Par ģenētiski modificētu organismu izmantošanu pārtikā

Saeimas Eiropas lietu komisija 21.maijā balsojot nolēma, ka Latvijai Eiropas Savienības (ES) līmenī turpmāk jāiebilst gan pret ģenētiski modificētu organismu (ĢMO) audzēšanu, gan arī pret to izmantošanu lopbarībā un cilvēku pārtikā.

Komisijas deputāti, lemjot par Latvijas tālāko nostāju ES līmenī ĢMO jautājumos, ar 12 balsīm par un 5 pret atbalstīja pozīciju, kas nosaka, ka Latvija turpmāk neatbalstīs jaunu ĢMO produktu ielaišanu ES tirgū – ne audzēšanai, ne arī izmantošanai cilvēku pārtikā un lopbarībā. Šāda nostāja attiektos tikai uz jaunu atļauju izsniegšanu ĢMO produktiem un neietekmētu jau iepriekš ES atļautu ĢMO saturošu produktu izmantošanu Latvijā, piemēram, lopbarībā.

Iepriekš Latvijas Ģenētiski modificēto organismu uzraudzības padome izteikusi atbalstu pozīcijai, kas noteiktu, ka Latvija ES līmenī balsotu pret ĢMO audzēšanu, savukārt pret jaunu ĢMO saturošu produktu izmantošanu cilvēku pārtikā un lopbarībā ieņemtu pielaidīgāku nostāju, pilnībā paļaujoties uz Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes sniegto atzinumu.

Diskusijas laikā vairums komisijas deputātu pauda viedokli, ka Latviju nepieciešams pozicionēt kā valsti, kura ir brīva no ĢMO, un uzsvēra, ka joprojām nav iegūti pārliecinoši pierādījumi, ka ĢMO ir nekaitīga cilvēku veselībai.

 “Kamēr mūsu rīcībā nav nepārprotamu pierādījumu par ģenētiski modificētas pārtikas nekaitīgumu, tikmēr mums jābūt piesardzīgiem. Latvijai daudz izdevīgāk ir izcelt savu bioloģisko un zaļo lauksaimniecību,” uzskata komisijas priekšsēdētāja Vaira Paegle. Līdzīgu viedokli izteica arī deputāti Vineta Muižniece, Dzintars Rasnačs, Staņislavs Šķesters, Silva Bendrāte un Sandra Kalniete.

Solvita Āboltiņa aicināja vispirms domāt par iedzīvotāju veselību un tādēļ iestāties pret ĢMO audzēšanu, kā arī izmantošanu pārtikā un lopbarībā. Viņa atgādināja, ka deputātiem nodota nesen publiskotā 800 pasaulē atzītu zinātnieku parakstīta vēstule, kurā tie lūdz uz pieciem gadiem apturēt jebkāda veida ĢMO izplatīšanu. Zinātnieki brīdina, ka ĢMO var veicināt tādu gēnu izplatību, kuri nepakļaujas antibiotiku iedarbībai un uz kuru bāzes var rasties jauni vīrusi un baktērijas, kā arī kaitīgas mutācijas, kas var novest pie saslimstības ar vēzi.

Arī deputāts Artis Pabriks uzsvēra, ka ĢMO atļaušana būtu neatgriezenisks lēmums, tādēļ Latvijai izdevīgāk būtu censties sevi pozicionēt kā no ĢMO brīvu valsti. “Pieļauju, ka mēs ar šādu lēmumu ietu “pret straumi”, tomēr uzskatu, ka pareizāk būtu pievienoties tādām Eiropas Savienības dalībvalstīm kā Austrija, kas pilnībā iestājas pret ĢMO. Ja mums tomēr neizdosies pastāvēt kā šādai zaļai valstij, tad pie ĢMO atļaušanas varēsim atgriezties vienmēr,” teica A.Pabriks.

Savukārt citi deputāti aicināja vairāk domāt par Latvijas lauksaimniekiem, kuriem ĢMO izmantošana lopbarībā ir ekonomiski izdevīga. Deputāts Mārtiņš Roze, norādot, ka ĢMO audzēšanu Latvijā atļaut nedrīkst, tomēr uzsvēra, ka ne Latvija, ne visa ES nespēj sevi nodrošināt ar gaļas produkciju. Lai šādu situāciju novērstu, lopkopībā jāļauj izmantot ģenētiski modificētu soju, kas ir izdevīgākais proteīnu avots. “Nostājoties pilnīgi aizliedzošā pozīcijā, mēs pretī saņemsim vēl daudz kaitīgāku gaļu no ASV un Argentīnas, kur lopbarībā tiek aktīvi izmantoti ne tikai ĢMO, bet arī dažādi augšanas hormoni,” uzsvēra M.Roze.

Deputāte Karina Pētersone atzina, ka sākotnēji domājusi iestāties par pilnīgu ĢMO aizliegšanu, tomēr uzklausītie Latvijas cūkaudzētāju argumenti viņai likuši mainīt viedokli. “Tā būtu liekulīga pozīcija, ja, iestājoties pret ģenētiski modificētas barības izmantošanu Latvijas lopkopībā, mēs līdz ar to atvērtu durvis gaļas importam no citām valstīm, kur ĢMO tiek plaši izmantots.”

Saeimas preses dienests