Ministru kabineta sēdē: 2009.gada 2.jūnijā

RAPLM: Par plānotajām izmaiņām pašvaldību investīciju projektos

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) 2.jūnijā iepazīstināja Ministru kabinetu ar plānotajām izmaiņām pašvaldību investīciju un pašvaldību pasākumu projektos. Saskaņā ar likumu “Par valsts budžetu 2009.gadam” bija paredzēts atbalsts 128 pašvaldību investīciju projektiem ar finansējumu 27,38 miljoni latu. Izskatot šā gada valsts budžeta grozījumus, tika panākta vienošanās samazināt sākotnēji plānoto atbalstu investīciju projektiem.

Līdz 29.aprīlim mērķdotācija pilnībā vai daļēji ir izmaksāta 68 pašvaldību investīciju projektiem ar kopējo summu 9,99 miljoni latu.

Izvērtējot pašvaldību investīciju projektus, RAPLM aicina atbalstīt 96 projektus ar nepieciešamo valsts budžeta finansējumu 16,77 miljoniem latu. Tajā skaitā ir 34 investīciju projekti ar nepieciešamo mērķdotāciju 11,02 miljoni latu, kuriem noslēgti līgumi par visu piešķirto mērķdotāciju, tiek reāli veikti būvdarbi un kuru objektu finansēšanai mērķdotāciju plānots izmaksāt pilnā apjomā. Līdz 2009.gada 29.aprīlim izmaksāti 8,74 miljoni latu.

Vēl atbalstīti ir 62 investīciju projekti ar piešķirto mērķdotāciju 11,9 miljoni latu, kuriem noslēgti līgumi par daļu no piešķirtās mērķdotācijas un kuru objektu finansēšanai plānots samazināt piešķirtās mērķdotācijas apjomu, ņemot vērā, ka iepirkums par atlikušo mērķdotācijas daļu nav pabeigts. Aprēķins veikts, samazinot neizmaksātās mērķdotācijas daļu par 57,69%, un plānotais samazinājums ir 6,15 miljoni latu. Nepieciešamais finansējums pēc samazinājuma ir 5,76 miljoni latu.

Atbilstoši Finanšu ministrijas norādēm RAPLM 610 tūkstošus latus aicina novirzīt Cesvaines skolas būvniecības darbu apmaksai.

2009.gadā netiek plānots īstenot pašvaldību investīciju projektus, kuru īstenošanu pašvaldības nav uzsākušas.

Saskaņā ar likumu “Par valsts budžetu 2009.gadam” programmā mērķdotācijām pašvaldību pasākumiem deviņu pašvaldību pasākumiem piešķirts finansējums 1,48 miljoni latu. Līdz 29.aprīlim piešķirtā mērķdotācija izmaksāta vienam pašvaldības pasākumam, jo pašvaldībai ir noslēgts līgums par visu mērķdotācijas summu un tā ir sākusi būvdarbus.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa

SM: Par izmaiņām bīstamo kravu pārvadājumu jomā

Turpmāk pārvadāt bīstamās kravas Latvijas teritorijā, neievērojot Eiropas valstu nolīguma (ADR) prasības, ar ātrgaitas lauksaimniecības tehniku varēs tikai tad, ja pārvadāšanas laikā tās braukšanas ātrums nepārsniedz 40 km/h.

Jaunos ierobežojumus bīstamo kravu pārvadājumiem ar ātrgaitas traktortehniku paredz “Grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 6.septembra noteikumos Nr.674 “Bīstamo kravu pārvadājumu noteikumi””, kas atbalstu valdībā guvuši 2.jūnijā. Grozījumi noteikumos izstrādāti, lai ieviestu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas normas par bīstamo kravu iekšzemes pārvadājumiem.

Noteikumu projekts paredz, ka Eiropas Savienības dalībvalstīs, neievērojot striktās Eiropas valstu nolīguma (European Agreement concerning the international carriage of dangerous goods by road jeb ADR) prasības, bīstamās kravas varēs pārvadāt lauksaimniecības un mežizstrādes traktori un transporta līdzekļi, kas pārvietojas pa sliedēm vai pārvietojamu mehānismu, ar nosacījumu, ka bīstamo kravu pārvadāšanas laikā šo transportlīdzekļu ātrums nedrīkst pārsniegt 40 km/h.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

TM: Par līgumu ar Albāniju par klasificētās informācijas aizsardzību

2.jūnijā Ministru kabinets pieņēma noteikumus par Latvijas valdības un Albānijas Ministru padomes līgumu par savstarpēju klasificētās informācijas aizsardzību. Noteikumi izstrādāti Latvijas–Albānijas ekspertu konsultāciju laikā 2008.gada novembrī.

Kā teikts Satversmes aizsardzības biroja (SAB) sagatavotajā paskaidrojuma rakstā, līgums noteiks klasificētās informācijas, ar kuru valstis ir apmainījušās, aizsardzības pasākumus, piemēram, pieejas kārtību klasificētai informācijai, klasificētās informācijas izmantošanu, nodošanu, pavairošanu, tulkošanu, iznīcināšanu, klasificētos līgumus, vizīšu norises kārtību, drošības prasību pārkāpumu izmeklēšanu. Tiks noteiktas arī valstu nacionālās drošības iestādes, kas būs atbildīgas par līguma ieviešanu un pārraudzību. Latvijas nacionālā drošības iestāde ir SAB.

Līgums paredzēs iespēju vienas valsts līgumslēdzējam piedalīties otras valsts klasificēta līguma izpildē, ja tam būs izsniegts industriālās drošības sertifikāts, kā arī personām, kas iesaistītas klasificētā līguma izpildē un ir saņēmušas atbilstošas speciālās atļaujas.

Kā uzsvēruši SAB speciālisti, līguma izpildei nebūs nepieciešami papildu valsts budžeta līdzekļi. Pēc līguma apstiprināšanas valdībā to paredzēts uzdot parakstīt Latvijas Republikas ārkārtējam un pilnvarotajam vēstniekam Albānijas Republikā.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

VidM: Par dabas resursu nodokļa aprēķināšanu

2.jūnijā Ministru kabineta sēdē tika akceptēts Vides ministrijas sagatavotais MK likumprojekts “Grozījumi Ministru kabineta 2007.gada 19.jūnija noteikumos Nr.404 “Dabas resursu nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtība un kārtība, kādā izsniedz dabas resursu lietošanas atļauju””.

Saistībā ar grozījumiem Dabas resursu nodokļa likumā noteikumu projekts precizē plastmasas iepakojuma un vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu uzskaiti, papildinot noteikumus ar nosacījumiem nodokļa maksātājam nodrošināt atsevišķu uzskaiti iepakojumam un vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem no bioplastmasas un oksisadalāmās plastmasas. Atbilstoši izdarīti grozījumi noteikumu 1.pielikumā, precizējot pārskata par aprēķināto dabas resursu nodokli otro lapu.

Noteikumu projekta 7.pielikumā precizētas nodokļa likmes videi kaitīgām precēm atbilstoši grozījumiem Dabas resursu nodokļa likumā un saraksts papildināts atbilstoši Komisijas 2006.gada 17.oktobra Regulai (EK) Nr.1549/2006.

Atbilstoši Dabas resursu nodokļa likuma 12.pantā minētajām darbībām un likumam “Par zemes dzīlēm” precizētas darbības, par kurām jāsaņem dabas resursu lietošanas atļauja. Noteikumi precizē atļaujas iegūšanu dabas resursu ieguvei publiskajos ūdeņos un kārtību, kādā nosaka pazemes ūdens veidu atbilstošās dabas resursu nodokļa likmes piemērošanai.

Atbilstoši saņemtajiem ieteikumiem no Valsts kontroles, precizēta informācijas apmaiņa starp dabas resursu nodokļa administrēšanā iesaistītajiem resoriem (informācijas apmaiņas termiņi un informācijas saturs).

Noteikumu projekts paredz papildināt noteikumus ar diviem jauniem pielikumiem – veidlapas paraugu pārskatam par iepriekšējā gadā saimnieciskajā darbībā izmantotajiem dabas resursiem un veidlapas paraugu iepriekšējā gadā saimnieciskajā darbībā izmantoto dabas resursu veida un apjoma uzskaitei.

Noteikumu grozījumi ļaus pilnīgāk kontrolēt dabas resursu nodokļa samaksu, nodrošinās precīzākas un pilnīgākas informācijas saņemšanu no nodokļa maksātājiem un nodrošinās atbilstošās nodokļa likmes piemērošanu.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

VidM: Par Dabas aizsardzības pārvaldes izveidošanu

2.jūnijā Ministru kabineta sēdē tika akceptēts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta likumprojekts, kas paredz Dabas aizsardzības pārvaldes izveidošanu.

Dabas aizsardzības pārvalde darbu sāk 2009.gada 1.jūnijā. Tās ietvaros Gaujas nacionālā parka administrācija un Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta administrācija tiks apvienotas ar Dabas aizsardzības pārvaldi, Rāznas nacionālā parka administrāciju, Ķemeru nacionālā parka administrāciju, Slīteres nacionālā parka administrāciju un Teiču dabas rezervāta administrāciju.

Dabas aizsardzības pārvaldes izveidošana garantēs vienotu dabas aizsardzības politikas īstenošanu, sniegs iespēju racionāli izmantot finanšu līdzekļus, materiālos un darbaspēka resursus, kā arī mazinās administratīvo slogu teritoriālajās struktūrvienībās.

Pēc reorganizācijas papildu atbildība tiks noteikta esošajām īpaši aizsargājamo dabas teritoriju administrācijām saskaņā ar Latvijas iedalījumu funkcionālajās zonās.

Papildu resursu ietaupījums tiks panākts, atsakoties no biroja uzturēšanas Rīgā un integrējot centrālo biroju Gaujas nacionālā parka administrācijas struktūrvienībā. Iespējama arī ārpakalpojuma un valsts un privātās partnerības mehānisma izmantošana (piemēram, valsts nekustamā īpašuma apsaimniekošanai, tūrisma infrastruktūras uzturēšanai), vienlaikus izvērtējot finansējuma ekonomijas iespējas.

VidM: Par prasībām projektu iesniedzējiem Pļaviņu un Jēkabpils pilsētu plūdu draudu samazināšanas aktivitātē

2.jūnijā Ministru kabineta sēdē tika akceptēts Vides ministrijas izstrādātais Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 28.oktobra noteikumos Nr.899 “Noteikumi par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.4.1.5.1.apakšaktivitāti “Pļaviņu un Jēkabpils pilsētu plūdu draudu samazināšana””.

Noteikumu projekts izstrādāts, lai nodrošinātu projektu iesniedzēju iesniegto projektu iesniegumu izvērtēšanu atbilstoši precizētajiem, vienkāršotajiem un 2009.gada 25.martā ES fondu Uzraudzības komitejā apstiprinātajiem projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem un vienkāršojot Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējuma apguvi.

Jau ziņots, ka apakšaktivitāte “Pļaviņu un Jēkabpils pilsētu plūdu draudu samazināšana” bija viena no tām aktivitātēm, kuras 2008.gada 22.decembrī Ministru kabinets iekļāva to aktivitāšu sarakstā, kuru īstenošana papildu izvērtējama saistībā ar ekonomisko situāciju valstī. Izvērtējot Eiropas Savienības fondu aktivitātes saistībā ar ekonomisko situāciju valstī, šā gada 31.marta MK sēdē tika atbalstīta šīs apakšaktivitātes īstenošana.

Apakšaktivitātes “Pļaviņu un Jēkabpils pilsētu plūdu draudu samazināšana” mērķis ir samazināt plūdu riskus Pļaviņu un Jēkabpils pilsētām, kas radušies hidroelektrostacijas (HES) ūdenskrātuves izveides rezultātā.

Pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros plānots īstenot projektus Jēkabpils un Pļaviņu pilsētās un Salas pagastā par kopējo ERAF finansējumu 3,279 miljoni latu. Savukārt otrās projektu iesniegumu atlases kārtas uzsākšanai Vides ministrijai uzdots izstrādāt tehniski ekonomisko pamatojumu.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

ZM: Par zivju izkraušanas un tirdzniecības kontroli

Valdība 2.jūnijā apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus “Noteikumi par zivju izkraušanas kontroli un zivju tirdzniecības un transporta objektu, noliktavu un ražošanas telpu pārbaudi”.

Pērnā gada rudenī tika pieņemti grozījumi Zvejniecības likumā, kuri paredz, ka tiek likvidēta Valsts zivsaimniecības pārvalde un tās funkcijas pārdalītas starp aģentūru “Latvijas zivju resursu aģentūra” un Zemkopības ministriju. Līdz ar grozījumu pieņemšanu ir jāmaina šobrīd spēkā esošie “Noteikumi par zivju izkraušanas kontroli un zivju tirdzniecības un transporta objektu, noliktavu un ražošanas telpu pārbaudi”. Tā kā izmaiņas skar lielāko daļu noteikumu, tie tiek izstrādāti jaunā redakcijā.

Jaunajos noteikumos regulēta Latvijas Zivju resursu aģentūras un Valsts vides dienesta kompetence, veicot nozvejoto zivju izkraušanas kontroli un pārbaudot zivju tirdzniecības, zivju pircēju reģistrācijas, transporta objektu, noliktavu un ražošanas telpas, kā arī nozvejoto zivju aprites kontroles vajadzībām nepieciešamo dokumentāciju un tās glabāšanu.

Tāpat noteiktas kompetentās institūcijas (muita un Valsts vides dienests), kas pārbauda Eiropas Savienības (ES) Regulu ieviestos nozvejas sertifikātus un reeksporta sertifikātus, kas pievienoti trešo valstu izcelsmes zivju produkcijai.

Tiek arī samazināts administratīvais slogs, ļaujot pieteikties reģistrācijai, izmantojot elektroniskos līdzekļus, kā arī elektroniski iesniegt atskaites par veiktajiem zivju pirkšanas darījumiem.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa