Par iekšlietu sistēmas budžeta samazinājumu un strukturālajām reformām

Iekšlietu sistēmā plānotais budžeta samazinājums un veicamās strukturālās reformas tiek plānotas tā, lai arī turpmāk nodrošinātu policijas, ugunsdzēsēju, robežsardzes un citu iekšlietu struktūru sekmīgu darbu, 19.maijā, uzklausot iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces informāciju, secināja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija.

 “Komisijas sēdē konstatējām, ka Iekšlietu ministrija kopumā tikusi galā ar izdevumu samazināšanu un nodrošinājusi, ka, samazinot līdzekļus, sarkanās līnijas netiek pārkāptas un iekšlietu sistēmas funkciju veikšana netiek apdraudēta,” uzsvēra Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Juris Dalbiņš.

Kā deputātiem norādīja L.Mūrniece, valdība ar izpratni izturējusies pret nepieciešamību nodrošināt iekšlietu sistēmas darbu un budžeta samazinājums noteikts mazāks, nekā iepriekš bija plānots. Sākumā iekšlietu struktūru budžetu bija plānots samazināt par 19 miljoniem latu, taču šobrīd valdībā atbalstīts 10 miljonu latu liels samazinājums.

Sākotnēji plānotais samazinājums būtu dramatiski ietekmējis iekšlietu sistēmas darbu, jo saskaņā ar to no darba būtu jāatbrīvo 3,5 tūkstoši policistu un jāslēdz 52 ugunsdzēsēju depo. “Lemjot par mazāku budžeta samazinājumu, šobrīd pirmo reizi atzīts, ka iekšlietas ir prioritāte, jo līdz šim tās bija tādā kā pabērna lomā,” uzsvēra iekšlietu ministre.

Deputāti iepazinās ar ministrijas veiktajiem izdevumu samazināšanas pasākumiem, kā arī plānotajām reformām. Pusotra gada laikā plānots pāriet uz piecām reģionālajām pārvaldēm, kas būtu izvietotas Daugavpilī, Jelgavā, Liepājā, Valmierā un Rīgā. Līdz ar to būtiski tiktu samazināts administratīvais aparāts, kā arī atbalsta funkcijas veicošo darbinieku skaits, savukārt tiešo darbu, piemēram, operatīvo darbu, izmeklēšanu vai ugunsgrēku dzēšanu veicošo profesionāļu skaits nemainītos.

Atalgojums un darbinieku skaits visvairāk tiks samazināts iekšlietu sistēmas centrālajā administratīvajā aparātā, tostarp Iekšlietu ministrijā, nevis ierindas policistiem un ugunsdzēsējiem. Piemēram, ministrijā, sākot ar šā gada 1.jūniju, algas tiks samazinātas par desmit procentiem, kā arī būtiski tiks samazināts darbinieku skaits. Tāpat finanšu līdzekļus iekšlietu sistēmā plānots ietaupīt, atsakoties no neizdevīgiem telpu īres līgumiem un darbam vienā ēkā apvienojot vairākas struktūrvienības.

Komisijas deputāti ar iekšlietu ministri arī pārrunāja policijas darbu masu pasākumos. Komisijas priekšsēdētāja biedrs Juris Dobelis pauda neizpratni, kādēļ policijai jānodrošina kārtība dažādu politisko spēku rīkotajos pasākumos. L.Mūrniece uzsvēra, ka sabiedriskās kārtības nodrošināšana ir policijas pienākums, tomēr par apsveramu atzina iespēju noteikt politisko pasākumu organizatoriem atlīdzināt daļu kārtības nodrošināšanā radušos izdevumu.

Saeimas preses dienests