Valsts sekretāru sanāksmē: 2009.gada 28.maijā

FM: Par normatīvo aktu saskaņošanu ar Eiropas Centrālo banku

Valsts sekretāru sanāksmē 28.maijā tika izsludināts Finanšu ministrijas (FM) sagatavots Ministru kabineta (MK) instrukcijas projekts, kas nosaka kārtību, kādā tiešās pārvaldes iestādes saskaņo normatīvo aktu projektus ar Eiropas Centrālo banku (ECB).

Saskaņā ar MK kārtības rulli, izstrādājot un saskaņojot normatīvo aktu projektus, valstij ir jāveic konsultācijas ar starptautiskajām institūcijām. FM valsts sekretāram ir tiesības lemt, vai normatīvā akta projektu nepieciešams skaņot ar ECB. Līdz ar to izstrādāta kārtība, kādā tiešās pārvaldes iestādes saskaņo normatīvo aktu projektus ar ECB un kā notiek informācijas apmaiņa starp iestādēm un FM, kā arī starp FM un ECB par sagatavošanas vai izskatīšanas procesā esošajiem normatīvo aktu projektiem.

EBC saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu pilda padomdevēja funkcijas attiecībā uz ierosinātiem Kopienas aktiem un valstu nacionālajiem normatīvajiem aktiem, kas ir tās kompetencē. Eiropas Savienības dalībvalstu pienākums ir apspriesties ar ECB par tiesību aktu projektiem saistībā ar valūtas lietām, maksāšanas līdzekļiem, valstu centrālajām bankām, monetārās, finanšu, banku, maksājumu sistēmu un maksājumu bilances statistikas vākšanu, maksājumu un norēķinu sistēmām, kā arī noteikumiem, ko piemēro finanšu iestādēm tiktāl, ciktāl tie materiāli ietekmē finanšu iestāžu un tirgu stabilitāti.

Pēc izsludināšanas valsts sekretāru sanāksmē instrukcijas projektu saskaņos ar Tieslietu ministriju un Valsts kanceleju un par tā atbalstīšanu lems MK.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

IeM: Par Valsts policijas sniegto maksas pakalpojumu sarakstu

Iekšlietu ministrija (IeM) 28.maijā valsts sekretāru sanāksmē izskatīšanai pieteikusi Ministru kabineta projektu, kas paredz papildināt Valsts policijas sniegto maksas pakalpojumu sarakstu. Turpmāk privāto publisko pasākumu organizatoriem būs jāmaksā arī par policijas dienesta suņu un zirgu iesaistīšanu kārtības nodrošināšanā, savukārt dienesta motociklu un ūdens transportlīdzekļu izmantošana varētu kļūt dārgāka.

Sagatavotajā grozījumu projektā Ministru kabineta 2007.gada 13.novembra noteikumiem Nr.774 “Par Valsts policijas sniegto maksas pakalpojumu cenrādi” policijas pārstāvji skaidro, ka kārtības uzturēšanai dažādos privātpersonu rīkotajos publiskajos pasākumos tiek iesaistītas ne tikai vieglās dienesta automašīnas, bet arī motocikli un ūdens transportlīdzekļi, par ko jāparedz diferencēta samaksa, jo arī uzturēšanas izdevumi ir atšķirīgi. Turpmāk dienesta motocikla iesaistīšana kārtības nodrošināšanai šādos publiskos pasākumos varētu izmaksāt organizatoriem 9,12 latus par katru stundu, bet tarifs policijas ūdens transportlīdzekļa izmantošanai būs 39,20 latu stundā. Tāpat policija norāda, ka sarakstā ir jāiekļauj arī maksa par dienesta zirgu un speciāli apmācīto suņu iesaistīšanu, kas attiecīgi varētu būt 1,01 lats un 0,50 latu par katru stundu.

Policija aprēķinājusi, ka katru gadu būtiski izdevumi rodas arī tādēļ, ka privātpersonu vajadzībām jāsagatavo liels skaits dokumentu kopiju no lietvedības lietām. Tā kā šādas dokumentu kopijas nav nepieciešamas Valsts policijas struktūrvienību darbībai, bet tiek izmantots policijas aprīkojums un papīrs, noteikumu projektā kā maksas pakalpojums iekļauta arī kopēšana.

Kopumā 2009.gadā papildu plānoto ieņēmumu summu ir 13 992 lati.

