Jelgavas domes saistošie noteikumi Nr.09-6

2009.gada 21.maijā

Saistošie noteikumi par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu

Apstiprināti ar Jelgavas domes 21.05.2009. lēmumu Nr.6/23
Izdoti saskaņā ar likuma “Par pašvaldībām” 43.panta  trešo daļu un
Atkritumu apsaimniekošanas likuma 9.panta pirmās daļas 3.punktu

 

I. Vispārīgie jautājumi

1. Saistošie noteikumi nosaka sadzīves atkritumu apsaimniekošanas kārtību Jelgavas pilsētas administratīvajā teritorijā, administratīvās teritorijas dalījumu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas zonās, prasības atkritumu savākšanai, pārvadāšanai, pārkraušanai un uzglabāšanai, kā arī kārtību, kādā veicami maksājumi par šo atkritumu apsaimniekošanu.

2. Saistošie noteikumi izdoti, lai

2.1. organizētu un kontrolētu ar atkritumu apsaimniekošanu saistītās darbības Jelgavas pilsētas administratīvajā teritorijā;

2.2. veicot atkritumu apsaimniekošanu netiktu apdraudēta cilvēku dzīvība un veselība, kā arī personu manta;

2.3. atkritumu apsaimniekošana neradītu negatīvu ietekmi uz vidi, tai skaitā traucējošus trokšņus vai smakas.

3. Atkritumu apsaimniekošanas mērķi un uzdevumi:

3.1. samazināt jebkura veida atkritumu rašanos to izcelsmes vietās;

3.2. pakāpeniski ieviest atkritumu šķirošanu un pārstrādi, tādējādi samazinot poligonā apglabājamo atkritumu daudzumu;

3.3. rūpēties par to, lai atkritumi, kas netiek pārstrādāti, tiktu apglabāti videi un cilvēka veselībai nekaitīgā veidā;

3.4. radīt higiēniski un ekoloģiski drošu vidi pilsētā.

4. Saistošajos noteikumos ir lietoti šādi termini:

4.1. sadzīvē radušies bīstamie atkritumi – nederīgie dzīvsudraba termometri un luminiscentās dzīvsudraba spuldzes, nolietotās baterijas un akumulatori, nederīgie medikamenti, laku, krāsu, organisko šķīdinātāju, augu aizsardzības līdzekļu un insekticīdu, elektrisko un elektronisko iekārtu, fotoķimikāliju, uguņošanas līdzekļu un transportlīdzekļu apkopes atkritumi;

4.2. lielgabarīta atkritumi – atkritumi, kuri sava izmēra dēļ nevar tikt uzglabāti vai novietoti atkritumu konteineros, tai skaitā mēbeles, plaša patēriņa elektronikas preces, sadzīves inventārs u.tml.;

4.3. būvniecības atkritumi – būvgruži, būvlaukumu atkritumi, ielu uzlaušanas atkritumi, celtniecības laikā izraktā zeme u.tml.;

4.4. bioloģiski noārdāmie atkritumi – zāle, zari, lapas, koku, krūmu atgriezumi u.c. augu valsts atlikumi, kuri var sadalīties aerobos vai anaerobos apstākļos;

4.5. šķidrie sadzīves atkritumi – jebkuri dzīvojamās un publiskās ēkās sadzīvē radušies atkritumi, kas ir šķidrā agregātstāvoklī, tajā skaitā notekūdeņi, izņemot bīstamos atkritumus;

4.6. šķidro sadzīves atkritumu radītājs – nekustamā īpašuma īpašnieks (neatkarīgi no tā, vai nekustamais īpašums ir reģistrēts Nekustamā īpašuma valsts kadastrā vai Zemesgrāmatā), nekustamā īpašuma valdītājs, lietotājs vai pārvaldnieks, ja nekustamais īpašums nav aprīkots ar pieslēgumu pilsētas centralizētajai kanalizācijas sistēmai, bet nekustamajā īpašumā radītie šķidrie sadzīves atkritumi tiek savākti un uzkrāti decentralizētā kanalizācijas sistēmā;

4.7. decentralizēta kanalizācijas sistēma – vieta, kur pieslēgšanās centralizētajai kanalizācijas sistēmai ir ekonomiski neizdevīga vai neiespējama, speciāli izbūvēta jebkāda veida tvertne, baseins vai cits mākslīgi izveidots rezervuārs, kas nodrošina līdzvērtīgu vides aizsardzības līmeni;

4.8. šķidro sadzīves atkritumu apsaimniekošana – šķidro sadzīves atkritumu savākšana, pārvadāšana un to izliešana notekūdeņu pieņemšanas punktā (stacijā);

4.9. šķidro sadzīves atkritumu apsaim­niekotājs – komersants, kuram ir atbilstoši transportlīdzekļi un inventārs šķidro atkritumu savākšanai un transportēšanai un ir noslēgts līgums ar notekūdeņu pieņemšanas punkta (stacijas) īpašnieku vai apsaimniekotāju;

4.10. notekūdeņu pieņemšanas punkts (stacija) – speciāli ierīkota un aprīkota vieta, kurā tiek nodrošināti normatīvajos aktos noteiktie vides aizsardzības pasākumi notekūdeņu pieņemšanai, to sastāva kontrolei, atšķaidīšanai un tālākai novadīšanai pilsētas kanalizācijas sistēmā vai attīrīšanas ietaisēs;

4.11. mājsaimniecība – atkritumu radītāja – fiziskās personas – deklarētā vai faktiskā dzīvesvieta;

4.12. atkritumu apsaimniekotājs – komersants, kurš normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ieguvis tiesības veikt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Jelgavas pilsētas administratīvajā teritorijā;

4.13. pašvaldība – šo noteikumu izpratnē Jelgavas pilsētas pašvaldība;

4.14. atkritumu šķirošana (dalīta vākšana) – atkritumu atsevišķa savākšana, atdalot viena veida atkritumus no citiem, to nogādāšana atkritumu dalītās vākšanas punktos vai laukumos un ievietošana speciālos konteineros;

4.15. dalītas vākšanas laukums – iežogots, cieta seguma laukums, kas aprīkots ar lietus ūdens savākšanas, novadīšanas un attīrīšanas sistēmu, paredzēts dalīto atkritumu pieņemšanai, īslaicīgai uzglabāšanai un nodošanai tālākai pirmapstrādei;

4.16. dalītas vākšanas punkti – speciāli izbūvēti konteineru laukumi, kas aprīkoti ar īpaši marķētiem un krāsotiem konteineriem, kuri paredzēti noteikta veida atkritumu savākšanai.

5. Noteikumos lietoti termini, kas atbilst Atkritumu apsaimniekošanas likumā, Ministru kabineta noteikumos Nr.985 “Noteikumi par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kuras padara atkritumus bīstamus” u.c. speciālajos normatīvajos aktos lietotajiem terminiem.

6. Noteikumi ir saistoši ikvienam atkritumu radītājam Jelgavas pilsētas administratīvajā teritorijā.

7. Jelgavas pilsētas administratīvā teritorija ir viena atkritumu apsaimniekošanas zona.

II. Atkritumu radītāja pienākumi

8. Atkritumu radītājam jāiekļaujas pašvaldības organizētajā atkritumu apsaimniekošanas sistēmā, noslēdzot līgumu ar komersantu par atkritumu savākšanu un maksājot par atkritumu apsaimniekošanu, kā arī šķirojot radītos atkritumus un nogādājot tos savākšanai vai uzglabāšanai paredzētā vietā.

9. Atkritumu radītājam, kura īpašumā, valdījumā vai lietošanā ir konkrēta dzīvojamā telpa individuālā dzīvojamā mājā un kurš to lieto, mājsaimniecībā radušies atkritumi jāievieto tikai tajā atkritumu konteinerā, kas saskaņā ar noslēgto līgumu ar komersantu ir paredzēts konkrētās mājas apkalpošanai.

10. Atkritumu radītājam, kura īpašumā, valdījumā vai lietošanā ir konkrēta dzīvojamā telpa daudzdzīvokļu dzīvojamajā mājā un kurš to lieto, mājsaimniecībā radušies atkritumi jāievieto tikai konkrētajai mājai paredzētajos atkritumu konteineros.

11. Atkritumu radītājam – juridiskai personai – tā darbības rezultātā radušies atkritumi jāievieto tajos atkritumu konteineros, kas norādīti ar komersantu noslēgtajā līgumā.

12. Vietās, kur pilsētā ir izveidoti atkritumu dalītās vākšanas laukumi un punkti, atkritumu radītājam jāveic atkritumu šķirošana to rašanās vietā un tie jānogādā tuvākajā atkritumu dalītās vākšanas laukumā vai punktā, ievietojot speciālajos konteineros, kas paredzēti noteikta veida atkritumu savākšanai.

13. Būvniecības atkritumi jāsavāc atsevišķi no citiem sadzīves atkritumiem, tos aizliegts novietot ārpus teritorijas, kur notiek būvdarbi. Nododot būvi ekspluatācijā, jāuzrāda dokuments, kas apliecina atkritumu nodošanu un kurā norādīts nodoto atkritumu apjoms.

14. Būvniecības atkritumu izvešanai jāizmanto atkritumu apsaimniekotāja, kurš ir noslēdzis līgumu ar pašvaldību par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, vai cita komersanta, kurš normatīvajos aktos noteiktā kārtībā ir tiesīgs veikt būvniecības atkritumu savākšanu, pakalpojumi, vai arī tie patstāvīgi jānogādā uz īpaši iekārtotu būvniecības atkritumu savākšanas laukumu.

15. Par publiska pasākuma laikā radīto atkritumu savākšanu ir atbildīgs tā organizators, kurš nodrošina:

15.1. pasākuma norises vietu ar konteineriem atkritumu savākšanai;

15.2. pasākuma norises vietas sakopšanu pēc pasākuma ar pašvaldību saskaņotā laikā.

16. Atkritumu radītājiem atļauts kompostēt bioloģiski noārdāmos atkritumus, ja:

16.1. kompostēšana tiek veikta sava īpašuma teritorijā vai citā speciāli tam paredzētā vietā, kas saskaņota ar pašvaldību;

16.2. tas nerada draudus cilvēku dzīvībai, veselībai, videi, kā arī personu mantai. Ja kompetenta iestāde konstatē kādus normatīvo aktu pārkāpumus, kompostēšana tiek aizliegta līdz šo pārkāpumu novēršanai.

17. Atkritumu radītājam jānodrošina šķidro sadzīves atkritumu, t.sk. sadzīves notekūdeņu, izvešana uz notekūdeņu pieņemšanas punktu (staciju), izmantojot specializēto transportu, no daudzdzīvokļu un viendzīvokļa (ģimenes mājām) dzīvojamajām mājām, kā arī citām ēkām Jelgavas pilsētas teritorijā, kuras nav pieslēgtas centralizētajai kanalizācijas sistēmai.

III. Nekustamā īpašuma īpašnieka, valdītāja un lietotāja pienākumi

18. Maksas par atkritumu apsaimniekošanu maksāšanas pienākums rodas nākamajā mēnesī pēc īpašuma vai lietošanas tiesību iegūšanas, un šis pienākums izbeidzas minēto tiesību zaudēšanas mēneša pēdējā datumā.

19. Viena mēneša laikā no maksāšanas pienākuma rašanās brīža nekustamā īpašuma īpašniekam, valdītājam vai lietotājam jānoslēdz līgums ar atkritumu apsaimniekotāju par atkritumu savākšanu un jāizpilda līguma noteikumi.

20. Par šo noteikumu 19.punktā minētā līguma noslēgšanu ir atbildīgs nekustamā īpašuma īpašnieks, bet, ja šo noteikumu izpratnē tāda nav, – fiziska vai juridiska persona, kura nekustamā īpašuma lietošanas tiesības ieguvusi uz tiesiska darījuma pamata.

21. Pēc pieprasījuma nekustamā īpašuma īpašniekam, valdītājam vai lietotājam (tam, kurš ir noslēdzis līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju) rakstveidā jāsniedz pašvaldībai un atkritumu apsaimniekotājam ziņas par iedzīvotāju skaitu, kas dzīvo nekustamajā īpašumā (ēkā), ēkas labiekārtojumu (individuālā krāsns, individuālā centrālā apkure), komersantiem un citām personām, kas veic saimniecisko darbību attiecīgajā nekustamajā īpašumā, kā arī ziņas par atkritumu veidiem un daudzumu.

22. Normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nekustamā īpašuma īpašniekam, valdītājam vai lietotājam jāizveido un jāuztur darba kārtībā atkritumu konteineru laukumi vai vietas, kas paredzēta atkritumu savākšanai, nodrošinot specializēto transportlīdzekļu piekļūšanu.

23. Ēkās, kur atkritumu savākšanai tiek izmantoti atkritumu vadi, jānodrošina šo vadu regulāra apkope, konteineru telpu tīrība, kā arī specializētā transportlīdzekļa brīva piekļūšana atkritumu konteineriem.

24. Vadoties no atkritumu daudzuma, nekustamā īpašuma īpašniekam, valdītājam vai lietotājam jāpieprasa atkritumu apsaimniekotājam atkritumu savākšanai nepieciešamā skaita konteineru novietošana.

25. Mazgabarīta konteineri no slēgtiem pagalmiem un konteineru telpām atkritumu izvešanas dienās jānovieto specializētajiem transportlīdzekļiem pieejamā vietā tā, lai netraucētu gājēju un citu transportlīdzekļu kustību, kā arī pēc atkritumu savākšanas jānovieto to pastāvīgajā atrašanās vietā.

IV. Maksas par atkritumu apsaimniekošanu apmaksāšanas kārtība

26. Ikviena atkritumu radītāja pienākums ir segt atkritumu apsaimniekošanas izmaksas normatīvajos aktos un šajos noteikumos noteiktajā kārtībā.

27. Atkritumu radītāji atkritumu apsaimniekošanas izmaksas sedz saskaņā ar līgumu, kas noslēgts starp komersantu un nekustamā īpašuma īpašnieku, valdītāju vai lietotāju.

28. Maksājumi par atkritumu apsaimniekošanu tiek veikti šādā kārtībā saskaņā ar Jelgavas domes apstiprināto normatīvo daudzumu:

28.1. pēc atkritumu radītāju grupām (daudz­dzīvokļu un viendzīvokļa dzīvojamo māju iedzīvotāji, iestādes, komersanti), par gada laikā uzskaitīto savākto atkritumu daudzumu;

28.2. pēc atkritumu radītāju darbības veida.

29. Par atkritumu apsaimniekošanu maksā nekustamā īpašuma īpašnieks atbilstoši no ēkas (būves) savākto atkritumu daudzumam un pašvaldības noteiktajai maksai par atkritumu apsaimniekošanu. Par nekustamā īpašuma īpašnieku šo noteikumu izpratnē ir uzskatāma persona, kuras īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu ir nostiprinātas zemesgrāmatā vai kurai piederošais nekustamais īpašums (ēka, būve) līdz Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanai ir reģistrēts pašvaldībā vai Valsts zemes dienestā (Nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistrā).

30. Maksu par atkritumu savākšanu un apglabāšanu no nekustamā īpašuma, kurai šo noteikumu izpratnē nav īpašnieka, maksā nekustamā īpašuma lietotājs. Par nekustamā īpašuma lietotāju šo noteikumu izpratnē ir uzskatāma fiziska vai juridiska persona:

30.1. kurai īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu atjaunotas likumā noteiktajā kārtībā un kura šo īpašumu ir pieņēmusi;

30.2. kura nekustamā īpašuma valdījumu ieguvusi uz mantojuma tiesību, atsavinājuma vai cita tiesiska darījuma pamata.

31. Maksu par atkritumu apsaimniekošanu un apglabāšanu no valstij vai pašvaldībai piederoša nekustamā īpašuma maksā šī nekustamā īpašuma īpašnieks vai lietotājs. Par nekustamā īpašuma īpašnieku šo noteikumu izpratnē ir uzskatāma iestāde, kuras īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu ir nostiprinātas zemesgrāmatā. Par lietotāju šī punkta izpratnē ir uzskatāma fiziska vai juridiska persona, kura nekustamā īpašuma lietošanas tiesības ieguvusi uz tiesiska darījuma pamata.

32. Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju dzīvokļu īpašnieki un īrnieki, nedzīvojamo telpu īpašnieki, nomnieki un citi lietotāji par atkritumu savākšanu un apglābšanu norēķinās ar daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas pārvaldnieka (apsaimniekotāja) starpniecību normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, ja daudzdzīvokļu dzīvojamajās mājas dzīvokļu īpašnieki normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nav vienojušies citādi. Ja daudzdzīvokļu dzīvojamai mājai nav pārvaldnieka (apsaimniekotāja), maksu par atkritumu savākšanu un apglabāšanu maksā ēkas īpašnieks (īpašnieki).

V. Atkritumu apsaimniekotāja pienākumi

33. Atkritumu apsaimniekotājam jāveic visu pašvaldības administratīvajā teritorijā savākto atkritumu izvešana no laukumiem, konteineriem, dalītās atkritumu vākšanas punktiem un citām atkritumu savākšanai paredzētām vietām atbilstoši normatīvo aktu un ar pašvaldību noslēgtā līguma noteikumiem.

34. Atkritumu apsaimniekošanai jāizmanto specializētie transportlīdzekļi, iekārtas un ierīces, kas nerada apdraudējumu cilvēku dzīvībai, veselībai, videi, kā arī personu mantai.

35. Atkritumu apsaimniekotājam jāslēdz ar nekustamā īpašuma īpašniekiem, valdītājiem vai lietotājiem līgumi par atkritumu savākšanu, kuros ir norādīts atkritumu izvešanas apjoms un periodiskums, nodrošinot viņus ar sadzīves atkritumu savākšanas konteineriem.

36. Vienojoties ar nekustamā īpašuma īpašniekiem, valdītājiem vai lietotājiem, atkritumu apsaimniekotājam jānodrošina atsevišķu veidu atkritumu (lielgabarīta, būvniecības, bioloģiski noārdāmo u.c.) savākšana.

37. Atkritumu apsaimniekotājam jāveic atkritumu konteineru uzstādīšana, labošana un maiņa, ja atkritumu konteineri nav citas personas īpašums.

38. Atkritumu apsaimniekotājs vai tā pilnvarota persona uz sava rēķina veic atkritumu konteineru laukumu satīrīšanu.

VI. Atkritumu savākšana, pārvadāšana un apglabāšana

39. Jelgavas pilsētā noteikti šādi sadzīves atkritumu savākšanas veidi:

39.1. izmantojot atkritumu konteinerus;

39.2. izmantojot atkritumu vadus (daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās);

39.3. atkritumu nogādāšana speciāli izveidotajos atkritumu dalītas vākšanas laukumos un punktos;

39.4. nekustamā īpašuma īpašniekiem, valdītājiem vai lietotājiem, slēdzot līgumus ar komersantiem par saistošo noteikumu 4.3.apakšpunktā un 4.5.apakšpunktā minēto atkritumu savākšanu.

40. Aizliegts:

40.1. novietot atkritumus jebkurā to savākšanai vai apglabāšanai neparedzētā vietā, tajā skaitā nomest pie konteineriem, uz ielām, skvēros, parkos, mežos u.c. vai ievietot citiem atkritumu radītājiem paredzētos konteineros;

40.2. ievietot atkritumus, kas radīti katra konkrētā atkritumu radītāja – fiziskās personas mājsaimniecībā – konteineros, kas novietoti sabiedriskās vietās vai paredzēti citu atkritumu radītāju apkalpošanai;

40.3. ievietot atkritumus konteineros, kas paredzēti šķiroto atkritumu savākšanai;

40.4. atkritumus dedzināt;

40.5. ierakt atkritumus zemē;

40.6. sadzīves atkritumu konteineros bērt ielu saslaukas, smiltis un bioloģiski noārdāmos atkritumus bez saskaņošanas ar atkritumu apsaimniekotāju;

40.7. konteineros un citās speciāli atkritumu savākšanai paredzētās tvertnēs ievietot kvēlojošus, degošus un ugunsne­drošus atkritumus;

40.8. atkritumu konteineros cieti sablīvēt vai iesaldēt atkritumus. Šādos gadījumos atkritumu apsaimniekotājam ir tiesības par šādu konteineru iztukšošanu noteikt papildus samaksu;

40.9. novadīt šķidros atkritumus, t.sk. sadzīves notekūdeņus, gruntī, meliorācijas grāvjos un lietus kanalizācijas tīklā bez attīrīšanas.

41. Nešķirotie atkritumi tiek savākti atbilstoši starp atkritumu apsaimniekotāju un nekustamā īpašuma īpašnieku, valdītāju vai lietotāju noslēgtā līguma noteikumiem.

42. Konteineru laukumu izvietojumu nosaka nekustamā īpašuma īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, bet sabiedrisko konteineru laukumu vietas nosaka pašvaldība.

43. Pie iestāžu, organizāciju, biroju, tirdzniecības vietu u.c., kā arī daudzdzīvokļu dzīvojamo māju ieejām vai to tuvumā nekustamā īpašuma īpašnieks atbilstoši higiēnas prasībām ierīko mazos atkritumu konteinerus (urnas), to dizains (forma, krāsojums) un uzstādīšana jāsaskaņo ar pašvaldību.

44. Mazo atkritumu konteineru (urnu) uzstādīšanu publiskajās vietās (parki, skvēri, autobusu pieturas, u.c.) organizē pašvaldība.

45. Jelgavas pilsētas administratīvā teritorijā savāktie sadzīves atkritumi, kuri netiek pārstrādāti, apglabājami atkritumu poligonā “Brakšķi”, kas atrodas Līvbērzes pagastā, Jelgavas rajonā.

46. Atkritumu poligonā “Brakšķi” tiek reģistrēti un kontrolēti visi ievestie atkritumi. Poligona apsaimniekotājs par iepriekšējā mēnesī ievestajiem atkritumu veidiem un daudzumu sniedz pārskatu pašvaldībai līdz nākamā mēneša beigām.

VII. Šķiroto (dalīti savākto) atkritumu apsaimniekošana

47. Atkritumu radītājs šķiro tā radītos atkritumus, ja pašvaldība ir nodrošinājusi ar atbilstošiem atkritumu konteineriem šķirotiem atkritumiem.

48. Atkritumu radītāji šķiro sadzīvē radītos atkritumus un nogādā tos atkritumu dalītas vākšanas laukumā vai punktā novietotos ar noteiktām krāsām un uzrakstiem vai uzlīmēm apzīmētos speciālajos konteineros, kas paredzēti noteikta veida atkritumu savākšanai.

49. Šķirotajiem atkritumiem jābūt tīriem, bez citu atkritumu veidu atlikumiem.

50. Aizliegts nešķirotos atkritumus ievietot šķiroto atkritumu konteineros.

VIII. Sadzīvē radušos bīstamo atkritumu apsaimniekošana

51. Sadzīvē radušos bīstamo atkritumu (turpmāk – bīstamie atkritumi) radītājs:

51.1. atdala bīstamos atkritumus no citu veidu sadzīves atkritumiem un uzglabā bīstamos atkritumus ne ilgāk par 12 mēnešiem tā, lai tie neapdraudētu cilvēku dzīvību un veselību, vidi, kā arī personu mantu;

5.1.2. tos bīstamos atkritumus, kas tiek pieņemti pašvaldības izveidotajos dalītās vākšanas laukumos (Salnas ielā 20, Jelgavā, un P.Lejiņa ielā 6, Jelgavā), nogādā šajos laukumos;

51.3. par pārējo bīstamo atkritumu apsaimniekošanu slēdz līgumu ar komersantu, kurš normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir saņēmis attiecīgu atļauju;

51.4. sedz bīstamo atkritumu apsaimniekošanas izdevumus.

52. Persona, kura veic bīstamo atkritumu apsaimniekošanu:

52.1. saņem attiecīgo atļauju bīstamo atkritumu apsaimniekošanai;

52.2. izpilda attiecīgajā atļaujā noteiktās prasības atkritumu apsaimniekošanai.

IX. Šķidro sadzīves atkritumu apsaimniekošana

53. Šķidro sadzīves atkritumu radītāja pienākumi:

53.1. noslēgt līgumu par šķidro sadzīves atkritumu savākšanu ar šķidro sadzīves atkritumu apsaimniekotāju un izpildīt līguma noteikumus;

53.2. uzturēt kārtībā decentralizēto kanalizācijas sistēmu un pievadceļus, nodrošinot specializēto transportlīdzekļu piekļūšanu šķidro sadzīves atkritumu uzglabāšanas tvertnēm (rezervuāriem);

53.3. nepieļaut šķidro sadzīves atkritumu novadīšanu dabā vai to noplūšanu (iztecēšanu, iesūkšanos grunts slāņos);

53.4. segt šķidro sadzīves atkritumu apsaimniekošanas izmaksas;

53.5. segt šķidro sadzīves atkritumu apsaimniekotāja papildu izmaksas gadījumos, ja šķidro sadzīves atkritumu sastāvā tiek konstatēti bīstamie atkritumi, kuru savākšanai normatīvajos aktos ir noteikta īpaša kārtība un prasības vai tie satur mehāniskus piemaisījumus lielākus par 50mm;

53.6. nepieļaut šķidro sadzīves atkritumu sajaukšanu ar citām vielām, kas var sekmēt to sastāva kvalitatīvās izmaiņas.

53.7. no šķidro sadzīves atkritumu apsaimniekotāja pieprasīt un saņemt dokumentu (pavadzīmi-rēķinu), kurā uzrādīti dati par savākto šķidro sadzīves atkritumu daudzumu, pakalpojuma sniegšanas datumu un šķidro sadzīves atkritumu apsaimniekotāja rekvizīti, un saglabāt to 2 (divus) gadus no dokumenta saņemšanas dienas;

53.8. saistošo noteikumu 48.7.apakšpunktā minētos dokumentus uzrādīt normatīvajos aktos noteiktajām valsts un pašvaldības amatpersonām.

54. Šķidro sadzīves atkritumu apsaimniekotāja pienākumi:

54.1. slēgt līgumus ar šķidro sadzīves atkritumu radītājiem par šķidro sadzīves atkritumu savākšanu;

54.2. slēgt līgumu ar notekūdeņu pieņemšanas punkta (stacijas) īpašnieku vai apsaimniekotāju;

54.3. savāktos šķidros sadzīves atkritumus pārvadāt ar šim nolūkam paredzēto specializēto transportu;

54.4. šķidro sadzīves atkritumu savākšanas dienā izsniegt šķidro sadzīves atkritumu radītājam dokumentu (pavadzīmi-rēķinu), kurā norādīts savākto šķidro sadzīves atkritumu daudzums, pakalpojuma sniegšanas datums un šķidro sadzīves atkritumu apsaimniekotāja rekvizīti;

54.5. savāktos šķidros sadzīves atkritumus izliet tikai šim nolūkam paredzētās vietās – notekūdeņu pieņemšanas punktos (stacijās);

54.6. veikt savākto šķidro sadzīves atkritumu uzskaiti un pēc pieprasījuma sniegt ziņas pašvaldībai.

55. Šķidro sadzīves atkritumu apsaimniekotājam ir tiesības prasīt papildu samaksu par šķidro sadzīves atkritumu savākšanu, ja tie satur mehāniskus piemaisījumus lielākus par 50mm vai to savākšanai nepieciešama iepriekšēja atšķaidīšana.

56. Maksa par šķidro sadzīves atkritumu apsaimniekotāja sniegtajiem pakalpojumiem tiek noteikta, vienojoties šķidro sadzīves atkritumu radītājam un apsaimniekotājam.

X. Atbildība par šo noteikumu neievērošanu

57. Par šo saistošo noteikumu neievērošanu vai pārkāpšanu vainīgās personas tiek sauktas pie administratīvās atbildības.

58. Par saistošo noteikumu pārkāpšanu var piemērot brīdinājumu un naudas sodu – fiziskām personām no desmit līdz simts latiem, juridiskām personām no piecdesmit līdz piecsimts latiem.

59. Par šo saistošo noteikumu neievērošanu vai pārkāpšanu sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu un piemērot sodu ir tiesīgas sekojošas amatpersonas:

59.1. Jelgavas domes deputāti;

59.2. Jelgavas pilsētas pašvaldības izpilddirektors;

59.3. Jelgavas pilsētas pašvaldības izpilddirektora vietnieks;

59.4. pašvaldības policijas darbinieki;

59.5. pašvaldības iestāžu un kapitālsabiedrību amatpersonas savas kompetences ietvaros, ja tiesības sastādīt administratīvo protokolu viņiem ir noteiktas ar Jelgavas domes priekšsēdētāja rīkojumu.

60. Saistošo noteikumu 57.punktā minētās amatpersonas bez protokola sastādīšanas ir tiesīgas naudas sodu līdz divdesmit latiem iekasēt pārkāpuma izdarīšanas vietā, izsniedzot noteikta parauga kvīti, ja pārkāpējs to neapstrīd.

61. Ieņēmumi no naudas sodiem par šo noteikumu pārkāpumiem tiek ieskaitīti pašvaldības pamatbudžetā.

62. Naudas soda samaksa pārkāpēju neatbrīvo no pienākuma novērst pārkāpuma sekas un segt materiālos zaudējumus.

Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs A.Rāviņš