Lēmums par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem 2009. gada 21. maijā

 

Saeimas Prezidijs nolemj:

Izziņot jautājumus, uz kuriem tiks sniegtas atbildes 2009.gada 21.maijā pulksten 17.00:

 

1. Deputātu A.Bērziņa, J.Dukšinska, A.Mackeviča, O.Kastēna un V.Aizbalta jautājums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (Jautājumu reģistra Nr.149/J9, dok. Nr.4087)

“Par Ministru prezidenta Valda Dombrovska publisko retoriku”

(pilns jautājuma teksts pielikumā). (Atbildes dok. Nr.4116)

 

2. Deputātu J.Plinera, J.Sokolovska, V.Buhvalova, M.Mitrofanova un V.Buzajeva jautājums iekšlietu ministrei Lindai Mūrniecei (Jautājumu reģistra Nr.151/J9)

“Par to jaundzimušo bērnu reģistrāciju, kuriem viens no vecākiem ir Latvijas nepilsonis un otrs – ārzemnieks”

(pilns jautājuma teksts pielikumā). (Atbildes dok. Nr.4161)

 

3. Deputātu J.Plinera, M.Mitrofanova, J.Sokolovska, V.Buzajeva un V.Buhvalova jautājums iekšlietu ministrei Lindai Mūrniecei (Jautājumu reģistra Nr.157/J9)

“Par apvienības “Apsardze” likvidāciju un ar to saistītajiem budžeta zaudējumiem”

(pilns jautājuma teksts pielikumā). (Atbildes dok. Nr.4192)

 

4. Deputātu J.Plinera, J.Sokolovska, V.Buhvalova, V.Buzajeva un M.Mitrofanova jautājums ārlietu ministram Mārim Riekstiņam (Jautājumu reģistra Nr.158/J9)

“Par iespējamo Starptautiskās konvencijas par jebkuras rasu diskriminācijas izskaušanu saistību neizpildi”

(pilns jautājuma teksts pielikumā).

 

5. Deputātu J.Plinera, J.Sokolovska, V.Buhvalova, V.Buzajeva un M.Mitrofanova jautājums tieslietu ministram Marekam Segliņam (Jautājumu reģistra Nr.159/J9)

“Par informācijas sniegšanu svešvalodā”

(pilns jautājuma teksts pielikumā).

 

6. Deputātu J.Plinera, V.Buhvalova, V.Buzajeva, J.Sokolovska un M.Mitrofanova jautājums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (Jautājumu reģistra Nr.160/J9)

“Par 2008.gada 29.jūlija MK noteikumu Nr.612 realizācijas iespējām”

(pilns jautājuma teksts pielikumā).

Saeimas priekšsēdētājs G.Daudze

Rīgā 2009.gada 18.maijā
 

Pielikums

Par LR Ministru prezidenta Valda Dombrovska publisko retoriku

Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 119.panta pirmo un piekto daļu iesniedzam Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim adresētu steidzamu jautājumu.

2009.gada 22.aprīlī Jūs, uzstājoties Latvijas Radio, paziņojāt, ka “pašlaik ir izvēle veikt budžeta grozījumus un turpināt saņemt aizdevumu vai neveikt šos grozījumus, balstoties uz tiesiskas paļāvības principiem vai vēl visādiem citādiem principiem, un tad mēs vienkārši starptautisko aizdevumu vairāk nesaņemsim, un tad sekas būs vēl smagākas, un tajā brīdī nekāds tiesiskās paļāvības princips mūs neglābs”.

LR Satversmes tiesa ir atzinusi, ka “tiesiskās paļāvības princips aizsargā personas reiz iegūtās tiesības, t.i., personas var paļauties uz to, ka tiesības, kas iegūtas saskaņā ar spēkā esošu tiesību normu, noteiktajā laikā tiks saglabātas un reāli īstenotas”.
(Sk. Satversmes tiesas 2004.gada 25.oktobra sprieduma 9.2.punktu.)

Lūdzam Jūs atbildēt, vai Jūsu publiskajai retorikai sekos arī Jūsu vadītā Ministru kabineta rīcība, savā darbībā neievērojot tiesiskās paļāvības principu un jau šogad samazinot bezdarbnieku pabalstus, grozot vecāku pabalsta jeb t.s. māmiņu algu un ģimenes valsts pabalsta saņemšanas nosacījumus? Vai šāda rīcība atbilst Latvijas Republikas Satversmes 1., 91. un 109.pantam?

Jautājums ir steidzams, jo šādi valdības vadītāja paziņojumi grauj iedzīvotāju uzticību valstij un veicina tiesisko nihilismu.

LR 9.Saeimas deputāti: A.Bērziņš, J.Dukšinskis,
A.Mackevičs, O.Kastēns, V.Aizbalts

Rīgā 2009.gada 23.aprīlī  

 

Par to jaundzimušo bērnu reģistrāciju, kuriem viens no vecākiem ir Latvijas nepilsonis un otrs – ārzemnieks

1. To jaundzimušo bērnu reģistrāciju, kuriem viens no vecākiem ir Latvijas nepilsonis un otrs – ārzemnieks, regulē likuma “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības” 8.panta otrā daļa, kurā noteikts, ka “Šā likuma subjekti ir arī šā likuma 1.panta pirmajā daļā minēto personu bērni, ja šo bērnu dzimšanas brīdī abi viņu vecāki ir nepilsoņi vai viens no vecākiem ir nepilsonis, bet otrs – bezvalstnieks vai nav zināms, vai saskaņā ar vecāku savstarpēju vienošanos, ja viens no vecākiem ir nepilsonis, bet otrs – citas valsts pilsonis”.

No šīs normas nepārprotami izriet, ka visos trīs normā minētajos gadījumos (abi bērna vecāki ir nepilsoņi, viens no vecākiem ir nepilsonis, bet otrs – bezvalstnieks vai nav zināms, viens no vecākiem ir nepilsonis, bet otrs – citas valsts pilsonis) Latvijas valsts atzīst jaundzimušo par Latvijas nepilsoni, ja (trešajā gadījumā) vecāki nelemj savādāk. Tātad trešajā gadījumā, salīdzinot ar pirmo vai otro gadījumu, likums nedeleģē izpildvarai tiesības pieprasīt bērna reģistrācijai kādus papildu dokumentus. Likumā netiek izvirzītas nekādas prasības ne attiecībā uz pašu jaundzimušo, ne tā dzimšanas vietu. Tās tiek izvirzītas tikai un vienīgi attiecībā uz vecāku statusu bērna dzimšanas brīdī.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes interneta mājaslapā (http://www.pmlp.gov.lv/lv/pskd/berns.html) ir izvietota instrukcija (bez atsauces uz kādu konkrētu normatīvo aktu), kas regulē gadījumu “ja Latvijā dzimušam bērnam viens no vecākiem ir citas valsts pilsonis, vai bērns dzimis ārvalstīs”.

Instrukcijas 6.punkts nosaka, ka bērna vecākiem nepieciešama “Latvijas nepilsoņa statusa noteikšanas gadījumā – izziņa, ko izsniegusi Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes noteikta ārvalsts kompetenta institūcija un kas apliecina, ka persona nav un nav bijusi attiecīgās valsts pilsonis, vai dokumentāru apliecinājumu, ka šādu dokumentu nav iespējams iegūt”.

Cik mums ir zināms, praksē tas nozīmē to, ka Latvijā dzimuša bērna vecākiem ir jāvēršas pēc izziņas tās valsts vēstniecībā, kuras pilsonis ir viens no vecākiem. Vēstniecību reakcija šajā gadījumā ir dažāda, piemēram, Izraēlas vēstniecība šādu izziņu izsniedz, savukārt Krievijas Federācijas vēstniecība atsakās šādu izziņu izsniegt.

Tādā veidā Latvijas likumos noteiktā procedūra bērna atzīšanai par Latvijas nepilsoni ir atkarīga no vienas vai otras ārvalstu vēstniecības viedokļa. Mūsuprāt, tādā veidā tiek pārkāpts ne tikai likums “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības”, bet arī Satversmes 1.pants, kurā ir noteikts, ka Latvija ir neatkarīga valsts, taču šajā gadījumā likuma nosacījumu izpilde ir atkarīga no ārvalsts viedokļa un ka Latvija ir demokrātiska valsts, taču šajā gadījumā jaundzimušā liktenis tiek lemts, balstoties uz instrukciju, kas neizriet no likuma.

2. Meklējot to normatīvo aktu, uz kura pamata varētu tikt izstrādāta šī nezināmas izcelsmes instrukcija, mēs nonācām pie 2004.gada 14.decembra MK noteikumiem Nr.1011 “Latvijas nepilsoņa statusa noteikšanas kārtība”.

Konkrētais jautājums noteikumos nav atspoguļots, taču noteikumu 4.pantā ir teikts, ka “Reģistrējot Latvijā dzimušu bērnu (līdz četru mēnešu vecumam), kura dzimšanas brīdī abi vecāki ir nepilsoņi vai viens no vecākiem ir nepilsonis, bet otrs ir bezvalstnieks vai nav zināms, un iekļaujot Iedzīvotāju reģistrā ziņas par šo bērnu, šo noteikumu 3.punktā minētos dokumentus nepieprasa”.

Savukārt saskaņā ar noteikumu 3.punktu:

3. Lai personu atzītu par nepilsoni, persona iesniedz šādus dokumentus:

3.1. iesniegumu par nepilsoņa statusa piešķiršanu, apliecinot, ka persona nav un nav bijusi nevienas valsts pilsonis un uz viņu neattiecas likuma “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības” 1.panta trešajā daļā noteiktie ierobežojumi nepilsoņa statusa iegūšanai;

3.2. dzīves aprakstu;

3.3. dzimšanas apliecību vai izrakstu no dzimšanas reģistra (ja tāds ir);

3.4. dokumentu, kas apliecina personas identitāti (ja tāds ir);

3.5. dokumentus, kas apliecina personas tiesības uz nepilsoņa statusu (ja tādi ir);

3.6. dokumentu, ko izsniegusi pārvaldes noteikta ārvalsts kompetenta institūcija un kas apliecina, ka persona nav un nav bijusi attiecīgās valsts pilsonis, nav šajā valstī saņēmusi pastāvīgās uzturēšanās atļauju un nav pēc 1992.gada 1.jūlija bez termiņa ierobežojuma reģistrēta (pierakstīta) Neatkarīgo Valstu Sadraudzības dalībvalstī, vai dokumentāru apliecinājumu, ka šādu dokumentu nav iespējams iegūt.

Gribētu vērst Jūsu uzmanību uz to, ka šie MK noteikumi tika pieņemti trīsarpus gadus pirms iepriekšminētās likuma “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības” redakcijas (19.07.2007.) un, kā jau mēs minējām iepriekš, vairs neatbilst ne likumam, ne Satversmei. Tāpat mēs gribētu atzīmēt, ka anotācijā atbilstošajam likumprojektam (23.05.2007.) Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija (kurā darbojās arī deputāte Linda Mūrniece) ir norādījusi – “Nepieciešami grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 14.decembra noteikumos Nr.1011 “Latvijas nepilsoņa statusa noteikšanas kārtība”, norādot dokumentu, uz kura pamata Iedzīvotāju reģistrā izdara ierakstu”. Diemžēl tas netika izdarīts.

3. Jau pēc likuma jaunās redakcijas spēkā stāšanās (10.03.2009.) tika pieņemti MK noteikumi Nr.225 “Noteikumi par Iedzīvotāju reģistra pirmuzskaites veidlapas paraugu un tās aizpildīšanas kārtību”.

Diemžēl arī šajos noteikumos netika regulēts mūs interesējošais jautājums un tādā veidā tika nostiprināta likumā neparedzēta jaundzimušo reģistrācijas apstākļu atšķirība atkarībā no viņu vecāku tiesiskā statusa. Konkrēti noteikumu 7.3.1.punktā ir noteikts, ka Veidlapu aizpilda:

“7.3. pašvaldības dzimtsarakstu nodaļa:

7.3.1. par bērnu līdz triju mēnešu vecumam, ja bērna dzimšanas brīdī:

7.3.1.1. abi bērna vecāki ir Latvijas pilsoņi vai nepilsoņi;

7.3.1.2. viens no bērna vecākiem ir Latvijas pilsonis, bet otrs – nepilsonis;

7.3.1.3. viens no bērna vecākiem ir Latvijas pilsonis vai nepilsonis, bet otrs nav zināms;

7.3.2. par adoptētu bērnu.”

4. Bērna dzimšana situācijā, kad viņa vecākiem piemīt iepriekšminētais statuss, nav retums. Saskaņā ar Iedzīvotāju reģistra datiem uz 2008.gada 1.janvāri Latvijā dzīvoja 1 343 000 latviešu tautības pilsoņi, 514 000 nelatviešu pilsoņi, 372 000 nepilsoņi un 46 000 ārzemnieki.

Ņemot vērā vienlīdzīgu iespēju, ka ārzemnieks noslēdz laulību ar jebkuras kategorijas personu, mēs iegūstam varbūtību, ka 16% gadījumos tiks noslēgta laulība starp ārzemnieku un Latvijas nepilsoni. Gadījumā, ja laulība tiek noslēgta tikai starp nelatviešiem, varbūtība, ka laulība tiks noslēgta starp ārzemnieku un nepilsoni, sastāda 40%. Aprēķinos mēs izmantojam vidējo rādītāju – 28%. Dzimstība starp nelatviešiem 2008.gadā bija 8,54 bērni uz 1000 iedzīvotājiem gadā. Tātad nepilsoņa un ārzemnieka ģimenē dzimst vidēji 46*8,54*0,28=110 jaundzimušo gadā.

Attiecībā uz katru no viņiem Iekšlietu ministrija izvirza, mūsuprāt, nelikumīgas un antikonstitucionālas prasības.

Sakarā ar iepriekšminēto lūdzam atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Vai Jūs neplānojat izpildīt iepriekšminēto Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikumu un iniciēt MK noteikumu Nr.1011 un Nr.225 grozījumus? Cik ilgs laiks, Jūsuprāt, Ministru kabinetam būs tam nepieciešams?

2. Vai Jūs neuzskatāt, ka iepriekšminētā instrukcija nonāk zināmā pretrunā ar Satversmi un likumu?

3. Vai Jūs dotajā gadījumā neplānojat rīkoties saskaņā ar Administratīvā procesa likuma otro daļu (iestāde un tiesa ievēro šādu ārējo normatīvo aktu juridiskā spēka hierarhiju: 1) Satversme; 2) likums; 3) Ministru kabineta noteikumi..) un sesto daļu (ja konstatē pretrunu starp dažāda juridiskā spēka tiesību normām, piemēro to tiesību normu, kurai ir augstāks juridiskais spēks)?

9.Saeimas deputāti: J.Pliners, J.Sokolovskis,
 V.Buhvalovs, M.Mitrofanovs, V.Buzajevs

Rīgā 2009.gada 30.aprīlī 

 

Par apvienības “Apsardze” likvidāciju un ar to saistītajiem budžeta zaudējumiem

Šā gada 29.aprīlī Jūs devāt rīkojumu Valsts policijas priekšniekam ģenerālim Valdim Voinam viena mēneša laikā sagatavot un iesniegt VP Kārtības policijas apvienības “Apsardze” likvidācijas plānu.

Apvienība “Apsardze” netiek uzturēta no valsts budžeta līdzekļiem, bet gan no pašu ienākumiem par sniegtajiem apsardzes pakalpojumiem. Tā piedāvā apsardzes pakalpojumus vairāk nekā 40 Latvijas pilsētās, kontrolējot pēc dažādu ekspertu atzinumiem aptuveni 15% no Latvijas apsardzes un drošības pakalpojumu tirgus.

Šajā sakarā lūdzam Jūs sniegt atbildes uz sekojošiem jautājumiem:

1. Valstī valdošā ekonomiskā krīze ir pastiprinājusi sabiedrībā bažas gan par savu personisko, gan par biznesa drošību un intervijā biznesa informācijas portālam “Nozare.lv” apsardzes uzņēmuma “Koblenz drošība” valdes priekšsēdētājs Anatolijs Zolotovskovs norādīja, ka Apsardzes pakalpojumu tirgus patlaban atrodas augšupejas sākumā. Tas nozīmē, ka atšķirībā no daudziem citiem biznesa veidiem, kuri pārdzīvo lejupslīdi, apsardzes bizness ar šādām problēmām nesaskaras, bet gluži otrādi – ir perspektīvs.

Lūdzu, sniedziet izvērstāku pamatojumu (bez masu informācijas līdzekļos izskanējušās atsauces uz mums nepieejamajiem Valsts kontroles un IeM Iekšējā audita departamenta atzinumiem) apvienības “Apsardze” likvidācijai?

Vai apvienība “Apsardze” bija nerentabla un nesa zaudējumus valstij?

2. Atsevišķos reģionos ārpus Rīgas apvienība “Apsardze” pilda sabiedriskās kārtības uzturēšanas funkcijas, jo bez apvienības “Apsardzes” darbiniekiem, citu policistu šajās apdzīvotajās vietās nav.

Kā Jūsu vadītā ministrija arvien pasliktinošās kriminogēnās situācijas apstākļos un uz Iekšlietu ministrijai piešķirtā finansējuma samazinājuma fona plāno nodrošināt elementāras sabiedriskās kārtības nodrošināšanas funkcijas šajos reģionos?

3. Lūdzu, nosauciet iespējamās budžeta izmaksas, kas radīsies, lai uzturētu atbilstošu policistu skaitu atbrīvoto “Apsardzes” policistu vietā, kas būs nepieciešams sabiedriskās kārtības funkciju uzturēšanai?

4. Lūdzu, nosauciet iespējamās budžeta izmaksas, kas radīsies, laužot darba līgumus un atbrīvojot apvienības “Apsardze” darbiniekus?

5. Lūdzu, nosauciet iespējamās budžeta izmaksas, kas radīsies, laužot apvienības “Apsardze” noslēgtos īslaicīgos līzinga līgumus par autotransporta, radioaparatūras un cita aprīkojuma iegādi?

6. Cik lielas naudas summas 2006., 2007. un 2008.gadā apvienība “Apsardze” ir ieskaitījusi valsts budžetā kā pievienotās vērtības nodokli un sociālo nodokli?

7. Vai Iekšlietu ministrijā netika apsvērts jautājums par apvienības “Apsardze” privatizāciju, un kāpēc rezultātā no šī varianta tika nolemts atteikties?

LR Saeimas deputāti: J.Pliners, M.Mitrofanovs,
J.Sokolovskis, V.Buzajevs, V.Buhvalovs

Rīgā 2009.gada 7.maijā

 

Par iespējamo Starptautiskās konvencijas par jebkuras rasu diskriminācijas izskaušanu saistību neizpildi

“Starptautiskās konvencijas par jebkuras rasu diskriminācijas izskaušanu” 9.pants paredz, ka dalībvalstis regulāri ANO Komitejai rasu diskriminācijas likvidēšanai iesniedz referātu par veiktajiem likumdošanas, tiesas, administratīvajiem vai citiem pasākumiem, kuri palīdz realizēt šīs konvencijas noteikumus.

Saskaņā ar 2003.gada ANO Komitejas rasu diskriminācijas likvidēšanai noslēguma secinājumu 25.punktu (CERD/C/63/CO/7) Latvijai vēl pirms diviem gadiem, 2007.gada 14.maijā, bija jāiesniedz kārtējais ziņojums par “Starptautiskās konvencijas par jebkuras rasu diskriminācijas izskaušanu” realizāciju. Ministru kabinets šā ziņojuma tekstu apstiprināja tikai 2008.gada vasarā, taču, kā liecina ANO Cilvēktiesību komitejas datubāze, šis ziņojums līdz pat šim brīdim joprojām nav iesniegts.

Sakarā ar iepriekšminēto lūdzam atbildēt uz sekojošiem jautājumiem.

1. Vai iepriekšminētais ziņojums ir iesniegts?

2. Ja nav, tad kas ir vainīgs un ar ko ir saistīta vilcināšanās ar ziņojuma iesniegšanu?

3. Kad minētais ziņojums tiks iesniegts?

9.Saeimas deputāti: J.Pliners, J.Sokolovskis, V.Buhvalovs,
 V.Buzajevs, M.Mitrofanovs

Rīgā 2009.gada 14.maijā

 

Par informācijas sniegšanu svešvalodā

Latvijas Republikas tiesībsargs šā gada 21.aprīlī savā atbildē Nr.6/6-134 Rīgas domes deputātam Aleksandram Kuzminam (pielikumā) konstatēja (1.punktā), ka “iestādēm, kuru viena no pamatfunkcijām ir cilvēktiesību ievērošanas un integrācijas veicināšana (piemēram, Tiesībsarga birojs, Labklājības ministrija, pašvaldību sociālie dienesti), jāpiešķir tiesības savas kompetences un kapacitātes ietvaros sniegt informāciju svešvalodā (bez konkrēta personas pieprasījuma Ministru kabineta 2005.gada 15.februāra noteikumu Nr.130 3.1.punkta izpratnē)”.

Sakarā ar iepriekšminēto lūdzam atbildēt uz sekojošiem jautājumiem:

1. Vai Tieslietu ministrija plāno iesniegt Ministru kabinetā grozījumus MK noteikumos Nr.130, lai ieviestu dzīvē tiesībsarga ieteikumus un sakārtotu šos noteikumus atbilstoši cilvēktiesību prasībām?

2. Kāds varētu būt attiecīgo grozījumu izstrādāšanas termiņš un to saturs?

Pielikumā: LR tiesībsarga atbildes kopija.

9.Saeimas deputāti: J.Pliners, J.Sokolovskis,
V.Buhvalovs, V.Buzajevs, M.Mitrofanovs

Rīgā 2009.gada 14.maijā  

Pielikums

Godātais A.Kuzmina kungs!

Tiesībsarga birojā tika izskatīti Jūsu iesniegumi (reģistrēti ar Nr.27C-26D/1548 un 26D/1549) par iespējamiem cilvēktiesību pārkāpumiem Valsts valodas likuma 21.panta pirmajā daļā un Pilsonības likuma 2.panta 1.³ punktā, kā arī Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 201.³⁵ panta septītajā daļā.

Izvērtējot lietas materiālus, sniedzu šādas atbildes:

Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 104.pants nosaka: “Ikvienam ir tiesības likumā paredzētajā veidā vērsties valsts un pašvaldību iestādēs ar iesniegumiem un saņemt atbildi pēc būtības. Ikvienam ir tiesības saņemt atbildi latviešu valodā.” Minētais regulējums interpretējams kopsakarā ar Satversmes 4.panta pirmo teikumu, saskaņā ar kuru “Valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda”. Jāatzīmē, ka valsts valodas noteikšana katrā valstī ir iekšpolitisks jautājums, kurš ir likumdevēja kompetencē. Piešķirot latviešu valodai valsts valodas statusu Latvijas Republikā, cilvēktiesību principi un normas netika pārkāpti. Satversmes tiesa savā 2001.gada 21.decembra spriedumā lietā Nr.2001-04-0103 atzina, ka “ar Satversmes 4.pantu juridiski nostiprinātas arī Latvijas iedzīvotāju tiesības lietot latviešu valodu gan mutvārdu, gan rakstveida saziņā”.

Satversmē ietverto principu konkretizēšanai valsts valodas jomā likumdevējs pieņēmis Valsts valodas likumu. Jāatzīmē, ka Satversmes 4. un 104.panta un Valsts valodas likuma regulējumu mērķis ir latviešu valodas kā valsts valodas aizsardzība. Līdzīga prakse ir attīstīta un nav atzīstama par diskriminējošu arī citās pasaules valstīs.

Saskaņā ar valsts valodas likuma 21.panta pirmo daļu “Valsts un pašvaldību iestāžu, tiesu un tiesu sistēmai piederīgo iestāžu, valsts un pašvaldību uzņēmumu, kā arī uzņēmējsabiedrību, kurās lielākā kapitāla daļa pieder valstij vai pašvaldībai, sabiedrības informēšanai paredzētā informācija sniedzama tikai valsts valodā, izņemot šā panta piektajā daļā noteiktos gadījumus. Šis noteikums attiecināms arī uz privātām iestādēm, organizācijām, uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kā arī pašnodarbinātajām personām, kuras, pamatojoties uz likumu vai citu normatīvo aktu, veic noteiktas publiskas funkcijas, ja informācijas sniegšana saistīta ar attiecīgo funkciju izpildi”. Šā regulējuma leģitīmais mērķis ir latviešu valodas kā valsts valodas aizsardzības un tās konstitucionālā statusa nodrošināšana.

Saskaņā ar Valsts valodas likuma 1.panta ceturto punktu viens no šā likuma uzdevumiem ir nodrošināt “mazākumtautību pārstāvju iekļaušanos Latvijas sabiedrībā, ievērojot viņu tiesības lietot dzimto valodu vai citas valodas”. No minētā regulējuma secināms, ka līdztekus valsts valodas stiprināšanai viens no Valsts valodas likuma uzdevumiem ir mazākumtautību pārstāvju integrācijas veicināšana, respektējot un ievērojot viņu tiesības lietot arī citas valodas. Tāpat ir svarīgi atzīmēt, ka valsts ir tiesīga noteikt savu iestāžu darba valodu, tomēr valstij ir jānodrošina arī efektīva un praktiska cilvēktiesību realizācija. Vēlos informēt, ka 2006.gadā Valsts cilvēktiesību birojs vērsās Ministru kabinetā ar lūgumu izvērtēt Ministru kabineta 2005.gada 15.februāra noteikumu Nr.130 “Noteikumi par valodu lietošanu informācijā” 3.1.punkta grozījumu iespējas, izslēdzot no šīs tiesību normas regulēšanas sfēras institūcijas, kuru funkcijas ir vērstas uz sabiedrības integrācijas veicināšanu. Pēc vairākām darba grupas sēdēm tiesībpolitisku apsvērumu dēļ šis priekšlikums netika atbalstīts.

Rezumējot minēto, norādu, ka valsts valoda ir viens no neatkarīgās Latvijas Republikas pastāvēšanas nepieciešamajiem priekšnosacījumiem, bet vienlaikus ir arī valsts iedzīvotāju saziņas līdzeklis, kas būtiski ietekmē Satversmes 90. un 100.pantā noteiktās tiesības. Satversmes tiesa 2008.gada 9.maija spriedumā lietā Nr.2007-24-01 atzina, ka “Satversmē noteiktās pamattiesības nedrīkst būt deklaratīvas. Ir jānodrošina arī to praktiska īstenošana”. Uzskatu, ka tiesībām ir jāatbilst sabiedrības vajadzībām un konkrētajai vēsturiskajai situācijai. Pašreizējā situācijā valsts suverenitātes apdraudējumi nav tik aktuāli kā, piemēram, pirms desmit gadiem, un līdz ar to pamatoti un samērīgi jāmaina normatīvais regulējums. Iestādēm, kuru viena no pamatfunkcijām ir cilvēktiesību ievērošanas un integrācijas veicināšana (piemēram, Tiesībsarga birojs, Labklājības ministrija, pašvaldību sociālie dienesti), jāpiešķir tiesības savas kompetences un kapacitātes ietvaros sniegt informāciju svešvalodā (bez konkrēta personas pieprasījuma Ministru kabineta 2005.gada 15.februāra noteikumu Nr.130 3.1.punkta izpratnē).

 

 

Par 2008.gada 29.jūlija MK noteikumu Nr.612 realizācijas iespējām

2008.gada 29.jūlijā tika pieņemti MK noteikumi Nr.612, kas groza 2000.gada 22.augusta MK noteikumus Nr.296 “Par profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamo valsts valodas zināšanu apjomu un valodas prasmes kārtību”. Rezultātā no 48 līdz 1200 tika palielināts to privāto uzņēmumu amatu un profesiju skaits, kurām valsts nosaka valsts valodas prasmes līmeni. Maksimālais grozījumos noteiktais termiņš, kurā personas, kuras profesijas un amati no jauna iekļauti šo noteikumu 2.pielikumā, apgūst profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamo valsts valodas zināšanu apjomu, ir 2010.gada 1.janvāris. Tātad visiem strādājošiem, kas tiks pakļauti valsts valodas prasmes atestācijai, saskaņā ar šiem grozījumiem tiek dots ne vairāk kā 1,5 gadu ilgs laiks to izpildei.

Mēs daudzkārt esam uzdevuši deputātu jautājumus (74/j9, 83/j9, 142/j9, 145/j9) dažādiem ministriem un arī bijušajam Ministru prezidentam I.Godmanim ar mērķi noskaidrot, cik konkrēti personu būs jāatestē un vai valsts spēs nodrošināt šo personu atestāciju pašas noteiktajos termiņos. Šajā sakarā mēs arī paši veicām atbilstošus aprēķinus (145/j9).

Precizēti aprēķini, kur ir ņemti vērā Izglītības un zinātnes ministrijas iebildumi, ir pievienoti šā jautājuma pielikumā. No aprēķiniem izriet, ka atestācijai ir pakļaujami 53 000 cilvēku, kuriem nav atbilstošas kategorijas valodas apliecību.

Ņemot vērā Izglītības satura un eksaminācijas centra (ISEC) pašreizējās iespējas, atestācijas process aizņems no 14 līdz 18 gadiem, kas ir aptuveni 10 reizes ilgāk par noteikumos noteikto termiņu.

Tāpēc tādi Izglītības un zinātnes ministrijas priekšlikumi (MK noteikumu projekts VSS-1595) kā nenozīmīga atestācijas termiņu pagarināšana ir acīmredzami neefektīvi. Neefektīvi būtu arī palielināt ISEC finansējumu, jo to nāksies palielināt vismaz 10 reizes un apgūt ļoti īsā (aptuveni gada) laikā.

Ņemot vērā to, ka problēma skar vairāku ministriju kompetenci (Tieslietu, Izglītības un zinātnes, kā arī Labklājības ministrijas), mēs adresējam šo jautājumu Jums.

1. Vai mūsu aprēķini atbilst patiesībai, vai Jūs uzskatāt, ka ir nepieciešama papildu ekspertīze?

2. Kādus pasākumus un kādos termiņos valdība var realizēt, lai saskaņotu atestējamo skaitu ar reālajām ISEC iespējām?

3. Saskaņā ar jauno valodas noteikumu projektu (VSS-1595) tiem bija jāstājas spēkā jau 2009.gada 1.maijā. Kāds ir aizkavēšanās cēlonis, un kad tie stāsies spēkā?

4. Savos aprēķinos (skat. pielikumā) mēs izmantojām 2007.gada datus par bezdarbnieku etnisko sastāvu. Kopš 2004.gada šie dati vairs netiek publicēti vispārpieejamos avotos, taču valdība šo informāciju apkopo.

Šajā sakarā lūdzam Jūs iesniegt mums šos datus par 2008. un 2009.gadu, kā arī informēt mūs par to, vai valdība negatavojas padarīt šos datus publiski pieejamus?

Pielikumā: MK noteikumu Nr.612 ieviešanas seku kvantitatīvais novērtējums.

9.Saeimas deputāti: J.Pliners, V.Buhvalovs,
 V.Buzajevs, J.Sokolovskis, M.Mitrofanovs

Rīgā 2009.gada 14.maijā 

 

Pielikums

MK noteikumu Nr.612 ieviešanas seku kvantitatīvais novērtējums

1. Izejas dati

1.1. Vispārējie dati (2006.gads)¹

Iedzīvotāju skaits – 2 294 590; latvieši – 1 354 173; nelatviešu daļa iedzīvotāju sastāvā – 41%.

Nodarbināto skaits – 1088 tūkstoši cilvēku.

Sabiedriskajā sektorā nodarbināto daļa – 0,342; privātajā sektorā nodarbināto daļa – 0,658 (aprēķinu dati, izejot no vidējās algas sabiedriskajā un privātajā sektorā un vidējās algas valstī – 350, 277, 302 Ls: 350*0,342+277*0,658=302).

1.2. Dati par nacionālo minoritāšu nodarbinātību sabiedriskajā un privātajā sektorā

Statistiskie dati demonstrē, ka mazākumtautībām ir zināmas problēmas saistībā ar pieejamību nodarbinātībai publiskajā sektorā: 2002.gadā 35% no nodarbināto skaita mazākumtautību pārstāvju vidū strādāja publiskajā sektorā, tanī pašā laikā latviešu vidū gandrīz puse (49%) strādāja šajā sektorā². 2005.g. 38% darbinieku latviešu strādāja publiskajā sektorā, tanī pašā laikā mazākumtautībām šis rādītājs bija tikai 26%³.

Turpmākajos aprēķinos ņemti vērā 2005.gada dati.

1.3. Aptauja par valsts valodas prasmes apliecības saņemšanu⁴

Atbilde uz 7.jautājumu:

Vai Jūs esat kārtojis atestāciju latviešu valodā? (tabula 70.lpp.)

1) Nominācija – algots darbinieks (333 aptaujātie nelatvieši): 3.kategorija – 19,6%, 2.kategorija – 26,9%, 1.kategorija – 5,7%, nav kārtojuši – 46,8%, grūti pateikt – 0,9%.

2) Nominācija – bezdarbnieks (34 aptaujātie nelatvieši): 3.kategorija – 5,5%, 2.kategorija – 11,3%, 1.kategorija – 13,4%, nav kārtojuši – 60,6%, grūti pateikt – 9,2%.

1.4. Atestācijas gaita

Ar valsts valodas prasmes pārbaudes organizēšanu Latvijā nodarbojas Izglītības un zinātnes ministrijas paspārnē strādājošā Izglītības satura un eksaminācijas centra (ISEC) Valsts valodas atestācijas daļa, kurā pašreiz strādā 20 cilvēku. Pagājušajā gadā šajā struktūrvienībā strādājošie darbinieki pieņēma eksāmenu aptuveni 6000 personām, kas, pēc komisijas pārstāvja vārdiem, ir tuvu tās maksimālajai kapacitātei. Lai rīkotu pārbaudes, ISEC darbinieki izbrauc arī uz četrām citām Latvijas lielpilsētām.

ISEC mājaslapā, vadoties pēc stāvokļa uz 2009.13.05.⁵, ir redzams, ka Rīgā līdz gada beigām pārbaude tiks rīkota tikai 21 reizi, turklāt laika ziņā vistuvākā pārbaude, uz kuru vēl var pierakstīties, notiks 5.septembrī. Saistībā ar citām mājaslapā norādītajām pilsētām (Rēzekne, Ventspils, Liepāja, Daugavpils) pierakstīšanās uz pēdējo no sarakstā norādītajām pārbaudēm jau ir beigusies (termiņi – no 2. līdz 24.jūlijam).

Mājaslapā⁶ var sameklēt datus par 2001.–2007.g. laikposmā notikušajām pārbaudēm, kurus ērtības pēc mēs esam apkopojuši vienā tabulā. 

Gads	Kategorijas						nokārtoja	nenokārtoja	kopā	pārbaudes nenokārtojušo daļa
	1A	1B	2A	2B	3A	3B
2007	768	371	752	111	526	145	2673	1153	3826	0,30
2006	1031	415	1017	148	576	147	3334	1663	4997	0,33
2005	1379	1556	1240	620	483	183	5461	965	6426	0,15
2004	1658	2290	1447	1024	514	269	7202	499	7701	0,06
2003	2371	2577	1960	1242	783	476	9409	701	10110	0,07
2002	3119	1947	2064	1059	749	436	9374	677	10051	0,07
2001	3253	1718	3204	1645	2084	556	12460	793	13253	0,06

Septiņu gadu laikā to personu skaits, kuras bija izturējušas pārbaudi, samazinājās gandrīz piecreiz, bet personu daļa, kuras nav spējīgas nokārtot pārbaudi, palielinājās piecas reizes.

1.5. Cita informācija

Saskaņā ar Tieslietu ministrijas⁷ novērtējumu privātajā sfērā nodarbināto personu daļa, kuras varētu būt pakļautas atestācijai sakarā ar Ministru kabineta noteikumu Nr.612 ieviešanu, sastāda 27% no visu personu, kas nodarbinātas privātajā sfērā, skaita. Attiecīgo profesiju un amatu sarakstā jau ir ņemts vērā, ka šiem cilvēkiem jābūt saistītiem ar klientu apkalpošanu vai informācijas sniegšanu.

Saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas datiem⁸ 2009.g. pirmajā ceturksnī Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības satura un eksaminācijas centrs (ISEC) pirmajā ceturksnī varēja nodrošināt pārbaudi vidēji 550 personām mēnesī, taču, sākot ar aprīli, finanšu resursu pietiek, lai eksaminētu tikai 240 personas mēnesī.

2. Atestējamo skaita aprēķins. 1.variants

Noteiksim nelatviešu skaitu, kuri strādā privātajā sfērā, izmantojot datus no 1.1.p., 1.2.p.: 1088*0,41*(1-0,26)=330 tūkstoši.

Saskaņā ar 1.3.p. datiem kopējā nelatviešu daļa, kuri nokārtojuši atestācijas pārbaudi, sastāda 19,6%+26,9%+5,7%=52,2%. Loģiski būtu izdarīt pieņēmumu, ka visi nelatvieši, kas strādā sabiedriskajā sektorā (26%), bija nokārtojuši atestācijas pārbaudi. Attiecīgi nelatviešu, kuri nokārtoja atestācijas pārbaudi un strādā privātajā sektorā, daļa sastāda 52,2%-26%=26,2% no visiem strādājošajiem nelatviešiem. Visi atestācijas pārbaudi nenokārtojušie darbinieki ir nodarbināti privātajā sektorā, un viņu daļa no visu strādājošo nelatviešu skaita sastāda 100%-52,2%=47,8%. Ja skaitīt atestāciju nokārtojušo un nenokārtojušo daļu no mazākumtautību pārstāvju skaita tikai privātajā sektorā, tad divus pēdējos skaitļus nepieciešams reducēt līdz 100%: attiecīgi 35,4% atestāciju nokārtojušo un 64,6% atestāciju nenokārtojušo.

Ja pieņemt, ka 27% to darba vietu (sk. 1.5.p.), priekš kurām atestācija kļuva par obligātu pēc MK noteikumu Nr.612 pieņemšanas, ar vienādu varbūtību aizņem gan atestāciju nokārtojušās personas, gan atestāciju nenokārtojušās personas, tad personu skaits, kurām būs jānokārto pārbaude, sastādīs: 330*0,27*0,646=57,6 tūkstoši.

3. Atestējamo skaita aprēķins. 2.variants

Savā atbildē uz jautājumu Nr.142/J9 tieslietu ministrs norāda, ka Valsts valodas centra Kontroles daļas inspektoru veiktās aptaujas liecina, ka sešos Ventspils, Rīgas un Valmieras uzņēmumos valsts valodas prasmes pārbaudes būs jākārto 609 strādājošajiem. Balstoties uz mūsu pašu veikto analīzi, tika sastādīta sekojoša tabula.

Atestācijai pakļauto strādājošo absolūtais un relatīvais skaits

Uzņēmums	Atestācijai pakļauto darbinieku skaits9	Kopējais darbinieku skaits10	Atestējamo darbinieku daļa (%)
AS “Rīgas Elektromašīnbūves rūpnīca”	55	685	8,0
SIA “Ventamoņjaks”	108	450	24,0
“Ventspils Tirdzniecības osta”	372	2628	14,1
AS “Valmieras Stikla šķiedra”	10	925	1,1
AS “Rīgas vagonbūves rūpnīca”	46	427	10,8
AS “Rīgas Siltums”	18	743	2,4
Kopā 6 uzņēmumi	609	5858	10,4
Latvijā kopumā privāt­uzņēmumos	1088 x 0,658=716 tūkst.	716*0,104=74,5 tūkst.	10,4

Pieņemsim, ka Valsts valodas centrs neņēma vērā to, ka pārbaudītajos uzņēmumos daļai darbinieku jau bija valsts valodas prasmes apliecības. Tādā gadījumā personu skaits, kurām būs jākārto pārbaude, sastādīs: 74,5*0,646=48,1 tūkstoši.

Kā redzams, aprēķinu rezultāti 1.variantā (57,6 tūkst.) un 2.variantā (48,1 tūkst.), kas tika iegūti, pielietojot principiāli atšķirīgas metodikas un izmantojot atšķirīgus izejas datus, ir visai tuvi viens otram. Turpmākajos aprēķinos pieņemsim vidējo skaitli no abiem variantiem – 52,8 tūkst. cilvēku.

4. Atestācijai nepieciešamā laika novērtējums

Lai novērtētu laiku, kas nepieciešams atestācijas nokārtošanai, ir jānovērtē ISEC darba kapacitāte. Vadoties pēc 2007.gada pieredzes (1.4.p.), ir iespējams atestēt 3826 cilvēkus gadā. Ministrijas novērtējums (1.5.p.) ir daudz striktāks – 240*12=2880 cilvēkus gadā.

Attiecīgi – no abiem novērtējumiem izriet, ka 52,8 tūkst. cilvēku atestācijai būs nepieciešami no 14 līdz 18 gadiem.

5. Noteikumu ieviešanas sekas

Noteikumi paredz sekojošu pārejas periodu (noteikumu Nr.296 41.punkts jaunajā redakcijā): “41. Personas, kuru profesijas un amati no jauna iekļauti šo noteikumu 2.pielikumā un kurām darba devējs iepriekš nav noteicis atbilstošo valsts valodas prasmes līmeni un pakāpi, profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamo valsts valodas zināšanu apjomu, apgūst:

41.1. valodas prasmes pirmajā (zemākajā) līmenī – līdz 2009.gada 1.februārim;

41.2. valodas prasmes otrajā (vidējā) līmenī – līdz 2009.gada 1.augustam;

41.3. valodas prasmes trešajā (augstākajā) līmenī – līdz 2010.gada 1.janvārim.”

Attiecīgi – maksimālais termiņš, kas paredzēts atestācijai, sastāda apmēram 1,5 gadus.

Šajā laikposmā to personu skaits, kas ir pakļautas atestācijai un kurām valsts nav spējīga to nodrošināt, pēc pašām optimistiskākajām aplēsēm (sk. 4.p.), samazināsies par 3,8*1,5=5,7 tūkst. cilvēku un sastādīs 52,8-5,7=47,1 tūkst. cilvēku. Saskaņā ar MK noteikumiem visus viņus nekavējoties ir jāatlaiž no darba.

Saskaņā ar Nodarbinātības valsts aģentūras datiem¹¹ 2007.gada beigās bezdarbnieku vidū bija 54,2% latviešu, tanī pašā laikā latviešu daļa iedzīvotāju vidū sastāda apmēram 59%. Attiecīgi – no 52,3 tūkst. bezdarbniekiem 28,3 tūkst. bija latvieši, 24 tūkst. – nelatvieši.

Nodarbinātības valsts aģentūras uzskaitē 2009.gada aprīļa sākumā bija 116 768, aprīļa beigās – 123 127 bezdarbnieki.¹² Ja pieņemt, ka ir saglabājusies 2007.gada tendence attiecībā uz bezdarbnieku etnisko sastāvu, tad Šā gada aprīļa beigās bezdarbnieku latviešu skaitam jābūt 67 tūkst., nelatviešu skaitam – 56 tūkst. cilvēku. Starp tiem tikai 30,2% ir nokārtojuši atestāciju (sk. 1.3.p.).

Tātad uz 47 000 no darba atbrīvoto nelatviešu vietām var pretendēt bezdarbnieki, atbilstoši 67 tūkstoši bezdarbnieki latvieši un 17 (56*0,302) bezdarbnieki nelatvieši, proporcijā 4:1. Atbilstoši bezdarbnieku latviešu skaits samazināsies par 67-47*0,8=29 tūkstošiem, bet bezdarbnieku nelatviešu skaits pieaugs līdz 56+47-47*0,2=94 tūkstošiem.

Turklāt bezdarbnieku latviešu daļa būs tikai 21,6 uz tūkstoti, bet nelatviešu – 101,6 uz tūkstoti, tas ir gandrīz 5 reizes vairāk! Acīmredzami šis arī ir patiesais mērķis, kas tika nosprausts, pieņemot MK noteikumus Nr.612.

Pat tajā hipotētiskajā gadījumā, ja ISEC darba kapacitāte pieaugs desmitkārtīgi, nepieciešams ņemt vērā to, ka 1/3 atestācijai pakļauto personu vai 18 tūkst. cilvēku nebūs spējīgi nokārtot pārbaudi un tiks atlaisti no darba. Pie tam latviešu un nelatviešu skaits no 67 tūkst. un 56 tūkst. mainīsies, attiecīgi kļūdams 53 tūkst. un 70 tūkst. cilvēku. Uz tūkstoš iedzīvotājiem tas sastādīs 39,1 latviešu un 76,1 nelatviešu.

 

¹ Latvijas statistikas gadagrāmata 2007.

² A.Aasland. Russians and the Economy. B: N.Muižnieks (ed.), Latvian-Russian Relations: Domestic and International Dimensions. Riga: the University of Latvia, 2006, pp.53–63:
http://www.politika.lv/index.php?f=1069

³ Mihails Hazans. Study on the social and labour market integration of ethnic minorities. The Latvian Report. (2007) Unpublished data

⁴ Valoda. Atskaite. 2008.gada marts – aprīlis. Baltic Institute of Social Sciences:
http://bszi.lv/downloads/resources/valoda/valoda2008_lv.pdf

⁵ http:/isec.gov.lv/valval/index.shtml

⁶ http:/isec.gov.lv/valval/stat.shtml

⁷ “Grozījumi Darba likumā” (Projekts: VSS-1776, TA-198), anotācija

⁸ Atbilde uz deputātu jautājumu Nr.145/J9

⁹ Atbilde uz deputātu jautājumu Nr.142/J9

¹⁰ Dati no attiecīgo uzņēmumu interneta mājaslapām

¹¹ Latvijas Republikas kārtējais ziņojums par 1965.gada Konvencijas par jebkuras rasu diskriminācijas izskaušanu izpildi Latvijas Republikā laika posmā no 2003.gada līdz 207.gadam, 101.lpp.

¹² Aģentūra LETA, Publicēta: 16:28 11.05.2009.