Apbalvojot skolēnu konkursa “Vēsture ap mums” tēmas “Vēstures liecības un liecinieki” uzvarētājus

Turpinot konkursa atbalstīšanas tradīciju un aktīvi aicinot jauniešus iesaistīties Latvijas dzīvās vēstures izpētē un saglabāšanā, Valsts prezidents Valdis Zatlers 30.maijā piedalījās skolēnu konkursa “Vēsture ap mums” noslēgumā un apbalvošanas ceremonijā Rīgas Latviešu biedrības namā.

Konkurss Latvijā notika jau astoto reizi, un šogad tajā tika iesūtīti 153 darbi, kuru autori ir 182 skolēni no visiem Latvijas novadiem. 9.maijā Rīgā notika konkursa fināls, kurā savus darbus aizstāvēja 22 labāko pētījumu autori, bet 30.maijā pirmās vietas ieguvēji no Valsts prezidenta dāvanā saņēma grāmatu “Latvijas ģerboņi”. Pirmo vietu šogad ieguva Valmieras pamatskolas skolnieces Malvīne Nelda Strakova un Marta Amoliņa par pētījumu “Ceļojums pa šaursliežu dzelzceļa līniju Smiltene–Ainaži” un Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas skolniece Laura Lapiņa par darbu “Stacijas parka un tā pieminekļu vēsture un nākotnes perspektīvas”.

Uzrunājot klātesošos, Valsts prezidents atzīmēja, ka viņam ir patiess prieks jau otro gadu visus šeit redzēt tik kuplā skaitā. “Mēs visi esam vēstures liecinieki, jo visu, kas ar mums ir noticis, neviens nevar atņemt,” teica V.Zatlers. Viņš novēlēja veiksmi arī turpmāk un aicināja izzināt senāko vēsturi ar aculiecinieku palīdzību, jo personiskā pieredze vienmēr ir patiesa.

Šā gada konkursa tēma bija “Vēstures liecības un liecinieki”. Dalībnieki konkursa tēmu pētīja dažādos aspektos, sākot ar arheoloģisko izrakumu atradumu izpēti un beidzot ar Barikāžu dienu aculiecinieku atmiņu pierakstiem. Kā vēstures lieciniekus skolēni savos darbos izmantoja gan cilvēku dienasgrāmatas un atmiņas, gan laikrakstus, arhīvu dokumentus, fotogrāfijas, gan arī kultūrvēsturiskos un industriālos objektus dabā.

Liela daļa autoru vēstures avotus atrada savās dzimtās, ievietojot vecvecāku dzīvesstāstus Latvijas vēstures mozaīkā. Īpaši daudz darbu tika veltīts 1941. un 1949.gadu deportāciju radītajām pārmaiņām pašu ģimenēs. Jauno pētnieku uzmanību bija piesaistījušas arī dažādas kultūrvēsturiskas norises, piemēram, skolu vēsture, kultūras nami, tradīcijas un svētki dažādos laikos, kā arī ekonomiskas tēmas, piemēram, jaunsaimniecības, kolhozi, rūpnīcas un būvniecība.

Radoša un atraktīva bija arī iesūtīto darbu forma. Skolēni iesniedza gan tradicionālus zinātniski pētnieciskos darbus, gan spēles, kurās var pārbaudīt skolēnu zināšanas par Latvijas vēsturi, zīmētus un līmētus plakātus, apgleznotu zīda šalli, foto albumus un radošos darbus – noveles, esejas, dzejoļus, filmu.

“Vēsture ap mums” ir starptautisks skolēnu radošo un pētniecisko darbu konkurss, ko Latvijā rīko Vēstures skolotāju biedrība sadarbībā ar starptautisko “Eustory” tīklu (Eustory – History Network of Young Europeans). Konkursa mērķis ir veicināt skolēnu interesi par Latvijas vēsturi, kā arī kritiskās domāšanas, avotu analīzes prasmju un radošo spēju attīstīšana.

Konkursa iniciators Eiropas mērogā ir Kerbera fonds (Körber Stiftung) Vācijā. Ar Kerbera fonda atbalstu ir nodibināts “Eustory” – organizāciju tīkls, kas šobrīd aptver 22 Eiropas valstis. Kopš 2001.gada, kad izveidots “Eustory” tīkls, konkursos piedalījušies aptuveni 90 tūkstoši skolēnu ar 40 tūkstošiem darbu. Pētījumu tēma katrā valstī ir atšķirīga. Piemēram, Itālijā tā šogad ir “Pagātnes un šodienas piemiņas vietas”, Ukrainā “1933.gads Ukrainā – vēsture, mūsdienas, nākotne”, Slovēnijā – “Pirmā pasaules kara seku uztvere Slovēnijā” u.c. Latvijas skolēni līdz šim pētījuši šādas tēmas: “Kaimiņi”, “Ceļš, iela vēsturē”, “Trešā atmoda”, “Piemineklis”, “Mans novads valsts vēsturē” u.tml.

Valsts prezidenta preses dienests