Ministru kabineta ārkārtas sēdē: 2009.gada 1.jūnijā

EM: Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondu likvidāciju

Šā gada 1.jūnijā Ministru kabineta sēdē tika akceptēts Ekonomikas ministrijas ierosinājums no šā gada 1.septembra likvidēt valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondus, to naudas līdzekļu atlikumus ieskaitot valsts budžetā.

 “Ar šodienas lēmumu mēs izbeidzam ilgu gadu laikā īstenoto valdības un pašvaldību praksi ienākumus no valsts un pašvaldību īpašumiem izmantot pēkšņi uzradušos pasākumu finansēšanai. Turpmāk ieņēmumi no valsts un pašvaldību īpašumu pārdošanas uzreiz būs jāieskaita attiecīgi valsts vai pašvaldību budžetā,” norāda ekonomikas ministrs Artis Kampars.

Lai nodrošinātu valsts izdevumu samazināšanu, Ekonomikas ministrija sagatavoja likumprojektu “Par likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem” atzīšanu par spēku zaudējušu”, tādējādi atzīstot par spēku zaudējušu likumu “Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem”, kas nosaka valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondu izveidošanas un to līdzekļu uzkrāšanas, pārvaldīšanas un izlietošanas kārtību.

Vienlaikus likumprojektā Ministru kabinetam un pašvaldībām noteikts pienākums līdz 2009.gada 1.septembrim slēgt valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondus un privatizācijas fonda naudas līdzekļu atlikumu ieskaitīt attiecīgi valsts vai pašvaldības budžetā.

Tāpat likumprojekts nosaka, ka Ministru kabineta līdz 2009.gada 1.jūlijam noteiktie maksājumi no valsts īpašumu privatizācijā gūtiem ieņēmumiem tiek izlietoti lēmumā noteikto mērķu izpildei.

Likums “Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem” (Fondu likums) nosaka valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondu izveidošanas un to līdzekļu uzkrāšanas, pārvaldīšanas un izlietošanas kārtību.

Valsts īpašuma privatizācijas fonds ir Latvijas Republikas Ministru padomes izveidots naudas līdzekļu fonds, kurā ieskaitāmi valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizācijas rezultātā iegūtie līdzekļi atbilstoši Fondu likumā noteiktajam sadalījumam un kārtībai.

Tāpat katrai pašvaldībai ir savs privatizācijas fonds.

Fondu likuma 2.pants nosaka gan valsts, gan pašvaldību privatizācijas fondu līdzekļu avotus.

• Valsts īpašuma privatizācijas fondā tiek ieskaitīti:

1) līdzekļi, kas iegūti no valsts īpašuma objektu, apbūvētu un neapbūvētu zemesgabalu privatizācijas (90 procenti no iekasētajām summām);

2) līdzekļi, kas iegūti no pašvaldību īpašuma objektu privatizācijas (10 procenti no iekasētajām summām);

3) visi blakusienākumi, kas iegūti atsevišķu valsts īpašuma objektu privatizācijas rezultātā;

4) mērķieguldījumi un citi Latvijas Republikas likumos paredzētie maksājumi;

5) zemes izpirkšanas procesā gūtie ienākumi (90 procenti no iekasētajām summām).

• Savukārt pašvaldības īpašuma privatizācijas fondā tiek ieskaitīti:

1) valsts un pašvaldību dzīvojamo māju pārdošanas rezultātā iegūtie līdzekļi (60 procenti no ieņemtajām summām), kas izlietojami vienīgi dzīvojamo māju privatizācijas procesa finansēšanai;

2) pašvaldības īpašuma objektu (izņemot dzīvojamās mājas) privatizācijas rezultātā iegūtie līdzekļi. No šiem līdzekļiem valsts īpašuma privatizācijas fondā ieskaitāmi 10%, ja sertifikātu izmantošanas apmērs nepārsniedz 50%, vai 5%, ja sertifikātu izmantošanas apmērs pārsniedz 50 procentus;

3) 10 procenti no attiecīgās pilsētas vai attiecīgā pagasta teritorijā esošo valsts īpašuma objektu privatizācijas rezultātā iegūtajiem līdzekļiem.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

RAPLM: Par grozījumiem Rajona pašvaldību reorganizācijas likumā

1.jūnijā Ministru kabinets atbalstīja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) izstrādātos grozījumus Rajona pašvaldību reorganizācijas likumā, kas nosaka, ka novada pašvaldībai 2010.gadā netiks piešķirta valsts budžeta mērķdotācija rajona pašvaldības reorganizācijas pabeigšanas izdevumu segšanai.

Lai nodrošinātu pārskata sagatavošanu par finansējumu rajona pašvaldībās, grozījumi likumā paredz, ka rajonu pašvaldībām reorganizācijas izdevumus jāsedz, izmantojot šā gada valsts budžeta līdzekļus.

Kā nosaka likums, ja rajona teritorijā izveido vismaz divus novadus, tad pēc rajona padomes pilnvaru izbeigšanās, lai nodrošinātu pakāpenisku rajona pašvaldības institūciju, mantas, finanšu līdzekļu, tiesību un saistību nodošanu, rajona pašvaldība turpina pastāvēt kā publisko tiesību juridiskā persona līdz tās institūciju, mantas, finanšu līdzekļu, tiesību un saistību nodošanai vai izbeigšanai, bet ne ilgāk kā līdz šā gada 31.decembrim.

Rajona padomes reorganizācijas plānā noteikts, kura bijušā rajona teritorijā izveidotās novada pašvaldības dome pēc 2009.gada 1.jūlija koordinēs reorganizācijas plāna izpildi, nodrošinot darbības nepārtrauktību.

Rajonu reorganizācija ir daļa no vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas. Beidzot reformu, Latvijā būs 118 pašvaldības – 109 novadi un deviņas republikas pilsētas.

Par likuma grozījumiem vēl būs jālemj Saeimā.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa

SM: Par ministrijas un tās resora budžeta samazināšanu

Ministru kabinetā pieņemtie grozījumi paredz samazināt Satiksmes ministrijas (SM) un tās resora kopējos izdevumus 2009.gada valsts budžetā par 94 518 292 latiem.

Lielākais budžeta samazinājums – 46,5 miljoni latu – skar Valsts autoceļu fondu. VAS “Latvijas valsts ceļi”, ņemot vērā pieejamā finansējuma samazinājumu, izvērtēs ieplānotos darbus un atsevišķi informēs par izmaiņām valsts autoceļu uzturēšanā. Līdz ar to 2009.gada Valsts autoceļu fonda budžets ir 99 miljoni latu, un, neskatoties uz samazinājumu, kapitālsabiedrība plāno turpināt ceļu remontus un būvniecību, izmantojot arī ES struktūrfondu līdzekļus 20,4 miljonus latu.

Grozījumi 2009.gada budžetā paredz dotācijas samazinājumu pasažieru pārvadājumiem ar sabiedrisko transportu 3,5 miljonus latu. Šīs izmaiņas budžetā neskars sabiedriskā transporta maršrutu tīklu, jo ir veikta tā optimizācija. Turklāt ir pagarināti kvalitātes kritēriju ieviešanas termiņi sabiedriskajā transportā, kā arī ir kritušās degvielas cenas, kas sekmēs izdevumu samazināšanos pārvadātājiem.

Par vairāk nekā 992 tūkstošiem latu ir samazināta valsts dotācija aviācijas drošības funkciju nodrošināšanai starptautiskajā lidostā “Rīga”. Lai tur joprojām īstenotu nepieciešamos drošības pasākumus, tiks pārskatītas izmaksas šo darbu veikšanai.

Budžeta grozījumi arī paredz 44,4 miljonu latu samazinājumu ES fondu projektiem. Tomēr Ministru kabinets (MK), ņemot vērā SM iebildumus par Eiropas Savienības projektiem paredzēto līdzekļu samazināšanu, šo projektu realizācijai atļāva veikt aizņēmumu no Valsts kases līdz laikam, kad no ES tiks saņemta atmaksa par padarītajiem darbiem. Šāda kārtība noteikta saskaņā ar MK protokollēmumu. Līdz ar to sāktie projekti netiks pārtraukti, tikai iepriekš plānotās atmaksas no Eiropas Savienības fondiem tiks iestrādātas budžetā tajā brīdi, kad nauda no Eiropas tiks saņemta.

SM atlīdzības fonds tiks samazināts par 20%, tiks optimizētas darba vietas un pārskatīta struktūra. Līdzīgi optimizācijas pasākumi jau notiek arī Satiksmes ministrijas padotības iestādēs un kapitālsabiedrībās. Tādējādi kopā tiks ietaupīts 403,1 tūkstotis latu.

Kopējo izdevumu bilanci ietekmē arī plānotā VA “Rīgas motormuzejs” pievienošana VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija”. Līdz ar to šogad ietaupījums budžetā būs 4,4 tūkstoši latu, bet turpmāk 98,5 tūkstoši latu gadā.

MK izstrādātie grozījumi valsts budžetā vēl jāapstiprina Saeimā.

SM: Par sabiedriskā transporta ārpilsētu maršrutu plānošanu

Reģionālo vietējās nozīmes maršrutu plānošanu pagaidām veiks pašvaldības, bet pēc reģionālās reformas – jaunizveidotie plānošanas reģioni, nevis VSIA “Autotransporta direkcija”, kā bija piedāvājusi Satiksmes ministrija (SM).

Šāds lēmums 1.jūnijā pieņemts Ministru kabinetā.

Tomēr maršrutu plānošanas funkcija reģionu pārziņā atstāta ar nosacījumu, ka tā tiks nodrošināta pieejamā pašvaldību budžeta ietvaros, saimnieciski plānojot nepieciešamo maršrutu skaitu un neradot papildu parādus, kas būtu jāsedz no valsts budžeta.

2008.gads ir pirmais gads, par kuru valstij ir pienākums segt visus pārvadātāja zaudējumus, kā arī samaksāt noteiktu peļņas procentu. Veiktie aprēķini liecina, ka valstij par 2008.gadu ir uzkrātas saistības pret pārvadātājiem aptuveni 5,5 miljoni latu, no tiem 4,5 miljonu latu saistības ir izveidojušās tieši starp pašvaldībām un pārvadātājiem. Jau par 2009.gada pirmo ceturksni rajonu pašvaldībām, kuras ir noslēgušas līgumus par pārvadājumiem reģionālajos vietējās nozīmes maršrutos, ir izveidojušās parādsaistības 1,052 miljoni latu, bet pilsētas nozīmes maršrutos – 2,36 miljoni latu.

SM, piedāvājot risināt radušos problēmu, ieteica ārpilsētu maršrutu plānošanu pēc reģionālās reformas nodot VSIA “Autotransporta direkcija” pārziņā. Tas palīdzētu novērst situāciju, ka valstij nav reālas iespējas ietekmēt pārvadājumu apjomu, bet ar likumu noteikts pienākums segt visus radušos zaudējumus attiecīgajā maršrutu tīklā. Tādā veidā pārvadājumu apjomu varētu sabalansēt ar valsts budžeta iespējām attiecīgajā gadā. Tomēr valdības sēdē SM izstrādātais piedāvājums tika noraidīts.

Savu priekšlikumu Satiksmes ministrija bija iesniegusi saskaņā ar Ministru kabineta doto uzdevumu.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa