ES Ministru padome: Par kopējo lauksaimniecības politiku un tiešajiem maksājumiem

Šā gada 1. un 2.jūnijā zemkopības ministrs Jānis Dūklavs Čehijas pilsētā Brno piedalās Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru neformālajā sanāksmē, kurā notiek diskusijas par Kopējo lauksaimniecības politiku pēc 2013.gada, kā arī tiešo maksājumu sistēmas pārskatīšanu.

Uzrunā kolēģiem zemkopības ministrs norādīja, ka jautājums par tiešo maksājumu sistēmas pārskatīšanu ir īpaši būtisks un jutīgs Latvijas lauksaimniekiem. “Par šo jautājumu Latvija ir runājusi neskaitāmas reizes, un man kā ministram, pārstāvot Latvijas lauksaimnieku intereses, līdz šim paustā nostāja nav mainījusies. Tiešo maksājumu sistēma noteikti ir jāpārskata un būtiski jāpārrevidē tās pamatos,” diskusijā uzsvēra J.Dūklavs.

Zemkopības ministrs skaidroja, ka Latvijai vissvarīgākais jautājums tiešo maksājumu pārskatīšanas kontekstā ir, lai pēc 2013.gadu tiktu nodrošināts vienlīdzīgs tiešo maksājumu atbalsta līmenis ES, tā veicinot godīgus konkurences un saimniekošanas nosacījumus ES vienotajā ekonomiskajā telpā visu 27 dalībvalstu lauksaimniekiem.

Zemkopības ministrs arī uzsvēra, ka tiešo maksājumu pārskatīšana ir jāveic vienlaikus ar citu lauksaimniecisko darbību veicinošo instrumentu pārskatīšanu. Turklāt arī intervences mehānisms ir jāsaglabā visām nozarēm, bet tikai kā papildu drošības tīkls tirgus traucējumu gadījumā, tāpat būtu jāsaglabā eksporta kompensācijas.

 “Pirms nākamās finanšu perspektīvas darbības sākuma mums ir jāvienojas par fundamentālu tiešo maksājumu sistēmas reformu, nodrošinot uz objektīviem kritērijiem balstītus, tirgu nekropļojošus un vienlīdzīgus atbalsta piešķiršanas nosacījumus un apjomus visās ES dalībvalstīs, vienlaikus skaidri spējot veikt izmaiņas atbalsta piešķiršanas kritērijos,” sacīja J.Dūklavs.

Latvija uzskata, ka tiešo maksājumu sadalījumā starp dalībvalstīm būtu jāizmanto tādi kritēriji kā, piemēram, lauksaimniecībā izmantojamā zeme, kas jāuztur labā lauksaimniecības un vides stāvoklī, ekonomiska rakstura rādītāji, klimatiskie apstākļi, kas raksturo piemērotību lauksaimnieciskai darbībai. Tāpat būtu jāievieš pieļaujamā atbalsta maksimums, ko lauksaimnieks var saņemt par vienu hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes no visiem iespējamiem finanšu avotiem, tai skaitā no ES tiešā atbalsta, ES lauku attīstības programmām, valsts atbalsta un papildu valsts tiešiem maksājumiem.

 “Es aicinu nekavēties ar savlaicīgu lēmumu pieņemšanu šajā tik svarīgajā jautājumā. Un tāpat vēlos redzēt, ka mēs nākotnē spētu radīt taisnīgu lauksaimniecības politiku,” uzrunas nobeigumā kolēģus aicināja J.Dūklavs.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa