Par iekšlietu sistēmas reorganizāciju*

 

Iekšlietu ministre Linda Mūrniece:

 

Saskaņā ar 2009.gada 9.aprīļa Noziedzības novēršanas padomē nolemto, Iekšlietu ministrija ir izstrādājusi Informatīvo ziņojumu par iekšlietu sistēmas reorganizāciju un veikusi reorganizācijas rezultātā prognozētā izdevumu samazinājuma aprēķinus. Reorganizācijas mērķis ir optimizēt iekšlietu sistēmas darbību, nodrošinot efektīvu sistēmas funkcionēšanu, maksimāli samazinot administratīvo aparātu, efektīvi izmantojot cilvēku un finanšu resursus, kā arī samazinot izdevumus atlīdzībai un infrastruktūras uzturēšanai.

 

1. Problēmas būtība un pašreizējās situācijas izklāsts

Iekšlietu ministrijas (IeM) padotībā ir četri galvenie dienesti (Dienesti) – Valsts policija (VP), Valsts robežsardze (VRS), Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) un Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP). Katram no šiem dienestiem atbilstoši pašreizējam Latvijas Republikas administratīvi teritoriālajam iedalījumam ir teritoriālās pārvaldes Latvijas rajonos.

Sadrumstalotā Dienestu struktūra rada papildu administratīvo un finanšu slogu, jo katrā no Dienestu teritoriālajām pārvaldēm ir nodarbināts personāls, kas veic administratīvās un atbalsta funkcijas.

Šobrīd katrs no IeM Dienestiem reģionos ir izvietojies savās atsevišķās telpās, tādējādi katrs maksā īres, komunālos un apsaimniekošanas izdevumus.

VP struktūru veido centrālā aparāta struktūrvienības ar 1703 amata vietām un 26 teritoriālās struktūrvienības ar 3867 amata vietām, kā arī Rīgas reģiona pārvalde (3070 amata vietas), Dzelzceļa policijas pārvalde (240 amata vietas). VP padotībā ir Valsts policijas koledža (353 amata vietas, tai skaitā 237 kadetu amata vietas).

VRS struktūru veido centrālais aparāts ar 230 amata vietām, 9 teritoriālās pārvaldes ar 2371 amata vietu. VRS padotībā ir Valsts robežsardzes koledža (383 amata vietas, tai skaitā 191 kadetu amata vieta).VRS struktūra nevar pilnīgi iekļauties Latvijas administratīvi teritoriālajā iedalījumā pa reģioniem, jo noteicošais faktors ir resursu koncentrēšana uz Eiropas Savienības ārējām robežām, nevis valsts iekšienē.

VUGD struktūru veido centrālā aparāta struktūrvienības ar 63 amata vietām, četras patstāvīgās struktūrvienības ar 191 amata vietu un 27 teritoriālās struktūrvienības ar 2900 amata vietām. VUGD padotībā ir Latvijas Ugunsdzēsības muzejs (15 amata vietas) un Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledža (152 amata vietas, tai skaitā 70 kadetu amata vietas).

PMLP struktūru no 2009.gada 8.jūnija veidos divpadsmit patstāvīgas struktūrvienības ar 549 amata vietām un 30 teritoriālās nodaļas (tai skaitā 305 amata vietas). Šobrīd PMLP struktūrā ir iekļauts arī Patvēruma meklētāju izmitināšanas centrs “Mucenieki” (6 amata vietas) un Pasu centrs (20 amata vietas). No 2009.gada 8.jūnija Patvēruma meklētāju izmitināšanas centrs “Mucenieki” tiks iekļauts Bēgļu lietu departamenta sastāvā, bet Pasu centrs – Personu apliecinošu dokumentu departamenta sastāvā (likvidējot 2 amata vietas).

 

2. Prognoze par sekām, ja problēma netiks risināta

Ņemot vērā valsts ekonomisko un fiskālo situāciju, kā arī nepieciešamību veikt izdevumu samazināšanu iekšlietu sistēmā, gadījumā, ja netiks nodrošināta iekšlietu Dienestu reģionālās reformas īstenošana, var tikt apdraudēta valsts pamatfunkciju veikšana. Tas nozīmē, ka tiks ierobežotas iespējas nodrošināt:

• sabiedrisko kārtību valstī;

• iedzīvotāju drošību;

• organizētās un ekonomiskās noziedzības apkarošanu;

• Latvijas un Eiropas Savienības ārējo robežu drošību, nepieļaujot personu nelegālo migrāciju;

• valstī notiekošo migrācijas procesu efektīvu uzraudzību;

• palīdzības sniegšanu iedzīvotājiem civilās aizsardzības, ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas jomā;

• personu apliecinošo dokumentu izsniegšanu Latvijas iedzīvotājiem;

• citu IeM funkciju īstenošanu.

 

3. Piedāvātais problēmas risinājums

Lai optimizētu iekšlietu sistēmas darbību, nodrošinot efektīvu sistēmas funkcionēšanu, maksimāli samazinot administratīvo aparātu, efektīvi izmantojot cilvēku un finanšu resursus, samazinot izdevumus atlīdzībai, infrastruktūras uzturēšanai ir plānots veikt reģionālo reformu un attiecīgās strukturālās reformas IeM Dienestos.

3.1. Reģionālo centru izveide un ar to saistītās IeM dienestu strukturālās reformas

Visā Latvijas teritorijā paredzēts veidot ne vairāk kā piecus reģionālos centrus:

• Vidzemes reģionālo centru veidos Alūksnes, Cēsu, Gulbenes, Madonas, Valkas, Limbažu un Valmieras struktūras, ar reģionālā centra atrašanās vietu Valmierā;

• Zemgales reģionālo centru veidos Aizkraukles, Bauskas, Dobeles, Jēkabpils, Tukuma un Jelgavas struktūras, ar reģionālā centra atrašanās vietu Jelgavā;

• Latgales reģionālo centru veidos Balvu, Daugavpils, Ludzas, Krāslavas, Preiļu un Rēzeknes struktūras, ar reģionālā centra atrašanās vietu Daugavpilī;

• Kurzemes reģionālo centru veidos Kuldīgas, Liepājas, Saldus, Talsu un Ventspils struktūras ar reģionālā centra atrašanās vietu Liepājā;

• Rīgas reģionālajā centrā iekļaus Rīgas reģionālo pārvaldi, Jūrmalas un Ogres struktūras, ar reģionālā centra atrašanās vietu Rīgā.

Reformas pamatā ir konceptuāla pieejas maiņa, centralizējot iekšlietu Dienestus Latvijas reģionos, veidojot tā sauktās vienas pieturas aģentūras. Tas nodrošinātu gan servisa pieejamību Latvijas iedzīvotājiem, gan ievērojami samazinātu dienestu finansiālās izmaksas, izmantojot kopīgas dienestu telpas, veicot komunālos un apsaimniekošanas maksājumus, kā arī īstenojot kopīgu saimniecisko pasākumu veikšanu (reģionālie iepirkumi, personāla un grāmatvedības uzskaite).

Taču, ņemot vērā vēsturiski izveidoto IeM Dienestu atšķirīgo strukturālo uzbūvi, reorganizācijas mērķis nav mainīt Dienestu struktūru tikai ar mērķi izveidot piecus reģionālos centrus, bet galvenokārt, ņemot vērā esošo situāciju un Dienestos notiekošās strukturālās reformas, iespējami optimizēt Dienestu administratīvo darbu ne vairāk kā piecos Latvijas reģionālajos centros.

Veidojot tikai piecus reģionālos centrus un attiecīgi samazinot šobrīd esošo rajona pārvalžu/brigāžu/nodaļu skaitu, tiktu optimizēts Dienestu administratīvās vadības aparāts, samazinot administratīvo vadītāju skaitu, šo funkciju centralizējot reģiona centros un teritoriālajās struktūrvienībās, saglabājot tikai tāda līmeņa vadītājus, lai nodrošinātu attiecīgās struktūrvienības darba organizāciju un nepieciešamo ikdienas/operatīvo lēmumu pieņemšanu.

Vienlaikus reformas rezultātā netiktu samazināta IeM dienestu funkciju izpildes efektivitāte, tieši pretēji – reformas mērķis ir ātrāka dienestu reaģēšana uz notikumiem, nodrošinot servisa pieejamību iedzīvotājiem iespējami tuvu dzīvesvietai.

Ņemot vērā dienestu darbības specifiku, reforma katrā no dienestiem tiks veikta, izvērtējot esošās administratīvās struktūras darbības efektivitāti, iespējamo personāla un finanšu resursu optimizāciju. Tāpat atšķirīga būs arī reformu realizācijas gaita un ieviešanas termiņi.

3.1.1. Valsts policija

VP atbilstoši reģionālajiem centriem plāno izveidot piecas reģionālās policijas pārvaldes. Papildus katrai reģionālajai pārvaldei tiks izveidoti 1–3 pirmās kategorijas, 3–5 otrās kategorijas un 5–9 trešās kategorijas policijas iecirkņi.

Tāpat ir plānota VP centrālā aparāta reorganizācija, veicot būtiskas izmaiņas gan Galvenajā administratīvajā pārvaldē, gan Galvenajā kārtības policijas pārvaldē, gan Galvenajā kriminālpolicijas pārvaldē.

Strukturālās reformas rezultātā VP centrālajā aparātā strādājošo skaits tiks samazināts no 1703 uz 367 amatpersonām.

3.1.2. Valsts robežsardze

VRS veiks strukturālās izmaiņas, nodrošinot struktūrvienību optimizāciju, maksimāli nosakot struktūrvienību atbildības teritoriju VRS funkciju izpildes nodrošināšanai, vienlaikus nesamazinot funkciju izpildes efektivitāti uz valsts ārējās robežas un ārzemnieku ieceļošanas, uzturēšanās, tranzīta un izceļošanas nosacījumu kontroles jomā.

Tiks veikta ārzemnieku ieceļošanas, uzturēšanās, tranzīta un izceļošanas nosacījumu kontroles (imigrācijas kontroles) struktūrvienību optimizācija.

Optimizācijas rezultātā no 2009.gada 6.maija par 13 struktūrvienībām ir samazināts imigrācijas kontroles struktūrvienību skaits (likvidētas 26 imigrācijas nodaļas, izveidojot 13 imigrācijas nodaļas).

Valsts robežsardzes amatu vietu skaits ir samazināts par 37 amata vietām.

Tiks veikta VRS Valmieras pārvaldes, VRS Jelgavas pārvaldes un VRS Rīgas pārvaldes apvienošana, izveidojot VRS Rīgas (Centra reģiona) teritoriālo pārvaldi.

Optimizācijas rezultātā tiks likvidētas Valmieras un Jelgavas pārvaldes administrācijas un likvidētas visas atsevišķās imigrācijas nodaļas, kuru funkciju daļēji nodrošinās uz ostu robežkontroles punktu bāzes jaunizveidotās robežkontroles un imigrācijas kontroles nodaļas, attiecīgi mainot dienesta organizāciju, kā arī jaunizveidotie Rīgas, Vidzemes un Zemgales reģionālie imigrācijas dienesti (atbilstoši sadalot atbildības teritorijas).

Valsts robežsardzes amatu vietu skaits tiks samazināts par 102 amata vietām.

VRS Liepājas pārvaldes un VRS Ventspils pārvaldes apvienošana, izveidojot VRS Ventspils (Kurzemes reģiona) teritoriālo pārvaldi.

Optimizācijas rezultātā tiks likvidēta Liepājas pārvaldes administrācija un likvidētas visas atsevišķas imigrācijas nodaļas, kuru funkciju daļēji nodrošinās uz ostu robežkontroles punktu bāzes jaunizveidotās robežkontroles un imigrācijas kontroles nodaļas, attiecīgi mainot dienesta organizāciju, kā arī jaunizveidotie Kurzemes reģionālie imigrācijas dienesti (atbilstoši sadalot atbildības teritorijas).

Valsts robežsardzes amata vietu skaits tiks samazināts vismaz par 57 amata vietām.

Tiks veikta VRS atbalsta funkciju veicošo amata vietu optimizācija VRS Galvenajā pārvaldē, Viļakas pārvaldē, Ludzas pārvaldē, Daugavpils pārvaldē.

3.1.3. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests

VUGD atbilstoši reģionālajiem centriem plāno izveidot piecas reģionālās struktūrvienības (brigādes), apvienojot esošās teritoriālās brigādes.

Optimizācijas rezultātā plānots veikt struktūrvienību amatpersonām noteikto pienākumu pārdali, nodrošinot VUGD normatīvajos aktos noteikto funkciju izpildi.

Reģionālo brigāžu darba vadība, plānošana un kontrole notiks reģionālā līmenī. Reģionālā līmenī tiks nodrošināts darbs personāla vadības jomā un finanšu vadībā, likvidējot teritoriālajās struktūrvienībās attiecīgus sektorus. Struktūrvienību materiāli tehniskā apgāde notiks centralizēti.

Optimizācijas rezultātā tiks likvidēti 62 amati, no tiem 15 brigāžu komandieru vietnieku amati, 18 jaunāko inspektoru amati, 14 brigādes komandiera palīga amati, 2 vecākā speciālista amati, 2 speciālista amati un 11 grāmatvežu amati.

3.1.4. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde

PMLP struktūrā būtiskas izmaiņas skars tās struktūrvienības, kas veic atbalsta funkcijas. Vairākās nodaļās tiks likvidēti lietvežu amati, un lietvedības funkcija tiks veikta centralizēti, nevis katrā struktūrvienībā atsevišķi. Tiks likvidētas šādas nodaļas:

1. Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa (atbrīvoti 2 darbinieki);

2. Iekšējā audita nodaļa (atbrīvoti 2 darbinieki).

Tāpat, izvērtējot nodaļu funkcijas, plānots apvienot un reorganizēt vairākas PMLP struktūrvienības un samazināt darbinieku skaitu atsevišķās nodaļās.

Aizkraukles rajona nodaļā, Jēkabpils rajona nodaļā, Preiļu rajona nodaļā un Gulbenes rajona nodaļā vadītāju vietnieku amati tiks likvidēti, to vietā ieviestas vecāko referentu amata vietas (ar samazinātu darba slodzi).

Tāpat tiks likvidēti departamenta vadītāju/direktoru, nodaļu vadītāju vietnieku amati, kā arī divi pārvaldes priekšnieka vietnieka amati.

3.2. Centralizētas grāmatvedības un personāla uzskaites sistēmas izveide un ieviešana

Ministru kabineta 2009.gada 31.marta sēdē (prot.Nr.22, 56.§, 9.punkts), saistībā ar 2009.gada un turpmāko gadu valsts budžeta izdevumu samazināšanu un fiskālās politikas īstenošanu, tika dots uzdevums ministrijām izvērtēt iespējas izveidot centralizētas grāmatvedības un personāla vadības sistēmas, likvidējot attiecīgās atbalsta funkcijas padotības iestādēs.

Viens no Iekšlietu sistēmas reģionalizācijas pamatpasākumiem un priekšnoteikumiem reformas pilnīgai ieviešanai ir vienotas grāmatvedības un personāla sistēmas izveide un ieviešana visos IeM Dienestos. Minētās sistēmas ieviešana ne tikai ļautu iegūt ievērojamu ekonomiju atbalsta funkciju veikšanā, bet dotu iespēju efektīvāk īstenot personāla un finanšu vadību katra Dienesta vadītājam, kā arī IeM efektīvāk īstenot finanšu kontroli.

3.2.1 Vienota grāmatvedības uzskaite

Šobrīd IeM sistēmā ir sadrumstalota grāmatvedības uzskaites struktūra ar 74 finansiāli patstāvīgām struktūrvienībām (55 teritoriālās un 19 Rīgā), kaut arī praktiski uzskaite notiek vienotā tehniskā sistēmā.

Grāmatvedība visās 74 iestādēs tiek organizēta pilnā apmērā, izveidoti vienoti klasifikatori, ieviesti vienoti grāmatvedības uzskaites principi, ieviesta vai notiek vienotas grāmatvedības uzskaites programmas (RVS HORIZON) ieviešana.

Izstrādājot IeM reģionalizācijas sistēmu, ir plānots īstenot grāmatvedības centralizācijas struktūru dienestos: pirmajā posmā ar izvietojumu Rīgā un četros valsts reģionos; otrajā posmā – ar izvietojumu Rīgā. Tas nenozīmē, ka grāmatvedības uzskaite nākotnē tiktu veikta Rīgā, jo fiziskais grāmatvedības uzskaites process var tikt veikts arī struktūrvienību (piemēram, reģionu) griezumā, atkarībā no katra Dienesta iekšējās nepieciešamības. Reģionos izvietotie grāmatveži veiks grāmatvedības uzskaites funkcijas par reģiona datiem, kā arī funkcijas, kuras nevar tikt veiktas centralizēti, piemēram, inventāra uzskaite, autotransports u.c.

Vienotas grāmatvedības izveides svarīgākais ieguvums ir nākotnē centralizēti veicamās funkcijas, kuras ir īpaši cilvēkstundu ietilpīgas, kā, piemēram:

• algu aprēķins;

• personāla uzskaite;

• pamatlīdzekļu uzskaite;

• iepirkumi;

• realizācija;

• nekustamie īpašumi.

Realizējot vienotas grāmatvedības izveidi, tiks samazināts grāmatvedības pārskatu konsolidācijas līmeņu skaits, operatīvie grāmatvedības dati par katru iestādi iegūstami daudz ātrāk un ērtāk un tiks nodrošināta tādu objektu kā klientu, līgumu, iepirkumu, investīciju projektu uzskaite visas iestādes ietvaros, iegūstot visaptverošu informāciju par darījumiem. Turklāt funkciju centralizācija ļauj pārstrukturizēt grāmatvedības darbinieku veicamos darbus, attīstot to specializāciju un kompetenci, paveras plašākas iespējas un motivācija veikt procesu automatizāciju un sistēmas attīstību, īstenojot:

• rēķinu automātisku ģenerēšanu;

• līgumu un budžeta kontroli;

• soda naudu aprēķinus;

• darba samaksas aprēķinu.

3.2.2. Vienota personāla uzskaites sistēma

Ieviešot vienotu personāla uzskaites sistēmu, tiks nodrošināta daudz ātrāka piekļuve informācijai par katru darbinieku ne tikai savas struktūrvienības, bet visas iestādes ietvaros, kā arī nodrošināta iespēja veikt elektronisku:

• personas datu apstrādi;

• rīkojumu/pieteikumu sagatavošanu;

• atvaļinājumu/ komandējumu/ceļazīmju noformēšanu;

• darba laika uzskaites tabeles aizpildīšanu;

• autotransporta vadību;

• rēķinu automatizētu apstrādi;

• komandējumu uzskaiti.

Minētās sistēmas ieviešana ļaus arī pašam darbiniekam ātri un efektīvi iepazīties un saņemt informāciju par savu dienesta gaitu un tam nodotajām materiālajām vērtībām.

3.2.3. Ieguvumi

Izvērtējot abu sistēmu ieviešanas ekonomisko efektivitāti centralizācijai, var secināt, ka:

• samazinās grāmatvedības uzskaites vienības;

• tiek veidota efektīvāka administratīvās pārvaldes struktūra, kas nodrošina deleģētās funkcijas;

• par vismaz 40% samazināsies nepieciešamo darbinieku skaits (sākotnējā posmā – 51 darbinieks).

Vienotā personāla un centralizētas grāmatvedības uzskaite ietaupīs ikviena IeM un Dienesta darbinieka darba laiku saistībā ar šīm funkcijām par vismaz 1 stundu mēnesī, kā arī:

• samazināsies vajadzība pēc serveriem, datu bāzēm, datu pārraides kanāliem un tā visa ekspluatācijas izdevumiem;

• samazināsies vienotās uzskaites nodrošināšanas administratoru skaits un loma;

• samazināsies konsolidācijas, atskaišu iegūšanas un datu sagatavošanas analīzes laiks, uzlabojot arī to precizitāti.

Vienlaikus ar šo centralizāciju saistīto pasākumu īstenošanai nepieciešami valsts budžeta līdzekļu ieguldījumi (2009.gadā – līdz 40,0 tūkst. latu; 2010.gadā – līdz 248,0 tūkst. latu), lai nodrošinātu grāmatvedības datu savietošanu jaunizveidotajā sistēmā, kā arī jaunas visaptverošas personālvadības programmatūras moduļa izstrādi, kas savienota ar grāmatvedības uzskaites programmu “Horizon”. Šos izdevumus ir iespējams segt Iekšlietu ministrijai piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros, ņemot vērā gūto ekonomiju arī grāmatvedības un personālvadības funkciju centralizācijas rezultātā.

3.3. Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju vienotas sistēmas izveide

Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas (IKT) resursu optimizācijas un centralizācijas rezultātā IeM sistēmas iestāžu veicamās IKT funkcijas tiek nodotas un turpmāk centralizēti realizētas Iekšlietu ministrijas Informācijas centrā. Šāda centralizācija nodrošinās vienotu, vienveidīgu un ekonomiski izdevīgāku un efektīvāku IKT uzturēšanu un attīstības plānošanu. Optimizācijas rezultātā būtiski paaugstināsies IeM IKT jomas pārvaldības efektivitāte, kā, piemēram:

• efektīvāka licenču izmantošana;

• efektīvāka IKT personāla nodarbināšana;

• efektīvāka līdzekļu izmantošana kopējiem risinājumiem;

• centralizētu kopējo IKT iepirkumu veikšana;

• iegūti precīzi dati par IKT finansējuma izlietojumu;

• unificētu un kopējo risinājumu attīstība;

• būtiski uzlabota tehnisko resursu izmantošana;

• uzlabota informācijas sistēmu sadarbspēja;

• nodrošināta vienveidīga un harmoniska tehniskās infrastruktūras pārvaldība un attīstība;

• informācijas drošības uzlabošana, sadalot datu devēju un tehnisko resursu pārzini (būtiski apgrūtināta nesankcionēta datu labošanas iespēja);

• iespēja pielietot labākās pasaules prakses (piem, ITIL (Information Technology Infrastructure Library) standartus) paņēmienus/risinājumus visai IeM IKT jomai;

• labākas iespējas IKT risinājumu tiesiskās bāzes harmoniskai izstrādei un pilnveidošanai;

• pieejama apkopota informācija par situāciju IeM IKT sfērā;

• izbeigta dienestu savstarpēja konkurence attiecībā uz IT personālu, vairāk iespēju piesaistīt augsti kvalificētu personālu;

• izveidots vienots lietotāju atbalsta dienests (Helpdesk):

– zināšanu un pieredzes koncentrācija vienuviet;

– vienots kontakta un kontroles punkts visām struktūrām un atbalsta grupām;

– ietaupīti personāla, laika un finanšu resursi ikdienas problēmu risināšanai.

Tiks nodrošināta IeM ITK līdzsvarota un plānota attīstība.

 

4. Reformu ieviešana

Plānots, ka pilnībā iekšlietu sistēmas reorganizācija tiks veikta no 2009.gada maija līdz 2010.gada 1.jūlijam, ieskaitot visas administratīvās un saimnieciskās darbības, kas saistītas ar reģionālās reformas īstenošanu.

Turpmākie Iekšlietu ministrijas veicamie uzdevumi:

1. veikt nepieciešamos pasākumus grāmatvedības un personālvadības funkciju centralizācijas nodrošināšanai 2009. un 2010.gadā, sedzot ar to saistītos izdevumus apstiprināto valsts budžeta līdzekļu ietvaros;

2. likumprojekta “Par valsts budžetu 2010.gadam” sagatavošanas procesā precizēt iekšlietu sistēmas reorganizācijas rezultātā 2010.gadā samazināmo valsts budžeta izdevumu apmēru;

3. izstrādāt Rīcības plānu iekšlietu sistēmas reorganizācijas savlaicīgai un efektīvai īstenošanai.

 

5. Ietekmes uz valsts budžetu izvērtējums (prognoze)

	(tūkst. latu)
Rādītāji	n-tais gads	Turpmākie trīs gadi
		n+1	n+2	n+3
1	2009.	2010.	2011.	2012.
Kopā izdevumu samazinājums: (detalizēts aprēķins- pielikumā)	-2710,1	-6911,3	-7088,5	-7088,5
Valsts policija (budžeta programma 06.00.00 “Valsts policijas darbība”) Izdevumu samazinājums: 2009.gadā: Ls 1 352 945; 2010.gadā: 3 899 272, turpmāk ik gadus: Ls 4 076 472. Pasākumi: 1. Darbinieku skaita samazināšana: 2009.gadā: Ls 1 302 945; 2010.gadā: Ls 3 849 272; turpmāk ik gadus: Ls 4 026 472. 2. Izdevumu par elektroenerģiju samazināšana: 2009.gadā un turpmāk ik gadus: Ls 50 000.	-1 352,9	-3 899,3	-4076,5	-4076,5
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (budžeta programma 07.00.00 “Ugunsdrošība, glābšana un civilā aizsardzība”) Izdevumu samazinājums: Pasākumi: VUGD brigāžu reorganizācija: 2009.gadā: Ls 158 731; 2010.gadā un turpmāk ik gadus: Ls 414 393.	-158,7	-414,3	-414,3	-414,3
Valsts robežsardze (budžeta programma 10.00.00 “Valsts robežsardzes darbība”) Izdevumu samazinājums: 2009. gadā: Ls 702 416; 2010.gadā un turpmāk ik gadus: Ls 1 447 571. Pasākumi: 1. Valsts robežsardzes imigrācijas nodaļu optimizācija: 2009.gadā: Ls 133 620; 2010.gadā un turpmāk ik gadus: Ls 263 540. 2. Valsts robežsardzes Valmieras un Jelgavas pārvaldes likvidācija: 2009.gadā: Ls 314 899; 2010.gadā un turpmāk ik gadus: Ls 726 721. 3. Valsts robežsardzes Ventspils un Liepājas pārvaldes apvienošana: 2009.gadā: Ls 209 113; 2010.gadā un turpmāk ik gadus: Ls 412 526. 4. Izdevumu par elektroenerģiju samazināšana: 2010.gadā un turpmāk ik gadus: Ls 44 784.	-702,4	-1 447,6	-1 447,6	-1 447,6
Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (budžeta apakšprogramma 11.01.00 “Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde”) Izdevumu samazinājums: 2009.gadā: Ls 496 038; 2010.gadā un turpmāk ik gadus: Ls 1 150 110. Pasākumi: 1. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes centrālo nodaļu un teritoriālo nodaļu strukturālās reformas: 2009. gadā un turpmāk ik gadus: Ls 113 302. 2. PMLP 15 teritoriālo nodaļu reformas – LIKVIDĀCIJA: 2009. gadā: Ls 162 250; 2010.gadā un turpmāk ik gadus: Ls 816 322. 3. Izdevumu samazinājums precēm un pakalpojumiem: 2009. gadā un turpmāk ik gadus: Ls 220 486.	-496.0	-1 150,1	-1 150,1	-1 150,1

Cita informācija: Likumprojekta par valsts budžetu 2010.gadam un turpmākajiem gadiem izstrādes procesā samazināmie izdevumi tiks precizēti atbilstoši Rīcības plānam.

 

* Ministres informatīvais ziņojums “Par iekšlietu sistēmas reorganizāciju” Ministru kabineta sēdē 2009.gada 2.jūnijā