīķi–Freibergu un Latvijas tautu dienā, kad Latvijas un ASV valdības atzīmē divpusējās attīstības palīdzības programmas nobeigumu. Vēstulē ASV prezidents atgādina, ka 1991.gadā, kad Latvija atguva savu neatkarību, Amerikas Savienotās Valstis uzsāka attīstības palīdzības programmu, lai sniegtu atbalstu Latvijai ceļā uz demokrātiju un brīvā tirgus ekonomiku. Pēdējos astoņos gados Savienotās Valstis ir cieši sadarbojušās ar Latvijas valdību un tautu, lai sasniegtu šo mērķi. Amerikas Savienotās Valstis šajā procesā ir finansējušas vairāk nekā sešdesmit palīdzības pasākumus Latvijā, kas kopā izmaksājuši aptuveni 57 miljonus USD. Šie pasākumi vērsti uz privātā sektora attīstību, kapitāla tirgus un finansu sektora nostiprināšanu, kā arī uz Latvijas demokrātiskās valsts iekārtas izaugsmi, tie veicinājuši būtiskas enerģētikas, vides un veselības reformas, kā arī attiecīgas juridiskas un reglamentējošas struktūras izveidošanu, kas nepieciešama, lai atvieglotu valsts uzņēmumu privatzāciju. Vēstulē B.Klintons raksta, ka Amerikas Savienoto Valstu palīdzības programmas īstenošanas laikā Latvija un Amerikas Savienotās Valstis izveidoja draudzības un sadarbības saikni — attiecības, kas paliks kā palīdzības programmas mantojums.

Vēstulē ASV prezidents atceras savu vizīti Latvijā 1994.gadā un uzrunu Brīvības pieminekļa pakājē. B.Klintons atgādina, ka toreiz runājis par to, ka Amerikas Savienotās Valstis palīdzēs Latvijai atjaunot savu zemi, izveidot jaunus tirgus un rast turību visiem, kas dzīvo šajā valstī. "Es teicu, ka mēs būsim "partneri mieram"," raksta B.Klintons un secina, ka piecos gados Amerikas Savienoto Valstu atbalsts Latvijai ir ievērojami progresējis, izveidotas ciešas politiskas saiknes, ko apliecina Partnerības harta, kuru ASV, Latvija, Igaunija un Lietuva parakstīja Vašingtonā 1998. gada 16.janvārī. Harta nosaka, ka Amerikas Savienotās Valstis turpinās palīdzēt Latvijai un tās kaimiņvalstīm integrēties Eiropas un transatlantiskajās struktūrās un attīstīt to politiskās, ekonomiskās un sociālās institūcijas. "Es no savas puses esmu lepns par Amerikas lomu pagājušā gadā, palīdzot Latvijai kļūt par biedru Pasaules tirdzniecības organizācijā," raksta B.Klintons, kā arī informē, ka septembrī tiks slēgts divpusējās attīstības palīdzības programmas Rīgas birojs, taču tiks ASV turpināts finansēt reģionālas programmas, atbalstot Latvijas centienus turpināt pārmaiņas sociālajā, ekonomiskajā un politiskajā jomā, kas ir iesāktas kopš neatkarības atgūšanas. ASV prezidents apliecina, ka turpināsies arī citi Partnerības hartā iecerētie reģionālās sadarbības veidi, piemēram, Ziemeļeiropas iniciatīva. "Tādēļ mūsu valsts divpusējās palīdzības attiecību nobeigums ir jāskata kā ASV valdības pārliecības izpausme par to, ka Latvijas ekonomiskās un politiskās pārmaiņas ir neatgriezeniskas. Latvija šodien ir pilnībā gatava integrēties demokrātisko valstu starptautiskajā sabiedrībā," secina ASV prezidents Bils Klintons.

— tiekoties ar ASV Bruņoto spēku Eiropā komandiera vietnieku

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga vakar, 16. jūlijā, Latvijas Nacionālo Bruņoto spēku komandierim Raimondam Graubam pavadot, tikās ar ASV Bruņoto spēku Eiropā komandiera vietnieku admirāli Čārlzu S.Abotu (attēla centrā) un ASV vēstnieku Latvijā Džeimsu Holmsu.

Valsts prezidente ar admirāli pārrunāja Latvijas gatavību iekļauties NATO, kā arī Latvijas un ASV sadarbību militārajā jomā. Runājot par uzdevumiem, kurus Latvija veic ceļā uz NATO, V.Vīķe-Freiberga uzsvēra, ka nupat Saeimā apstiprinātā valdība ir devusi politisku solījumu līdz 2003. gadam palielināt aizsardzības budžetu līdz 2% no IKP. Admirālis izteica gandarījumu par šādu Latvijas lēmumu.

Valsts prezidente pateicās ASV valdībai par atbalstu Latvijas Bruņotajiem spēkiem angļu valodas un militārā medicīniskā personāla mācīšanā, kā arī piedaloties starptautiskās operācijās. Č.Abots un Dž.Holmss ASV vārdā augstu novērtēja Latvijas iesaistīšanos miera nodrošināšanas operācijās Kosovā, kā arī izteica cerību, ka tā arī turpmāk būs partnere šādu operāciju īstenošanā. V.Vīķe-Freiberga uzsvēra, ka iesaistīšanās starptautiska mēroga miera nodrošināšanas programmās Latvijai nozīmē vienlīdz atbildību par reģiona nākotni, pieredzes apmaiņas iespējas un jaunu iemaņu apgūšanu.

Č.Abots izteica gandarījumu par militāro sadarbību starp Baltijas valstīm. Pēc V.Vīķes-Freibergas sacītā, Baltijas valstu kopīgie centieni ir nozīmīgs ieguldījums reģiona drošībā.

Sarunas nobeigumā Valsts prezidente Latvijas iedzīvotāju vārdā pateicās ASV par pastāvīgo un stingro atbalstu, ko tās sniegušas Latvijas neatkarības un demokrātijas stiprināšanā.

Valsts prezidenta preses dienests

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"