Ministru kabineta noteikumi Nr.436

Rīgā 2009.gada 12.maijā (prot. Nr.31 30.§)

Īstermiņa eksporta kredītu garantēšanas noteikumi

Izdoti saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likuma 31.panta pirmās daļas 3.punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka īstermiņa eks­porta kredītu garantiju (turpmāk – garantijas) segumu, saņēmējus, garantiju sniegšanas kārtību un kārtību, kādā garantētājs sedz zaudējumus.

2. Garantijas sniedz sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Garantiju aģentūra” (turpmāk – garantētājs).

3. Garantijas sniedz uz laiku līdz diviem gadiem.

4. Garantijas sniedz par eksporta darījumu riskiem, un debitori ir tajās valstīs reģistrēti komersanti, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis un atsevišķas Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstis – Austrālija, Kanāda, Īslande, Japāna, Jaunzēlande, Norvēģija, Šveice, Amerikas Savienotās Valstis.

5. Garantijas darījumiem ar Eiropas Savienības dalībvalstīm un atsevišķām Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstīm – Austrāliju, Kanādu, Īslandi, Japānu, Jaunzēlandi, Norvēģiju, Šveici, Amerikas Savienotajām Valstīm – sniedz pēc apstiprinājuma saņemšanas no Eiropas Komisijas.

6. Garantētājs veido nodalītu eksporta garantiju portfeli un veic eksporta garantiju portfeļa pārapdrošināšanu.

7. Garantētājs garantē kompensāciju ārvalstu debitora nesamaksāšanas un maksātnespējas gadījumos.

8. Garantētājs atsevišķi administrē darījumus ar šo noteikumu 4.punktā minētajām valstīm un darījumus ar šo noteikumu 5.punktā minētajām valstīm, kā arī veic atsevišķu grāmatvedības uzskaiti minētajiem darījumiem.

II. Garantijas segums

9. Garantija stājas spēkā brīdī, kad ir saņemta prece vai sniegts pakal­pojums saskaņā ar eksporta līgumu.

10. Garantija sedz līdz 90 % no eksporta darījuma vērtības, bet vienam darījumam ne vairāk kā EUR 1 milj. ekvivalentu latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa garantijas piešķiršanas dienā.

11. Garantiju nesniedz par periodu, kas ir īsāks par līgumā noteikto samaksas termiņu.

12. Garantijas sedz riskus:

12.1. ko rada debitora valstī esošā politiskā situācija, kuras rezultātā varētu rasties ierobežojumi kredīta atmaksāšanai vai eksportētājam pienākošos maksājumu saņemšanai;

12.2. kas pastāv attiecībā uz debitora spēju veikt eksportētājam vai aizdevējam pienākošos maksājumus saskaņā ar eks­porta vai aizdevuma līgumos paredzētajiem noteikumiem un nav saistīts ar politisko risku;

12.3. ko rada karš, revolūcija, dabas katastrofas, kodolkatastrofas.

13. Garantētājs maksā garantijas ņēmējam summu, kas nepārsniedz garantijas līgumā noteikto apmēru.

14. Kompensāciju nesniedz, ja eksportētājs vai eksportētāja pārstāvis nav izpildījis līguma nosacījumus.

III. Garantijas ņēmēji

15. Garantijas ņēmējs ir Latvijas Republikā reģistrēts komersants vai lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība.

16. Garantijas darījumiem ar šo noteikumu 4.punktā minētajām valstīm sniedz komersantam vai lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajai sabiedrībai:

16.1. kuras eksporta apjoms pēdējā pilnajā noslēgtajā finanšu gadā veidoja vismaz EUR 500 tūkst.;

16.2. kura eksportē vismaz divus gadus un kuras eksporta apgrozījums veido vismaz 20 % no kopējā apgrozījuma. Šajā apakšpunktā minētās prasības netiek piemērotas, ja saņēmējvalsts ir iekļauta kompetentās iestādes veidotajā trešo valstu sarakstā, ar kurām ir saskaņotas tirdzniecības prasības produktu eksportam;

16.3. kuras eksportam paredzēto produktu izcelsmes sertifikātā ir norādīta valsts “Latvija”.

17. Garantijas darījumiem ar šo noteikumu 5.punktā minētajām valstīm sniedz komersantam vai lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajai sabiedrībai:

17.1. kuras eksporta apjoms pēdējā gada laikā veidoja vismaz EUR 500 tūkst., bet nepārsniedza EUR 2 milj.;

17.2. kuras darbinieku skaits nepārsniedz 250 vai apgrozījums nepārsniedz EUR 50 milj.;

17.3. kura eksportē vismaz divus gadus un kuras eksporta apgrozījums veido vismaz 20 % no kopējā apgrozījuma. Šajā apakšpunktā minētās prasības netiek piemērotas, ja saņēmējvalsts ir iekļauta kompetentās iestādes veidotajā trešo valstu sarakstā, ar kurām ir saskaņotas tirdzniecības prasības produktu eksportam;

17.4. kuras eksportam paredzēto produktu izcelsmes sertifikātā ir norādīta valsts “Latvija”.

18. Garantiju nevar saņemt komersants vai lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība:

18.1. kurai ir ar tiesas lēmumu pasludināts maksātnespējas process vai ar tiesas lēmumu īstenots tiesiskās aizsardzības process, kuras saimnieciskā darbība ir izbeigta vai kura saskaņā ar komercreģistra informāciju atrodas likvidācijas procesā;

18.2. kura ir ārvalstu debitora saistītais uzņēmums;

18.3. kurai ir Valsts ieņēmumu dienesta administrēti nodokļu parādi;

18.4. kuras ārvalstu debitors ir privātpersona.

IV. Garantiju sniegšanas kārtība

19. Lai saņemtu garantiju, garantijas ņēmējs garantētājam iesniedz iesniegumu. Garantētājs nodrošina iesnieguma veidlapas pieejamību garantētāja mājaslapā internetā.

20. Garantētājs slēdz ar garantijas ņēmēju eksporta kredīta garantijas līgumu, kas ietver:

20.1. summu, par kādu sniegta garantija;

20.2. garantijas prēmijas summu un maksāšanas nosacījumus;

20.3. garantijas segtos zaudējumus;

20.4. garantijas ņēmēja pienākumu maksāt garantijas prēmiju;

20.5. garantijas spēkā stāšanās datumu;

20.6. garantijas termiņu;

20.7. garantētāja paredzētos līguma noteikumus.

21. Novērtējot pircēju, garantētājs ņem vērā:

21.1. iespējamās pret pircēju celtās prasības īstenošanas iespējas;

21.2. pircēja kredītspēju, finansējuma un ienākumu avotus.

22. Garantētājs iekšējos normatīvajos aktos nosaka:

22.1. laika grafiku garantijas ņēmēja un pircēja novērtēšanai un garantijas sniegšanai, paredzot garantijas ņēmējam izvēles iespēju iesniegt informāciju savas darbības novērtēšanai;

22.2. kārtību, kādā garantijas sniedzējs novērtē pircēja maksātspēju un kredītspēju, izmantojot starptautisku kredītrisku apdrošinātāju pakalpojumus;

22.3. garantiju apjomu un prēmijas noteikšanas kritērijus.

23. Garantijas ņēmējs apņemas neiz­paust trešajām pusēm informāciju par kredītlimitu.

V. Kārtība, kādā garantētājs sedz garantijas ņēmēja zaudējumus

24. Prasību par zaudējumu segšanu garantētājs apmierina mēneša laikā pēc prasības nogaidīšanas termiņa beigām. Prasības nogaidīšanas periods ir laikposms, kas nepārsniedz 90 kalendāra dienas. Prasības nogaidīšanas periodā garantijas ņēmējam ir pienākums iesniegt garantētājam nepieciešamos pierādī­jumus, lai konstatētu prasījuma pamatotību.

25. Pircēja maksātnespējas gadījumā nogaidīšanas periods netiek piemērots. Apdrošināšanas summa tiek izmaksāta 30 dienu laikā pēc visu pieprasīto dokumentu saņemšanas.

26. Ja zaudējumi, kurus garantijas ņēmējs var pieprasīt atlīdzināt, attiecas uz apstrīdētām tiesībām, garantētājs var atlikt prasības apmierināšanu līdz strīda atrisināšanai par labu garantijas ņēmējam tiesā vai šķīrējtiesā, kas paredzēta eksporta līgumā.

27. Ar brīdi, kad garantētājs saskaņā ar garantijas līgumu izmaksā atlīdzību par zaudējumiem, garantētājs pārņem visas prasījumu tiesības pret pircēju.

28. Ja garantētāja atbildība par garantiju izbeidzas, bet garantijas ņēmējs jau ir saņēmis kompensācijas summas (ieskaitot procentus no norēķinu dienas), šo kompensāciju atmaksā garantētājam, kā arī atlīdzina garantētājam visas izmaksas un izdevumus, kas saistīti ar kompensācijas izmaksu.

VI. Noslēguma jautājums

29. Noteikumi ir spēkā līdz 2010.gada 31.decembrim.

Ministru prezidents, bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrs V.Dombrovskis

Ekonomikas ministrs A.Kampars

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2009.gada 3.jūniju.