Par darbības nodrošināšanu ieslodzījuma vietās

Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbinieku skaita saglabāšana ir pats būtiskākais priekšnoteikums, lai arī samazināta budžeta apstākļos cietumi nodrošinātu savas pamatfunkcijas, uzskata Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija.

Komisijas deputāti 20.maijā uzklausīja Ieslodzījuma vietu pārvaldes un Valsts probācijas dienesta viedokli par darbības nodrošināšanu pēc šā gada budžeta grozījumu pieņemšanas.

 “Grozot valsts budžetu, jārūpējas, lai samazinājums nodarītu pēc iespējas mazāku kaitējumu šo iestāžu funkciju veikšanai. Pats būtiskais ir saglabāt darbinieku skaitu,” teica Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Juris Dalbiņš. Viņš pauda bažas, ka citādi situācija ieslodzījuma vietās varētu līdzināties pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu vidū pieredzētajam, kad cietumu ārējā apsardze tika nodrošināta, bet situācija to iekšienē netika kontrolēta.

Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks Visvaldis Puķīte kopējo situāciju ieslodzījuma vietās vērtēja kā traģisku. Tomēr viņš apliecināja, ka darbinieku skaita saglabāšana ir viņa prioritāte un situācija ieslodzījuma vietās tiek kontrolēta. Līdz ar budžeta grozījumiem tiks samazināts darbinieku atalgojums, tomēr cietumu uzraugi un sargi netiks atlaisti. Reorganizācijas rezultātā gan plānots atlaist lielāko daļu Olaines cietuma slimnīcas darbinieku, jo tur plānots saglabāt tikai psihiatrijas un tuberkulozes nodaļu.

Ņemot vērā, ka finansējuma trūkuma dēļ būtiski tiks sašaurināts probācijas dienesta programmu klāsts, tuvākajā laikā sagaidāma noziedzības palielināšanās un līdz ar to arī ieslodzīto skaita pieau­gums Latvijas cietumos, prognozēja V.Puķīte. Deputāti noskaidroja, ka probācijas dienests turpmāk vairs nesniegs sociālo rehabilitāciju no ieslodzījuma atbrīvotajām personām, kā arī dienests nesniegs postpenitenciāro palīdzību personām, kuras tiek sagatavotas atbrīvošanai vai ir atbrīvotas no brīvības atņemšanas vietām, kā arī ierobežos tiesas un prokuratūras tiesības pieprasīt izvērtēšanas ziņojumus. Turklāt līdz 2013.gada 1.janvārim probācijas dienests neuzraudzīs personas, kuras tiks nosacīti atbrīvotas no kriminālatbildības.

Probācijas dienesta vadītājs Aleksandrs Dementjevs norādīja, ka dienests rūpīgi vērtējis, lai budžeta samazināšanai būtu pēc iespējas mazāk negatīvu seku, tomēr līdzekļu trūkuma dēļ vairs nav iespējams turpināt visas iesāktās aktivitātes. Arī viņš prognozēja, ka programmu slēgšanas, darbinieku atlaišanas un atalgojuma samazināšanas rezultātā pieaugs atkārtotu noziegumu izdarītāju skaits. Līdz šim recidīvu īpatsvars probācijas klientu vidū bijis tikai četri procenti, turpmāk tas varētu sasniegt desmit procentus, teica A.Dementjevs.

Pēc iesaistīto institūciju pārstāvju ierosinājuma komisijas deputāti atbalsta nepieciešamību no divām līdz četrām stundām palielināt laiku, kuru ieslodzītie strādā bez atlīdzības. Kā skaidroja V.Puķīte, tas nepieciešams, lai ieslodzītie veiktu cietumu funkcionēšanai nepieciešamos saimnieciskos darbus. Par nopietnu problēmu viņš atzina to, ka ieslodzījuma vietās vairumā gadījumu nav iespēju nodrošināt ieslodzītos ar darbu ražotnēs, kurās tiktu izgatavotas bērnunamiem un citām valsts iestādēm nepieciešamas lietas.

Saeimas preses dienests