Saeimas 2009. gada 28. maija sēdes stenogramma (sākums)

 

Stenogramma — Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas redakcijā

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Sākam Saeimas 2009.gada 28.maija sēdi.

Pirms sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību, mums ir jālemj par iespējamiem grozījumiem tajā.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Ulda Ivara Gravas iesniegumu ar lūgumu atcelt viņa atvaļinājuma pieteikumu, kas ir iekļauts šodienas sēdes darba kārtībā kā desmitais punkts. Man ir priekšlikums šo viņa lūgumu apmierināt. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu izmaiņu? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegumu iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā likumprojektu “Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā” ar reģistrācijas numuru 774/Lp9 izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas lūgumu iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā likumprojektu “Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā” ar reģistrācijas numuru 787/Lp9 izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas lūgumu iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību”” ar reģistrācijas numuru 952/Lp9 izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā arī likumprojektu “Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma saistību tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību”” ar reģistrācijas numuru 953/Lp9 un izskatīt to pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Un Juridiskā komisija lūdz izdarīt grozījumu šodienas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par īpašumu atdošanu reliģiskajām organizācijām”” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Godātie kolēģi! Sākam izskatīt šodienai apstiprināto darba kārtību kā parasti ar Prezidija ziņojumiem par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Ekonomisko partnerattiecību pagaidu nolīgumu starp Kotdivuāru, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Banku augstskolas Satversmes grozījumiem” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm”” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Rasnača, Grīnblata, Kalniņa, Tabūna un Dobeļa iesniegto likumprojektu “Grozījumi Jaunatnes likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Labrīt, godātie kolēģi! Saeimas Bērnu tiesību apakškomisija izskatīja pirms vairākām nedēļām jautājumu par to, kā tiek pildīti tie uzdevumi, kas noteikti valstij un pašvaldībām saistībā ar mūsu nesen pieņemto Jaunatnes likumu, un jāteic, ka kopumā radās iespaids, ka valsts un pašvaldības ar šiem uzdevumiem tiek galā vismaz apmierinoši. Taču man radās iespaids, ka tradicionālajām jaunatnes organizācijām, kuras Latvijā ir bijušas jau arī pirms okupācijas un kuras arī šodien darbojas Latvijā, piemēram, mazpulkiem, skautiem un gaidām, varētu būt lielāks atbalsts no valsts un pašvaldību puses. Līdz ar to radās doma Jaunatnes likumā gan definēt likuma mērķi, gan arī minēt, ko tad atbalsta valsts un pašvaldības, precizēt ar šiem diviem it kā pēc apjoma ne īpaši plašajiem, taču pēc būtības, manuprāt, ļoti nozīmīgajiem grozījumiem.

Apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija atbalstīja šo manu priekšlikumu, un mēs aicinām jūs balsot par šā likumprojekta nodošanu komisijai. Protams, daudzi varbūt teiks, ka darba tikums un patriotisms pirmām kārtām ir ģimenes un audzināšanas jautājums. Jā, protams, tam mēs piekrītam, taču, ja nebūs valsts un pašvaldību atbalsta šādām jaunatnes organizācijām, tad mūsu statistikas dati kļūs arvien bēdīgāki un bēdīgāki.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi, vai es tomēr varētu palūgt klusumu mazliet!? Turpiniet, Rasnača kungs!

Dz.Rasnačs.

Var, protams, būt arī priekšlikumi, ka kaut kas līdzīgs būtu jāietver arī Izglītības likumā, jo mūsu izglītības sistēma parāda to, ka ir skolas, kas ar šiem pienākumiem tiek galā ļoti labi, un ir skolas, kur varētu būt labāka situācija.

Tā ka aicinām atbalstīt šos grozījumus, kolēģi, un es ceru, ka neviena partija neiebildīs pret to, ka mūsu jaunatne būs patriotiskāka vismaz tālākā nākotnē.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Oskaram Kastēnam. Viņš ir pieteicies runāt “pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

O.Kastēns (LPP/LC frakcija).

Labdien, cienījamie deputāti! Darba tikums ir acīmredzot tā lieta, ar ko mēs varam lepoties. Un ne velti Valsts prezidents Valdis Zatlers nesen norādīja, ka pagātnē latvieši lepojušies ar tādām īpašībām kā darba tikums, spēja pielāgoties un ievērot mērenību, kas esot palīdzējusi latviešu tautai izdzīvot.

Mans viedoklis ir tāds, ka diez vai ar Jaunatnes likuma grozījumiem mēs kaut kādā veidā uzlabosim situāciju patriotisma jomā, jo likums pacieš visu. Likums pacieš arī to, ka mums ir noteikts, ka zināma kvota no nacionālā kopprodukta ir jāvelta lauksaimniecībai; mums ar likumu ir noteiktas daudzas lietas un normas, kas nestrādā. Mūsu dziļākā pārliecība ir tā, ka šādi likuma grozījumi ir diezgan bezjēdzīgi un pašvaldībām tikai uzliks kaut kādu papildu nastu. Pietiek jau ar to, ka pašvaldībām šis gads būs jāpavada, cīnoties ar reformas izraisīto haosu. Uzlikt tām bez kaut kāda papildu finansējuma vēl arī rūpes par patriotismu ir absolūti bezjēdzīgi. Protams, droši vien mūsu frakcija daļēji atbalstīs šo priekšlikumu, jo nav taču korekti vērsties pret darba tikuma slavināšanu likumdošanā. Politiski tas ir absolūti nekorekti – vērsties pret darba tikumu šajā parlamentā. (Starpsauciens: “Tu runā pretī!”) Taču es gribu teikt, ka darba tikums… to nevar uzspiest ar likumu, to nevar ieviest mākslīgi. Darba tikums rodas ģimenē, un, ja ģimenē, teiksim, ir situācija, ka tajā patriotisma nav, un ja māmiņu algu samazināšana ģimenēs mazina šo patriotismu, tad šādi likuma grozījumi ir absolūti nevajadzīgi un lieki.

Tāpēc es šoreiz uzstājos “pret”.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Viens deputāts runājis ir “par”, viens – “pret” likumprojekta nodošanu komisijai. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Rasnača, Grīnblata, Kalniņa, Tabūna un Dobeļa iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Jaunatnes likumā” nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Pārejam pie nākamā darba kārtības punkta – par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātei Baibai Rivžai šā gada 21.maijā. Deputāte Baiba Rivža ir lūgusi piešķirt viņai atvaļinājumu šā gada 21.maijā, un Saeimas Prezidijs šo atvaļinājumu ir piešķīris. Šis jautājums vairs nav balsojams.

Tāpat Saeimas Prezidijs ir piešķīris arī atvaļinājumu deputātam Ainaram Baštikam šā gada 21.maijā, pamatojoties uz viņa iesniegumu. Arī šis jautājums nav balsojams.

Pārejam pie nākamās darba kārtības sadaļas – “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts “Par Valijas Grebežnieces apstiprināšanu par Siguldas tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija “Jaunais laiks”).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Juridiskā komisija ir saņēmusi tieslietu ministra iesniegumu par Siguldas tiesas tiesneses Grebežnieces apstiprināšanu amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma. Juridiskā komisija ir sagatavojusi lēmuma projektu, izskatījusi to un atbalstījusi.

Lūdzu Saeimu atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Valijas Grebežnieces apstiprināšanu par Siguldas tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts – lēmuma projekts “Par Ivara Ķiploka apstiprināšanu par Ventspils tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija “Jaunais laiks”).

Juridiskā komisija ir izskatījusi tieslietu ministra vēstuli un sagatavojusi lēmuma projektu “Par Ivara Ķiploka apstiprināšanu par Ventspils tiesas tiesnesi”. Juridiskā komisija ir atbalstījusi šo lēmuma projektu un lūdz arī Saeimu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ivara Ķiploka apstiprināšanu par Ventspils tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – 3, atturas – 4. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par Evikas Klēpes apstiprināšanu par Liepājas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija “Jaunais laiks”).

Juridiskā komisija ir sagatavojusi lēmuma projektu “Par Evikas Klēpes apstiprināšanu par Liepājas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”, izskatījusi šo lēmuma projektu un to atbalstījusi.

Lūdzu Saeimu balsot “par”.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Evikas Klēpes apstiprināšanu par Liepājas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par Dinas Rīnas apstiprināšanu par Kuldīgas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija “Jaunais laiks”).

Tātad Juridiskā komisija ir sagatavojusi lēmuma projektu “Par Dinas Rīnas apstiprināšanu par Kuldīgas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”, izskatījusi to savā sēdē, balsojusi “par” un lūdz arī Saeimu balsot “par”.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Dinas Rīnas apstiprināšanu par Kuldīgas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par Vitas Vjateres apstiprināšanu par Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija “Jaunais laiks”).

Juridiskā komisija lūdz apstiprināt lēmuma projektu “Par Vitas Vjateres apstiprināšanu par Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Vitas Vjateres apstiprināšanu par Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par Valdas Eilandes atbrīvošanu no Augstākās tiesas tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija “Jaunais laiks”).

Juridiskā komisija ir saņēmusi divus iesniegumus no Augstākās tiesas. Un kā pirmo lūdzu izskatīt lēmuma projektu “Par Valdas Eilandes atbrīvošanu no Augstākās tiesas tiesneša amata”. Juridiskā komisija šo jautājumu ir izskatījusi un lūdz Saeimu atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Valdas Eilandes atbrīvošanu no Augstākās tiesas tiesneša amata”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par Rutas Zaķes atbrīvošanu no Augstākās tiesas tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija “Jaunais laiks”).

Un otrs iesniegums no Augstākās tiesas bija par Rutas Zaķes atbrīvošanu no Augstākās tiesas tiesneša amata. Juridiskā komisija ir izskatījusi šo iesniegumu, sagatavojusi lēmuma projektu un lūdz Saeimu atbalstīt to.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Rutas Zaķes atbrīvošanu no Augstākās tiesas tiesneša amata”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par Harija Raščevska atbrīvošanu no Rēzeknes tiesas tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija “Jaunais laiks”).

Juridiskā komisija ir saņēmusi tieslietu ministra iesniegumu par Rēzeknes tiesas tiesneša Harija Raščevska atbrīvošanu no amata sakarā ar likumā noteiktā amata pildīšanas maksimālā vecuma sasniegšanu. Komisija jautājumu ir izskatījusi, izveidojusi lēmuma projektu, apstiprinājusi to un lūdz Saeimu apstiprināt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Harija Raščevska atbrīvošanu no Rēzeknes tiesas tiesneša amata”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts – deputātu Andra Bērziņa, Jāņa Dukšinska, Anatolija Mackeviča, Vitālija Aizbalta, Ivara Godmaņa, Sergeja Mirska, Jāņa Tutina, Ainara Baštika, Aināra Šlesera un Ineses Šleseres pieprasījums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim “Par tiesiskās paļāvības principa ievērošanu Ministru kabineta darbībā”.

Pieprasījumu komisijas vārdā – deputāts Augusts Brigmanis.

A.Brigmanis (ZZS frakcija).

Labrīt, kolēģi! Šo pieprasījumu izskatīja, bija aktīvas debates, un ar balsojumu šis pieprasījums tika noraidīts.

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates. Debatēs runās deputāts Jānis Dukšinskis.

J.Dukšinskis (LPP/LC frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Gribu informēt par atbildīgo institūciju rīcību un attieksmi pret Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” pieprasījumu Ministru prezidentam Dombrovska kungam “Par tiesiskās paļāvības principa ievērošanu Ministru kabineta darbībā”.

Īsi par pieprasījumu.

Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcijas deputāti uzdeva premjeram piecus konkrētus jautājumus. Vai deputāti līdz šim brīdim ir saņēmuši kaut vienu atbildi no Ministru prezidenta kunga? Nē. Nevienu konkrētu atbildi mēs neesam saņēmuši. (Starpsauciens: “Šausmas! Kauns!”) Turklāt var secināt, ka Ministru prezidents nav arī ievērojis Latvijas Republikas Saeimas kārtības ruļļa 129.pantu, kura pirmajā daļā ir teikts: atbildi uz pieprasījumu Ministru kabineta locekļi, tajā skaitā arī Ministru prezidents, sniedz rakstveidā, un atbilde iesniedzama deputātiem.

Vai Pieprasījumu komisijas sēdes laikā deputāti saņēma no premjera rakstisku atbildi uz šiem jautājumiem? Nē. Uz komisijas sēdi bija ieradies labklājības ministrs Auguļa kungs, un deputātiem notika saruna ar ministru. Komisija sāka darbu pulksten 9.00, bet pulksten 9.15 komisijas sekretāre elektroniskā veidā saņēma no Labklājības ministrijas ar Auguļa kunga parakstu īsu skaidrojumu – nelielas atbildes uz visiem šiem pieciem jautājumiem, turklāt šīs atbildes nevienam komisijas loceklim netika iedotas un pavairotas. Līdz ar to komisijai nebija iespējams izvērtēt atbildes. Ne Ministru prezidenta birojs, ne Valsts kanceleja nebija oficiāli pilnvarojusi Auguļa kungu sniegt atbildi Ministru prezidenta vietā, jo pieprasījums bija adresēts valdības vadītājam, nevis labklājības ministram.

Labklājības ministrs komisijas deputātus informēja arī par tādu interesantu faktu, ka valdības sēdes laikā Tieslietu ministrijai ir uzticēts līdz nākamajai sēdei izvērtēt tieši tiesiskās paļāvības principu ievērošanu, taču valdības sēdes protokolā tas netika fiksēts, tāpēc arī Tieslietu ministrija nekādu atzinumu nav sniegusi.

Par Pieprasījumu komisijas lēmumu. Komisija, nesagaidot Dombrovska kunga skaidrojumu un atbildes uz pieciem jautājumiem, ir lēmusi, ka pieprasījums ir noraidāms, jo pieprasījumā norādītajos jautājumos attiecīgā likuma paredzētās normas nav pārkāptas. Mēs šeit nerunājam par konkrētu likumu, bet ir runa par tiesiskās paļāvības principa ievērošanu. Un tad rodas jautājums: vai deputāti varēja pieņemt lēmumu, ja nav saņēmuši nekādas atbildes uz konkrētajiem jautājumiem no tās personas, kurai tie tika iesniegti? Tāpēc mums radās pārliecība, ka Pieprasījumu komisija šo jautājumu pēc būtības... ka Pieprasījumu komisijā šis jautājums pēc būtības nav izskatīts un ka vienkārši nostrādāja balsošanas mašīna.

Nedaudz par valdības plāniem, kuri nepārtraukti mainās gan māmiņu pabalstu jautājumā, gan arī citos jautājumos, kā mēs to redzam esošajā situācijā. Turklāt šajā jautājumā valdības plāni ir mainījušies gandrīz piecas reizes, ja nemaldos. Vai tā ir konsekventa rīcība? Visas šīs valdībā akceptētās izmaiņas nesasniedz nekādu jūtamu rezultātu, bet rada nevajadzīgu spriedzi sabiedrībā. Valdība tikai meklē iespēju, kā tiesiski pareizāk samazināt pabalstus ģimenēm un māmiņu algas, bet absolūti nedomā par ilgtermiņa atbalsta programmām. Piemēram, tas, ka nemaksās, kā mēs tagad redzam, vienreizējos pabalstus par otrā vai trešā bērna piedzimšanu. Tā it kā nav liela summa, vienreizēji tā ir no simts līdz simts piecdesmit latiem, bet tomēr tā ir attieksme pret valsti un pret ģimenēm mūsu valstī. Mūsu kaimiņos, Igaunijā, valdība stimulē otrā, trešā vai ceturtā bērna piedzimšanu, turklāt šie vienreizējie pabalsti ir nosaukti par “prēmiju vecākiem par Igaunijas atjaunošanu”. Latvijā valdība negrib domāt par Latvijas atjaunošanu.

Arī pēkšņās izmaiņas saistībā ar griestu noņemšanu, bet pabalsta nemaksāšanu strādājošajiem vecākiem rada vairāk jautājumu nekā atbilžu par tiesiskās paļāvības principa ievērošanu. To saprot gan Tieslietu ministrija, gan arī deputāti Pieprasījumu komisijā – tie juristi, pieņemsim, Čepānes kundze, kas balsojumā atturējās, kā arī Satversmes tiesas bijušais priekšsēdētājs un vēl daudzi citi loģiski domājoši cilvēki.

Tāpēc es lūdzu šo pieprasījumu atbalstīt, nodot Pieprasījumu komisijai izvērtēšanai pēc būtības, bet valdībai neķerties tālāk pie šā jautājuma risināšanas un netracināt sabiedrību.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Turpinām debates.

Nākamā debatēs pieteikusies deputāte Inese Šlesere.

I.Šlesere (LPP/LC frakcija).

Labdien, godātie kolēģi un augsti godātais Prezidij! Es vairāk runāšu par jautājuma būtību, nevis par to tehnisko pusi, ko jau Dukšinska kungs jums izstāstīja.

Mūsu partija ir iesniegusi priekšlikumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim, jo mēs uzskatām, ka Ministru kabinets savā darbībā neievēro tiesiskās paļāvības principu, jau šogad grozīdams vecāku pabalsta jeb tā saukto māmiņu algu un ģimeņu valsts pabalsta saņemšanas nosacījumus, kā arī samazinādams bezdarbnieku pabalstus. Mēs uzskatām, ka šāda rīcība neatbilst Latvijas Republikas Satversmes 1., 91. un 109.pantam. Arī Satversmes tiesa ir atzinusi, ka likuma varas princips, kas ir viens no tiesiskas valsts pamatprincipiem, cita starpā noteic, ka likumiem jābūt paredzamiem un skaidriem, kā arī pietiekami stabiliem un nemainīgiem un tiesiskajam regulējumam ir jābūt pietiekami stabilam, lai indivīds, vadoties pēc tiesību normām, varētu pieņemt ne tikai īstermiņa lēmumus, bet arī ilgtermiņā plānot savu nākotni.

Demokrātiskā valstī tiesiskās paļāvības princips prasa, lai, izdarot šādus grozījumus, likumdevējs paredzētu saudzējošu pāreju uz jauno regulējumu. Šādos gadījumos ir jānosaka saprātīgi termiņi vai jāparedz zaudējumu kompensēšana.

Mūsu frakcija uzskata, ka mūsu pieprasījums jau šobrīd – bet tikai daļēji – ir sasniedzis Ministru kabinetā dažas dzirdīgas ausis vismaz jautājumā par vecāku pabalstiem jeb tā sauktajām māmiņu algām. Ministru kabinets ir mainījis savas domas un, pamatojoties uz tiesiskās paļāvības principa ievērošanu, ir paredzējis pārejas noteikumus, ka vecāku pabalsta jeb tā saukto māmiņu algu samazinājums stāsies spēkā 2010.gada 3.maijā, tātad nākamgad. Bet vai tas ir labākais risinājums? Vai tas tiešām ir nepieciešams laikā, kad, kā finanšu ministrs Einars Repše ir teicis, krīze ir sasniegusi savu zemāko punktu un mēs lēnām ejam no krīzes ārā? Vai tiešām galvenais uzdevums būtu 2010.gada 3.maijā tomēr samazināt māmiņu algas, ja tiešām situācija valstī uzlabojas?

Šī būtu jautājuma viena daļa. Jautājums par māmiņu algām.

Taču kā ir ar tiesiskās paļāvības principa ievērošanu jautājumā par ģimenes valsts pabalsta atcelšanu ģimenēm, kas audzina bērnu līdz viena gada vecumam, kā arī piemaksas pie bērna piedzimšanas valsts pabalsta atcelšanu, kas ir paredzēta jau no šā gada 1.jūlija? Vai šajā gadījumā arī netiek diskriminēti bērni, kuri dzims 1.jūlijā, salīdzinājumā ar mazuļiem, kuri būs nākuši pasaulē līdz 30.jūnijam? Vai pretēji ieteikumiem, kādi mums ir bijuši arī no starptautiskajām institūcijām, netiek pasliktināts iedzīvotāju sociāli ekonomiskais stāvoklis un palielināta sociālā spriedze sabiedrībā tieši šajā sabiedrības visjutīgākajā daļā – ģimenēs ar bērniem? Kā ir ar ģimenes valsts pabalstu atcelšanu? Kā tas ietekmēs ģimenes, kuras saņem minimālo bērna kopšanas pabalstu, kas ir 50 lati?

Likumprojekta “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” anotācijā ir minēts, ka ir nepieciešams valsts sociālo pabalstu sistēmu saskaņot ar ekonomiskās krīzes vajadzībām un iespējām. Jā, krīzei ir savas vajadzības, bet arī ģimenēm ar bērniem ir savas vajadzības un tām būtu jābūt prioritārām arī šajā situācijā.

Tieši tādēļ laikā, kad vajadzību ir tik daudz, ir ārkārtīgi ciniski un netālredzīgi samazināt palīdzību tieši šai sabiedrības daļai, kā arī likvidēt Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministriju kā vienīgo no 17 ministrijām, “izšķīdinot” daļu no tās funkcijām pa dažādām ministrijām. Godātie kolēģi! Tāda sistēma nestrādās. Tāda sistēma bija līdz 2002.gadam, taču tā nestrādāja, un tieši tādēļ bija kaut kas jādara, jo nebūs neviena valdībā, kurš iestāsies tieši par bērnu un ģimeņu vajadzībām.

Visi šie plānotie pabalstu un piemaksu samazināšanas un atcelšanas pasākumi ir spilgts piemērs tam, ka valdība domā tikai īstermiņā – par krīzes vajadzībām, nevis par bērnu un ģimeņu vajadzībām. Un es tiešām gribētu šeit visiem piekodināt: neklausieties valdības vārdos, cik skaisti “Jaunais laiks” vienmēr ir runājis, bet skatieties viņu darbos! Jo mēs tiešām varam redzēt, ka visi šie pabalsti, kas tiek likvidēti, – gan vecāku pabalsta jeb māmiņu algas samazināšana, gan ģimenes valsts pabalsta atcelšana par bērniem līdz gada vecumam, gan piemaksas pie bērna piedzimšanas valsts pabalsta atcelšana… vēl vairāk – arī brīvpusdienu atcelšana skolēniem, sākot ar 2.klasi, kas dotu daudziem lauku bērniem vienīgo iespēju dienā ieturēt siltu maltīti… Par to jau bija nobalsojusi Saeima, bet Ministru kabinets to tagad ir atcēlis. Arī lauku skolu slēgšana… Visi šie minētie ir vieni no pirmajiem valdības darbiem. Tas ir klajš piemērs, ka bērni un ģimene mūsu valstī ir visneaizsargātākā sabiedrības daļa. Un bērni diemžēl ir tie, kam pēdējiem piešķir pabalstus, un pirmie, kam tos atņem. Vai tiešām šādi valdība strādā valsts ilgtermiņa interesēs?

Jā, arguments par tiesiskās paļāvības principa ievērošanu bija galvenais, kas lika valdībai vienoties par papildu līdzekļu novirzīšanu māmiņu algām, nosakot pārejas noteikumus. Bet kā ir ar pārējiem pabalstiem? Kā ir ar valsts bērnu un ģimeņu politiku kopumā? Vai šī ir tā vērienīgā strukturālā reforma, kas paredz likvidēt vienu ministriju?

Godātie kolēģi! Valsts bērnu un ģimenes politika līdz šim ir bijusi sekmīga. Vai gan citādi var būt, ja pēdējo sešu gadu laikā dzimstība ir palielinājusies par 24 procentiem? Taču es nevēlos izmantot šo laiku, lai jums stāstītu par labi padarītajiem darbiem, kaut šeit tiešām būtu ko teikt. Bet, kolēģi, es jūs no sirds gribu aicināt ar vieglu roku neiznīcināt to, kas prasīja daudzu gadu darbu, rūpējoties tieši par bērniem un ģimenēm. Kolēģi! Nezāģēsim zaru, uz kura mēs paši sēžam!

Kolēģi! Mēs nestrādājam sev, mēs strādājam Latvijas valstij, Latvijas nākotnei – bērniem, kuriem ir jādzimst šodien, tagad, un viņu bērniem un viņu mazbērniem. Un tāpēc, kolēģi, es aicinu jūs visus rūpēties pirmām kārtām nevis par krīzes vajadzībām, bet par bērniem un ģimenēm arī šajā laikā.

Tāpēc, kolēģi, es aicinu jūs atbalstīt šo pieprasījumu un strādāt kopā, lai bērni un ģimenes nepaliek vienīgie kā bāreņi, kuriem pirmajiem kaut ko “nogriež”, ja vispār tiek kaut kas pielikts.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Turpinām debates.

Nākamais debatēs runās deputāts Juris Sokolovskis.

 

(No zāles dep. J.Dobelis: “Vai dieviņ!”)

J.Sokolovskis (PCTVL frakcija).

Godātie kolēģi! Paskatīsimies, kādi argumenti varētu būt valdībai, ja tā būs spiesta iesniegt savus argumentus Satversmes tiesā.

J.Sokolovskis.

Vienīgais arguments varētu būt tāds, ka budžetā nav naudas. Bet situācija ir tāda, ka speciālajā budžetā ir pārpalikums, kas sakrāts tā sauktajos treknajos gados. Šā pārpalikuma apmērs ir apmēram 915 miljoni latu. Protams, varētu būt runa par to, vai šī nauda vispār eksistē, jo šī nauda tika aizdota pamatbudžetam ar Valsts kases palīdzību. “Uz papīra” tā it kā skaitās (Starpsauciens: “Pareizi!”), un speciālais budžets par šo naudu it kā saņem arī procentus – kādus 6–7 procentus atkarībā no līguma, bet pamatbudžets nevar reāli atdot šo naudu speciālajam budžetam.

Bet kāda ir situācija? Šeit nevar apgalvot, kā dažreiz saka mūsu finanšu ministrs, ka cilvēki grib kaut ko vairāk, nekā viņi paši ir iemaksājuši. Situācija ir gluži pretēja: cilvēki ir samaksājuši sociālo nodokli speciālajā budžetā, un līdz ar to tajā ir izveidojies pārpalikums gandrīz miljarda apmērā. Tagad, krīzes laikā, var šo uzkrājumu arī sākt tērēt, atbalstot tos cilvēkus, kuriem šī palīdzība ir tik nepieciešama. Un, manuprāt, diez vai Satversmes tiesa ņems vērā argumentus par to, ka mūsu valdība atdod šo naudu, kas bija paredzēta sociālam mērķim… Speciālais budžets tika pildīts no sociālā nodokļa. Šos līdzekļus nevar, piemēram, novirzīt aizsardzībai, bet reāli tas tā notika. Iznāk tā, ka šis miljards eksistē tikai uz papīra.

