Par izglītības attīstības perspektīvām

21. un 22.maijā Lietuvas pilsētā Panevēžā, piedaloties Baltijas asamblejas (BA) Izglītības, zinātnes un kultūras komitejas sēdē, Latvijas delegācijas pārstāvji diskutēja par izglītības attīstības perspektīvām.

Baltijas valstu parlamentāriešu sanāksmē mūsu valsti pārstāv BA Latvijas delegācijas vadītājs Jānis Reirs, delegācijas vadītāja vietnieks Leons Līdums un delegācijas locekle, BA Izglītības, zinātnes un kultūras komitejas līdzpriekšsēdētāja Baiba Rivža.

Latvijas, Lietuvas un Igaunijas parlamentu deputāti, apspiežot situāciju izglītībā, vienojās pieņemt kopīgu deklarāciju. Ievērojot izglītības un zinātnes nozīmi valsts attīstībā, arī ekonomiskās krīzes apstākļos šajā jomā ir pieļaujams vien minimāls finansējuma samazinājums, uzskata Baltijas valstu parlamentārieši. Lai augstskolām piesaistītu papildu finansējumu, ir efektīvi jāizmanto Eiropas Savienības līdzekļi un jāveicina augstākās izglītības eksports. Savukārt, attīstot profesionālo izglītību, ir būtiski ievērot reģionu un darba devēju intereses, par parlamentāriešu deklarācijas pamatnostādnēm informēja B.Rivža.

 “Mums šajā sanāksmē interesēja, kā kaimiņi plāno augstākās izglītības attīstību tuvākajos gados, ņemot vērā ekonomiskās krīzes diktētos apstākļus. Ar kādu budžeta samazinājumu būs jārēķinās augstskolām, un kādas būs izglītības jomas prioritātes katrā valstī. Izrādās, igauņi plāno tikai astoņu procentu samazinājumu, lietuviešu plāns paredz desmit, bet pilnīgi iespējams, ka izglītības jomā samazinājuma Lietuvā tomēr nebūs. Latvijas valdības plāni ir daudz dramatiskāki,” norāda B.Rivža.

B.Rivža apaļā galda diskusijā informēja kolēģus par finanšu situāciju augstākajā izglītībā, norādot, ka šogad jau veikts 30 procentu izmaksu samazinājums, taču ir jārēķinās ar vēl lielākiem taupības pasākumiem. Analizējot iespējamos budžeta samazināšanas scenārijus, viņa norādīja, ka Latvija apsver vairākas iespējas, piemēram, samazināt bāzes finansējuma studiju izmaksu koeficentus, pārskatīt maģistra un doktora studiju izmaksu koeficientus, vai arī samazināt valsts budžeta vietas augstskolās, taču visi šie risinājumi ir sāpīgi.

Savukārt, lai veicinātu augstākās izglītības attīstību un starptautisko konkurētspēju, Latvijas parlaments strādā pie jauna Augstākās izglītības likuma, kas ir būtisks solis uz augstākās izglītības programmu internacionalizāciju un paver plašākas iespējas izglītības eksportam, kolēģus informēja B.Rivža.

Baltijas asambleja ir Latvijas, Lietuvas un Igaunijas parlamentu sadarbības organizācija, kas dibināta ar mērķi koordinēt Baltijas valstu sadarbību parlamentārā līmenī, diskutēt par jautājumiem un projektiem, kas kopīgi visām trim reģiona valstīm, kā arī lai paustu kopēju nostāju par politiskiem, ekonomiskiem, sociāliem un kultūras jautājumiem Eiropas Savienības un starptautiskā līmenī. Baltijas asambleju veido nacionālās delegācijas – 12 līdz 20 deputāti no katra Baltijas valstu parlamenta.

Saeimas preses dienests