Likums “Par policiju” nosaka, ka Valsts policijas finanšu līdzekļus veido ne tikai dotācija no valsts budžeta, bet arī pašu ieņēmumi, kurus iegūst, noteiktā kārtībā slēdzot līgumus ar privātpersonām.

Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departaments

RAPLM: Par grozījumiem likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”

Lai novērstu tiesiski nepieļaujamas informācijas apriti virtuālajā vidē, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) izstrādāja grozījumus likumā par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem.

Internets būtiski ir ietekmējis sabiedrību, ekonomiku un veicinājis globalizācijas procesus pēdējā gadu desmitgadē, izmainot cilvēku komunikācijas ieradumus un veicinot elektronisko komunikāciju un mediju pakalpojumu saplūšanu.

Internets ir publiski pieejams interaktīvs saziņas līdzeklis, kas nodrošina iespēju ne tikai iegūt un izplatīt noderīgu informāciju, bet arī tādu informāciju, kas nav tiesiski pieļaujama izplatīšanai virtuālajā vidē.

Grozījumi likumā nosaka, ka par masu informācijas līdzekļiem turpmāk uzskatāmi arī elektroniskās informācijas līdzekļi ar reģistrētu vai brīvu lietotāju pieeju, kuri paredzēti informācijas izplatīšanai sabiedrībā, izmantojot publisko elektronisko sakaru tīklu.

Masu informācijas līdzekļa redaktoram turpmāk nekavējoties būs jāinformē tiesībsargājošās iestādes par nepublicējamās informācijas publicēšanu, ja to izdara personas, kurām masu informācijas līdzeklis ir nodrošinājis paust savus uzskatus, viedokļus vai izplatīt paziņojumus tiešsaistē.

Vienlaikus grozījumi nosaka, ka redaktors neatbild par nepublicējamās informācijas publicēšanu, ja, tiklīdz ieguvis ziņas par šādas informācijas pieejamību masu informācijas līdzeklī, ziņojis tiesībsargājošai iestādei.

Grozījumi likumā nodrošinās, ka par tiesiski nepieļaujamas informācijas izplatīšanu virtuālajā vidē tiks noteikta tāda pati atbildība, kāda normatīvajos aktos ir noteikta par tiesiski nepieļaujamas informācijas izplatīšanu citos masu informācijas līdzekļos.

Izstrādātie grozījumi likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” 28.maijā izsludināti valsts sekretāru sanāksmē.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa

SM: Par aerostatu lidojumu veikšanas kārtību

Tā kā pēdējā laikā strauji pieaudzis gaisa balonu lietotāju skaits, ir radusies nepieciešamība pēc aerostatu (gaisa balonu un dirižabļu) lidojumu tiesiskā regulējuma nacionālajā līmenī.

Ņemot to vērā, Satiksmes ministrijas pārraudzībā esošā iestāde VA “Civilās aviācijas aģentūra” izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu projektu “Aerostatu lidojumu veikšanas kārtība”, kas 28.maijā tika izsludināts valsts sekretāru sanāksmē.

Līdz šim Latvijā gaisa balonu un dirižabļu ekspluatāciju un lidojumus regulēja vienīgi 1944.gada 7.decembra Konvencija par starptautisko civilo aviāciju.

Jaunizstrādātā kārtība paredz, ka pirms aerostatu izmantošanas gaisa telpā ir jāiesniedz lidojuma plāns VAS “Latvijas gaisa satiksme”. Lidojumu atļaujas nepieciešamas tikai tad, ja lidaparāts pārvietojas mazāk nekā 300 metru augstumā virs apdzīvotām vietām, kurās ir vairāk nekā 500 iedzīvotāju, kā arī virs cilvēku pulcēšanās un organizētu pasākumu vietām. Atļaujas nepieciešamas arī gadījumos, ja aerostats veic lidojumu mazāk nekā 150 metru augstumā virs apdzīvotām vietām, kurās ir mazāk nekā 500 iedzīvotāju.

Noteikumu projekts nosaka arī prasības aerostatu aprīkojumam papildus tām, kuras noteicis ražotājs. Drošības apsvērumu dēļ paredzētas prasības aprīkojumam gadījumos, kad aerostatu lidojumi paredzēti virs ūdeņiem.

Ministru kabineta noteikumu projekts vēl ir jāapstiprina valdībā.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

TM: Par valsts nodevu par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā

28.maijā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts noteikumu projekts par valsts nodevu par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā. Noteikumus izstrādājuši Tieslietu ministrijas speciālisti.

Kā teikts projekta anotācijā, Zemesgrāmatu likums paredz pievienot zemesgrāmatā iesniedzamajiem dokumentiem pierādījumus par nodevu samaksu. Pašreiz, arī veicot maksājumus par valsts nodevu vai kancelejas nodevu, izmantojot elektroniskās saziņas līdzekļus, piemēram, internetbanku, persona nav atbrīvota no pierādījumu iesniegšanas. Tādējādi personai jāvēršas zemesgrāmatā vairākkārt – gan lai saņemtu precīzu nodevas aprēķinu, gan lai iesniegtu pierādījumus par veikto nodevu samaksu. Tas rada neērtības klientam un kavē nekustamo īpašumu nostiprināšanas zemesgrāmatā procesu kopumā. Līdz ar to noteikumos būs paredzēta kārtība, kādā zemesgrāmatas nodaļa elektroniski varēs pārliecināties par maksājumu veikšanu.

Noteikumu kopumā regulēs valsts nodevas par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā apmēru un samaksas kārtību, kā arī atbrīvojumus no valsts nodevas samaksas.

2009.gada 1.janvārī stājās spēkā Eiropas Savienības direktīva 2008/7/EK par netiešajiem nodokļiem, ko uzliek kapitāla piesaistīšanai. Līdz 2009.gadam tika piemērota 1969.gada Padomes direktīva 69/335/EEK par netiešajiem nodokļiem, kas paredzēja, ka kapitāla nodokļa likme nevar pārsniegt 2%, līdz ar to līdz 2009.gadam 1.janvārim direktīvas prasības Latvijā nebija pārkāptas. Taču direktīvas 2008/7/EK mērķis ir pēc iespējas samazināt šķēršļus kapitāla kustībai Eiropas Savienībā. Pamatojoties uz minēto, Ministru kabineta noteikumu projektā tiek noteikts, ka par nekustamā īpašuma ieguldīšanu pamatkapitālā ir maksājama valsts nodeva un tiek paredzēts, ka valsts nodevas apmērs būs 1%.

Pēc noteikumu stāšanās spēkā par īpašuma atsavināšanu uz līguma vai tiesas lēmuma par izsoles akta apstiprināšanu vai par nekustamā īpašuma nostiprināšanu nosolītājam, līdzīpašniekam vai kreditoram valsts nodeva būs 2% no nekustamā īpašuma vērtības, bet ne vairāk kā 30 000 latu, savukārt par īpašuma atsavināšanu uz dāvinājuma līguma pamata – 3% no nekustamā īpašuma vērtības, bet ne vairāk kā 50 000 latu.

Pārmaksātās vai nepareizi iemaksātās valsts nodevu summas atmaksās no valsts budžeta 15 dienu laikā pēc nodevu maksātāja pamatota iesnieguma iesniegšanas Valsts ieņēmumu dienestam. Ja zemesgrāmatu nodaļas tiesnesis konstatēs, ka iemaksāta lielāka valsts nodeva, nekā to nosaka šie noteikumi, tiesnesis varēs pieņemt lēmumu par pārmaksātās valsts nodevas starpības atmaksāšanu no valsts budžeta līdzekļiem. Taču gadījumā, ja iemaksāta lielāka valsts nodeva, nekā to nosaka šie noteikumi, un zemesgrāmatu nodaļas tiesnesis nav pieņēmis lēmumu par pārmaksātās nodevas starpības atmaksāšanu, nostiprinājuma lūdzējam būs tiesības iesniegt attiecīgajā zemesgrāmatas nodaļā pieteikumu par nodevas atmaksāšanu gada laikā.

Noteikumu projekts paredz, ka no valsts nodevas par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā samaksas ir atbrīvotas personas, kuras īpašuma tiesības iegūst uz notāra izsniegtas apliecības par laulātā mantas daļu vai mantojuma apliecības pamata, ja mantojuma vērtība ir mazāka par 10 minimālajām mēnešalgām, dzīvokļu celtniecības kooperatīva biedri – par dzīvokļa privatizēšanas dokumentiem saskaņā ar likumu “Par kooperatīvo dzīvokļu privatizāciju”. Atbrīvota no valsts nodevas arī Zemkopības ministrija – par valstij piekrītošā un lauksaimniecības zinātniskās pētniecības un mācību vajadzībām izpirktā zemes īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, valsts, ja tai piekrīt bezmantinieku manta, valsts vai pašvaldība – par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, ja nekustamais īpašuma atsavināts, pamatojoties uz likumu “Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām” u.c.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Ekonomikas, Satiksmes un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai, kā arī Latvijas Pašvaldību savienībai un Valsts kancelejai.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

VidM: Par neatbilstošu bateriju un akumulatoru izņemšanu no tirgus

28.maijā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 14.februāra noteikumos Nr.139 “Noteikumi par atsevišķu bīstamas ķīmiskas vielas saturošu iekārtu un produktu lietošanas un marķēšanas prasībām un par videi kaitīgo preču sarakstu””.

Noteikumu projekts paredz, ka baterijas vai akumulatorus, kas neatbilst šo noteikumu prasībām, nelaiž tirgū pēc 2008.gada 26.septembra. Baterijas un akumulatorus, kas neatbilst šo noteikumu prasībām un kas laisti tirgū pēc 2008.gada 26.septembra, izņem no tirgus.

Noteikumu projekts bija nepieciešams, jo Ministru kabineta 2006.gada 14.februāra noteikumos Nr.139 “Noteikumi par atsevišķu bīstamas ķīmiskas vielas saturošu iekārtu un produktu lietošanas un marķēšanas prasībām un par videi kaitīgo preču sarakstu” 17.punktā noteikts, kādas baterijas un akumulatorus ir atļauts laist Latvijas tirgū, bet nav noteikts, kā rīkoties ar baterijām un akumulatoriem, kuri ir laisti tirgū, bet neatbilst noteikumu prasībām.

VidM: Par dabas parka “Pape” individuālajiem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem

28.maijā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Dabas parka “Pape” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”.

Noteikumu projekts paredz funkcionālā zonējuma maiņu, nosakot jaunas neitrālās zonas un samazinot esošās. Noteikti arī trīs sezonas liegumi, kuri izveidoti, lai aizsargātu putnu ligzdošanas vietas un regulētu medības.

Noteikumu projekts paredz jaunus aprobežojumus, kas nodrošinās teritorijas labāku izmantošanu un dabas vērtību aizsardzību.

Noteikumu projekts nosaka stingrākus aprobežojumus medībām, stingrākus nosacījumus meža zemju apsaimniekošanā, kā arī paredz samazināt periodu, kurā aizliegts nodarboties ar rūpniecisko zveju Papes ezerā.

Dabas parks “Pape” aizņem 51 777 ha, un tas atrodas Rucavas un Nīcas pagastā, Liepājas rajonā. Parka kodolu veido 12 km² lielais Papes ezers, 0,3 m dziļš piekrastes lagūnveida ezers un Nidas purvs ar tiem pieguļošajām teritorijām. 2002.gadā šīs vietas tika iekļautas Ramsāres konvencijas starptautiskas nozīmes mitrāju sarakstā. Oficiāli dabas parks tika izveidots 2004.gadā. Tas ir iekļauts ES nozīmes aizsargājamo teritoriju tīklā “Natura 2000”. Dabas parku “Pape” veido unikāla, daudzveidīga dabisko ekosistēmu mozaīka: piekrastes lagūnveida ezers un mitrāji, augstais kūdras purvs ar pārejas purviem, smilšu pludmales un staigājošās kāpas, piekrastes sausie un mitrie meži, palieņu pļavas ar tām raksturīgām floras un faunas sabiedrībām.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

ZM: Par izmaiņām gaļas liellopu pārraudzības kārtībā

Zemkopības ministrija izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 2.janvāra noteikumos Nr.6 “Gaļas liellopu pārraudzības kārtība””, ko 28.maijā izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.

Izmaiņas noteikumos paredz, ka turpmāk ganāmpulku īpašniekiem nebūs jānorāda teļa dzīvmasa uzreiz pēc tā piedzimšanas gaļas liellopu kontroles lapā, ņemot vērā, ka šī informācija valsts aģentūrai “Lauksaimniecības datu centrs” tiek paziņota ar apzīmēšanas aktu.

