Eiropas Komisija: Par Komisijas sasniegumiem 2004.–2009.gadā

Tuvojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām, Eiropas Komisija 28.maijā iepazīstināja ar saviem sasniegumiem. Eiropas Komisija ir panākusi, ka apvienotā Eiropas Savienība darbojas pilsoņu labā, un nodrošinājusi lielāku stabilitāti un labklājību Eiropas Savienībā, kas aptver 27 dalībvalstis. Tā ir apņēmīgi reaģējusi uz finanšu un ekonomikas krīzi. Tā ir īstenojusi integrētu pieeju cīņā pret klimata pārmaiņām un energoapgādes nodrošināšanā. Komisija ir centusies veidot globalizācijas procesu tā, lai tas iekļautu visus, būtu labāk reglamentēts un atspoguļotu Eiropas vērtības.

Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu paziņoja: “Šī Komisija – pirmā Komisija paplašinātajā Eiropas Savienībā ar 27 dalībvalstīm – milzīgu saimniecisku un sociālu pārmaiņu laikā ir saskārusies ar dažām vissarežģītākajām problēmām, kādas Eiropas Savienība jebkad ir piedzīvojusi. Mūsu sasniegumi liecina, ka mēs esam pieturējušies pie pamatvērtībām un pamatmērķiem, kas padarījuši Eiropas Savienību tik veiksmīgu, un šie sasniegumi dos nozīmīgu ieguldījumu Eiropas projekta turpmākajā attīstībā.

Esmu īpaši lepns par mūsu reakciju uz ekonomikas un finanšu krīzi, mūsu vērienīgo plānu cīņā pret klimata pārmaiņām un reālas enerģētikas politikas izstrādi Eiropā. Šobrīd mēs uzņemamies galveno lomu, lai uz Eiropas vērtību pamata veidotu globalizāciju un atbalstītu Eiropas intereses pasaulē. Tagad ir pienācis laiks Eiropas pilsoņiem izteikt savu viedokli par nākotni Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Es aicinu Eiropas pilsoņus izmantot savas demokrātiskās tiesības.”

Komisijas sasniegumi izklāstīti plašā dokumentā, kas pieejams visās ES oficiālajās valodās.

Pēdējos piecos gados Ž.M.Barrozu vadītā Eiropas Komisija ir pastiprinājusi savu uzticamību pilsoņu, uzņēmēju, dalībvalstu un Eiropas Parlamenta priekšā. Tā ir apliecinājusi, ka spēj ierosināt vērienīgas, bet vienlaikus arī reālistiskas iniciatīvas un nodrošināt to īstenošanu. Komisija to visu ir panākusi institucionālo pārmaiņu un ekonomikas krīzes laikā.

Ir gūta vienošanās par svarīgiem jauniem tiesību aktiem, lai panāktu, ka vienotais tirgus pilnībā kalpo pilsoņiem, piemēram, pastiprinot pasažieru tiesības transporta jomā, samazinot mobilo telefonsakaru tarifus vai atvieglinot pārrobežu maksājumus. Vienlaikus Komisija ir vienkāršojusi ES noteikumu kopumu, ierosinot svītrot gandrīz 10% no nevajadzīgiem tiesību aktiem un samazināt administratīvo slogu uzņēmējdarbībai, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem.

Pateicoties tam, ka Komisija ar atjaunoto Lisabonas stratēģiju un pārskatīto Stabilitātes un izaugsmes paktu galveno uzmanību pievērsa izaugsmei un nodarbinātībai, Eiropa spēj veiksmīgāk reaģēt uz pašreizējo ekonomikas, finanšu un nodarbinātības krīzi. Eiropas Komisija bija pirmā starptautiskā iestāde, kas izstrādāja reālistisku ekonomikas atveseļošanas plānu un uzņēmās vadību, izstrādājot iniciatīvas samazinātas vērtības aktīvu, rekapitalizācijas, valsts atbalsta un atbilstošu pasākumu jomā, lai noteiktās nozarēs, piemēram, automobiļu ražošanā, pārietu no uzņēmumu glābšanas uz ekonomikas atveseļošanu. Krīzes novēršanā Komisija ieņem vadošo lomu G20 valstu un Eiropas līmenī, īstenojot de Larosière grupas ziņojuma ieteikumus.