Un situācija ir tāda, ka, ja būs tiesvedība Satversmes tiesā, tad, es domāju, šis valdības arguments, ka cilvēki nav iemaksājuši kaut ko un grib vairāk, nekā viņi ir maksājuši, būs tukšs.

Otrs arguments ir tas, ka nav naudas budžetā, speciālajā budžetā. Vismaz uz papīra nauda ir! Un tā nav cilvēku vaina, ka šī nauda tika izmantota ne tiem mērķiem, kuriem tā bija paredzēta.

Es aicinu atbalstīt šo pieprasījumu.

Sēdes vadītāja.

Turpinām debates.

Nākamais debatēs runās deputāts Vladimirs Buzajevs.

 

(No zāles dep. J.Dobelis: “Tev tak nav bērnu!”)

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Dāmas un kungi! Kā zināms, tiesiskās paļāvības princips ir viens no tiesiskas valsts pamatiem. Atbilstoši šim principam valsts pārvaldei jārīkojas paredzami un konsekventi. Un es esmu ļoti gandarīts par to, ka jaunizceptā opozīcija ir ieinteresējusies par tiesiskās paļāvības principu tiktāl, ka sagatavojusi pieprasījumu valdībai.

Vēl vairāk. Atlika tikai mūsu kolēģiem no LPP/LC pārbraukt no Brīvības ielas uz Jēkaba ielu, un viņi atcerējās arī par Satversmes tiesas pastāvēšanu.

Cienījamie klātesošie un latviešu vēlētāji! Jūs varat droši paļauties uz to: ja kāda no jūsu iecienītajām partijām atrodas vienīgi Jēkaba ielā, tad tā izprot tiesiskās paļāvības principu pareizi, bet, pārcēlusies uz Brīvības ielu, tā sāk izprast šo principu vienīgi šādā veidā: “Šeit es esmu saimnieks. Ja kaut ko jums došu, tad esiet man par to mūžīgu pateicību parādā! Šodien devu, bet rīt atņemšu. Bet jūs sēdiet sūdos un klusējiet!” Izņēmumu šim noteikumam, uz kuru vēlētāji var droši paļauties, nav. Šādu izņēmumu nebija arī Godmaņa valdībā. Kur tad bija cienījamie Godmaņa, Šlesera, Baštika un Kastēna kungi pērnā gada 29.jūlijā, kad tika pieņemti Ministru kabineta drakoniskie valodas noteikumi Nr.612, kuri paredzēja 25 reizes palielināt privātajā sfērā to amatu un profesiju skaitu, kuru ieņemšanai un pildīšanai nepieciešama valsts valodas prasmes apliecība? Vēl sēdējāt un svīdāt Brīvības ielā.

Diemžēl šo četru iepriekš minēto kungu un pārējo ministru uzvedība bija tiešā pretrunā ar šodien apspriežamo tiesiskās paļāvības principu. Lūk, mūsu deputātu jautājuma toreizējam premjeram, cienījamam Ivaram Godmanim, fragments (citēju): “Vai jūs neuzskatāt, ka ir nepieciešams izmainīt noteikumus tā, lai atestācijai netiktu pakļautas tās personas, kuras jau ieņem noteiktus, pašreiz saskaņā ar noteikumu grozījumu atestācijai pakļaujamus amatus vai profesijas? Vai var izdarīt tā, lai atestācijai netiktu pakļautas personas, kurām ir noteikts darba stāžs šajos amatos un profesijās, kā arī pensijas un pirmspensijas vecuma personas?” Visiem iepriekš minētajiem kungiem – Godmanim, Šleseram un pārējiem – nebija radusies pat ne mazākā vēlme piemērot tiesiskās paļāvības principu attiecībā uz tiem cilvēkiem, kuri, iespējams, 18 gadu laikā bija godīgi un priekšzīmīgi pildījuši savas darba saistības un kuriem, iespējams, nav bijis nevienas sūdzības par viņu darbu.

Lūk, ko tostarp premjers mums bija atbildējis (citēju): “Uzskatu, ka Ministru kabinets, izskatot šo noteikumu projektu, ir nopietni izvērtējis valsts valodas prasību paplašināšanu lielākam amatu un profesiju pārstāvju lokam un pieņemtais noteikumu projekts ir leģitīms.” Citāta beigas.

Šeit gandrīz ikviens vārds ir melīgs, kas vispār ir raksturīgi LPP/LC pārstāvjiem. Ņemsim kaut vai “nopietni izvērtējis”. Jā gan! Šie dižie valstsvīri pat nepapūlējās novērtēt to personu skaitu, kuras tiktu pakļautas atestācijai. PCTVL pārstāvji pastrādāja un izdarīja to viņu vietā. Sanāca 50 000 cilvēku, kuri strādā šajos amatos un profesijās un kuriem nav šo apliecību. Visā valstī vienīgā Izglītības satura un eksaminācijas centra caurlaides spēja ir 5000 cilvēku gadā. Sadalot pirmo skaitli ar otru, iznāk 10 gadi. Toties noteikumi pašam masveidīgākajam profesiju skaitam stājas spēkā jau no 1.augusta, bet vistuvākais laiks, uz kuru var pierakstīties eksāmena kārtošanai, ir tikai no 5.septembra. Vai tā ir tiesiskās paļāvības principa ievērošana? Lūk, jums tie 50 000 darba vietu, no kurām tiks atlaisti krievvalodīgie un kuras aizpildīs latvieši. Savāda sakritība, bet Šlesera kungs savā priekšvēlēšanu kampaņā tieši arī solīja 50 000 darba vietu, ja lētticīgie vēlētāji nobalsos par viņa partiju un nodrošinās viņam Rīgas mēra amatu.

Domājams, ka tas tad arī būs vienīgais solījums, kuru viņš izpildīs, precīzāk, viņš to jau ir izpildījis, bet tas, ka šis ir vislabākais paņēmiens, kā uzkurināt naidu starp krieviem un latviešiem, tas partiju LPP/LC, kas agrāk bija atbildīga par sabiedrības integrāciju, vairs neinteresē.

Dāmas un kungi! Latvijas Darba devēju konfederācijas priekšsēdētāja Ināra Egle avīzē “Biznes & Baltija” ļoti politkorekti ir komentējusi šos debilos noteikumus (citēju): “Pavisam skaidrs, ka mēs kārtējo reizi saskaramies ar nekvalitatīvas likumdošanas piemēru. Nedrīkst ieviest prasības, kuru izpildi pašas valsts struktūras nav spējīgas nodrošināt.” Citāta beigas. (Starpsaucieni: “Laiks! Piecas minūtes pagājušas!”)

Un vai jūs domājat, ka tas ir vienīgais valdības šāda veida lēmums? Cienījamie latviešu vēlētāji! Jūs varat droši paļauties, jo tiesiskās paļāvības princips gan attiecībā uz jūsu ievēlētās valdības debilitātes līmeni, gan uz šīs valdības pieņemtajiem lēmumiem tiek ievērots jau 18 gadu laikā. Kur ir palicis jūsu Jānis Rainis, kur Aspazija, kur Krišjānis Valdemārs? Kādēļ mēs neredzam valdības sastāvā šāda līmeņa personības? Vai tad mūsdienu Rainis pārtiek no Rakstnieku savienības ubaga pabalstiem? Vai mūsdienu Aspazija ir nosūtīta uz ārvalstu bordeli, bet Valdemārs mitinās denacionalizētā namā un knapi spēj savilkt galus kopā?

Minēšu jums vēl kādu tiesiskās paļāvības principa izpausmi. Kamēr pret krieviem izturēsies kā pret lopiem, tādu pašu izturēšanos var sagaidīt gan māmiņas ar bērniem, gan pensionāri, gan bezdarbnieki.

PCTVL uzskata, ka beidzot ir pienācis laiks pārtraukt šo tiesiskās paļāvības principa neievērošanu, un mēs esam, protams, “par” šo pieprasījumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Turpinām debates.

Nākamais debatēs runās deputāts Artis Pabriks.

A.Pabriks (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien! “Sabiedrība citai politikai” jau iepriekš ilglaicīgi ir teikusi, ka krīzes pārvarēšana notiek uz maznodrošināto un neaizsargāto rēķina.

Un, manuprāt, no šāda viedokļa skatoties, lai arī es neesmu parakstījis šo pieprasījumu, tas ir atbalstāms. Kāpēc? Tāpēc, ka politikas augstākais mērķis ir veidot godīgu un taisnīgu attieksmi. Ne tikai efektīvu un kvalitatīvu, bet arī godīgu un taisnīgu attieksmi! (Starpsauciens: “Pareizi!”)

Konkrētajos apstākļos diemžēl krīzes pārvarēšana arvien vairāk un vairāk notiek uz bērnu rēķina, uz skolotāju un pasniedzēju rēķina, uz ģimeņu rēķina, uz maznodrošināto rēķina. Kādā veidā? Pirmām kārtām – nogriežot līdzekļus šīm grupām arvien vairāk, un otrām kārtām – patiesībā ignorējot tiesiskuma principu. Jo, ja jau mēs šodien runājam par bērnu jautājumu un par bērnu pabalstiem, par ģimeņu pabalstiem, par māmiņu algām, tad tikpat labi mēs varam šodien šeit, parlamentā, runāt arī par to skolotāju pabalstiem, kuri tiks tuvākajā laikā atlaisti, bet kuri paši vēl par to nezina. Un šajā ziņā mēs esam rīkojušies pretrunā gan ar mūsu Darba likumu, gan arī ar to, ko mums patiesībā ir lūgusi un prasījusi Eiropas Savienība, proti, ar tām saistībām, kuras mēs esam uzņēmušies, kad iestājāmies Eiropas Savienībā. Tāpat mēs varam runāt arī par izglītības pieejamību. Ja pašreiz mēs nogriežam šos līdzekļus izglītības sfērai, tad arvien mazāk un mazāk būs studentu, arvien mazāk jauniešu, kas nāks no maznodrošinātām ģimenēm un spēs iegūt izglītību.

No šāda viedokļa skatoties, man ir kauns arī par to, ka izglītības un zinātnes ministre pat vakar… joprojām nevar skolotājiem pateikt, kas un kur tiks atlaists, viņa piesedzas ar pašvaldībām. Pašvaldību vadītāji savukārt piesedzas ar ozollapu, gaidot pašvaldību vēlēšanas. Neviens nav spējīgs pateikt, kas notiks ar slimnīcām, kuras tiks slēgtas, kas notiks ar to ekipējumu, par kuru ir samaksāts. Miljoni ir ieguldīti šajās slimnīcās! Neviens negrib pateikt to, kuras skolas tiks slēgtas, lai arī visi par tām zina. Es domāju, ka tā nav pareiza politika. Tāpat tas attiecas arī uz šiem bērniem un viņu ģimenēm. Kad man ārvalstu vēstnieki prasa, kas Latvijā notiks 7. un 8.jūnijā – tad, kad beidzot mēs uzdrošināsimies pateikt, kuras slimnīcas un skolas tiks slēgtas –, tad man diemžēl ir jāatbild, ka nenotiks nekas, jo mūsu sabiedrība nav organizēta un mūsu sabiedrība negrib iestāties par savām tiesībām. Mūsu sabiedrība atgādina tos cilvēkus, kuri tad, kad grima kuģis Estonia, salīda glābšanas laivā, glābšanas laiva bija pilna, bet nebija, kas to laivu iestumj ūdenī. Un tā tas izskatās arī pašreiz, runājot par Latvijas kuģi. Visi sēž un gaida, un domā, ka kāds iestāsies par viņu tiesībām. Kāds domā: “Manam bērnam naudu neatņems, mani no darba neatlaidīs, pietiks jau ar to, ka man no algas nogriezīs 20 procentus.” Nē, mīļie pilsoņi, nē, mīļie latvieši, nē, mīļie deputāti! Jūs visi dabūsiet no tā ciest. Un diemžēl šajos krīzes apstākļos mēs vispirms sitam vājāko, kā tas pie mums ir pierasts, un tikai pēc tam domājam par sistēmas maiņu. Man nav problēmu redzēt, ka tiek aizslēgta Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrija. Es labprāt redzētu, ka šodien tiktu aizslēgta arī Izglītības un zinātnes ministrija un vēl dažas citas, kuras nespēj strādāt un nespēj dot piedāvājumu. Bet tā vietā mēs vienkārši nākam šeit priekšā un stāstām, kam mēs nogriezīsim naudu, zinot, ka Latvijas pilsoņi nav gatavi solidārai akcijai – iestāties par savam tiesībām. Un diemžēl mūsu tautai nāksies šeit mācīties, tā teikt, grūtā ceļā, jo no labiem piemēriem viņa nevar mācīties.

Man nekas cits neatliek, kā vien atbalstīt šo pieprasījumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Turpinām debates.

Nākamā debatēs pieteikusies deputāte Silva Bendrāte.

 

(No zāles dep. J.Dobelis: “Atlaist Saeimu!”)

S.Bendrāte (frakcija “Jaunais laiks”).

Ir nu gan, kolēģi, pateicīga tēma tie vecāku pabalsti krīzes laikā! Būtībā varēja jau ļaut izrunāties, cik vien katram ir iekšā un cik katrs vēlas. Bet, kad runā aplamības, tad, es domāju, tāds neliels izzinošs kurss šeit no tribīnes arī tīri labi noderētu. Jo tad, kad jūs pieminat sociālo budžetu, kurā ir līdzekļi šiem vecāku pabalstiem… ka, lūk, no turienes tos nāktos arī maksāt, tad man gribas jums pastāstīt un mazliet atgādināt, ka mums tomēr vajadzētu ieskatīties tādās gudrākās grāmatās, kā mums veidojas sociālais budžets, un vai tiešām šie līdzekļi mums šādai vajadzībai tur šobrīd ir sakrāti, jo sociālais budžets mums veidojas, kā jau jūs zināt, no sociālo iemaksu likmes – 33,09 procenti –, un katrai vajadzībai tiek iezīmēta konkrēta šī likmes daļa. Tātad sociālais budžets veidojas no pieciem apakšbudžetiem, un tie ir bezdarba, slimības, maternitātes, invaliditātes un darba negadījumu apakšbudžeti, un vislielākais ir pensiju apakšbudžets, bet Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālais budžets ir vismazākais. (Starpsauciens: “Pareizi!”)

Tikai pirms diviem gadiem pirmo reizi šajās sociālajās iemaksās iezīmēja daļu līdzekļu vecāku pabalstiem. Uzlikt šo vecāku pabalstu, teiksim, uz sociālā budžeta pleciem bija nevis “Jaunā laika” valdības lēmums… Tātad tas bija iepriekšējo valdību lēmums, un tas bija nepareizs lēmums, jo līdz tam mēs to solidāri nodrošinājām no mūsu pamatbudžeta. Tātad divu gadu laikā, kad šī likmes daļa no 33,09 procentiem bijusi tikai 1,18–1,85 procentpunkti… tad, lai mums iekrātos tur tādi līdzekļi, ka mēs varētu mierīgi… pilnīgi mierīgu sirdi šajos krīzes apstākļos maksāt tik, cik katram nu pienākas algas apjomā, mums būtu jāstrādā, jāmaksā tādā tempā, kādā mēs to esam darījuši labajos gados, septiņi gadi. Tā, lūk! (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): “Balti vārdi, melni darbi!”)

Un tas, ka griestu nebūs, – tā jau ir liela pretimnākšana. Kolēģi! Mēs esam pabīdījuši malā gan bezdarbniekus, gan tos, kam ir slimība, gan tos, kam ir maternitāte, gan tos, kam ir invaliditāte, gan tos, kam būs darba negadījumi, gan pensionārus. Un tad nu dziļi paklanīsimies viņiem, ka viņi vēl neprotestē un ļauj mums maksāt tik… faktiski šajos krīzes apstākļos absolūti visu to pilno vecāku pabalsta apjomu.

Vienīgais ierobežojums, ko mēs tur uzliekam, ir nestrādājošiem vecākiem, kas ir loģiski. Kaut gan loģiski būtu bijis arī atstāt tos 500 latu griestus, jo pie tiem 500 latiem būtu tie septiņi gadi jāstrādā, kur nu vēl viss pārējais, ko mēs nodrošinām.

Tātad arī pārejas periods tiek nodrošināts, un tas nozīmē, ka tiesiskā paļāvība tiek saglabāta. Un, visu šo noslēdzot, es gribu teikt tā, ka pieprasījums nav pēc būtības un to nevajag atbalstīt.

Sēdes vadītāja.

Turpinām debates. Nākamais debatēs pieteicies deputāts Andrejs Klementjevs.

 

A.Klementjevs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Labdien, augsti godātie deputāti! Viss būtu korekti, ja atkal nenorādītu: sak, paskatieties uz jaunajām ģimenēm, kur aug bērni, vot, viņi ir vainīgi pie tā, ka, pieņemsim, bezdarbnieki vai pensionāri nesaņems nākotnē to, kas viņiem pēc likuma pienākas. Vot, man nepatīk tāda pozīcija! Es cienu savu kolēģi Silvu, bet nu nav tā, kā apgalvo. Mēs ar jums ļoti labi zinām… mēs esam profesionāļi un jau sen strādājam komisijā, un mēs zinām, ka vairāk nekā 800 miljoni šodien ir speciālajā budžetā. Šī nauda tur ir, jā! Un mēs varam ar šo naudu, kā minimums, vēl piecus gadus savus iedzīvotājus apkalpot, nemainot nevienu pabalstu, – mierīgi maksāt bezdarbniekiem un pensionāriem ar visām indeksācijām, mierīgi maksāt māmiņām un bērniem, bet mēs iztērējam visu šo naudu, paņemot depozītu vai citā veidā, iztērējam to kādiem lieliem valsts pasākumiem, bibliotēkai, visādiem kuģiem, kurus vajadzēja Aizsardzības ministrijai, visam kam – ieročiem, misijām… Un pēc tam: ai, ai, ai, mums nav naudas, mēs nevaram maksāt māmiņu algas vai valsts vecāku pabalstu… Un tad nu atvainojiet…

Ziniet, tas nav korekti – atkal sašķelt cilvēkus un parādīt: “Pensionāri dārgie, jūs nesaņemat indeksāciju, tāpēc ka māmiņas mums ļoti labi dzīvo!” Tas nav labi, un tas nav godīgi pret tiem cilvēkiem, kuri maksā šodien sociālo nodokli. Es domāju, ka māmiņai, kura saņem naudu, vai tētim, kurš saņem naudu, nav svarīgi, no kura budžeta viņiem maksā. Tās ir mūsu kaut kādas politiskās darbības vai bezdarbības.

Mēs neatbalstījām arī to, ka šo pabalstu pārcēla no valsts budžeta uz sociālo budžetu. Es piekrītu, ka tā bija kļūda, bet kāpēc mums cilvēki atkal cieš? 2006.gadā “Saskaņas Centrs” jau vinnēja tiesā: tika pierādīts, ka nedrīkst aizliegt māmiņām strādāt un vienlaikus saņemt pabalstu pilnā apmērā. Par ko mēs runājam? Mēs jau vinnējām! Kurš nesīs politisko atbildību? Varbūt atnāks premjers un pateiks: “Ja “Saskaņas Centrs” atkal vinnēs Satversmes tiesā, es atkāpšos un samaksāšu no savas algas visu to, ko nesaņems māmiņas.” Okey, tad es esmu gatavs riskēt. Bet viņš to nav izdarījis. Tāpēc šodien atņemsim, bet pēc tam nākamie nesīs... Vai “zaļie” un “zemnieki” atbild par to, ka viņi pārbīdīja šo pabalstu? Nē! Politiski tie paši cilvēki kontrolē Labklājības ministriju. Kāpēc viņi neprotestēja? Kāpēc viņi neaizgāja no valdības, protestēdami pret to, ka pārcēlām šo pabalstu? Galvenais – cilvēkam, patērētājam, ir vienalga, no kura budžeta maksā šo naudu. Pilnīgi! Galvenais, lai viņam būtu garantija, ka viņš saņems pabalstu šodien, nākotnē, pēc deviņiem mēnešiem, 305 dienām un tā tālāk. Mēs viņam kā valsts garantējam – tu maksā nodokļus, bet mēs godīgi pret tevi izturēsimies. Viņš maksā nodokļus, bet pēc tam uzzina: “A mēs pārdomājām! Mēs nemaksājam atlaišanas pabalstu trīs mēnešus. Nemaksājam tāpēc, ka mums nav naudas.” Viņam tas neinteresē, jo viņš kā pilsonis vai kā nepilsonis izpildīja visas savas saistības pret valsti – viņš samaksāja nodokļus.

Un nevajag mānīt cilvēkus, grozīt viņiem galvu, pensionārus pretnostatīt jaunajām ģimenēm!

Sēdes vadītāja.

Turpinām debates.

Nākamā debatēs pieteikusies deputāte Ilma Čepāne.

I.Čepāne (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Godātie kolēģi no Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš”, es jūs aicinu nepārvērst šo sociāli jutīgo jautājumu par politiskās cīņas ieroci!

Es esmu ļoti labi informēta par šo jautājumu. Atskatīsimies vēsturē! Šie māmiņu pabalsti tika noteikti trekno gadu sākumā, proti, 2004.gadā. Un ko ir darījusi šī partija, kas tajā laikā bija koalīcijā? Šī partija visiem spēkiem cīnījās par to, lai māmiņu pabalstus nesaņemtu strādājošās māmiņas un tētiņi. Pie tam šī partija arī Baštika kunga personā neiebilda… Es neatradu nevienu dokumentu, kas iebilstu pret to, ka šiem māmiņu pabalstiem tika noteikti griesti. Visu to, ko šodien māmiņas ir izcīnījušas, viņas ir izcīnījušas pašas saviem spēkiem, vēršoties Satversmes tiesā. Es atkārtoju – tas bija tajos treknajos gados.

Kā ir šodien? Kas pa šo laiku ir mainījies? Protams, ekonomiskā situācija ir mainījusies. Protams, sociālā sfēra ir atkarīga no katras valsts iespējām. To neregulē nedz Eiropas Savienības normatīvie akti, nedz Starptautiskais Valūtas fonds.

Šis likumprojekts, kas regulēs māmiņu pabalstu, vēl nav nonācis Saeimā. Godātie kolēģi, tad, kad mēs to skatīsim, mēs lemsim par tiesisko paļāvību. Lemsim par saudzējošāku pāreju. Paskatīsimies, kā tas notiek Lietuvā un Igaunijā. Piemēram, man šī prakse ir pieejama. Un, izsakot jums šo aicinājumu nepārvērst šo lietu par politiskās cīņas ieroci saistībā ar tiesiskās paļāvības principu, gribu citēt, ko savulaik ir teicis Romas imperators Ferdinands Pirmais. Viņš ir teicis tā: “Fiat iustitia, pereat mundus.” Tā ir latīņu frāze. Tas nozīmē: “Lai dzīvo taisnība, kaut arī pasaule ietu bojā!”

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Debates tiek slēgtas.

Vai Pieprasījumu komisijas vārdā deputāts Brigmanis vēlas ko teikt? Paldies. (Starpsaucieni: “Balsot!”)

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par deputātu Andra Bērziņa, Jāņa Dukšinska, Anatolija Mackeviča, Vitālija Aizbalta, Ivara Godmaņa, Sergeja Mirska, Jāņa Tutina, Ainara Baštika, Aināra Šlesera un Ineses Šleseres pieprasījumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskism “Par tiesiskās paļāvības principa ievērošanu Ministru kabineta darbībā”! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 47, atturas – 5. Pieprasījums noraidīts.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā”, otrais lasījums. Steidzams.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, sūri un grūti strādājot, ir sagatavojusi otrajam, galīgajam, lasījumam grozījumus Ministru kabineta iekārtas likumā. Ir iesniegts un sagatavots viens priekšlikums, kuru es aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates.

Debatēs pieteikusies deputāte Inese Šlesere.

I.Šlesere (LPP/LC frakcija).

Godātie kolēģi! Šā likumprojekta izstrāde un izskatīšanas gaita ir klajš piemērs tam, cik vieglprātīgi un nepārdomāti tiek īstenota vērienīga strukturāla reforma, likvidējot jeb iznīcinot vienu ministriju – protams, tieši Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministriju –, jo tieši tāds ir šā likumprojekta mērķis un būtība.

Lagzdiņa kungs kā ziņotājs par likumprojektu pagājušajā sēdē minēja, ka šis ir tehnisks juridiska rakstura grozījums, un tādēļ pagājušajā sēdē tika mēģināts, piešķirot likumprojektam steidzamību, to atbalstīt gan pirmajā, gan arī otrajā, galīgajā, lasījumā bez priekšlikumu iesniegšanas termiņa izsludināšanas un bez atkārtotas izskatīšanas komisijā.

Godātie kolēģi! Es gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka tad, ja šis jautājums būtu izlemts pagājušajā ceturtdienā, ja mēs, Latvijas Pirmā partija un partija “Latvijas Ceļš”, pagājušajā sēdē nebūtu iebilduši pret šā likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā, tad jau šodien mūsu valsts nevarētu izpildīt starptautiskās saistības, kuras tā ir uzņēmusies, pievienojoties dažādām konvencijām. Piemēram, ANO 1989.gada 20.novembra Konvencijas par bērnu tiesībām, kas Latvijā ir spēkā no 1992.gada 14.maija, 21.panta “a” un “b” punktā ir teikts, ka dalībvalsts, kas atzinusi un atļāvusi adopcijas sistēmas funkcionēšanu, nodrošina, ka pirmām kārtām vislabāk tiek ievērotas bērna intereses, un ir minēta virkne priekšnosacījumu, kuri dalībvalstīm ir jāņem vērā.

Pieņemot piedāvātos Ministru kabineta grozījumus Ministru kabineta iekārtas likumā, kas būtu stājušies spēkā jau pagājušajā ceturtdienā, jau dienu pēc to izsludināšanas nopietni tiktu apdraudēta šīs konvencijas izpilde, jo, piemēram, viens no adopcijas būtiskiem posmiem ir bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministra adopcijas atļaujas vai atteikuma izsniegšana. Neparedzot pārejas noteikumus un negrozot citus normatīvos aktus, tiek apstādināts adopcijas process, un šis ir tikai viens no šādiem piemēriem. Noteikti tādus varētu atrast vēl arī citās jomās, jo, vienkārši izslēdzot Ministru kabineta iekārtas likuma 5.panta pirmās daļas 3.punktu un nesaskaņojot to ar citiem normatīvajiem aktiem, tas var radīt nopietnas problēmas visā jau esošajā struktūrā.

Šis Juridiskā biroja priekšlikums, kuru ir akceptējusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija un iesniegusi to kā savu, jo tas tika iesniegts pēc priekšlikumu iesniegšanas termiņa beigām... šis grozījums ir ļoti būtisks un nepieciešams, lai novērstu virkni nepilnību, paredzot pārejas noteikumus un nosakot, ka šie grozījumi stāsies spēkā vienlaikus ar grozījumiem likumā “Par valsts budžetu 2009.gadam”. Bet vai šis darbs nebija jādara Ministru kabinetam? Vai tas nebija jādara valdībai? Vai valdībai nebija jāizvērtē un jāiesniedz vesela likumprojektu pakete, lai izvairītos no haosa šajā sistēmā? Šī būtu likumprojekta juridiskā puse, bet kā ir ar pārējo?

Mūsu partija krasi iebilst pret Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrijas likvidēšanu, jo mēs uzskatām... mēs brīdinām kolēģus, ka šis likumprojekts nav tikai tehnisks juridiska rakstura grozījums, bet tā ir nopietna politiska rakstura izšķiršanās, kolēģi, veicot šādu visnotaļ apšaubāmu un vērienīgu strukturālu reformu.

Godātie kolēģi! Tādēļ es paužu mūsu pozīciju, jo mēs balsosim “pret” šā likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā, un es vēlētos aicināt arī jūs, kolēģi. Lai gan šis priekšlikums ir nepieciešams tieši šādā likumprojektā, es aicinu jūs visus balsot “pret” likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā un parūpēties pirmām kārtām par tiem, kam klājas visgrūtāk, kolēģi! Un, ja jūs kaut ko iesākat, tad dariet to pārdomāti, dariet to saskaņoti un neradiet haosu visā valstī.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Debates slēgtas.

Vai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā deputāts Lagzdiņš vēlas kaut ko piebilst?

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Atļaujiet atbildīgās komisijas vārdā teikt dažus vārdus.

Par Šleseres kundzes minētajām problēmām, protams, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija debatēja, piedaloties nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, kā arī Ministru kabineta pārstāvjiem.

Es gribu jūs informēt par sekojošo.

Likvidējamās ministrijas, tas ir, Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrijas, funkcijas tiek sadalītas starp Labklājības ministriju un Tieslietu ministriju. Haosa nebūs, pārejas noteikumi šeit tiek jums piedāvāti. Šīs funkcijas pildīs attiecīgās institūcijas – attiecīgās struktūrvienības šajās divās ministrijās.

Jūs, godātie kolēģi, zināt, kā sākās šī diskusija par ministriju skaita samazināšanu. (No zāles dep. J.Dobelis: “Es nezinu!”) Godātie kolēģi, tas bija spiediens no sabiedrības, bija spiediens arī no zināmu institūciju puses, arī Valsts prezidents aicināja. Es gribu atgādināt Latvijas Pirmās partijas kolēģiem, ka reformēt valdību, samazināt ministriju skaitu sabiedrība mūs piespieda, mēs reaģējam uz sabiedrības spiedienu.

Tātad, godātie kolēģi, es aicinu jūs atbalstīt pirmām kārtām Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu – 1.priekšlikumu – un atbalstīt likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 1. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 11, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 10, atturas – 1. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību”, otrais lasījums. Steidzams.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis Bērziņš. (No zāles dep. J.Dobelis: “Kur tu ej? To Bērziņu ir daudz!”)

G.Bērziņš (frakcija “Jaunais laiks”).

To Bērziņu ļoti daudz šajā Saeimā...

Cienītā sēdes vadītāja! Godātie deputāti! Strādāsim ar likumprojektu, kura reģistrācijas numurs 1223/Lp9, – “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību”.

Komisija likumprojekta otrajam lasījumam ir saņēmusi vienpadsmit priekšlikumus.

1.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Ir daļēji iekļauts 2.priekšlikumā, kas ir saņemts no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas un ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli par 1. un 2.priekšlikumu.

G.Bērziņš.

3.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš.

4. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

G.Bērziņš.

5. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš.

6. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš.

7. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš.

8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš.

9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš.

10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš.

Un 11. – pēdējais priekšlikums – arī ir no Juridiskā biroja. Arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš.

Godātie deputāti! Komisijas vārdā aicinu Saeimu pieņemt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 20, atturas – 1. Likums otrajā, galīgajā, lasījumā pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Par Starptautiskā Valūtas fonda Vienošanās līguma grozījumiem Starptautiskā Valūtas fonda dalībvalstu balsstiesību un līdzdalības palielināšanai un Starptautiskā Valūtas fonda investīciju mandāta paplašināšanai”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.4251 – likumprojektu “Par Starptautiskā Valūtas fonda Vienošanās līguma grozījumiem Starptautiskā Valūtas fonda dalībvalstu balsstiesību un līdzdalības palielināšanai un Starptautiskā Valūtas fonda investīciju mandāta paplašināšanai”. Godājamie kolēģi! Ārlietu komisija pirms otrā, galīgā, lasījuma nevienu priekšlikumu ne no viena deputāta nav saņēmusi un ir vienbalsīgi atbalstījusi šo dokumentu skatīšanai otrajā, galīgajā, lasījumā.

Vēlos jums tikai atgādināt, ka šis dokuments ir saistīts ar to, ka Starptautiskajā Valūtas fondā ir mainījies dalībnieku skaits un ka līdz ar to nedaudz ir mainījušās arī proporcijas balsu skaita ziņā. Latvija pie šā jaunā iekārtojuma nedaudz ir palielinājusi savu īpatsvaru Starptautiskā Valūtas fonda balsošanas sistēmā un līdz ar to arī balsu skaita ziņā.

Aicinu jūs balsot “par”.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Par Starptautiskā Valūtas fonda Vienošanās līguma grozījumiem Starptautiskā Valūtas fonda dalībvalstu balsstiesību un līdzdalības palielināšanai un Starptautiskā Valūtas fonda investīciju mandāta paplašināšanai” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – nav, atturas – 12. Likumprojekts otrajā, galīgajā, lasījumā pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par privātajiem pensiju fondiem””, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies sēdes vadītājas kundzei!

Kolēģi! Strādāsim ar dokumentu, kura numurs ir 4224, un, kā jau sēdes vadītāja teica, tas ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par privātajiem pensiju fondiem””. Par šo likumprojektu atbildīgā komisija trešajam lasījumam bija saņēmusi divus priekšlikumus.

Ja nemaldos, 1. ir saņemts no Juridiskā biroja, bet es šobrīd nevaru to atrast savā tabulā…

Sēdes vadītāja.

23.lappusē.

K.Leiškalns.

Priekšpēdējā lappusē viss notiek…

Tātad 1. ir saņemts no Juridiskā biroja. Atbildīgā komisija aizstājumu 18.pantā ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

2.priekšlikums, protams, ir no deputāta Leiškalna par 24.panta spēkā stāšanos. Arī to komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Līdz ar to aicinu jūs atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par privātajiem pensiju fondiem”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret un atturas – nav. Likumprojekts trešajā lasījumā pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā”, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies Solvitai Āboltiņas kundzei!

Strādāsim ar likumprojektu, kura numurs ir 4243, ja kāds to vēl nav atradis savā mapē, un tas ir likumprojekts “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā”, par kuru uz trešo lasījumu atbildīgā komisija ir saņēmusi sešus priekšlikumus.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums, neliels papildinājums. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Tagad atkal pārejam uz tabulas beigām, uz 11.lappusi…

2. – arī Juridiskā biroja priekšlikums. Atbildīgā komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Tāpat atbildīgā komisija ir atbalstījusi izslēgumu, ko 4.priekšlikumā piedāvājis Juridiskais birojs.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

5.priekšlikums ir par likuma 12.panta ceturto daļu, tas ir priekšlikums, kuru iesniedzis deputāts Leiškalns. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Un 6. – papildinājums pārejas noteikumos. Iesniedzis deputāts Leiškalns. Atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Aicinu nobalsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Starptautiskās palīdzības likumā”, trešais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.4250 – likumprojektu “Grozījumi Starptautiskās palīdzības likumā”.

Godājamie kolēģi! Uz trešo lasījumu Ārlietu komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu papildus tiem grozījumiem un papildinājumiem, kurus bija saņēmusi uz otro lasījumu. Līdz ar to komisija vienbalsīgi ir nolēmusi likumprojektu atbalstīt trešajā, galīgajā, lasījumā. Aicinu jūs, godājamie kolēģi, darīt tieši tāpat.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Starptautiskās palīdzības likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret un atturas – nav. Likums “Grozījumi Starptautiskās palīdzības likumā” pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījums Sodu reģistra likumā”, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Ļoti cienītā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Likumprojekta “Grozījums Sodu reģistra likumā” trešajam lasījumam komisija priekšlikumus netika saņēmusi. Komisija izskatīja likumprojektu savā sēdē, un komisijas vārdā aicinu pieņemt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Sodu reģistra likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Skatīsim dokumentu Nr.4260. Likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” trešajam lasījumam ir iesniegts divdesmit viens priekšlikums.

1.priekšlikumu ir iesniegusi iekšlietu ministre Linda Mūrniece, un komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

Dz.Rasnačs.

2.priekšlikumu arī ir iesniegusi iekšlietu ministre Linda Mūrniece. Arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs.

3.priekšlikumu ir iesniegusi Juridiskā komisija, un, protams, tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs.

4.priekšlikumu ir iesniedzis vides ministrs Raimonds Vējonis. Arī 4.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs.

5.priekšlikumu ir formulējis Juridiskais birojs. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs.

6.priekšlikumu ir iesniedzis vides ministrs Raimonds Vējonis. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs.

7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs.

8.priekšlikumu arī ir iesniedzis Juridiskais birojs. Arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs.

9.priekšlikumu – redakcijas precizējumu – iesniedzis Juridiskais birojs. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs.

10.priekšlikumu arī ir iesniedzis Juridiskais birojs. Arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs.

11.priekšlikumu arī ir iesniedzis Juridiskais birojs. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs.

12. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs.

13. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs.

14. – vides ministra Raimonda Vējoņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs.

15. – vides ministra Raimonda Vējoņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs.

16. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs.

17. – vides ministra Raimonda Vējoņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs.

18. – vides ministra Raimonda Vējoņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs.

19. – vides ministra Raimonda Vējoņa priekšlikums. Arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs.

20. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs.

Un nu īsumā par 21.priekšlikumu. Tātad, ievērojot to, ka šos grozījumus gaida gan Iekšlietu ministrija, gan apdrošinātāji, gan Vides ministrija un šo priekšlikumu ātrāka spēkā stāšanās ir ļoti būtiska, atbildīgā komisija nolēma, ka šis likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Līdz ar to aicinām atbalstīt arī 21.priekšlikumu un likumu kopumā.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts trešajā lasījumā pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Eiropas teritoriālās sadarbības grupu likums”.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Igors Aleksandrovs.

I.Aleksandrovs (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Izskatīsim likumprojektu “Eiropas teritoriālās sadarbības grupu likums”.

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta regulu par Eiropas teritoriālās sadarbības grupu šī regula tieši ir piemērojama visās Eiropas Savienības dalībvalstīs, un līdz ar to Latvijai ir jāizstrādā nacionālais tiesību akts šīs regulas piemērošanai.

Likumprojekts tika saņemts no Ministru kabineta, un, izskatot to komisijā, tika konstatēts, ka tas ir jāprecizē terminoloģiski. Līdz ar to tika izstrādāts alternatīvais likumprojekts, kurš ir terminoloģiski precizēts, un tajā ir atrisināta saderība ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.

Līdz ar to Ministru kabineta virzīto likumprojektu komisija noraidīja, un es aicinu balsot un noraidīt Ministru kabineta virzīto likumprojektu.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Lūdzu zvanu! (No zāles dep. J.Dobelis: “Jābalso “pret”!”) Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu “Eiropas teritoriālās sadarbības grupu likums”, kuru ir iesniedzis Ministru kabinets! Lūdzu rezultātu! Par – 6, pret – 66, atturas – 8. Likumprojekts noraidīts.

Mums ir jābalso arī par alternatīvo likumprojektu “Eiropas teritoriālās sadarbības grupu likums”, kuru ir izstrādājusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par alternatīvā likumprojekta “Eiropas teritoriālās sadarbības grupu likums” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu ziņotāju noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Aleksandrovs.

Termiņš – 2.jūnijs.

Sēdes vadītāja.

Vai deputāti neiebilst? Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 2.jūnijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Par darbinieku iesaistīšanu lēmumu pieņemšanā”, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Dagnija Staķe.

D.Staķe (ZZS frakcija).

Godājamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.1193/Lp9 – likumprojektu “Par darbinieku iesaistīšanu lēmumu pieņemšanā”.

Tātad šis likumprojekts ir izstrādāts, balstoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu par kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanos, kas ietver arī noteikumus par darbinieku iesaistīšanu kapitālsabiedrības lēmumu pieņemšanā kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanas gadījumā.

Lai novērstu tiesību normu dublēšanu vairākos normatīvajos aktos un konsolidētu spēkā esošo regulējumu darbinieku iesaistīšanai lēmumu pieņemšanā, ir izstrādāts vienots regulējums gan Eiropas komercsabiedrībām un Eiropas kooperatīvajām sabiedrībām, gan iegūstošajām sabiedrībām kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanas gadījumā.

Sociālo un darba lietu komisija ir atbalstījusi likumprojekta virzīšanu pirmajam lasījumam, un komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu “Par darbinieku iesaistīšanu lēmumu pieņemšanā” pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

D.Staķe.

Termiņš – 10.augusts.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 10.augusts.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Militārā dienesta likumā”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Likumprojekta “Grozījumi Militārā dienesta likumā” otrajam lasījumam priekšlikumi netika iesniegti. Komisija to izskatīja savā sēdē un aicina jūs atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Militārā dienesta likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 13, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Dalbiņš.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 3.jūnijs.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 3.jūnijs.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Nacionālās drošības likumā”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Likumprojekta “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” otrajam lasījumam ir iesniegti divi priekšlikumi. Komisija tos izskatīja savā sēdē.

1. – deputāta Dalbiņa priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

2. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Komisija lūdz to atbalstīt.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Dalbiņš.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 3.jūnijs.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu par termiņu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 3.jūnijs.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Likumprojekta “Grozījums Valsts drošības likumā” otrajam lasījumam ir saņemts viens priekšlikums, ko sagatavoja Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija. Lūdzu atbalstīt šo ierosinājumu.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Dalbiņš.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 3.jūnijs.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 3.jūnijs.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Satversmes aizsardzības biroja likumā”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Likumprojekta “Grozījumi Satversmes aizsardzības biroja likumā” otrajam lasījumam saņemts viens priekšlikums, ko sagatavoja Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija. Lūdzu atbalstīt priekšlikumu.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Satversmes aizsardzības biroja likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Dalbiņš.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 3.jūnijs.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 3.jūnijs.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Tadžikistānas Republikas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentiem Nr.4078 un Nr.4252 – ar likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Tadžikistānas Republikas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi”. Godājamie kolēģi! Šis ir standarta nolīgums divu valstu starpā, kas reglamentē aviācijas satiksmi – abu valstu tiesības un pienākumus.

Ārlietu komisija to ir vienbalsīgi atbalstījusi izskatīšanai pirmajā lasījumā. Aicinu arī jūs tā darīt.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Republikas valdības un Tadžikistānas Republikas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Bērziņš.

Godājamie kolēģi! Ārlietu komisija jūsu priekšlikumus gaidīs līdz šā gada 3.jūnijam.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 3.jūnijs.

Godātie kolēģi! Ir pienācis laiks pārtraukumam. Lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm!

Kamēr tiek apkopoti reģistrācijas rezultāti, noklausīsimies paziņojumus.

Vārds paziņojumam deputātam Andrim Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Kolēģi! Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde pulksten 10.35.

Sēdes vadītāja.

Vārds deputātam Guntim Blumbergam.

G.Blumbergs (ZZS frakcija).

Godātie Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas locekļi! Lūdzu uz komisijas sēdi mūsu telpās! Un arī atcerieties, ka pēc Saeimas sēdes mēs turpināsim komisijas sēdi.

Sēdes vadītāja.

Vārds paziņojumam Ingrīdai Circenei.

I.Circene (frakcija “Jaunais laiks”).

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde pulksten 10.35 komisijas telpā. Paldies.

Sēdes vadītāja.

Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Liels paldies.

Labrīt, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Gundars Daudze, Ina Druviete, Jānis Eglītis, Uldis Ivars Grava, Aleksandrs Mirskis, Jānis Reirs, Jānis Strazdiņš, Viktors Ščerbatihs, Staņislavs Šķesters un Pēteris Tabūns. Paldies.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

Pārtraukums

 

Stenogrammas nobeigums — Saeimas materiālu nākamajā, 39.laidienā