Veicot izmaiņas gaļas liellopu pārraudzības kārtībā, tiek vērsta ganāmpulku īpašnieku uzmanība uz darbībām, kas ir jāveic, lai dzīvnieku varētu ierakstīt ciltsgrāmatā – pirms tam liellopiem jānosaka atbilstība šķirnes īpašībām un tipam, kā arī jāveic eksterjera lineārā vērtēšana.

Noteikumu projektā tiek atcelta norma par to, ka pārraugam jāslēdz līgums ar ganāmpulka īpašnieku un jāuztur līgumu reģistrs.

Saskaņā ar Civillikumu pārraugs vienošanos ar ganāmpulka īpašnieku var noslēgt arī mutiski.

Tāpat noteikumu projekts paredz, ka valsts aģentūra “Lauksaimniecības datu centrs” no 2010.gada 1.jūlija ganāmpulka īpašniekam nodrošinās iespēju gaļas liellopu pārraudzības datus reģistrēt arī elektroniski.

Izmaiņas stāsies spēkā pēc to apstiprināšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

ZM: Par izmaiņām aitu pārraudzības kārtībā

Zemkopības ministrija izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 18.februāra noteikumos Nr.85 “Aitu pārraudzības kārtība””, ko 28.maijā izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.

Zemkopības ministrijas izstrādātajā Ministru kabineta noteikumu projektā precizētas ganāmpulka īpašnieka tiesības un pienākumi, kā arī sertificētas personas un fiziskas personas, kas ir saņēmusi apliecību dzīvnieku pārraudzības veikšanai, pienākumi. Tāpat aitu pārraudzības kārtībā paredzēts atcelt normas, kurās noteikti Ciltsdarba valsts inspekcijas pienākumi. Turpmāk Ciltsdarba likuma un citu ar ciltsdarbu saistītu normatīvo aktu ievērošanu valstī kontrolēs un uzraudzīs Pārtikas un veterinārais dienests.

Izmaiņas stāsies spēkā pēc to apstiprināšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

ZM: Par izmaiņām koku ciršanā meža zemēs

Zemkopības ministrija izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 31.oktobra noteikumos Nr.892 “Noteikumi par koku ciršanu meža zemēs””, ko 28.maijā izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.

Izmaiņas noteikumos paredz iespēju izcirst neproduktīvas egļu mežaudzes, kurās krājas pieaugums ir mazāks par vienu kubikmetru uz hektāru gadā.

Noteikumu projekts paredz arī iespēju kā neproduktīvas izcirst bērzu mežaudzes, kurās pēc 40 gadu sasniegšanas apses un baltalkšņa piemistrojums ir lielāks par 40% no kopējās mežaudzes krājas, ceturtās, piektās un piektās A bonitātes bērza audzes nosusinātās kūdras augsnēs un nosusinātās slapjās minerālaugsnēs un priežu mežaudzes, kurās pēc 70 gadu sasniegšanas bērza piemistrojums ir lielāks par 40% no kopējās mežaudzes krājas.

Tāpat noteikumos par koku ciršanu meža zemēs veiktas dažādas redakcionālas izmaiņas.

Noteikumu projekts stāsies spēkā pēc tā apstiprināšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

ZM: Par Latvijas nostāju ar ģenētiski modificētiem organismiem saistītos jautājumos

Zemkopības ministrija (ZM) sagatavojusi informatīvā ziņojuma “Latvijas nostāja jautājumos, kas saistīti ar ģenētiski modificētiem organismiem” projektu, ko 28.maijā izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.

Informatīvā ziņojuma mērķis ir paust vienotu Latvijas nostāju par jautājumiem, kas saistīti ar ģenētiski modificēto organismu (ĢMO) izplatīšanu tirgū (ĢMO produkti un ĢM kultūraugu audzēšana), kā arī noteikt vienotu Latvijas nostāju viedokļa paušanai Eiropas Savienības (ES) institūcijās.

Ņemot vērā, ka ĢMO aprites kārtību ES pamatā nosaka tieši piemērojamie normatīvie akti (regulas) un dalībvalstīm adresētie EK lēmumi, kā arī apzinoties, ka līdz ar Latvijas iestāšanos ES Latvija uzņēmās saistības par dalību Eiropas Savienībā un apņēmās tās pildīt, ne valsts amatpersonām, ne Ģenētiski modificēto organismu uzraudzības padomei nav tiesību neargumentēti ierosināt ierobežot konkrēta, dalībvalstīm adresēta EK lēmuma par atļaujas izdošanu ĢMO apritei darbību Latvijas teritorijā. Šādam lēmumam jābūt zinātniski pamatotam, nevis balstītam uz politiskiem argumentiem, un šāda pamatojuma sagatavošana ir darbietilpīgs un dārgs process.

Līdz šim gan Zemkopības ministrijai, gan Vides ministrijai (VidM) bija vienota nostāja jautājumā par ĢM kultūraugu audzēšanu. ZM kā atbildīgā institūcija par ĢMO jomu Eiropas Savienības sanāksmēs, ja tiek izskatīts lēmums par atļaujas izsniegšanu kāda ĢM kultūrauga audzēšanai, principiāli balso pret. Jautājumos, kas saistīti ar ĢMO produktu izplatīšanu Eiropas Savienības tirgū, abu ministriju viedokļi bieži dalās. ZM uzskata, ka, lemjot par ĢMO produktu (pārtikas un barības) izplatīšanu ES tirgū, ir jāvērtē katrs gadījums atsevišķi.

Šā gada 13.maijā ZM notika Ģenētiski modificēto organismu uzraudzības padomes sēde, kuras laikā balsojuma rezultātā tika nolemts uz apstiprināšanu valdībā virzīt vienu no trim ZM piedāvātajiem rīcības modeļiem. Tas paredz, ka Latvija Eiropas Savienības darba grupās konsekventi iestāsies pret ģenētiski modificētu (ĢM) kultūraugu audzēšanu, taču jautājumi par atļaujas izdošanu ĢM pārtikas un ĢM dzīvnieku barības izplatīšanai tirgū tiks skatīti, izvērtējot katru gadījumu atsevišķi, ņemot vērā zinātnieku un attiecīgās jomas ekspertu viedokli.

Tas nozīmē, ka Latvija patur tiesības atbalstīt tos lēmumus par atļaujas izdošanu ĢMO produktu izplatīšanai ES tirgū, kuru apstiprināšana būtu izdevīga arī Latvijai. Piemēram, Latvijas putnkopības un cūkkopības spēja konkurēt pasaules tirgū ir atkarīga no sojas produktu importa. Soja ir neaizvietojams olbaltumvielu avots dzīvnieku barībā. Tā kā ĢM sojas īpatsvars ir apmēram 80–90% no pasaules tirgū pieejamās sojas kopumā, tad praktiski gandrīz nav iespējams iegādāties soju, kas nebūtu ģenētiski modificēta. Tāpat Latvija Eiropas Savienības līmenī tiks pozicionēta kā valsts, kas konsekventi neatbalsta ĢM kultūraugu audzēšanu ne savā, ne arī Eiropas Savienības teritorijā. Šāda nostāja varētu sekmēt ekotūrisma un bioloģiskās lauksaimniecības ilgtspējīgu attīstību Latvijā.

21.maijā ZM informēja Saeimas Eiropas lietu komisiju (SELK) par padomes sēdē pieņemto lēmumu. Saeima neatbalstīja padomes akceptēto rīcības modeli, bet ar balsu vairākumu atbalstīja ZM piedāvāto rīcības modeli, kas paredz, ka Latvija neatbalsta nevienu lēmuma projektu, kas attiecas uz atļaujas izdošanu ĢMO izplatīšanai tirgū (tostarp audzēšanai), ņemot vērā sabiedrības negatīvo nostāju, kā arī to, ka Pārtikas un veterinārais dienests neveic ĢMO riska novērtēšanu nacionālā līmenī.

Pašreiz ES tirgū ir iespējams nopirkt tādu pārtiku un dzīvnieku barību, kas satur, sastāv vai ir ražota no trīs ĢM rapša, astoņām ĢM kukurūzas, trīs ĢM kokvilnas, vienas ĢM cukurbiešu un divām ĢM sojas līnijām, sastāv vai ir ražota no tām. Savukārt atļauts audzēt tikai vienu ĢM kultūraugu – ĢM kukurūzas līniju MON810, kas ir modificēta ar mērķi iegūt noturību pret Eiropas graudu svilni (Ostrinia nubilalis), kas Latvijai nav raksturīgs, tāpēc ĢM kultūraugu audzēšanas jautājums Latvijas teritorijā pašreiz nav aktuāls.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa