Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem 2009. gada 21. maijā

Stenogramma — Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas redakcijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja.

Godātie kolēģi! Ir pienācis laiks atbilžu sniegšanai uz deputātu jautājumiem.

Šodien ir izsludināti seši jautājumi.

Pirms sākam atbildes uz deputātu jautājumiem, informēju, ka ir saņemts iesniegums no ārlietu ministra par attaisnotu prombūtni, kā arī iesniegums no tieslietu ministra par attaisnotu prombūtni. Līdz ar to saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 122.pantu atbildes uz ceturto un piekto jautājumu tiek pārceltas un tiks sniegtas pēc nākamās kārtējās sēdes.

Pirmais ir deputātu Andra Bērziņa, Dukšinska, Mackeviča, Kastēna un Aizbalta jautājums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim “Par Ministru prezidenta Valda Dombrovska publisko retoriku”.

Uz šo jautājumu Ministru prezidents ir sniedzis rakstveida atbildi. Neviens no iesniedzējiem nav ieradies. Līdz ar to jautājums ir uzskatāms par izskatītu un varam pāriet pie nākamā jautājuma.

Nākamais ir deputātu Plinera, Sokolovska, Buhvalova, Mitrofanova un Buzajeva jautājums iekšlietu ministrei Lindai Mūrniecei “Par to jaundzimušo bērnu reģistrāciju, kuriem viens no vecākiem ir Latvijas nepilsonis un otrs – ārzemnieks”.

Iekšlietu ministre ir sniegusi rakstveida atbildi, bet deputāti nav apmierināti ar atbildi.

Lūdzu, ministres kundze!

L.Mūrniece (iekšlietu ministre).

Labdien, cienījamie kolēģi! Iekšlietu ministrija tiešām ir sniegusi ļoti detalizētu atbildi uz jautājumu “Par to jaundzimušo bērnu reģistrāciju, kuriem viens no vecākiem ir Latvijas nepilsonis un otrs – ārzemnieks”.

Iekšlietu ministrija ir precīzi atbildējusi uz absolūti visiem jautājumiem, kurus iesniedzēji ir uzdevuši, jo tie ir bijuši tehniski jautājumi attiecībā uz procedūrām. Vienīgais, ko varu piebilst, ir tas, ka Latvijas politika ir tāda, ka mēs cenšamies Latvijā nevairot nepilsoņus. Mēs esam ieinteresēti cilvēkos, kas ir Latvijas pilsoņi, un ir visas iespējas jebkuram naturalizācijas kārtībā iegūt Latvijas pilsonību un tātad arī tādas pašas tiesības kā Latvijas pilsoņiem. Bet jebkuros jautājumos, kas ir saistīti ar bērnu reģistrēšanu, mēs vienmēr izvēlamies variantu, kas ir visizdevīgākais bērniem.

Sēdes vadītāja.

Paldies, ministres kundze.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Paldies.

Man tomēr ir divi papildu jautājumi saskaņā ar Saeimas kārtības rulli. Vai varu tos uzdot?

Sēdes vadītāja.

Lūdzu, uzdodiet tos pa vienam.

V.Buzajevs.

Pirmais jautājums. Tā saucamā nepilsoņu likuma 8.pantā ir teikts, ka likuma subjekti ir arī šā likuma 1.pantā minēto personu bērni, ja šo bērnu dzimšanas brīdī viens no vecākiem ir nepilsonis, bet otrs – ārvalstnieks; tas ir saskaņā ar vecāku savstarpējo vienošanos.

Vai jums neliekas, cienījamā ministres kundze, ka vārdu salikums “ir arī” paredz to, ka uz bērniem nevar attiecināt tās prasības, kuras tiek izvirzītas viņu vecākiem? Konkrēta prasība – pierādīt, ka bērnam dzimšanas brīdī nebija citas valsts pilsonības.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu, ministres kundze, jums divas minūtes atbildei.

L.Mūrniece.

Mēs uzskatām, ka attiecībā uz bērniem likums izvirza tādas pašas prasības kā uz jebkuru citu cilvēku, kas dzīvo šajā valstī. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde man ir apgalvojusi, ka, ja ir jebkādi birokrātiski šķēršļi vai, kārtojot jebkādus dokumentus, rodas sarežģījumi, tā ir gatava nākt pretī, lai šos birokrātiskos šķēršļus maksimāli novērstu.

Sēdes vadītāja.

Paldies, ministres kundze.

Vai iesniedzēji vēlas uzdot otru jautājumu?

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Buzajevam.

V.Buzajevs.

Otrs jautājums. Bērns, kura vecākiem neizdodas iegūt jūsu pieprasīto izziņu, mēnešiem ilgi dzīvo bez personas koda un nesaņem bezmaksas medicīnisko palīdzību, viņa vecāki nesaņem attiecīgos pabalstus. Vai jums nešķiet, ka ministrija kārtējo reizi zaudēs tiesā (jūsu vadītā ministrija daudzkārt jau ir bijusi zaudētāja tiesu prāvās attiecībā uz tieši šādiem gadījumiem!) un cietīs ministrijas budžets, jo no tā nāksies izmaksāt kompensācijas vecākiem?

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu, ministres kundze!

L.Mūrniece.

Manā rīcībā nav informācijas, ka Iekšlietu ministrija būtu zaudējusi kādā tiesas prāvā. Gribu teikt, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde un Iekšlietu ministrija darbojas tikai un vienīgi saskaņā ar likumiem, kādi ir pieņemti mūsu valstī. Attiecībā uz konkrētiem jautājumiem Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde vienmēr ir gatava nākt pretī, skaidrot situāciju un palīdzēt rast risinājumus, jo Latvijā rūpējas par katru cilvēku neatkarīgi no tā, vai tas ir pilsonis vai nepilsonis.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Atbildes uz otro jautājumu ir sniegtas. Paldies, ministres kundze. Otrais jautājums ir izskatīts.

Trešais ir deputātu Plinera, Mitrofanova, Sokolovska, Buzajeva un Buhvalova jautājums iekšlietu ministrei Lindai Mūrniecei “Par apvienības “Apsardze” likvidāciju un ar to saistītajiem budžeta zaudējumiem”.

Iekšlietu ministre ir sniegusi rakstveida atbildi. Vai deputāti ir apmierināti ar atbildi? Lūdzu, ministres kundze!

L.Mūrniece (iekšlietu ministre).

Mēs jau sniedzām rakstisku atbildi, bet rakstiskajā atbildē mēs bijām aprakstījuši tikai teoriju, jo apvienību “Apsardze” likvidējām, sākot ar 1.janvāri, turklāt Valsts policijas priekšniekam līdz 1.jūnijam ir jāiesniedz man plāns, kādā veidā tas notiks. Līdz ar to jebkas, ko mēs šodien runājam, ir tikai un vienīgi teorija. Taču ir skaidrs, ka apvienība “Apsardze” tiks likvidēta tikai un vienīgi tādēļ, lai sakārtotu Valsts policijas iekšējo struktūru, atteiktos no valstij nespecifiskām funkcijām un daļu no tām funkcijām, kas nav specifiskas, atdotu privātajam sektoram. Tādā veidā mēs garantēsim cilvēkiem to pārliecību, ka policija dara tikai to, ko tai paredz likums, nevis paralēli nodarbojas arī ar apsardzes funkcijām. Apvienības “Apsardze” likvidēšana neradīs nekādus zaudējumus, jo apvienība “Apsardze”, atbrīvodama vairākus īpašumus, līdz ar to atbrīvo arī telpas un automašīnas, kuras mēs varēsim atdot atpakaļ telpu izīrētājiem un automašīnu līzinga kompānijām. Tas nozīmē, ka, likvidējot apvienību “Apsardze”, mēs principā... Pēc tam, kad būsim atdevuši īpašumus, ēkas un automašīnas, mēs izmaksāsim cilvēkiem, kuri tiek atlaisti no darba, summu, kuru būsim atguvuši atpakaļ.

Sēdes vadītāja.

Paldies, ministres kundze.

Papildu jautājumu iesniegt ir pieteicies deputāts Sokolovskis. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Sokolovskim.

J.Sokolovskis (PCTVL frakcija).

Paldies.

Man tomēr ir jautājums. Tagad ir, protams, dziļa ekonomiskā krīze, un tātad sakarā ar likvidāciju paredzēts atlaist daudz cilvēku. Šajā atbildē ir rakstīts, ka varētu tikt atlaisti vairāk nekā 700 cilvēki un zaudējumi varētu pārsniegt 1 miljonu latu. Vai varbūt ir vērts izskatīt jautājumu par to, ka nevajag spert tagad šos izšķirošos soļus, bet vajag tomēr pagaidīt un varbūt reorganizēt apvienības “Apsardze” darbību? Protams, tur ir pārkāpumi, protams, tur problēmas, bet... Piemēram, apsardzes firma Falck nes peļņu, pagājušajā gadā peļņa viņiem bija 4 miljoni. “Apsardze”... Cik saprotu, viņiem līguma apjoms ir daudz lielāks un viņi tātad var nest peļņu, kas būtu vismaz 8 miljoni. Līdz ar to rodas jautājums – vai ir izskatīta iespēja tomēr turpināt kādu laiku apvienības “Apsardze” darbību, protams, reorganizējot to un nodrošinot, ka šī valsts varētu... ka Iekšlietu ministrija varētu saņemt peļņu no tās? Varētu neatlaist tik daudz cilvēku un saņemt kādu peļņu no šīs darbības, un, protams, varētu domāt par reorganizāciju pēc kāda laika.

L.Mūrniece.

Jūsu minētā summa – 1 miljons latu – nav zaudējumi, bet gan summa, kas tiek izmaksāta cilvēkiem kompensācijās, ja viņi zaudē darbu. Taču tas nav precīzs aprēķins. Savukārt šo miljonu mēs atgūstam atpakaļ, kā jau es teicu, no ēku īpašuma un automašīnu atdošanas vai nodošanas valsts īpašumā.

Savukārt attiecībā uz cilvēkiem tas skaitlis noteikti nav 700, jo apvienībā “Apsardze” šobrīd strādā apmēram 400 cilvēki, kam tā ir vienīgā darba vieta. Cilvēki netiks vienkārši atbrīvoti no darba, jo viņi ir policijas darbinieki, viņiem tiks meklēts darbs policijas struktūrā vai arī viņi varēs strādāt kādā apsardzes firmā, ja līgumus pārņems kāda no apsardzes firmām. Es uzsveru: mēs runājam par teoriju, jo man vēl nav projekta, kādā veidā tas notiks. Tad šie cilvēki automātiski tiks saglabāti darbā tajā apsardzes firmā, kura pārņems apsargājamos objektus.

Sēdes vadītāja.

Paldies, ministres kundze.

Vai iesniedzēji vēlas uzdot arī otru papildu jautājumu? Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Sokolovskim!

Jums, Sokolovska kungs, ir tiesības uzdot vēl vienu papildu jautājumu.

J.Sokolovskis.

Jā. Tātad otrais jautājums.

Ja tomēr tiks pieņemts lēmums par apvienības “Apsardze” likvidāciju, varbūt vismaz ir iespēja gūt kādu peļņu, maksimāli samazinot šos zaudējumus? Protams, vislielākā vērtība ir šie noslēgtie līgumi un šo līgumu datubāze. Jebkura privātfirma, es domāju, gatava maksāt milzīgu naudu par to, lai pārņemtu šo tirgus daļu.

Es saprotu, ka tas ir ļoti sarežģīts jautājums, bet tas varētu dot diezgan lielu naudu, jo pretējā gadījumā vienkārši uzdāvināsim šo tirgus daļu kādam no lieliem privātiem uzņēmumiem… Un tad būs atlaisti cilvēki un valstij būs zaudējumi, bet privātām firmām būs milzīga peļņa no tā, jo šis bizness ir ļoti rentabls, it īpaši šajos laikos.

Tad varbūt reorganizēt… Vai ir domāts par to, ka varētu nevis vienkārši atdot, bet pārdot šos līgumus? Vai tas būtu izdevīgi valstij?

Sēdes vadītāja.

Lūdzu, ministres kundze!

L.Mūrniece.

Likvidējot apvienību “Apsardze”, valstij noteikti neradīsies zaudējumi, valstī būs sakārtota sistēma un policija veiks tikai policejiskās funkcijas. Savukārt privātais sektors pārņems nespecifisko funkciju – apsardzes funkciju. Liela daļa no apsardzes līgumiem beidzas šā gada beigās. Līdz ar to automātiski līgumsaistības tiek pārtrauktas un tās nevienam nav jāatdod. Savukārt tie līgumi, kas ir noslēgti uz vairākiem gadiem… Par tiem, es jau teicu, mēs runājam teorētiski, jo projekts nav gatavs. Vai tie būs kādā veidā pārdodami vai kā citādāk atdodami – par to mēs varam spriest līdz gada beigām, jo apvienība “Apsardze” tiks likvidēta ar nākamā gada 1.janvāri. Līdz ar to Iekšlietu ministrijai ir ļoti daudz laika, lai šos līgumus nodotu privātajam sektoram tā, lai tas būtu pēc iespējas izdevīgāk valstij. Taču gribam uzsvērt, ka, nododot šos līgumus privātajam sektoram, mēs tādā veidā arī veicinām privāto uzņēmēju biznesu, tādā veidā mēs “sildām” ekonomiku. Un galvenais ir tas, ko es jau vairākkārt esmu teikusi, – ka policija veiks savas policejiskās funkcijas, nodrošinās kārtību, nevis nodarbosies ar apsardzes pakalpojumiem, ar kuriem būtu jānodarbojas privātfirmām.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Atbilde uz šo papildu jautājumu ir sniegta. Paldies, ministres kundze. Līdz ar to trešais jautājums ir izskatīts.

Pēdējais ir deputātu Plinera, Buhvalova, Buzajeva un Mitrofanova jautājums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim “Par 2008.gada 29.jūlija MK noteikumu Nr.612 realizācijas iespējām”.

Ministru prezidents atbildes sniegšanu ir deleģējis izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei, un ir saņemta ministres rakstveida atbilde. Vai deputāti ir apmierināti ar atbildi?

Lūdzu, ministres kundze! Jums ir iespēja papildināt savu rakstveida atbildi.

T.Koķe (izglītības un zinātnes ministre).

Paldies.

Augsti godātie deputātu kungi! Pavisam nesen es šajā tribīnē biju, lai atbildētu uz šiem jautājumiem. Gribu vēlreiz apliecināt to, ka Latvijas valstī pieaug tādu Latvijas iedzīvotāju skaits, kuriem konkrētam amatam vai profesijai atbilstošais valodas prasmes līmenis pieaug. Visas no 1992.gada izsniegtās apliecības par valodas prasmi ir derīgas, un arī tie audzēkņi, kuri beidz mazākumtautību skolas un kārto pārbaudes darbus 9.klasē un 12.klasē, kā arī augstāko izglītību ieguvušie… arī tiem valodas prasmes pārbaudes nav jāveic. No 2004.gada arī tiem, kas beidz 9.klasi, valodas prasmes pārbaudījumi nav jāveic.

Tāpēc gribu teikt, ka no 1992.gada līdz 2008.gadam vairāk nekā 650 tūkstoši pretendentu ir nokārtojuši pārbaudījumus un ieguvuši valodas prasmes apliecību.

Attiecībā uz pretendentu skaita palielināšanos, ko jūs minat savā vēstulē, jāteic, ka svarīgākais arguments, kas liecina par pretendentu skaita palielināšanos, ir reālā situācija. Un reālā situācija ir tāda, ka gan 2008.gadā, gan arī tagad, 2009.gadā, visi pieprasījumi, kas ir bijuši, un visi, kas ir nākuši kārtot valodas prasmes pārbaudījumu, ir ņemti pretī, viņiem ir bijusi iespēja kārtot šo pārbaudījumu, un viņi savas apliecības ir saņēmuši.

Tiesa gan, jāteic, ka skaita ziņā ir būtiska atšķirība starp reģistrējušamies pārbaudei un kārtojušiem pārbaudi. Tā, piemēram, šā gada janvārī atšķirība starp reģistrējušamies skaitu un to cilvēku skaitu, kuri kārtojuši, ir gandrīz 300 cilvēku. Tāda tendence ir.

Tā ka kopumā mēs gribam teikt, ka Izglītības satura un eksaminācijas centrs pašreiz apmierina pieprasījumu un tā reālā situācija, kas ir tagad, lielas bažas mums nevieš.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Papildu jautājuma uzdošanai ir pieteicies deputāts Buzajevs. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Buzajevam!

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Pirmais papildu jautājums. Ministru prezidenta biroja vadītājas parakstītajā atbildes vēstulē frakcijas deputātiem ir teikts, ka jautājums Ministru prezidenta uzdevumā ir nosūtīts izglītības un zinātnes ministrei un tieslietu ministram savstarpēji saskaņotas atbildes sagatavošanai.

Jūsu sniegtajā rakstveida atbildē nevar konstatēt nekādas saskaņojuma pazīmes.

Tāpēc lūdzu jūs atbildēt, kāpēc nav izpildīts Ministru prezidenta rīkojums, un lūdzu jūs apstiprināt savas pilnvaras sniegt mutisku atbildi Ministru prezidenta vietā.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Šī ir savstarpēji saskaņota atbilde, un Ministru prezidenta vārdā Ministru prezidenta biroja vadītāja ir informējusi parlamentu par to, ka šāda atbilde tiks sniegta... ka šo mutvārdu atbildi sniegs ministre Koķe.

Ministres kundze, lūdzu...

T.Koķe.

Kā jau tika teikts, man tika ar rezolūciju dots uzdevums atbildēt uz jautājumu.

Jāteic, ka valsts valodas prasmes pārbaudījumu veikšana ir Izglītības un zinātnes ministrijas kompetencē, jo ar to nodarbojas Izglītības satura un eksaminācijas centrs. Tāpēc man ir pilna kompetence sniegt jums atbildes arī jautājumā par pārbaudījumiem.

Sēdes vadītāja.

Paldies, ministres kundze.

Vai iesniedzēji vēlas uzdot otru papildu jautājumu?

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Buzajevam!

V.Buzajevs.

Savā atbildē jūs norādāt, ka, lai atrisinātu situāciju ar valodas prasmes atestāciju, ir nepieciešams palielināt valsts nodevas apmēru. Nosauciet, kādai, jūsuprāt, ir jābūt šai nodevai, lai bezdarbnieks nevarētu iegūt atestātu un nomirtu badā vai sāktu aplaupīt garāmgājējus un bankas.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu, ministres kundze!

T.Koķe.

Paldies... paldies.

Man jāteic, ka gan aprēķini, gan arī pašreiz izvirzītais jautājums ir nedaudz pārspīlēts. Maznodrošinātiem cilvēkiem arī tad, ja tie kārto valsts valodas prasmes pārbaudījumus, ir tās pašas atlaides, kas Latvijas valstī noteiktas tiem cilvēkiem, kas ir ieguvuši maznodrošinātas personas statusu. Pretējā gadījumā valsts nodevas pašreizējais apmērs ir noteikts ar attiecīgiem likumiem. Tāda ir Latvijas valstī iedibinātā kārtība.

Sēdes vadītāja.

Paldies, ministres kundze.

Līdz ar to atbilde uz pēdējo jautājumu ir sniegta. Visi jautājumi ir izskatīti.

Paldies.