Par lauksaimniecības produktu kvalitātes politiku

Ir jārīkojas, lai uzlabotu informāciju par lauksaimniecības produktu kvalitāti un tādējādi atjaunotu saikni starp lauksaimniekiem un patērētājiem. Arī kvalitātes marķēšanas shēmām jābūt tādām, lai cilvēki varētu tās vieglāk izmantot un saprast, un ES politikai jābūt saskaņotākai. Šie ir galvenie ieteikumi 28.maijā pieņemtajā Eiropas Komisijas paziņojumā par lauksaimniecības produktu kvalitātes politiku.

Eiropas Savienības lauksaimnieki ievēro vienas no pasaulē visstingrākajām prasībām lauksaimniecībā attiecībā uz vides aizsardzību, dzīvnieku labturību un pesticīdu un veterināro zāļu izmantošanu. Turklāt viņi izmanto savu pieredzi un zināšanas, lai piešķirtu produktiem īpašas kvalitātes iezīmes, kas rada pievienoto vērtību. Bet vai lauksaimnieki saņem pienācīgus ienākumus par savām pūlēm? Un vai patērētāji saņem precīzu informāciju par produktu īpašībām un izmantotajām lauksaimniecības metodēm?

 “ES lauksaimniecības pārtikas produktu ražošanas nozarei ir pelnīta reputācija produktu augstās kvalitātes dēļ, pateicoties gadu desmitiem vai pat gadsimtiem ilgušām rūpēm par izcilību,” teica lauksaimniecības un lauku attīstības komisāre Marianna Fišere-Bēla. “Mūsu lauksaimniekiem ir jābalstās uz šo reputāciju, lai saglabātu savu konkurētspēju. Viņiem ir labāk jāinformē patērētāji par savu produktu kvalitāti. Eiropas Savienība var palīdzēt šajā darbā. Mums ir lieliska izdevība padarīt mūsu dažādās marķēšanas un sertifikācijas shēmas saskaņotākas un vienkāršākas.”

Paziņojumā Komisija jo īpaši ierosina:

• plašāk izmantot marķējumu, kas norāda uz lauksaimniecības produkta ražošanas vietu;

• apsvērt, vai ir iespējams noteikt īpašus fakultatīvus rezervētus apzīmējumus “kalnu lauksaimniecības produkts” un “tradicionāls produkts”. Ar šo pēdējo apzīmējumu varētu aizstāt “garantētu tradicionālo īpatnību” shēmu;

• izveidot īpašu reģistru ar visām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm (vīniem, stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem un lauksaimniecības un pārtikas produktiem), vienlaikus saglabājot katras sistēmas specifiku;

• uzlabot to produktu vienoto tirgu, uz kuriem attiecas marķēšanas shēmas, jo īpaši bioloģisko produktu gadījumā;

• uzlabot ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu starptautisko aizsardzību un veicināt starptautisku standartu izstrādi tirdzniecības un bioloģisko produktu jomā;

• izstrādāt paraugprakses vadlīnijas, kas attiecas uz privātām sertifikācijas shēmām, lai tādējādi novērstu neskaidrības, kas varētu rasties patērētājiem, un samazinātu birokrātiju, ar ko jāsaskaras lauksaimniekiem.

Paziņojumu izstrādāja, balstoties uz 560 apsvērumiem, kas saņemti par Komisijas 2008.gada oktobra Zaļo grāmatu par lauksaimniecības produktu kvalitāti, un rezultātiem, kas gūti augstākā līmeņa konferencē, kuru Čehijas prezidentūra rīkoja 2009.gada martā.

Lauksaimniecību aptveroši tirdzniecības standarti un direktīvas ir nozīmīgs godīgas tirdzniecības nosacījums, un tie ir ļoti svarīgi, lai nepieļautu patērētāju maldināšanu par produktu kvalitāti. Ar tiem nodrošina pamatproduktu identitāti (kāds produkts ir saucams par sviestu?) un produktu klasifikāciju (cik liels ir minimālais tauku saturs puskrejotā pienā?), definē “rezervētos” apzīmējumus, kas rada pievienoto vērtību (kādiem kritērijiem atbilst aukstā spieduma olīveļļa?), un nosaka izcelsmes vai lauksaimnieciskās ražošanas vietas marķēšanas prasības.

Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu shēmas veicina augstas kvalitātes lauksaimniecības produktu ražošanu, aizsargā vērtīgus produktu nosaukumus pret ļaunprātīgu izmantošanu un imitāciju un palīdz patērētājiem, informējot viņus par produktu īpatnībām. Līdz šim ir reģistrēti apmēram 3000 vīnu, stipro alkoholisku dzērienu un lauksaimniecības un pārtikas produktu nosaukumi.

Norāde “GTĪ” (garantētas tradicionālās īpatnības) uzsver tradicionālo raksturu vai nu attiecībā uz produktu sastāvu, vai ražošanas veidu. Atbilstoši pašreizējai shēmai ir reģistrēti tikai 20 nosaukumi.

Bioloģiskā lauksaimniecība – Komisija vēlas likvidēt tos šķēršļus tirdzniecībai vienotajā tirgū, kurus rada atšķirīgie valstu standarti. Šo procesu veicinās jaunais bioloģiskās lauksaimniecības logotips, ko pašlaik izstrādā un kas no 2010.gada 1.jūlija būs obligāti jāpiemēro Eiropas Savienības produktiem.

Sertifikācijas shēmas – Privātas un valsts sertifikācijas shēmas nodrošina, ka ir ņemti vērā noteikti produkta vai tā ražošanas metodes aspekti, kā izklāstīts specifikācijā. Neraugoties uz dažām problēmām (piemēram, vienotā tirgus apdraudējumi, iespējamas neskaidrības patērētājiem un shēmu dublēšanās), ieinteresētās personas veic pasākumus to novēršanai, tādēļ Komisija neuzskata, ka šobrīd būtu vajadzīgi jauni tiesību akti.