Ž.M.Barrozu Komisijas vadības rezultātā Eiropas pieeja klimata pārmaiņu un enerģētikas jomā ir principiāli mainījusies. Ar vērienīgo, Komisijas izstrādāto tiesību aktu kopumu Eiropa ir apliecinājusi savu gatavību uzņemties galveno lomu un turpinās to darīt, gatavojoties Kopenhāgenas sarunām par klimata pārmaiņām. Ar šo tiesību aktu kopumu tiek nodrošināts, ka īstermiņa pasākumi, kurus īsteno, reaģējot uz ekonomikas krīzi, pilnībā atbilst mūsu ilgtermiņa mērķiem.

Eiropas Komisija ir pielikusi lielas pūles, lai veidotu mainīgo globālo vidi ar mērķi novērst nabadzību un risināt jautājumus, kas saistīti ar veselību pasaulē, migrāciju un drošību. Tā ir apliecinājusi savu ietekmi krīzēs Gruzijā, Tuvajos Austrumos un Āfrikā. Vienlaikus Eiropa ir ieguldījusi līdzekļus reģionālajā stabilitātē savos kaimiņu reģionos un veicinājusi efektīvu un vērienīgu partnerību ar pasaules lielvarām, lai tādējādi aizsargātu Eiropas intereses un Eiropas vērtības.

Ir vajadzīgs turpmāks darbs. Dohas tirdzniecības sarunu kārta joprojām nav pabeigta. Komisija ir iesniegusi vairākus priekšlikumus finanšu tirgu reformai, nodarbinātības veicināšanai un citu problēmu risināšanai. Tomēr šie priekšlikumi vēl nav guvuši galīgo ES apstiprinājumu. Ņemot vērā nepārtrauktos centienus novērst pašreizējās ekonomikas krīzes sekas, Komisijai būs jāpievērš galvenā uzmanība tam, lai nodrošinātu, ka Eiropas Savienība kļūst spēcīgāka pēc krīzes beigām. Komisija arī turpmāk galveno uzmanību pievērsīs nepieciešamībai ratificēt Lisabonas līgumu, kas piešķir Eiropas Savienībai lielāku rīcībspēju.

Ž.M.Barrozu vadītā Komisija ir uzņēmusies iniciatīvu, ierosinot risinājumus pašreizējām problēmām. Ekonomikas atveseļošanas plāns, cīņa pret klimata pārmaiņām, energoapgādes drošība, Globalizācijas pielāgošanās fonds, jaunattīstības valstīm paredzētais pārtikas atbalsta mehānisms miljarda eiro apmērā, Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts, enerģētikas projektiem un platjoslas pakalpojumiem lauku kopienās paredzētie pieci miljardi eiro, kā arī Imigrācijas pakts – visi šie pasākumi ir Komisijas iniciatīvas. Komisija ir apliecinājusi, ka Eiropas Savienība, kas aptver 27 dalībvalstis, spēj darboties, vadīt diskusiju un gūt rezultātus. Komisija ir bijusi dzinējspēks Eiropas politikas īstenošanā. Gan uzplaukuma, gan grūtību laikā Komisija katrā Eiropadomē ir panākusi vienprātību visu 27 dalībvalstu vidū. Tas ir šīs Komisijas mantojums.

Ž.M.Barrozu vadītā Eiropas Komisija sāka darbu 2004.gada 22.novembrī. Paredzēts, ka Komisijas pilnvaras beigsies 2009.gada 31.oktobrī.

Pēdējos četrarpus gados Komisija ir pieņēmusi vērienīgus tiesību aktu priekšlikumus. Kopš 2005.gada sākuma Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar koplēmuma procedūru ir piekrituši vairāk nekā 470 priekšlikumiem.