Ministru kabineta sēdē: 2009.gada 2.jūnijā

 

AM: Par NBS dalības apturēšanu starptautiskajās operācijās Kosovā un Bosnijā un Hercegovinā

2.jūnijā Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Aizsardzības ministrijas iesniegtais Saeimas lēmuma projekts “Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienību dalības apturēšanu starptautiskajās operācijās Kosovā (KFOR) un Bosnijā un Hercegovinā (ALTHEA)”.

Saeimas lēmuma projekts izstrādāts saskaņā ar likuma “Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās” 5.panta trešo daļu, kā arī 2009.gada 16.janvāra Nacionālās drošības padomes sēdē pieņemto konceptuālo lēmumu no 2009.gada 14.augusta apturēt Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vienību turpmāko dalību KFOR operācijā un no 2009.gada 9.oktobra ALTHEA operācijā.

Šobrīd Kosovā atrodas 17 Nacionālo bruņoto spēku karavīri, kas darbojas NATO vadītajā daudznacionālās spēku kaujas grupas “Centrs” sastāvā.

Bosnijā un Hercegovinā atrodas divi karavīri, kas darbojas operatīvo spēku “Ziemeļi” sastāvā.

 

AM: Par atteikšanos iegādāties vieglos helikopterus

2.jūnijā Ministru kabinetā apstiprināts Aizsardzības ministrijas sagatavotais Ministru kabineta rīkojums “Par Ministru kabineta 2005.gada 31.marta rīkojuma Nr.359 “Par koncepciju “Par meklēšanas un glābšanas spēju attīstību un pilnveidošanu, izmantojot helikopterus”” atzīšanu par spēku zaudējušu”.

Ministru kabineta rīkojums paredz atteikties tuvākajā nākotnē attīstīt meklēšanas un glābšanas spējas, papildus iepērkot četrus vieglos helikopterus. Aizsardzības ministrija vienlaikus atsakās no nodoma attīstīt nepieciešamos cilvēkresursus un infrastruktūru, ieskaitot to, kas būtu jāattīsta citām institūcijām. Tādējādi turpmākajos gados tiek ekonomēti arī citu institūciju valsts budžeta līdzekļi.

Šobrīd Nacionālo bruņoto spēku rīcībā ir četri helikopteri Mi-17 V1 (Mi-8 MTV1) un divi helikopteri Mi-2. Ar Mi-17 V1 (Mi-8 MTV1) helikopteriem var veikt cilvēku meklēšanu un glābšanu uz ūdens un sauszemes, kā arī nodrošināt vienlaicīgu vairāku cietušo pārvadāšanu (līdz 30 cilvēkiem). Ar helikopteriem Mi-2 var veikt vizuālo meklēšanu dienā un viegli cietušo pārvadāšanu, kā arī ārstu brigādes nogādāšanu notikuma vietā.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

 

FM: Par ekonomikas stabilizācijas programmas rīcības plāna ieviešanas gaitu

Valdība 2.jūnijā iepazinās ar informatīvo ziņojumu par paveikto Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmas ieviešanas rīcības plāna īstenošanā (skat. “LV” nr.86, 03.06.2009.). Galvenie uzdevumi īstenoti saistībā ar valsts budžeta grozījumu izstrādi, likumdošanas pielāgošanas jomā, kā arī saistībā ar Eiropas Savienības (ES) fondu apguves jautājumiem.

Viens no uzdevumiem saistīts ar budžeta grozījumu iesniegšanu Saeimā. Valdība 1.jūnijā vienojās par 2009.gada valsts budžeta grozījumiem, paredzot valsts konsolidētā (valsts pamatbudžeta un valsts speciālā) budžeta prognozētos ieņēmumus 3984,8 miljonus latu, savukārt izdevumus – 5054,2 miljonus latu. Saeimā budžeta grozījumi iesniegti 2.jūnijā, tomēr darbs pie priekšlikumiem valsts budžeta izdevumu mazināšanai valdībā tiks turpināts arī pēc budžeta grozījumu projekta iesniegšanas Saeimā.

Izvērtējot Eiropas Savienības fondu apguvē paveikto, Finanšu ministrija informēja, ka līdz 30.aprīlim ES fondiem kopā finansējuma saņēmējiem veikti maksājumi 73,19 miljoni latu, kas ir 20,8% no 2009.gadā veicamā atmaksu apjoma. Plānots, ka ar budžeta grozījumiem tiks palielināti izdevumi par 79 miljoniem latu, lai nodrošinātu finansējumu ES fondu projektu īstenošanai.

Lai precizētu izmaksu no noguldījumu garantiju fonda mehānismu, kā arī papildinātu iemaksu aprēķināšanas kārtību, paredzot gan uz risku izvērtējumu balstītas aprēķina pieejas izmantošanu, gan iespēju ātrākai noguldījumu garantiju fonda atjaunošanai pēc garantēto atlīdzību izmaksas no fonda, Saeimā iesniegti grozījumi Noguldījumu garantiju likumā. Tāpat Saeimai nodoti arī grozījumi Maksātnespējas likumā, ar kuriem paredzēts uzlabot maksātnespējas regulējumu, tai skaitā precizēt kreditoru balsošanas sistēmu.

Ministru kabinets arīdzan lēma par izmaiņām rīcības plānā, jo vairākiem plāna uzdevumiem mainīti izpildes termiņi.

Jau iepriekš ziņots, ka Eiropas Komisija (EK), Starptautiskais valūtas fonds (SVF), Pasaules banka, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka un vairākas Eiropas Savienības dalībvalstis vienojās par finanšu atbalsta sniegšanu Latvijai 7,5 miljardus eiro (5,27 miljardus latu). Par pamatu finansējuma piešķiršanai kalpo pērn Saeimā pieņemtā Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programma, nodomu vēstule SVF, kā arī Saprašanās memorands ar EK.

Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmas mērķtiecīga un laicīga ieviešana ir būtiskākais priekšnoteikums starptautisko aizdevuma līdzekļu saņemšanai.

 

FM: Par papildu finansējumu uzņēmējdarbības un zinātnes veicināšanai

2.jūnijā Ministru kabinetā valdība apstiprināja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotos grozījumus Eiropas Savienības (ES) fondu darbības programmas (DP) “Uzņēmējdarbība un inovācijas” papildinājumā. Grozījumi paredz papildu finansējumu ES fondu aktivitātēm, kas tieši veicina uzņēmējdarbības un zinātnes attīstību šābrīža ekonomiskajā situācijā.

Valdība lēma par papildu finansējuma pārdali 5 miljonu latu apmērā Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā esošajā aktivitātē, kas vērsta uz zinātnes infrastruktūras attīstību, paredzot iespēju finansēt farmaceitisko tehnoloģiju studijas, pētījumu centra, kā arī biofarmācijas centra izveidi atbilstoši labas prakses standartiem.

Grozījumi paredz papildu finansējuma pārdali – 15 miljonus latu – Ekonomikas ministrijas (EM) aktivitātē augstas pievienotās vērtības investīciju veicināšanai, tādējādi atbalstot liela apjoma investīciju projektus eksporta un uzņēmumu produktivitātes paaugstināšanai.

Valdība arī apstiprināja papildu finansējuma pārdali 4,4 miljonu latu apmērā EM aktivitātē ārējo tirgu apgūšanai un ārējā mārketinga veicināšanai. Aktivitātes mērķis ir atbalstīt ārējo mārketingu ārvalstīs, kā arī pasākumus, kas sekmē mazo un vidējo komersantu dalību starptautiskās izstādēs un tirdzniecības misijās.

Grozījumi veikti saskaņā ar 21.aprīļa MK sēdes protokollēmumu, kad valdība vērtēja FM darba grupas sagatavotos priekšlikumus par ES fondu aktivitātēm, kuru īstenošana papildus izvērtēta saistībā ar ekonomisko situāciju valstī, kurām samazināts finansējums un kurām piešķirts papildu finansējums.

 

FM: Par priekšlikumiem minimālā akcīzes nodokļa nosacījumu noteikšanai cigaretēm

2.jūnijā Ministru kabineta (MK) sēdē tika izskatīts Finanšu ministrijas (FM) izstrādātais informatīvais ziņojums par priekšlikumiem minimālā akcīzes nodokļa nosacījumu noteikšanai cigaretēm.

Viens no Tabakas uzraudzības valsts programmas 2006.–2010.gadam mērķiem bija darba grupas izveide priekšlikumu izstrādei par minimālā akcīzes nodokļa cigaretēm nosacījumu noteikšanu. Darba grupa, kurā strādāja nozaru ministriju pārstāvji, Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvji, Latvijas Tirgotāju asociācijas pārstāvji, kā arī tabakas industrijas uzņēmumu pārstāvji, sniedza priekšlikumus par iespējām Latvijā noteikt minimālo akcīzes nodokļa līmeni cigaretēm.

Valdība lēma minimālo akcīzes nodokļa līmeni cigaretēm noteikt kā konstantu summu 46 latu apmērā par 1000 cigaretēm un ieviest to ar 2011.gada 1.janvāri. Šāds minimālais akcīzes nodokļa līmenis atbildīs pašlaik ES apspriežamajam priekšlikumam, kas paredz ar 2011.gadu piemērot minimālo akcīzes nodokli 64 eiro jeb 45,38 latu par 1000 cigaretēm visām cigaretēm neatkarīgi no to mazumtirdzniecības cenas.

Pašlaik Latvijā ir kombinētā akcīzes nodokļa likme, kas ietver gan specifisko, gan procentuālo nodokli, turklāt nodokļa apmērs sasniedz noteiktu minimālo apjomu vienlaikus absolūtā izteiksmē un procentuālā izteiksmē no vispieprasītākās mazumtirdzniecības cenas kategorijas cigarešu cenas.

FM sagatavotajā informatīvajā ziņojumā ir informācija par pastāvošo akcīzes nodokļa cigaretēm piemērošanas sistēmu, cigarešu aprites rādītājiem, attiecīgiem nodokļa ieņēmumiem valsts budžetā, kā arī smēķēšanas ietekmi uz sabiedrību. FM informē arī par Eiropas Savienības dalībvalstu pieredzi un iespējamiem risinājumiem minimālā akcīzes nodokļa nosacījumu noteikšanai cigaretēm Latvijā.

 

FM: Par nevalstiskajām organizācijām, kas atbrīvotas no nekustamā īpašuma nodokļa

2.jūnijā Ministru kabineta (MK) sēdē tika izskatīti Finanšu ministrijas izstrādātie MK noteikumi par biedrībām un nodibinājumiem, kas 2010.gadā atbrīvoti no nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) maksājumiem par tiem piederošajām ēkām.

Likums par NĪN paredz, ka ar nodokli netiek apliktas biedrībām un nodibinājumiem piederošās ēkas, kas tiek iekļautas apstiprināto organizāciju sarakstā un atbilst MK noteiktajiem kritērijiem:

• īpašumtiesības uz ēkām ir nostiprinātas zemesgrāmatā;

• ēkas pieder biedrībai, kurai Sabiedriskā labuma organizāciju likumā noteiktajā kārtībā ir piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, vai invalīdu biedrībai;

• ēkas tiek izmantotas tajā sabiedriskā labuma darbības jomā, kas noteikta lēmumā par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu (izņemot invalīdu biedrībām piederošās).

Biedrībām, kuras atbilst MK noteikumos minētajiem kritērijiem, līdz taksācijas gada 31.janvārim jāiesniedz rakstisks iesniegums Finanšu ministrijā par nekustamā īpašuma nodokļa atbrīvojumu un citi dokumenti. Finanšu ministrija līdz 15.februārim apkopo saņemtos dokumentus, sagatavo un iesniedz MK noteikumu projektu par biedrībām, kas atbrīvotas no NĪN maksājumiem par tām piederošajām ēkām. Nodokļu atbrīvojums tiek piešķirts uz vienu taksācijas gadu.

Šogad Finanšu ministrija saņēma pieteikumus no 19 biedrībām un 2 nodibinājumiem. No NĪN maksājumiem par biedrībām un nodibinājumiem piederošajām ēkām tiek atbrīvotas šādas biedrības un nodibinājumi:

• biedrība “Latvijas Komponistu savienība”;

• biedrība “1991.gada barikāžu dalībnieku biedrība”;

• biedrība “Rīgas Ebreju kopiena”;

• biedrība “Latvijas Arhitektu savienība”;

• biedrība “Latvijas biedrība “Glābiet bērnus””;

• biedrība “Latvijas Igauņu biedrība”;

• biedrība “Latvijas Neredzīgo biedrība”;

• biedrība “Latvijas Nedzirdīgo savienība”;

• biedrība “Latvijas SOS bērnu ciematu asociācija”;

• biedrība “Latvijas Pašvaldību savienība”;

• biedrība “Latvijas Teātra darbinieku savienība”;

• biedrība “Dunduriņš”;

• biedrība “Itas Kozakēvičas Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācija”;

• biedrība “Izglītības attīstības centrs”;

• biedrība “Latvijas Mākslinieku savienība”;

• biedrība “Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas invalīdu biedrība”;

• biedrība “Latvijas Sarkanais Krusts”;

• biedrība “Auces latviešu biedrības Krīzes centrs “Namiņš””;

• nodibinājums “Pasaules dabas fonds”;

• nodibinājums “Latvijas Bērnu fonds”;

• invalīdu biedrība “Aplis”.

Šogad biedrībām un nodibinājumiem aprēķinātā nodokļa atbrīvojuma summa ir 82,5 tūkstoši latu. Atbilstoši izstrādātajiem MK noteikumiem nākamajam gadam aprēķinātā nodokļa atbrīvojuma summa ir 128,1 tūkstotis latu. Tādējādi 2010.gadam aprēķinātā nodokļa atbrīvojuma summa palielināsies par 45,6 tūkstošiem latu salīdzinājumā ar 2009.gadu, kas nozīmē, ka pašvaldību NĪN ieņēmumi par ēkām samazināsies par 45,6 tūkstošiem latu.

Paredzams, ka MK noteikumi stāsies spēkā 2010.gada 1.janvārī.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

 

IeM: Par iecerēto reformu iekšlietu nozarē un ministrijas pakļautībā esošajos dienestos

Iekšlietu ministre Linda Mūrniece 2.jūnijā valdībai sniedza ieskatu par iecerēto reformu iekšlietu nozarē un Iekšlietu ministrijas (IeM) pakļautībā esošajos dienestos (skat. “LV” nr.86, 03.06.2009.). Līdzekļu ekonomijas dēļ ir iecerēts visu dienestu reģionālās pārvaldes koncentrēt piecos teritoriālajos centros, maksimāli samazinot administratīvo aparātu, vienlaikus nodrošinot iedzīvotājiem augstu sniegto pakalpojumu pieejamību un kvalitāti.

Reformas pamatā ir konceptuāla pieejas maiņa, centralizējot visu IeM padotības dienestu reģionālās pārvaldes piecos reģionu centros – Valmierā, Jelgavā, Daugavpilī, Liepājā un Rīgā, tādējādi veidojot tā sauktās vienas pieturas aģentūras, kur iedzīvotāji vienviet varētu saņemt visus pakalpojumus. “Lai arī mums jāmeklē iespējas samazināt izdevumus un ietaupīt budžeta līdzekļus, reformas rezultātā netiks samazināta dienestu funkciju izpildes efektivitāte. Tieši pretēji – reformas mērķis ir panākt dienestu ātrāku reaģēšanas spēju uz notikumiem un nodrošināt servisa pieejamību iedzīvotājiem iespējami tuvu viņu dzīvesvietai,” uzsver IeM valsts sekretāre Ilze Pētersone. Tādējādi, lai arī, piemēram, Valsts policijai būs tikai piecas reģionālās pārvaldes, to pārraudzībā tomēr būs arī dažādu nozīmes kategoriju iecirkņi. Tāpat arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta piecu reģionālo brigāžu darba vadība, plānošana un kontrole personāla vadības jomā un finanšu vadībā notiks reģionālā līmenī, bet joprojām darbosies arī ugunsdzēsēju posteņi, kas spēs reaģēt uz ugunsnelaimi.

Kā uzskata ministrijā, šāda dienestu pārvalžu apvienošana zem viena jumta nodrošinātu gan labāku servisa pieejamību Latvijas iedzīvotājiem, gan ievērojami samazinātu dienestu finansiālās izmaksas, jo tiktu izmantotas kopīgas telpas, samaksāti komunālie un apsaimniekošanas pakalpojumi, kā arī varētu īstenot kopīgu saimniecisko darbību, piemēram, organizējot reģionālos iepirkumus, personāla un grāmatvedības uzskaiti, sakaru tīkla uzturēšanu u.c.

Tāpat jaunā kārtība ļautu būtiski samazināt pašreizējo rajonu pārvalžu, brigāžu un nodaļu administratīvo vadības aparātu, jo darba koordinācija notiktu no rajonu centriem, bet teritoriālajās struktūrvienībās paliktu vairs tikai tāda līmeņa vadītāji, kas nepieciešami attiecīgās iestādes ikdienas darba organizēšanai un ikdienas operatīvo lēmumu pieņemšanai.

IeM uzsver, ka pašreizējā valsts ekonomiskajā un fiskālajā situācijā ar nepieciešamo budžeta izdevumu samazinājumu reformas īstenošana ir vienīgais iespējamais ceļš, kā turpināt nodrošināt valsts pamatfunkciju veikšanu. Ja reforma netiks veikta, tas nozīmētu, ka varētu tikt ierobežotas iespējas nodrošināt sabiedrisko kārtību valstī, iedzīvotāju drošību, organizētās un ekonomiskās noziedzības apkarošanu, Latvijas un Eiropas Savienības ārējo robežu uzraudzību, personu apliecinošo dokumentu izsniegšanu, kā arī nodrošināt palīdzību ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas jomā.

Kopumā jau šogad ar reformu IeM cer samazināt izdevumus par gandrīz trīs miljoniem latu, bet nākamgad un turpmākajos gados šī summa varētu būt vairāk nekā divreiz lielāka – aptuveni 7 miljoni. Galvenokārt šis ietaupījums veidosies no darbinieku atalgojuma fonda, jo amata vietu skaits visos dienestos kopskaitā varētu samazināties par 921 vietu.

Informatīvajā ziņojumā valdības locekļiem norādīts, ka Valsts policijā, Robežsardzē, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā pašlaik ir ļoti sadrumstalota struktūra, jo visiem dienestiem ir teritoriālās pārvaldes citos Latvijas rajonos. Tas rada administratīvo un finanšu slogu, jo katrā reģionālajā pārvaldē ir nodarbināts personāls tādu atbalsta funkciju sniegšanai kā grāmatvedība, lietvedība un personāla uzskaite, kā arī papildus nākas apmaksāt gan īres maksas, gan segt komunālos un apsaimniekošanas izdevumus.

Plānots, ka pilnībā iekšlietu sistēmas reorganizācija tiks veikta līdz 2010.gada 1.jūlijam, bet katrā dienestā reformas realizācijas gaita un ieviešanas termiņi būs atšķirīgi.

Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departaments

 

IZM: Par grozījumiem noteikumos par stipendijām

Lai paplašinātu augstākās izglītības iegūšanas iespējas, arī cilvēkiem no sociāli mazāk aizsargātām grupām, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sagatavojusi grozījumus Ministru kabineta (MK) 2004.gada 24.augusta noteikumos Nr.740 “Noteikumi par stipendijām”, kurus 2.jūnijā apstiprināja MK. Plānots, ka noteikumi stāsies spēkā 2009.gada 1.jūlijā.

Lai pašreizējā ekonomiskajā situācijā sociāli neaizsargātākajiem vidējās izglītības absolventiem, kas uzrādījuši augstus mācību sasniegumus, neliegtu iespēju turpināt izglītoties, grozījumi paredz mainīt stipendijas no valsts budžeta līdzekļiem piešķiršanas prioritāti, kā galveno papildu kritēriju sekmīgiem studentiem izvirzot sociālos apstākļus. Uz šādas iniciatīvas nepieciešamību, izvērtējot augstākās izglītības sistēmu, norādījuši arī Pasaules bankas eksperti.

Šobrīd augstskolās stipendijas saņem aptuveni 14% no valsts budžeta finansētajiem studējošajiem, un pašlaik normatīvie akti pieļauj augstākā līmeņa studiju programmās studentam saņemt gan mērķstipendiju no Eiropas Sociālā fonda (ESF), gan arī stipendiju no valsts budžeta.

2008.gada 21.oktobrī MK tika apstiprināti noteikumi divās Izglītības un zinātnes ministrijas īstenotajās ESF aktivitātēs: “Atbalsts maģistra studiju programmu īstenošanai” un “Atbalsts doktora studiju programmu īstenošanai”. Šie noteikumi paredz, ka maģistranti var saņemt mērķstipendijas 300 latus mēnesī, savukārt 1. un 2.kursa doktoranti līdz 600 latiem mēnesī, bet 3.kursa doktoranti un zinātniskā grāda pretendenti – līdz 800 latiem mēnesī. Lai nodrošinātu, ka pēc iespējas vairāk studentu var saņemt sociālo atbalstu studiju laikā, grozījumi paredz, ka studējošais vienlaikus varēs saņemt tikai vienu no stipendijām – stipendiju no valsts budžeta vai mērķstipendiju no ESF.

Profesionālās izglītības iestāžu audzēkņiem stipendiju fonds tiks saglabāts līdzšinējā apjomā, taču tā nodrošināšanai tiks izmantoti gan valsts budžeta, gan ESF līdzekļi. Proti, noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 24.augusta noteikumos Nr.740 “Noteikumi par stipendijām”” paredz samazināt profesionālās izglītības iestādes stipendiju fondu no valsts budžeta līdzekļiem, no 2009.gada 1.septembra katram audzēknim paredzot ne mazāk kā 10 latu mēnesī (šobrīd vidēji 20 latu), bet papildus IZM radusi iespēju maksāt mērķstipendijas no ESF līdzekļiem. Šādu soli ļauj veikt IZM uzsāktā ESF aktivitāte “Sākotnējās profesionālās izglītības pievilcības veicināšana”, kuras ietvaros aptuveni 10 000 profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu papildus jau esošajām valsts noteiktajām stipendijām saņem mērķstipendijas līdz 50 latiem mēnesī.

Tiesības saņemt mērķstipendiju šobrīd ir audzēkņiem, kas mācās akreditētās profesionālās izglītības iestādēs, kuras īsteno profesionālās izglītības programmas prioritārajās jomās: inženierzinātnēs un tehnoloģijās, arhitektūrā un būvniecībā. Taču IZM izdevies iegūt papildu finansējumu 15 miljonus latu ESF aktivitātes “Sākotnējās profesionālās izglītības pievilcības veicināšana” īstenošanai, tāpēc plānots, ka nākamajā mācību gadā mērķstipendijas varēs saņemt arī citu specialitāšu profesionālās izglītības iestāžu audzēkņi, tādējādi nodrošinot, ka valsts budžeta līdzekļu samazinājuma rezultātā sociālais atbalsts audzēkņiem tiks nodrošināts līdzšinējā apmērā.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

KM: Par Memoriālo muzeju apvienības nolikumu

2.jūnijā Ministru kabineta sēdē apstiprināts Kultūras ministrijas (KM) iesniegtais jaunveidojamās valsts aģentūras “Memoriālo muzeju apvienība” nolikums, ko izstrādājusi KM sadarbībā ar Muzeju valsts pārvaldi.

Memoriālo muzeju apvienībā plānoto struktūrvienību muzeji šobrīd darbojas valsts aģentūras “Rakstniecības, teātra un mūzikas muzejs” sastāvā un arī kā patstāvīgas institūcijas – valsts aģentūra “Andreja Upīša memoriālais muzejs” un valsts aģentūra “Ojāra Vācieša memoriālais muzejs”. Lai stiprinātu muzeju pamatfunkciju veikšanu un optimizētu atbalsta funkcijas, profila un apjoma ziņā radniecīgos muzejus paredzēts apvienot vienā institūcijā.

Nolikums paredz, ka valsts aģentūra “Memoriālo muzeju apvienība” (aģentūra) ir kultūras ministra pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde. Ministrs aģentūras pārraudzību īsteno ar Muzeju valsts pārvaldes starpniecību.

Aģentūras darbības mērķis ir Latvijas kultūrvēsturei nozīmīgu personību – Raiņa un Aspazijas, Jāņa Akuratera, Krišjāņa Barona, Jaņa Rozentāla, Rūdolfa Blaumaņa, Andreja Upīša un Ojāra Vācieša (personību) – dzīves un radošās darbības mūsdienīga atklāsme memoriālajā vidē.

Aģentūrai ir šādas funkcijas:

• komplektēt un apstrādāt kultūrvēsturiskos materiālus par personību dzīvi un radošo darbību;

• nodrošināt par personību dzīvi un radošo darbību izveidotā muzeja krājuma pieejamību sabiedrībai;

• veikt zinātnisko pētniecību par personību dzīvi un radošo darbību;

• veikt ar personību dzīvi un radošo darbību saistītu izglītojošo un komunikācijas darbu.

Lai nodrošinātu funkciju izpildi, aģentūra:

• vāc ar konkrētām personībām saistītās laikmeta liecības par viņu dzīvi un daiļradi;

• nodrošina pamatinformāciju par muzeja priekšmetiem, kā arī muzeja krājuma zinātnisko izpēti;

• veido krājuma materiālu informatīvo datubāzi, veic to digitalizāciju Nacionālā muzeju krājuma kopkatalogam;

• uztur memoriālās ekspozīcijas un vidi kā muzeja komunikācijas pamatformu;

• izstrādā ekspozīciju un izstāžu koncepcijas, plānus un projektus;

• iekārto un uztur ekspozīcijas un izstādes muzejā un ārpus tā, nodrošinot iespējami plašu muzeja krājuma pieejamību;

• sagatavo ekskursijas, lekcijas, referātus, ziņojumus, publikācijas, muzejpedagoģiskas programmas un ar muzeja profilu saistītus pasākumus;

• izstrādā un īsteno nacionāla un starptautiska mēroga projektus;

• nodrošina muzeja pasākumu publicitāti un veido muzeja tēlu sabiedrībā.

Aģentūra valsts pārvaldes funkcijas un uzdevumus veic atbilstoši vidējā termiņa darbības un attīstības stratēģijai, pārvaldes līgumam un kārtējā gada darbības plānam un budžetam.

Nolikums paredz, ka aģentūrai ir tiesības iekasēt maksu par sniegtajiem publiskajiem pakalpojumiem, saņemt ziedojumus, dāvinājumus, ārvalstu finansiālo palīdzību, piedalīties projektu konkursos finanšu līdzekļu piesaistei, atbilstoši kompetencei sadarboties ar valsts un pašvaldību institūcijām, privātpersonām un starptautiskajām institūcijām, veikt iepirkumus muzeja krājuma papildināšanai, kā arī citas muzeju darbību reglamentējošos likumos un Ministru kabineta noteikumos paredzētās tiesības.

Aģentūras darbu vada aģentūras direktors, veicot Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas un Publisko aģentūru likumā noteiktos pienākumus.

Saskaņā ar MK 26.maija sēdes lēmumu, VA “Memoriālo muzeju apvienība” darbību paredzēts sākt 2009.gada 1.septembrī.

Dace Vizule, KM sabiedrisko attiecību speciāliste

 

LM: Par pensionāru apliecības atkārtotu izsniegšanu

Lai pensionāri atkārtoti varētu vieglāk saņemt pensionāra apliecību tajos gadījumos, kad tā ir nozagta, valdība 2.jūnijā apstiprinājusi grozījumus noteikumos par pensionāra apliecību izsniegšanas kārtību.

Saskaņā ar noteikumiem pensionāriem turpmāk Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA) nebūs jāiesniedz izziņa no policijas iestādes par apliecības nozagšanu.

Šobrīd, lai atkārtoti saņemtu pensionāra apliecību, pensionāram VSAA jāuzrāda personu apliecinošs dokuments, jāiesniedz rakstisks iesniegums ar pamatojumu atkārtotas pensionāra apliecības saņemšanai, kā arī policijas atbilde uz iesniegumu, ja apliecība ir prettiesiski atņemta.

Pensionāra apliecība ir laminēta, uz apdrukātas pamatnes izgatavota noteiktas formas karte ar hologrāfisku aizsardzību, kas apliecina vecuma pensijas saņēmēja statusu. Pensionāra apliecībā ieraksta personas vārdu (vārdus), uzvārdu, personas kodu un apliecības izsniegšanas datumu.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

 

RAPLM: Par grozījumiem 120 valdības noteikumos sekmīgai novadu veidošanas pabeigšanai

Ministru kabinets (MK) 2.jūnijā iepazinās ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) sagatavoto ziņojumu par veiktajiem grozījumiem attiecīgajos noteikumos, lai nodrošinātu jaunizveidoto novadu sekmīgu darbības sākšanu ar šā gada 1.jūliju.

Saskaņā ar MK rīkojumu visām nozaru ministrijām un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam līdz šā gada 31.martam bija jāsagatavo grozījumi vairāk nekā 160 valdības noteikumos un jāiesniedz MK.

Līdz šā gada 18.maijam valdībā ir izskatīti un pieņemti 70 noteikumi, 50 noteikumu projekti ir izsludināti valsts sekretāru sanāksmē. Savukārt 15 noteikumos grozījumi nav nepieciešami vai arī šobrīd nav lietderīgi veikt grozījumus un astoņi MK noteikumi zaudēs spēku, liecina RAPLM apkopotā informācija.

RAPLM informēja valdību, ka 25 noteikumu projekti vēl ir izstrādes stadijā, un aicināja atbildīgās ministrijas nekavējoties veikt grozījumus, lai tiktu nodrošināta pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas pabeigšana.

Noslēdzoties administratīvi teritoriālajai reformai Latvijā, pēc vietējo pašvaldību vēlēšanām, kas notiks šo sestdien, 6.jūnijā, darbu sāks 109 novadu un 9 republikas pilsētu domes.

 

RAPLM: Par finansējumu pašvaldībām bezmaksas datoru un interneta izmantošanai

Ministru kabinets 2.jūnijā lēma par 403 790 latu finansējuma piešķiršanu pašvaldībām, lai iedzīvotāji pašvaldību publiskajās bibliotēkās bez maksas varētu izmantot internetu.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas sagatavotais rīkojums paredz, piemēram, Aizkraukles rajona pašvaldību bibliotēkām piešķirt dotāciju 12 930 latus, Bauskas rajona pašvaldībām – 16 440 latus, Alūksnes rajona pašvaldībām – 9990 latus, Balvu rajona pašvaldībām – 10 530 latus, Cēsu rajona pašvaldībām – 13 770 latus, Daugavpils pilsētai – 3510 latus, Gulbenes rajonam – 8250 latus, Jēkabpils rajona pašvaldībām – 13 380 latus.

Dotācijas pašvaldībām piešķir, lai daļēji segtu šā gada interneta abonēšanas izmaksas, kā arī maksu par izveidotās infrastruktūras vienotā 1.līmeņa palīdzības dienesta pakalpojumu izmantošanu.

Mērķdotāciju apmērs katrai pašvaldībai tiek aprēķināts proporcionāli interneta abonēšanas izmaksām pašvaldības bibliotēkās, maksai par palīdzības dienesta pakalpojumiem un valsts budžeta finansējumam.

Ar pašvaldībām un mērķdotāciju apmēru bezmaksas interneta un datoru izmantošanas nodrošināšanai bibliotēkās varat iepazīties ministrijas mājaslapā www.raplm.gov.lv sadaļā “Investīcijas pašvaldībās”.

Bibliotēku likums nosaka, ka valsts un pašvaldību bibliotēku lietotājiem ir tiesības bez maksas izmantot publiski pieejamos datorus, internetu un vispārpieejamos elektroniskās informācijas resursus.

 

RAPLM: Par Balvu un Jelgavas rajona pašvaldību nekustamo īpašumu atsavināšanu

Pamatojoties uz Rajonu pašvaldību reorganizācijas likumu, kas nosaka kārtību, kādā rajona pašvaldības nekustamo īpašumu var atsavināt, 2.jūnijā Ministru kabinets atbalstīja Balvu un Jelgavas pašvaldību priekšlikumus tām piederošos nekustamos īpašumus ieguldīt slimnīcu pamatkapitālā.

Balvu rajona pašvaldības valdījumā esošo nekustamo īpašumu ieguldīs Balvu slimnīcas pamatkapitālā. Savukārt Jelgavā, Zemgales prospektā 15, apbūvēto zemesgabalu 10 846 kvadrātmetru platībā ieguldīs Jelgavas rajona slimnīcas pamatkapitālā.

Likums par rajonu pašvaldību reorganizāciju nosaka, ka rajona pašvaldības nekustamo īpašumu var atsavināt tikai ar Ministru kabineta piekrišanu.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa