Šonedēļ žurnālā “Jurista Vārds”:

• Filips Švarcs intervijā “Jurista Vārda” galvenajai redaktorei Dinai Gailītei. Robs aizpildīts: ir tapusi Civillikuma vēsture

Marta sākumā “Jurista Vārds” pa pastu saņēma kādu grāmatu. Šāds fakts principā nebūtu pārsteigums, jo apgādi, kas Latvijā izdod juridisko literatūru, savu veikumu bieži piegādā redakcijai, savukārt mēs par jaunumiem tālāk informējam lasītājus. Taču šis bija īpašs gadījums: grāmata, kas izdota Vācijā un vācu valodā, bet par Civillikumu – vienu no Latvijas tiesību sistēmas stūrakmeņiem.

Turklāt, šķiet, lai vēl vairāk sajauktu galvu, klāt pievienotajā vēstulē, kas bija rakstīta nevainojamā latviešu valodā, grāmatas autors ar nepārprotami vācisku vārdu un uzvārdu kā savu dzīvesvietu norādīja Somiju. Latvijas 1937.gada 28.janvāra Civillikums un tā rašanās vēsture – tāds ir Filipa Švarca vairāk nekā 300 lappušu biezā pētījuma nosaukums. Kā vēlāk noskaidrojās, 2008.gada nogalē par šo darbu Greifsvaldes universitātē autors ieguvis juridisko zinātņu doktora grādu ar izcilību.

• Kristaps Ābelis. Pārdomas pēc zvērinātu advokātu kopsapulces

Raksts ir individuālas pārdomas, kas radās pēc 2009.gada 8.maija kārtējās Zvērinātu advokātu kopsapulces. Pārdomas tiek balstītas uz Latvijas Zvērinātu advokātu Ētikas kodeksā ietverto principu nozīmi un no Advokatūras likuma izrietošajiem zvērinātu advokātu pienākumiem. Kā zināms, kopsapulce kvoruma trūkuma dēļ nepieņēma nevienu lēmumu, tomēr pēc tās masu saziņas līdzekļos aktīvi parādās zvērinātu advokātu viedokļi par dažiem būtiskiem jautājumiem, kas izkristalizējās jau kopsapulces laikā un rosināja vislielākās debates.

• Ilona Bulgakova. Izmeklēšanas termiņu problemātika pirmstiesas procesā

Publikācijā, pamatojoties uz Latvijas tiesību normatīvajiem aktiem – Satversmi un Kriminālprocesa likumu – un ietverot grozījumus, kas stāsies spēkā šā gada 1.jūlijā, tiek aplūkoti tiesvedības stadijas – izmeklēšana pirmstiesas procesā – termiņi. Rakstā sniegts arī ieskats dažu Eiropas, t.sk. jauno demokrātisko, valstu kriminālprocesu regulējošajos tiesību normatīvajos aktos.

• Andris Rozenbahs. Vai piekrastes josla ir jāieraksta zemesgrāmatā

Rakstā autors vēlas apspriest aktuālu valsts pārvaldes ieceri – Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes joslas ierakstīšanu zemesgrāmatā uz valsts vārda. Šī iecere jau tikusi apspriesta dažādās ministrijās un ir pat tapusi attiecīga koncepcija par Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes joslas ierakstīšanu zemesgrāmatā uz valsts vārda. Rakstā autors vēlas apspriest aktuālu valsts pārvaldes ieceri – Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes joslas ierakstīšanu zemesgrāmatā uz valsts vārda. Šī iecere jau tikusi apspriesta dažādās ministrijās un ir pat tapusi attiecīga koncepcija par Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes joslas ierakstīšanu zemesgrāmatā uz valsts vārda.

Koncepcijā kā galvenā problēma, kuras dēļ ir jāveic piekrastes joslas ierakstīšana zemesgrāmatā uz valsts vārda, ir norādīts: “Izstrādājot likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās”” tika konstatēts, ka saskaņā ar likuma 8.panta sesto daļu Finanšu ministrija ir valstij piederošās jūras piekrastes joslas valdītājs ar visām no tā izrietošajām tiesībām un pienākumiem. Šobrīd nepastāv juridiski šķēršļi, kas ierobežotu Finanšu ministrijas tiesības Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes joslas ierakstīšanai zemesgrāmatā uz sava vārda.”

• Viola Supe. Mažoritārās vēlēšanu sistēmas attīstība nacionālo valstu veidošanās periodā

Rakstā ir analizēta mažoritārā vēlēšanu sistēma nacionālo valstu veidošanās laikā no 18.gadsimta beigām līdz 20.gadsimta vidum. Jāatzīmē, ka minētā perioda sākumā vairākas sistēmu raksturojošās pazīmes izpaudās atšķirīgi nekā mūsdienās. Mažoritārās vēlēšanu sistēmas veidošanās process ir interesants arī tāpēc, ka ir grūti nošķirt tās veidošanos no vēlēšanu tiesību paplašināšanās, jo abi minētie procesi vairākus gadsimtus attīstījās ciešā saistībā un izmaiņas vienā no tiem radīja izmaiņas arī otrā.

Latvijā pastāvošā proporcionālā vēlēšanu sistēma ir hronoloģiski otra vecākā pēc mažoritārās sistēmas. Droši var apgalvot, ka tās rašanās XIX gs. bija vēsturiski nosacīta. Proporcionālā pārstāvniecība nevarēja rasties ne Senajā Grieķijā, ne arī viduslaiku Anglijā, jo nepastāvēja tam nepieciešamie priekšnoteikumi. Tās izveidošanos lielā mērā noteica kopējā vēsturiskā un politiskā situācija pasaulē, kā arī politiskās un juridiskās domas attīstība. Šā raksta uzdevums ir iezīmēt vēsturisko bāzi un tradīcijas, uz kuru pamata notika mažoritārās vēlēšanu sistēmas attīstība, jo uz tās bāzes un pieredzes vēlāk sāka veidoties pirmās idejas par pārstāvniecības proporcionalitāti, kuru rašanās pamats bija iepriekšējā mažoritārā pārstāvniecība.

“Jurista Vārda” redakcija