Par mikrouzņēmumu atbalsta programmu

3.jūnija vakarā pēc Ministru prezidenta Valda Dombrovska iniciatīvas uz otro darba sanāksmi pulcējās Konsultatīvās padomes (KP) pārstāvji. Padome izskatīja vairākus aktuālus jautājumus saistībā ar ekonomiskās krīzes pārvarēšanu, īpašu uzmanību veltot diskusijai par īstermiņa un ilgtermiņa mērķiem un uzdevumiem. Sanāksmes darba kārtības galvenais jautājums bija mikrouzņēmumu atbalsta programmas pamatprincipu apspriešana, lai sniegtu idejas un priekšlikumus likumdošanas bāzes izstrādāšanai. Mikrouzņēmumu iniciatīvu ir izstrādājis LTRK pārstāvis Jānis Endziņš, kurš to arī prezentēja KP dalībniekiem.

Ņemot vērā, ka ekonomikas recesija un bezdarbs var veicināt sociālo spriedzi, izdarot spiedienu uz sociālo budžetu, bet valstij īstermiņā ir jāsāk pasākumi, kas uzlabo ekonomisko situāciju, tieši mikrouzņēmumu atbalsta programma var kļūt par vienu no efektīvākajiem ekonomiskās aktivitātes veicināšanas pasākumiem Latvijā. Šādu iespēju pozitīvi novērtēja arī aizvadītajā nedēļā sanākusī augsta līmeņa ārvalstu padomnieku grupa, kas tikās ar V.Dombrovski.

 “Esmu jau publiski paudis apņemšanos virzīt šo ideju un novest to līdz reālam rezultātam. Šī sanāksme jāvērtē kā vēl viens solis uz priekšu, jo Konsultatīvās padomes ekspertu viedokļi ir ļoti nozīmīgi turpmākajai idejas virzīšanai. Nākamais posms ir konkrētu uzdevumu definēšana, lai varētu sākties darbs pie likumdošanas bāzes izstrādāšanas,” pēc sanāksmes atzina V.Dombrovskis.

Mikrouzņēmumu atbalsta programmas risinājuma būtība ir vērsta uz to, lai valsts radītu pēc iespējas plašāku nepieciešamo priekšnoteikumu klāstu, kas bez darba palikušajiem cilvēkiem dotu iespēju parūpēties pašiem par sevi, izveidojot savu uzņēmumu.

Kā uzskata Ministru prezidents, šāds risinājums var dot vairākus pozitīvus rezultātus: tas mazinās sociālo spriedzi un spiedienu uz sociālo budžetu, radīs priekšnoteikumus veiksmīgiem biznesa stāstiem, kā arī ļaus izpildīt ES ieteikumus attiecībā uz mikrouzņēmumu atbalstu, kur Latvija abu pārējo Baltijas valstu vidū šobrīd ir viskritiskākajā situācijā.

KP sanāksmē izskanēja ierosinājums valdībai vispirms politiski vienoties, vai šādu uzņēmumu atbalsta pasākumu realizēšanai izmantot ES kritērijus (maksimālais nodarbināto skaits – 9, gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 2 miljonus eiro), vai noteikt savus samazinātus kritērijus. Otrs svarīgākais uzdevums būtu lemt par dibināšanas izmaksu samazināšanu, t.sk. par minimālā pamatkapitāla apjomu. Būtu jāvienkāršo grāmatvedības kārtošana, kā arī jānosaka nodokļu atvieglojumi mikrouzņēmumiem vismaz to darbības sākumā.

KP sanāksmē piedalījās Uldis Pīlēns, Ojārs Kehris, Ingrīda Blūma, Jānis Bergs, Žanete Lūse, Kristīne Bērziņa, Andris Vilks.

Nākamā padomes sēde plānota par nodarbinātības jautājumiem, lai diskutētu par īstermiņa un ilgtermiņa risinājumiem, analizējot Baltijas valstu un Baltijas jūras reģiona ekonomikas attīstības iespējas.

Līga Krapāne, Ministru prezidenta preses sekretāre