Par ministriju koordinētāku darbību un budžetu

Izstrādājot likumprojektus, ministrijām daudz nopietnāk jākoordinē sava darbība, tiekoties ar tieslietu ministru Mareku Segliņu, 20.maijā uzsvēra Saeimas Juridiskās komisijas deputāti.

 “Bieži ir gadījumi, kad grozījumus vienā likumā iesniedz dažādas ministrijas, turklāt dara to gandrīz vienlaikus un savstarpēji nesaskaņojot. Tiklīdz likumā veikti grozījumi, tas atkal jāver vaļā. Ir bijuši gadījumi, kad vienas nedēļas laikā komisija saņem pat četrus dažādus grozījumu projektus Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Šāds darbības modelis nav veiksmīgs, jo nekoordinēta rīcība prasa resursus un naudu, ko varētu izmantot daudz lietderīgāk,” norādīja komisijas priekšsēdētāja Vineta Muižniece.

Uz koordinācijas trūkumu valdības darbā norādīja arī komisijas deputāte Solvita Āboltiņa, jautājot, vai pie šādas darba kvalitātes Valsts kancelejā patiešām nepieciešams milzīgs Juridiskais departaments, kas faktiski dublē Tieslietu ministrijas funkcijas.

M.Segliņš apliecināja, ka Tieslietu ministrija (TM) patlaban izskata iespējas optimizēt likumprojektu sagatavošanu, nosakot par konkrētu likumu virzību atbildīgās ministrijas vai arī sperot radikālāku soli un nosakot, ka likumprojektu apriti nodrošina vienīgi TM.

Spriežot par tieslietu sistēmas darbu samazināta budžeta apstākļos, izskanēja vairāki priekšlikumi par iestāžu darba optimizāciju un funkciju deleģēšanu. Tiesas varētu tikt atslogotas, bezstrīdus gadījumā nododot laulības šķiršanas procesu notāru ziņā, tāpat privātajam sektoram nododamas atsevišķas Valsts zemes dienesta funkcijas, piemēram, tas vairs varētu neveikt ēku kadastrālo uzmērīšanu, jo nepieciešamos datus var iegūt no būvprojekta. Ņemot vērā neskaitāmas par Tiesu administrācijas darbu saņemtās sūdzības, daļu tās funkciju paredzēts nodot atpakaļ TM.

Kā noskaidroja deputāti, budžeta samazinājums attieksies arī uz tiesu darbu, taču valdībā esot panākta vienošanās par atalgojuma fonda samazinājumu 15, nevis 20 procentu apmērā. Tieslietu ministrs apliecināja, ka tiesneši atlaisti netiks, īpaši ņemot vērā tiesu noslogojumu – salīdzinot ar pagājušo gadu, civillietu skaits esot dubultojies. Taču tiesnešiem būs jārēķinās ar solidāru algu samazinājumu. Tas esot jāattiecina arī uz Augstāko tiesu (AT), jo taupības laikā izmaksātās prēmijas liecina, ka ir iespējas ietaupīt. Taču, ņemot vērā, ka ministrija neskata AT budžetu, ministrs lūdza parlamentāriešus budžeta grozījumos rūpīgi izvērtēt iespējas pārskatīt arī AT piešķirto finansējumu.

Runājot par ieslodzījuma vietu darbu un ņemot vērā ieslodzīto skaita pieaugumu, deputāte Ilma Čepāne aicināja domāt par pārkāpumu dekriminalizāciju. Viņa minēja reālu piemēru, kad par pārtikas zādzību 8,31 lata vērtībā bezpajumtniekam piespriests pusotru gadu ilgs cietumsods. “Soda vistas stilbiņu zagļus, bet lielajiem klāt netiek,” secināja I.Čepāne, akcentējot, ka katra ieslodzītā uzturēšana nodokļu maksātājiem dienā izmaksā 16 latus.

 “Acīmredzot šeit ir jādomā par alternatīviem sodiem,” norādīja V.Muižniece, savukārt komisijas priekšsēdētājas biedrs Dzintars Rasnačs rosināja noteikt, ka ieslodzītajiem ir jākompensē vismaz daļa no summas, ko valsts ir tērējusi viņu uzturēšanai.

Saeimas preses dienests