Par 15.Baltijas jūras valstu padomes ārlietu ministru sanāksmi

3. un 4.jūnijā ārlietu ministrs Māris Riekstiņš piedalījās 15.Baltijas jūras valstu padomes (BJVP) ārlietu ministru sanāksmē Elsinorā, Dānijā. Ministru diskusijā tika apspriesti gan paveiktie uzdevumi reģionālās sadarbības jomā Dānijas prezidentūras laikā, organizācijas paplašināšanās, apstiprinot jaunas novērotājvalstis, kā arī izvirzītas turpmākās sadarbības prioritātes.

Sanāksmes laikā savā uzrunā M.Riekstiņš uzsvēra, ka BJVP spējas turpināt sāktās reformas un gatavība koncentrēt spēkus svarīgākajām prioritātēm būs nozīmīgs ieguldījums Baltijas jūras reģionam konkurētspējā, saskaroties ar nākotnes izaicinājumiem.

Latvijas ārlietu ministrs īpaši atzīmēja reģionālās sadarbības un dialoga nepieciešamību enerģētikā, kas ir viena no BJVP ilgtermiņa prioritātēm. M.Riekstiņš norādīja, ka Igaunijas, Latvijas un Lietuvas premjerministru nesen parakstītā Baltijas elektroenerģijas tirgus deklarācija, kā arī vienota Baltijas enerģētikas tirgus starpsavienojumu plāna izstrāde ir nozīmīgi instrumenti Baltijas un Ziemeļvalstu enerģētikas tirgus integrācijai.

“BJVP un citām reģionālajām organizācijām būtu jāpievērš pastiprināta uzmanība konkurētspējas paaugstināšanai, biznesa vides attīstībai un ekonomiskajai sadarbībai reģionā, kā arī pārrobežu infrastruktūras uzlabošanai un civilās drošības jautājumiem, tostarp noziedzības novēršanai,” uzsvēra ārlietu ministrs M.Riekstiņš.

Dānijas BJVP prezidentūras ietvaros tika sākta 2008.gada jūnijā BJVP samitā Rīgā pieņemtās deklarācijas par Baltijas jūras valstu padomes reformu īstenošana. Līdz ar to izstrādāti un pieņemti jauni BJVP un tās sekretariāta statūti, kā arī trešo pušu iesaistes principi un vadlīnijas. Trīs pastāvīgās BJVP darba grupas ir likvidētas vai pārveidotas par ekspertu grupām ar skaidri iezīmētiem sasniedzamiem uzdevumiem un laika ietvaru. No 1.jūlija par BJVP novērotājvalstīm kļūs Baltkrievija, Spānija un Rumānija.

BJVP prezidējošās valsts pienākumus no Dānijas 1.jūlijā pārņems Lietuva. Par savas prezidentūras prioritātēm Lietuva izvirzījusi inovācijas, pārrobežu sadarbību, Baltijas jūras reģiona drošību un vides jautājumus, kā arī Kaļiņingradas apgabala un Baltkrievijas aktīvu iesaisti kopīgo reģiona prioritāšu īstenošanā.

BJVP ārlietu ministru sanāksmes Elsinorā, Dānijā, atklāšanas pasākumā 3.jūnijā goda viesa statusā piedalījās arī bijusī Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, kura klātesošos uzrunāja par Baltijas jūras valstu pagātnes izaicinājumiem un nākotnes izredzēm.

3.jūnijā ārlietu ministrs Māris Riekstiņš tikās ar Īslandes ārlietu ministru Osuru Skarphedinsonu, lai pārrunātu iespējamo Īslandes pievienošanos Eiropas Savienībai. Tikšanās notika pēc Īslandes puses iniciatīvas Baltijas jūras valstu padomes ministru sesijas ietvaros Elsinorā, Dānijā.

Sarunas gaitā O.Skarphedinsons informēja par maija beigās Īslandes parlamentā iesniegto valdības priekšlikumu Parlamenta rezolūcijai par Īslandes pievienošanos ES, aicinot likumdevējus atbalstīt sarunu sākšanu par iestāšanos ES. Valdība cer saņemt politisko atbalstu jau tuvāko nedēļu laikā. O.Skarphedinsons uzsvēra, ja priekšlikums tiks apstiprināts, pieteikumu par dalību ES Īslande varētu iesniegt jau jūlijā.

M.Riekstiņš tikšanās laikā atzīmēja, ka Latvija ar interesi seko diskusijām Īslandē, uzsverot atbalstu pievienošanās procesam ES, ņemot vērā, ka Īslandes likumdošana jau šobrīd atbilst lielākajai daļai iestāšanās kritēriju, kā arī Īslande ir Eiropas Ekonomiskās zonas un Šengenas līguma dalībvalsts.

 “Latvija konsekventi ir iestājusies par ES paplašināšanās procesa turpinājumu atbilstoši kritēriju izpildei. Panākumu atslēga veiksmīgam pievienošanās procesam ir prezidentūras un Komisijas atbalsts. Ja Īslandes valdība saņems stingru parlamenta atbalstu un iesniegs dalības Eiropas Savienībā pieteikumu, Latvijas puse ir gatava dalīties sarunu vešanas pieredzē,” uzsvēra M.Riekstiņš.

Īslande bija pirmā valsts, kas oficiāli atzina Latvijas Republikas neatkarību 1991.gada augustā. Diplomātiskās attiecības starp Latviju un Īslandi tika atjaunotas 1991.gada 22.augustā.

Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments