Aizvadīto piektdien, 16.jūlijā, Vašingtonā notika kārtējā ASV un Baltijas Partnerības komisijas sēde. Komisija tika izveidota pagājušajā gadā, parakstot ASV un Baltijas partnerības hartu, un tās galvenais uzdevums ir veicināt hartā izvirzīto mērķu sasniegšanu. Komisijas darbu vadīja ASV valsts sekretāres vietnieks Strobs Talbots, Igaunijas ārlietu ministrs Tomass Hendriks Ilvess, Lietuvas ārlietu ministrs Aļģirds Saudargs un Latvijas Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Māris Riekstiņš.

Partnerības komisijas priekšvakarā Baltijas valstu diplomāti tikās ar ASV valsts sekretāri Madlaini Olbraitu un prezidenta padomnieku nacionālās drošības jautājumos Sandiju Bergeru. Partnerības komisijas ietvaros notika vairākas darba tikšanās par drošības un aizsardzības, ekonomikas, kā arī sabiedrības integrācijas jautājumiem. Tika uzklausīti un apspriesti divpusējo darba grupu ziņojumi, bija tikšanās ar presi Komisijas darbu beidzot, tika parakstīts kopīgs paziņojums.

Drošības un aizsardzības jomā galvenā uzmanība tika pievērsta NATO paplašināšanas un Dienvidaustrumeiropas stabilizācijas jautājumiem. Latvija, Lietuva un Igaunija augstu novērtēja NATO Vašingtonas sanāksmes rezultātus. Diplomāti bija vienisprātis, ka Baltijas sagatavotībā NATO tālākai paplašināšanai nozīmīga loma būs Baltijas valstu aizsardzības spēju nostiprināšanai saskaņā ar NATO "Rīcības plāniem dalībai", tai skaitā adekvātam finansējumam aizsardzības modernizācijai. ASV īpaši uzsvēra to nozīmi, kāda būtu katras Baltijas valsts aizsardzības finansējuma palielināšanai līdz diviem procentiem no iekšzemes kopprodukta.

ASV diplomāti pateicās par Baltijas valstu politisko atbalstu un praktisko palīdzību Dienvidaustrumeiropas krīzes noregulēšanā. Tas tiks ņemts vērā, izskatot Baltijas valstu kandidatūras tālākai NATO paplašināšanai. Viņi apliecināja, ka Kosovas operācija nav mainījusi ASV un NATO prioritātes alianses paplašināšanas jautājumā. Šis process nepalēnināsies, Baltijas valstu iespējas nesamazinās, un atvērto durvju process nenovirzās no kontinenta ziemeļiem uz dienvidiem. Stabilitāte, integrācija un reģionālā sadarbība Baltijas valstīs ir labs paraugs citām Jaunās Eiropas daļām.

Ekonomiskās sadarbības jomā tika apsveikta Latvijas pievienošanās Pasaules tirdzniecības organizācijai un izteikta kopīga cerība, ka Eiropas Savienība drīzumā uzsāks iestāšanās sarunas ar Latviju un Lietuvu. Partneri vienojās radīt maksimāli izdevīgus noteikumus tirdzniecībai un investīcijām, īpaši Baltijas valstu enerģētikas sektorā. Puses panāca vienošanos aktivizēt privātā un valdības sektora partnerību, iekļaujot biznesa dialogu nākošā gada ekonomiskās sadarbības darba grupās.

Baltijas valstu diplomāti apsveica ASV plašāku iesaisti Baltijas jūras valtu reģionālajā sadarbībā, tai skaitā izmantojot ASV novērotāja statusu Baltijas jūras valstu padomē un ASV "Ziemeļaustrumeiropas iniciatīvas" ietvaros. ASV uzsvēra Baltijas valstu savstarpējās sadarbības nozīmi un izteica pārliecību, ka šāda sadarbība ir labākais veids Baltijas valstu kopīgo ārpolitisko mērķu sasniegšanai.

Diplomāti apsprieda arī sabiedrības integrācijas jautājumus. Tie ir svarīgi Baltijas valstu politiskās stratēģijas elementi. ASV diplomāti apsveica progresu sabiedrības integrācijā, tai skaitā pilsonības likumdošanas uzlabojumus. ASV atbalsta Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas aicinājumu pieņemt Valodas likumu, kurš veicinātu latviešu valodas lietošanu un sabiedrības integrāciju, kā arī vienlaikus atbilstu visām Latvijas starptautiskajām tiesiskajām un politiskajām saistībām.

Nākamā ASV un Baltijas partnerības komisiju tikšanās būs 2000.gadā.

Ārlietu ministrijas preses dienests