Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim 24.februāra Saeimas sēdi.

Pirms sākam izskatīt darba kārtību, mums jālemj par iespējamām izmaiņām. Aizsardzības un iekšlietu komisija saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 51.pantu lūdz atcelt darba kārtības 12.punkta — likumprojekts "Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā" — izskatīšanu uz vienu mēnesi. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav.

Aizsardzības un iekšlietu komisija lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā likumprojektu "Grozījums Prokuratūras likumā" izskatīšanai pirmajā lasījumā, un iekļaut to pēc 11. darba kārtības jautājuma. Vai ir iebildumi? Ir jābalso par šo priekšlikumu? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai iekļautu šīsdienas sēdes darba kārtībā likumprojekta "Grozījums Prokuratūras likumā" izskatīšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 41, pret — 13, atturas — 19. Likumprojekts iekļauts sēdes darba kārtībā.

Desmit deputāti lūdz izslēgt no sēdes darba kārtības 17. darba kārtības punktu — likumprojektu "Par Latvijas Republikas un Ukrainas līgumu par tirdzniecību ar lauksaimniecības precēm". Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 10 deputātu priekšlikumu — izslēgt no darba kārtības likumprojektu "Par Latvijas Republikas un Ukrainas līgumu par tirdzniecību ar lauksaimniecības precēm". Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — 20, atturas — 5. Priekšlikums atbalstīts. Likumprojekts izslēgts no darba kārtības.

Saeimas Juridiskā komisija lūdz izdarīt izmaiņas šīsdienas sēdes darba kārtībā un iekļaut darba kārtībā lēmuma projektus "Par Alfa Baumaņa apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi" un "Par Ilzes Valbakas apstiprināšanu par Talsu rajona tiesas tiesnesi". Vai ir iebildumi pret šo lēmuma projektu iekļaušanu darba kārtībā? Iebildumu nav. Paldies!

Saeimas Prezidijs ir saņēmis vienpadsmit Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas deputātu jautājumu Ministru prezidentam Andrim Šķēlem — kā tiek pildīts Ministru kabineta 1999.gada 25.jūnija rīkojums nr.302 "Par Rīgas Aviācijas universitātes reorganizāciju", kā šī rīkojuma 5.punkta ietvaros tiek risinātas Aviācijas universitātes bijušo darbinieku problēmas, kuras saistītas ar neizmaksātajām algām un nenomaksāto sociālo nodokli. Jautājumu nododam Ministru prezidentam.

Sākam izskatīt darba kārtību. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības protokolu par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanās par pārceļošanas procesu regulēšanu un pārceļotāju tiesību aizsardzību pagarināšanu" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Ārlietu komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Saeimas Prezidijs ir saņēmis Ārlietu komisijas iesniegumu ar lūgumu, izskatot šī likumprojekta nodošanu komisijām, nodot to tikai Ārlietu komisijai un noteikt to par atbildīgo komisiju. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Antonam Seikstam.

A.Seiksts (LC). Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi deputāti! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai nekad nav bijis iebildumu pret to, ka starptautisko dokumentu sagatavošana ratifikācijai ir šīs komisijas kompetence, taču šis jautājums Saeimā parādījās tikai tādēļ, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija sadarbībā ar Ārlietu ministriju, konkrēti departamenta direktori, ja nemaldos, Kristīni Maļinovskas kundzi un Iekšlietu ministrijas darbinieku Dombrovska kungu, izpētīja problēmu, sagatavoja to un dokuments nonāca Saeimā.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz neizslēgt šo mūsu komisiju no procesa. Mēs apsolāmies nekavēt jautājumu. Taču es domāju, ka ir pienācis laiks uz Prezidija sēdēm varbūt pat aicināt komisiju pārstāvjus, kuri, dienas kārtību sagatavojot kārtējai sēdei, varētu sniegt savus komentārus, ja tādi būs nepieciešami. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Rišardam Labanovskim.

R.Labanovskis (LSDSP). Godājamie kolēģi! Tā nav nekāda protestēšana pret citu komisiju iekļaušanu, bet šeit ir viens formāls jautājums. Mēs pirms pāris dienām saņēmām Ārlietu ministrijas vēstuli un lūgumu pārskatīt, izdarīt grozījumus šajā likumprojektā, un tas ir sakarā ar to, ka parakstīšanas datums šim protokolam pēc Krievijas puses lūguma no 22.februāra tiek pārcelts uz 24.februāri. Un likumprojekta 3.pantā ir paredzēts, ka šo protokolu paraksta iekšlietu ministrs. Iekšlietu ministrs ir komandējumā, viņš nevar to izdarīt. Protokola parakstīšana nolikta šodien, un Ārlietu ministrija lūdz pilnvarot Ārlietu ministrijas atbildīgo sekretāru to parakstīt. Un tas ir tikai šā formālā jautājuma dēļ, lai šodien mēs varam to operatīvi izskatīt un pilnvarot šo personu parakstīt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Jautājumu izlemsim balsojot. Lūdzu uzmanību, kolēģi! Balsosim par Ārlietu komisijas ierosinājumu — noteikt izskatāmajam likumprojektam par atbildīgo un nodot šo likumprojektu Ārlietu komisijai. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 74, pret — nav, atturas — 4. Likumprojekts nodots Ārlietu komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par radiācijas drošību un kodoldrošību" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Sociālo un darba lietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā" nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas deputātu Baldzēna, Leona Bojāra, Barčas, Salkazanova, Lāzo, Kalniņa, Labanovska, Čevera un Lauska iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija. Par vēlas runāt deputāts Egils Baldzēns, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas deputāts.

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie Saeimas deputāti! Latvijas Republikas pilsoņi! Sociāldemokrātu frakcija griežas ar šādu ierosinājumu: ņemot vērā jau zināmo pauzi pēc lielajām politiskajām batālijām un tām atziņām, ko ir izteikuši arī valdības partiju pārstāvji, konstatējot, ka šis Pensiju likums nebūt nav ideāls, ka tajā ir pietiekami daudz trūkumu, atļaujiet man kaut vai citēt Andri Šķēli, kas arī šā gada februārī atzina, ka šajā likumā ir atsevišķas Pensiju likuma normas, kas ir netaisnīgas, vakardien labklājības ministrs Jurdžs kopā ar Pensionāru federācijas vadību vienojās par nepieciešamību pilnveidot Pensiju likumu. Tātad praktiski mēs nonākam tajā situācijā, ka ir nepieciešams arī likumdevējam sākt domāt par šo darbu, kā mēs varētu nonākt pie labāka rezultāta, nekā mēs esam nonākuši savās politiskajās sadursmēs šajā visnotaļ svarīgajā sociālās politikas jautājumā. Es gribētu pateikt, kas mani visvairāk saista. Mani visvairāk pašreiz saista tas, ka šajā Pensiju likumā netiek ievērots princips, ka pensijām jābūt atkarīgām no individuālajām sociālajām iemaksām. Tas ir viens. Ka zināmā mērā ar šiem ierobežojumiem — 60 lati un viss — tiek pārkāpts šis princips.

Otrs, kas šeit ir. Šis likums neatbilst Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām un neapšaubāmi pārkāpj cilvēka tiesības. Un mēs uzskatām, ka, ja reiz kāds likums pārkāpj cilvēktiesības, mums nevajadzētu šo likuma normu, kas ir Likumā par valsts pensijām, attiecināt uz citām iedzīvotāju grupām: kā iekšlietu darbinieki, militārpersonas, prokuratūras darbinieki, jo, ja reiz kaut kur mums ir trāpījusies kļūda, to nevajag padarīt par likumsakarību. Mums nevajadzētu aizmirst to, ka Ministru kabinetā ir pavisam cits uzraksts. Tur ir uzraksts sekojošs: viena taisnība, viens likums visiem. Nevis viena netaisnība, viens likums visiem. Es domāju, kolēģi, ka tas ir pietiekami nopietni, lai to respektētu.

Es gribētu atgādināt to, ka daudzās vispārizglītojošajās skolās, arodskolās, augstākajās mācību iestādēs ļoti daudzi pieredzējuši pedagogi ir bijuši spiesti izvēlēties: vai zaudēt daļu no savas pensijas vai atstāt darbavietu. 23 000 cilvēku, manuprāt, līdz nākamā mācību gada sākumam vēl gaidīs, vismaz lielākā daļa no tiem, vai mēs, Saeimas deputāti, šeit tomēr šīs kļūdas nelabosim. Pēc mūsu aprēķiniem, kaut kur 12 000 — 13 000 darbinieku, kas ir bijuši pensijas vecumā, ir atteikušies no sava darba. Tas radīs zināmu iztrūkumu arī mūsu radošo cilvēku potenciālā. Tas skars ne tikai izglītības sfēru, tas skars arī zinātni, kultūras darbiniekus, mediķus, tiesu piesēdētājus, daudzus cilvēkus, kuriem ir radošas profesijas un kuri saņem savus ienākumus no honorāriem.

Kolēģi, es domāju, ka mēs nevaram pašreiz tik izšķērdīgi rīkoties ar tiem cilvēkiem, kuriem ir pieredze, zināšanas un pedagoģiskā prasme un kuri rada kultūras vērtības. Piemēram, Jūras akadēmijā praktiski 60% pasniedzēju bija vēlme atstāt šo darbu. Tikai tad, kad augstskola atrisināja šo problēmu, risinot to uz sava rēķina, tad šie cilvēki palika, palika savās darba vietās. Bet cik ilgi to varēs darīt? Un tāpat valstij nevajadzētu uzkraut savas problēmas uz pašvaldībām, kas arī ir atsevišķos gadījumos visnotaļ nopietni centušās un strādājušas pie tā, lai tomēr skolotājiem būtu kompensācijas par to, ko valsts vara ir paveikusi.

Es gribētu varbūt šeit vienīgi atgādināt 25.novembrī Latvijas pensionāru federācijas pieņemto lēmumu, kur arī ir zināmās tēzes, kas ir ārkārtīgi svarīgas, lai mēs varētu ņemt vērā tās un šodien tomēr izskatīt jautājumu par nodošanu komisijām. Tātad Pensionāru federācija pēc pensiju referenduma atzina, ka šis likums ir sociāli netaisns un nepieņemams, ka nekavējoties jāizveido darba grupa, kas pārstrādātu ekonomiski pamatotu veidotu sociāli taisnīgu šo likumu. Vēl šeit varam mēs norādīt uz to, ka viņi arī uzskata, ka ir jāapliek ar sociālo nodokli visi darba samaksas ienākumi bez ierobežojuma. Ka, ja dod atlaides sociālā nodokļa maksājumiem, tad valstij no neparedzēto gadījumu fonda ir jākompensē, un ka pensiju indeksācijai ir jābūt divas reizes gadā, un arī to, ka praktiski pensiju indeksāciju nebūtu nepieciešams diferencēt vairākās pakāpēs. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Andrejs Požarnovs runās pret.

A.Požarnovs (TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij, cienītie kolēģi! Jau tajā brīdī, kad tika iesniegti grozījumi Pensiju likumā, tad valdība deklarēja, ka visi šie ir pagaidu pasākumi, kas ir nepieciešami, lai novērstu pieaugošo deficītu sociālās apdrošināšanas budžetā, un kaut kādā iespējamā nākotnes laikā šie grozījumi tiks atcelti vai izmainīti citādāk. Tātad valdība šobrīd jau ir apņēmusies līdz nākamā gada martam izdarīt vairākus grozījumus Pensijas likumā, un, ja mēs paskatāmies šeit tīri no morāles viedokļa, tātad ir bijis referendums, ir pieņemti šāda veida Pensiju likuma grozījumi, un šobrīd daudzi cilvēki izšķirās, vai palikt darbā vai aiziet pensijā. Ir jādod vismaz kaut kāda veida stabilitāte, lai šie pasākumi ir bijuši vai pozitīvi vai negatīvi, bet jebkurā gadījumā cilvēki rēķinās ar kaut kāda veida stabilitāti, un vismaz viens gads ir jāiedod miers. Viena gada laikā ir jāizdara aprēķins, cik lielā mērā ir izlabots deficīts sociālās apdrošināšanas budžetā, un cilvēkiem ir jārēķinās ar noteiktiem nosacījumiem. Pretējā gadījuma izveidosies situācija, ka cilvēki, kuri būs izšķīrušies un aizgājuši pensijā, aizgājuši prom no darba, viņi pēc tam izrādīsies apkrāptā situācijā, jo Saeima atkal groza un atceļ likumu.

Šāda te aktivitāte no sociāldemokrātu puses ir sasteigta, nav apspriesta, un faktiski, ja reiz var pārmest valdībai par to, ka savā laikā Pensiju likuma grozījums bija sasteigts un nebija pietiekami labi apspriests, tad šī ir tieši tāda pati kļūda, kas vērsta pretējā virzienā.

Ja mēs paskatāmies mūsu šīsdienas plenārsēdes dienas kārtību, tad tajā ir paredzēti grozījumi gan Prokuroru izdienas pensiju likumā, gan Iekšlietu un Aizsardzības ministrijās strādājošo izdienas pensiju likumos. Tas nozīmē, ka vienos likumos mēs izdarīsim grozījumus vienā virzienā, un otrā likumā mēs izdarīsim grozījumus otrā virzienā.

Tagad gribu vēl pieminēt Pasaules bankas viedokli un valdības viedokli, jo diezgan bieži tiek spekulēts šajā jautājumā, un ne īpaši korekti un precīzi tiek komentēti šie viedokļi. Tātad Pasaules bankas viedoklis ir sekojošs, ka pirmām kārtām ir jāatceļ tie ierobežojumi strādājošajiem pensionāriem, jāmaksā pensijas vienlaicīgi ar darba algām, bet vienlaicīgi ir jāatceļ iespējas priekšlaicīgi pensionēties, ir jāpaaugstina pensijas vecums un politiski represētajiem pensijas ir jāmaksā no valsts budžeta. Šie visi pasākumi ir jādara vienlaicīgi.

Mani ļoti neapmierināja raidījums "Panorāma", kurā šie te priekšlikumi tika pasniegti tādā veidā, ka, lūk, Pasaules banka vēlas atcelt ierobežojumus strādājošajiem pensionāriem, bet, lūk, Labklājības ministrija ir tā, kas tādā gadījumā pieprasīs lemt par priekšlaicīgo pensionēšanos. Šāda veida interpretācija ir sabiedrības maldināšana, un sabiedrībā pastāv, nu, zināmā veidā neskaidrības, kāda tad ir valdības politika. Vai atkal nesāks raustīt Pensijas likumu turpu šurpu.

Un tāpēc man ir jāuzdod Saeimai tāds jautājums. Vai mēs būsim gatavi, grozot šo Pensiju likumu, pieņemt normu, ka politiski represētajiem maksā šo te pielikumu no valsts budžeta? Mēs iestāsimies par šādu normu. Bet visas šīs normas ir jāapspriež valdībā un tad vienlaicīgi jāiesniedz Saeimā.

Un attiecībā uz mūsu sadarbības jautājumiem es gribu teikt, ka koalīcijas līgums nosaka, ka atbalstīt likumus, kuri skar papildus izdevumus vai budžeta grozījumus, var tikai tad, ja tie nāk no valdības vai ir Finansu ministrijas atzinums. Šobrīd šim priekšlikumam nav nekāda atzinuma, nav izrēķināts, ko tas dos, kā tas ietekmēs sociālās apdrošināšanas budžetu un kā tas vispār ietekmēs turpmāko reformu. Vai varēs palaist otrā līmeņa fondētās pensijas, kuru likumu mēs arī nupat Saeimā esam nobalsojuši. Un tādēļ uzskatu, ka šobrīd šis sociāldemokrātu priekšlikums ir jānoraida, un sagaidīsim gadu miju, kad valdība nāks ar savu priekšlikumu, kad tiks detalizēti izrēķināts, un būs kompleksa pieeja Pensiju likumam. Paldies!

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis par, viens — pret. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"" nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 37, pret — 8, atturas — 41. Likumprojekts komisijām netiek nodots.

Nākamā izskatāmā lieta — lēmuma projekts "Par parlamentārās izmeklēšanas komisijas, lai noskaidrotu faktus par publisku un privātu institūciju amatpersonu saistību ar noziegumu izdarīšanu (pedofiliju), turpmāko darbību" . Komisijas, tātad iesniedzēju vārdā vārds deputātam Jānim Ādamsonam.

J.Ādamsons (LSDSP). Augsti godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Vakar izmeklēšanas komisija vēlreiz apsprieda radušos situāciju un lēma jautājumu par šo te sagatavoto lēmuma projektu. Komisija pieņēma lēmumu — aicināt parlamentāriešus atbalstīt piedāvāto lēmuma projektu par to, ka izmeklēšanas komisijai apkopojošs ziņojums parlamentā būtu jāiesniedz līdz 13. aprīlim. Es aicinu respektēt komisijas viedokli un aicinu balsot. Paldies!

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Jānis Čevers.

J.Čevers (LSDSP). Augsti godātais priekšsēža kungs! Godātie Saeimas un valdības locekļi! Dāmas un kungi! Es katrā gadījumā neesmu tribūns, kas šeit stāv uz tribīnes katru dienu, bet, par cik pagājušā plenārsēdē izskanēja aicinājums uzstāties visiem parlamentārās komisijas locekļiem, tad arī es uzskatu par nepieciešamu darīt zināmu savu viedokli.

Es gan to nespēšu izdarīt tik atraktīvi, emocionāli, kā to dara Saeimas vecbiedri, es joprojām drošāk jūtos ar ugunsdzēsēju stobru uz augstceltnes jumta nekā uz šīs tribīnes, bet, iekams es uzliku savas domas uz papīra un iekams daru zināmu savu domrakstu, es gribu izdarīt nelielu paziņojumu. Pirmais. Arī es minēšu trīs uzvārdus. Otrais. Mana uzstāšanās nav saskaņota ne ar vienu, ne ar komisiju, ne ar frakciju. Treškārt. Mani nav neviens ne šantažējis, ne pircis, ne draudējis, ne spiedis neko, tas būs manas dvēseles kliedziens, tā būs mana grēksūdze, ja gribat zināt.

Piecdesmito gadu beigās es kalpoju par altara zēnu kādā katoļu draudzē Latgales mazpilsētā un loloju sapni kļūt par priesteri. Taču aizvadītais laiks, vide un apstākļi manus ideoloģiskos pasaules uzskatus ir krietni pluinījuši un padarījuši mani par skeptiķi. Šos biogrāfijas faktus pieminēju tāpēc, ka man būtībā ir pietiekami daudz iemeslu ienīst aizgājušo iekārtu, neskatoties uz to, ka vēlāk veltīšu pietiekami skarbus vārdus mūsu tagadnei.

Es ienācu šajā augstajā Saeimas namā kā tādā sakrālā celtnē, kā bērnībā, naivi ticēdams, ka liktenis mani novedis vietā, kur top Latvijas valsts nākotne, un lepodamies, ka nu arī esmu šiem procesiem piederīgs. Taču pēc gada atrašanās zem šī jumta man nākas dzirdēt tādas lietas, saņemt tādu informāciju, ka mute paliek vaļā aiz brīnumiem, ka tādas lietas pasaulē vispār var notikt. Es aizgāju pie bikts, bet arī tā mani neatpestīja no neķītrību nastas, kuras man ir kļuvušas zināmas. Es jutos pazemots, ka man šis kauna pilnais noslēpums ir jānes visur līdzi, ka līdztekus man nepazīstamiem cilvēkiem šajos notikumos figurē arī valstsvīri un citas augstas amatpersonas, bet mēs uzvedamies kā strausi, bāzdami galvu smiltīs un klusējot.

Jā, arī es esmu dzirdējis pieminam jau nosauktos un daudzus citus uzvārdus un šodien nožēloju, ka esmu bijis gļēvs. Mani tirdīja žurnālisti, prasīja kolēģi, paziņas, dažkārt uzdeva jautājumus par pavisam konkrētiem cilvēkiem. Pats paradoksālākais, ka tie ir tie paši, kas figurē mūsu komisijas materiālos. Un katru reizi man ar savu iedzimto kautrību nācās nolaist skatienu uz saviem apavu purngaliem, jo melot, acīs skatīdamies, es vēl neesmu iemācījies. Es uzteicu sava frakcijas biedra Ādamsona uzdrīkstēšanos un drosmi, un vismaz viņš nedaudz man to slogu ir atvieglojis, vismaz savas pilsētas sirmajam profesoram uz ielas es varēšu, droši acīs skatoties, pateikt — jā, jā. Arī viņš.

Ši drausmīgā ažiotāža un varenais pretspiediens komisijas darbam, manuprāt, tikai apstiprina, ka tā ir uz pareizā ceļa. Tie krāšņie epiteti un fantastiski murgainie pretargumenti lai paliek to sacerētāju ziņā, viņu autortiesības es negribētu apstrīdēt, viņu vietā es gribu tikai atvainoties. Atvainoties tiem komisijas locekļiem, kuriem katras komisijas sēdē uz lūpām ir jautājums par bērnu stāvokli mūsu valstī. Nu ir bērnu tiesību problēmas mūsu komisijas centrālais jautājums, un, Dievs, piedod tiem, kas apgalvo pretējo, jo viņi nezina, ko dara. Piedodiet, Bērziņa kungs, jo jūs esat galvenais mūsu speciālists, piedodiet, Prēdeles kundze, ka jums kaut kas tāds ir jāuzklausa, jūs esat gaišs un garīgi bagāts cilvēks, Aida, un jums samelot būtu ļoti grūti. Tāpēc man ir pilnīgi skaidrs, kāpēc jaunais cilvēks savu sirdi gribēja atvieglot tieši jums. Man gribas ticēt katram viņa vārdam. Lai paliek spēkā grēksūdzes noslēpums un 31.Satversmes pants, es darīšu zināmu tikai mazu detaļu.

Honorārs, ko šis nepilngadīgais jauneklis saņēma par to pakalpojumu, ir pietiekami liels, lai nebūtu pa kabatai ierindas homoseksuālistam. Piedodiet, Helēna, ka jūsu maigai un jūtīgai dvēselei nācies sastapties ar zaņķi un vēl saņemt pārmetumus un draudus par to, piedosim visi un mēģināsim izturēt, mums vēl ir daudz darāmā. Bet šobrīd es, saņemdams dūšu, nosaukšu vēl trīs uzvārdus. Jānis Lagzdiņš — Rīgas domes Satiksmes departamenta kontroles dienesta priekšnieks, Henriks Danosevičs — Latvijas tirgotāju asociācijas priekšsēdētājs, Juris Vecvagars — SWH medicīnas centra galvenais ārsts. Nu ar šo intriga varētu beigties, jo šiem cilvēkiem ar pedofilu skandālu nav nekāda sakara. Vienkārši 7.Saeimas vēlēšanu dokumentos viņu kā deputātu kandidātu uzvārdiem pretim ir ieraksts — SAB totalitāro režīmu seku dokumentācijas centrā ir ziņas, ka viņš varētu būt sadarbojies ar VDK kā šī dienesta aģents. Nezin kāpēc pēc šo ierakstu publiskošanas neviens cits citu par nelieti nesauca, dūres nevicināja, kārties un badoties netaisījās. Kāpēc tāda nekonsekvence? Kur tad te ir nevainības prezumpcija? Vai tas nav apvainojums vēl smagākā noziegumā? Franči daļu savu kolaboracionistu pēc Otrā pasaules kara giljotinēja, norvēģi — pakāra. Latvijas jaunais Krimināllikums par bērnu seksuālo izmantošanu paredz brīvības atņemšanu uz laiku, mazāku par 10 gadiem, bet homoseksuālismu par noziedzīgu nodarījumu vispār neatzīst.

Mēs iepriekšējā plenārsēdē atbalstījām čekas maisu atvēršanu un to satura publicēšanu. Ar to mēs nodevām minēto cilvēku nodarījumu izvērtēšanu visai tautai. Kāpēc citā gadījumā mēs savus iedzīvotājus uzskatām par nekompetentiem? Darīsim tāpat un publicēsim komisijas savāktos materiālus, vēl jo vairāk tāpēc, ka sabiedrībai ir vairāk informācijas nekā visām Saeimas komisijām kopā ņemot. Uzticēsimies saviem pilsoņiem arī morāles un goda jautājumos. Man vēlreiz jāvēršas pie Radītāja ar lūgumu mani izprast, jo manis tūdaļ teiktais nesaskanēs ar noteiktajām dogmām. Lieta tāda, ka visus likumus, visus baušļus un goda kodeksus es varu formulēt vienā postulātā un izteikt vienā teikumā. Nedarīt citam to, kas netīk tev pašam, un vienmēr uzprasīt, vai tas, ko tu grasies darīt, tīk arī tam, kura labā grasies to darīt. Juridiskā terminoloģijā tas varētu skanēt tā: ja divi pieauguši cilvēki un pieskaitāmi cilvēki dara to, kas pieņemams viņiem abiem, un ar šo darbību viņi nenodara pāri trešajam, tad tā ir tikai to divu darīšana. Sāls jau ir tajā, ka tie divi var darīt, ko grib, iekams tas neskar trešo, vēl jo vairāk visu sabiedrību. Ja mūsu sabiedrība pieņem homoseksuālistus, lūdzu, lai notiek, atļausim viendzimuma laulības, izdarīsim izmaiņas ceremoniju protokolos, pieļaujot šo dzīvesbiedru piedalīšanos diplomātiskās pieņemšanās un tā tālāk, un tā tālāk. Bet tikai tik tālu, iekams tas neskar vardarbību un sevi apzināt nespējīgas personas, kādi, bez šaubām, ir zināmu vecumu nesasnieguši cilvēki.

Taču atgriezīsimies pie čekas maisiem un pedofilijas komisijas materiāliem. Ne vienu, ne otru saturs nekvalificē personu nodarījumu, nedz izvirza kādam apsūdzību, nedz, vēl vairāk, kādu tiesā. Šķiet, ka neko tādu nav izdarījušas arī šim nolūkam radītas un pilnvarotas iestādes, bet, ja mēģinājums ir bijis, tad cietis neveiksmi. Mums joprojām ir tikai viens čekas aģents, kuram netrūka drosmes pašam atzīties. Nav šaubu, ka mums būs tikai daži pedofili un bērnu pornoindustrijas veidotāji, kuri vieni paši būs paveduši tūkstošiem nepilngadīgo un izpletuši savu darbību gandrīz vai par visu pasauli. Viņiem nebūs ne pašmāju pasūtītāju, ne piesedzēju, ne izmantotāju, jo tādi gluži vienkārši netiek meklēti. Vēl trakāk. Prokuratūra līdz šim bija sarūgtināta, ka viņiem tādu jautājumu vispār uzdod un problēmu izvirza.

Vai mūsu valstī vispār ir kāda visās detaļās atklāta noziedzīga avantūra un notiesāts tās īstenais organizētājs un iedvesmotājs? Tālāk par pārmijnieku, šķiet, neviena lieta nav pavirzījusies. Aizdomās turētā Tūna māte komisijā, nenoliegdama sava dēla seksuālo orientāciju, mums vaicāja: — vai tiešām jārīkojas kā vispār zināmā teicienā — ja mīlēt, tad karalieni, ja zagt, tad miljonus. Viņas dēlam vienam būšot jāatbild par daudzu izdarībām. Es ceru, cienītā kundze, ja jūs mani dzirdat, ka pirmstiesas izmeklēšanas iestādes un tiesa pietiekami objektīvi izvērtēs jūsu dēla nodarījumus, bet, kas attiecas uz jautājuma retorisko pusi, jums diemžēl ir taisnība. Es negrasos kaut ko procesuāli nostiprināt, nedz kvalificēt kāda nodarījumus vai apsūdzēt. Tas nav ne mans, ne komisijas uzdevums, izlasiet taču uzmanīgi tās nosaukumu un iegaumējiet tos divus vārdus — lai noskaidrotu saistību. Man nevajag vairāk neko likt galdā, komisijas uzdevuma griezumā mans personiskais, mans cilvēciskais verdikts ir gatavs. Vainīgs. Man pietiek ar gluži tādu pašu argumentāciju kā Totalitāro seku dokumentācijas centra secinājumā tūkstošiem un tūkstošiem cilvēku lietā — varētu būt. Šajā sakarībā man uzreiz rodas retorisks jautājums — kurp mēs ejam? Kur mūs ir novedusi liberālā politika, kas pie mums ir pāraugusi nekontrolētā visatļautībā un totālā patvaļā. Kam šobrīd Latvijā pieder reālā vara? Mēs parlamentā izdodam likumus, kurus reti kāds pilda, izpildvara gudro, kā labāk dažādu grupējumu interesēs sadalīt ietekmes zonas visas tautas radītā kopprodukta privatizācijas procesā. Tiesu vara piemēro nesaprotami zemas sankcijas noziedzniekiem un ar apšaubāmu motivāciju groza drošības līdzekļus aizturētiem recidīvistiem.

Ceturtā vara, manuprāt, pašreiz ir visneatkarīgākā, taču rīkojas dažādi. Galvenokārt tā, lai rakstītais vai teiktais vārds skanētu pietiekami sensacionāli un tam būtu noiets. Taču pamatā pēc principa: kas maksā, tas pasūta mūziku. Un ar to arī es nonācu pie atziņas, kura vara tad ir noteicošā valstī. Tā ir neviena cita kā piektā un visu aptverošā vara — naudas vara. Ir nožēlojami konstatēt, ka par naudu danco ne tikai velns, bet arī Dieva augstākais radījums — cilvēks. Mantas un varas turētājiem parasti ar to vien nepietiek, un viņi meklē arvien jaunas sevis apliecināšanas šīs izpausmes. Vēsture zina pietiekami daudz piemēru, ka mantīgo un ar varu apveltīto kārta ir izputinājusi veselas valstis.

Lai atceramies kaut vai to, kur noveda vareno Romas impēriju tās izvirtusī aristokrātija. Šodien jau ir sācies trešais gadu tūkstotis pēc Kristus, un pašreiz procesi, kuri risinājās gadsimtiem ilgi, notiek vienas paaudzes laikā. Vai tiešām tik strauji mēs tuvojamies savai bojāejai? Ko mums darīt, noliktiem šo neķītrību priekšā? Iesaku rīkoties, kā savulaik bērnībā darīju es. Aiziesim uz baznīcu! Visi kopā uz vienu ekumēnisko dievkalpojumu, par cik mēs esam dažādu konfesiju pārstāvji, un sāksim attīrīties. Tikai vispirms pārstāsim vīstīt dūres, meklēt sulīgus lamu vārdus un sapņot par laikiem, kad varēja otram iemest sejā cimdu. Nav vairs ne akmens laikmeta, ne viduslaiku, un arī toreiz divu cilvēku savstarpējās izrēķināšanās globālas problēmas nerisināja. Un nesūtīsim cits citu uz vietu, kur agri vai vēlu nonāksim mēs visi. Neatkarīgi no maka biezuma un rievu skaita smadzenēs, visiem mums zemāk par nabu ir mēsli. To daudzums ir atkarīgs tikai no vēdera izmēriem. Neatkarīgi no mūsu gribas, mūsu grēcīgās miesas kādreiz mēslos šo zemi, vai mēs kādu mēslainē gribam redzēt agrāk par sevi vai ne.

Tiem, kuri protestam izvēlējušies radikālākus pasākumus, es gribu teikt diezgan skarbi. Izbeidziet ākstīties! Uzlieciet roku uz sirds un kā Svētās Mises laikā noskaitiet: "Es atzīstos varenajam Dievam un jums, brāļi un māsas, ka esmu daudz grēkojis ar domām, vārdiem, darbiem un nolaidību, mana vaina, mana vaina, mana vislielākā vaina!"

Iedziļinieties labi teiktajā. Tie ir pravietiski vārdi un to sakarā jums taps skaidrs, ka jūsu galvu neapvij nimbs, ka jūs esat bezgalīgi tālu no šķīstuma, un uz jūsu sirdsapziņas gulstas ne mazums grēku. Atzīstiet to vismaz priekš sevis!

Kā par savstarpējas izpratnes izlīguma zīmi dievkalpojuma beigās ticīgie dod viens otram sveicienu. Kāds no Saeimas locekļiem no šīs vietas paziņoja, ka dažiem kolēģiem roku vairs nesniegšot. Es kā kristietis tik zemu krist nevaru. Es vienmēr paspiedīšu man sveicienam pasniegtu roku, neatkarīgi no tā, no kuras vietas tā ir izvilkta. Ir taču tik vienkārši to pēc tam nomazgāt. Nu tad nomazgāsim savus netīrumus un šķīstīsimies! Es aicinu pagarināt komisijas darbu, lai sakārtotu tās materiālus un sagatavotu tos publiskošanai. Paldies!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Cienījamie Latvijas iedzīvotāji! Kāpēc deputātiem jānodarbojas ar kriminālo lietu risināšanu? Diemžēl Latvijas Republikas ierēdņi un tie lielmaņi var atļauties visatļautību. Tik tiešām desmit gadu laikā ir plaukusi un plaukst visatļautība. Un tāpēc šajā laikā zeļ ēnu ekonomika, noziedzība, kontrabanda, narkomānija, pedofilija, melošana visdažādākajos līmeņos un bērnu neķītra izmantošana. Latvijā neviens ierēdnis vai valdības loceklis neko neredz, nezina un nesaprot. Pēdējās televīzijas pārraidēs un avīzēs, jūs paskatieties, neko neredz. Neko nezina. Pat to, kas notiek viņu kabinetos. Melošana nonākusi jau tādā līmenī, ka redzamus faktus mēģina apgāzt. Tas ir briesmīgi! Tā veidojas Latvijas Republikas tēls pasaulē. Tagad pie visa vainojam visus, tajā skaitā arī ārzemes. Bet vai tad viņas ir veidojušas visus šos faktus Latvijā? Pedofilija. Vai tad tiesībsargājošās iestādes nezināja, kā sākās šīs problēmas risināšana un attīstība. Tā nonāca līdz starptautiskas klases meistaru pedofilu izveidošanai. Nevarēja taču viena mēneša vai viena gada laikā tas tapt. Tātad vajadzēja organizēties, specializēties, pilnveidoties, un tas notika vairāku gadu laikā. Nevar būt, ka situācijā trīs, četri supergiganti seksuāli varēja izmantot 3000 vai vairāk cilvēku, kas ir mūsu Latvijas Republikas pilsoņi. Iznāk, ka viņi vairāk neko nedarīja, tikai nodarbojās ar šīm lietām. Bet šim nolūkam vajadzēja organizāciju, telpas un galvenais — naudu. Pats nozīmīgākais ir nauda. Tās droši vien vajadzēja daudz. No kurienes tad tā nāca? Šī sadomiskā neķītrība, kas tik tiešām mūs pārsteidz, bet pārsteidz ne jau visus, jo daļēji jau mēs to zinājām, bet kautrējāmies, neredzējām un nezinājām, vai izdarījām skatu, ka mēs to nezinām.

Cienījamie kungi! Vīrieši! Nevajag būt ģļēviem un nevajag būt arī glupiem, un nevajadzētu kautrēties un attaisnoties. Vīrietim ir jābūt vīrietim, bet kādam idiotiskam ēzelim. Šī pasaules norādītā un nolādētā parādība — pedofilija — ir jāizskauž! Lai atmazgātu Latvijas tēlu pasaulē. Mēs nevaram to ciest! Tā ir flegmona, kura ir jāoperē, un jo ātrāk, jo ātrāk tā sadzīs. Pedofilijas izmēri taču ir briesmīgi. Tagad jau vajadzēs 15 prokurorus, lai risinātu šo lietu. Jūs varat iedomāties tos izmērus.

Mūs gribēja pārliecināt, ka nekas nav, nekas nav noticis. Tas viss ir kaut kas izdomāts. Nē! Tas viss ir, un tas viss ir jālikvidē. Komisijai ir jāstrādā, jo tikai tā spēs novest šo nejēdzīgo lietu līdz galīgam risinājumam, tāpēc ir jāpagarina laiks līdz aprīļa mēnesim. Paldies!

Sēdes vadītājs. Imants Burvis.

I.Burvis (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Pirmkārt, liels palies jums par to klusumu, kas bija Čevera kunga runas laikā, jo mūsu zālē klusums ir ļoti reti. Pirmo reizi klusums bija, kad runāja ministrs Birkavs. Otrreiz, kad Jānis Čevers. Tas ir patīkami, kad savējie runā.

Kāpēc man gribētos, lai jūs atbalstāt 13. aprīli? Principā vairāk jau nav no kā baidīties. Jaunus faktus ja arī atklās, jauni uzvārdi ja būs, un tā tas aizies tālāk tiesiskai izmeklēšanai. Būs vai nebūs — tas ir cits jautājums. It kā nevajadzētu pašlaik liegt iespēju komisijai strādāt. Galu galā, ja Latvija ir izturējusi desmit izlaupīšanas gadus, tad izturēs vēl vienu mēnesi šīs komisijas darbu. Jums principā vairāk nav par ko baidīties. Tā vietā, lai Tautas partijas spices vīri pedofilijas apkarotājus lamātu par čekistiem, aizmirstot paskatīties uz savu vectēvu fotokartiņām, laikam vajadzētu atcerēties, ka jūsu frakcijā ir Antikorupcijas likuma tēvs — Jānis Lagzdiņš, būtu vērts no jūsu partijas saņemt priekšlikumu kā labojumu Antikorpucijas likumam, kurš liktu par pienākumu savādāk seksuāli domājošiem deklarācijās ne tikai savus ieņēmumus un izdevumus fiksēt, bet arī savas novirzes. Jo ar šīm novirzēm, starp citu, valsts amatvīrus un deputātus var taču šantažēt. Pat vieglāk nekā ar kukuļiem. Par to ir vērts domāt. Tā ir ļoti nopietna lieta.

Cienījamais Birkava kungs, cienījamais Šķēles kungs apvainojās, kad viņi tika nosaukti. Pie tam tika nosaukti pietiekami korektā formā nekorektā lietā. Man, godīgi sakot, būtu patīkamāk, ja nebūtu ko nosaukt.

Tieslietu ministrs tā vietā, lai ievestu tiesisku kārtību, piesaka bada streiku. Pilsoņa cienīga rīcība, amatpersonas atzīšanās nespēcībā vadīt resoru, kas viņai ir uzdots. Stāsta, ka pēc desmitās badošanās dienas atraisoties seksuālās spējas spēcīgāk. Tad uz priekšu! Uz Čaka ielu!

Paskatieties, kāds šodien ir Šķēles faktors Latvijā. Čaka iela nav vienīgā. To meiteņu un zēnu, kas piepelnās, kļūst arvien vairāk un arvien jaunāki. Un, ja Ģenerālprokuratūra to neredz, tad varbūt viņi ir ieinteresēti. Protams, Jāni Ādamsonu labāk vajāt krimināltiesā. Viss ir korekti. Viņš ir nosaucis uzvārdus. Okey ! Un tie zēni kā eksporta prece pēc tam lai iet strādāt uz Čaka ielas. Vai tas ir jūsu mērķis, cienījamā Tautas partija!

Mums ir pamatīgi paveicies, ka mums nav prezidenta, ka mums ir prezidente. Pie tam ne tikai ar labām smadzenēm, bet arī ar spēcīgu mugurkaulu. Vismaz viena valsts institūcija, kur var godīgi pacelt sarkanbaltsarkano karogu. Jo izskatās, ka citās valsts varas institūcijās ir nepieciešams zils karogs. Tāpat kā Jūrmalas, Ventspils, Liepājas pludmalēs. Tikai gaišzilāks. Vai uz to mēs ejam?

Un tāpēc man patiešām lūgums: Tautas partija, atbalstiet! "Latvijas ceļš", atbalstiet 13.aprīli, kad komisija sagaidīs to ģenerālprokuroru, kuram uzticēsies. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Burvja kungs, izsaku jums piezīmi par ar Saeimas deputātu cieņu nesavienojamu vārdu lietošanu no Saeimas tribīnes.

Vārds Valdim Birkavam — tieslietu ministram.

V.Birkavs (tieslietu ministrs). Godātie deputāti! Vispirms es gribētu pateikties. Pateikties visiem, kas atbalstīja mani mūža melnākajās dienās un, kā man teica viens garāmgājējs — amorālas, ciniskas, negodīgas politikas triumfa dienās. Es gribu pateikties tiem, kas rakstīja vēstules, gan tiem, kas gaidīja pie slimnīcas, gan tiem, kas ar uzmundrinošiem vārdiem nāca klāt uz ielas. Viņu vārdus es labprāt gribētu nosaukt, taču laiks neatļauj. Kā jau tas parasti ir. Labajam nekad nepietiek laika, jo apkārt vēl tik daudz ļaunā, netīrā, pat riebīgā. Ar to jācīnās. Jācīnās tiesiskiem, tīriem un godīgiem paņēmieniem. Bet, ja cīņā ar ļaunumu tiek ignorēts likums, tiesības, morāle, tad ļaunums vairojas. Vairojas anonīmu vēstuļu skaits. Vairojas ar neuzticību prokuratūrai motivēta atteikšanās no liecībām lietās, kuras ir ļoti tālu no pedofilijas skandāla. Vairojas patvaļa, apmelojumi un tiesiskais nihilisms. Neatkarīgi no tā, vai daži politiķi, varas un naudas apmāti, to vairo apzināti, vai cēlu mērķu vārdā, ļaunuma vairošanās ir jāaptur. Un izdarīt to var tikai tiesiskiem līdzekļiem.

Nepietiks, Čevera kungs, ar to, ka jums nevajag procesuālu nostiprinājumu, jums pietiek sirdsapziņas balss. Tad, kad jūs nokļūsiet apmelojamo vidū, tad jums ar to vairs nepietiks. Taču vispirms ir jāaptur vai vismaz jāmēģina apturēt naudas ietekme uz politiku. Un te es iepriekšējiem runātājiem varu piekrist. Vispirms jāizbeidz uzlūkot varu kā naudas pelnīšanas avotu. Politika ir netīra tikai tad, ja politiķi ir netīri. Godīga politika ir morāla un tiesiska, un politisko mērķu dēļ nedrīkst atteikties nedz no viena, nedz otra, nedrīkst aizsegties nedz ar vienu, nedz otru. Nedrīkst aizvietot morāli ar likumu un likumu ar morāli. Morāle un tiesiskums ir parlamenta augstākās vērtības. Arī sabiedrības. Un katrs, kas tās ignorē, ignorē tās savas samaitātības apmēros, aizsedzas ar tām savu sīko vai ambiciozo mērķu labā. Atbildēsim paši sev, vai tad, kad mēs speram to vai citu soli šeit, parlamentā, cik tajā ir savtības un personīgo interešu, cik tajā ir partijas interešu un cik tajā ir valsts interešu. Tikai šī proporcija nosaka mūsu valstiskuma mēru. Katra krīze var kļūt par soli pareizajā virzienā.

Arī Latvijas melnākā diena var kļūt par slieksni durvīm uz gaismu. Bet vai tā būs? Vai tā jau ir? Pirmie soļi ir sperti. Materiāli senatoram Čiževskim beidzot nodoti. Materiāli Satversmes aizsardzības birojam tiks nodoti. Seši prokurori sākuši meklēt, no kurienes apmelojumiem aug kājas. Mans bada streiks ir ekstrēms solis, un tā mērķis ir panākt, tā ir nevis neuzticība tiesiskajai varai, tā, gluži otrādi, ir neuzticība netiesiskumam. Mans mērķis ir panākt, lai visi ritentiņi sāktu darboties. Lai dokumenti un savāktie materiāli būtu uz galda pieejami profesionāļiem, nevis politiskas izmeklēšanas diletantiem. Lai izmeklēšana tiktu veikta uz likuma pamata, procesa pamata, nevis darbotos troikas ar inkvizīcijas metodēm kā raganu dedzināšanas laikā. Man nav svarīgi, vai tas panākts partijas vienošanās rezultātā, vai pieaugušas lietu pareizas izpratnes rezultātā, vai to ir ietekmējis mans bada streiks vai nav ietekmējis. Svarīgi ir tas, ka tālākās darbības balstās uz likumu, nevis uz patvaļas un politiskas avantūras pamatiem. Man ir ticība likumam un likuma sargiem, neraugoties uz to, ka ļoti daudz kas tiesu varas darbā vēl pilnveidojams.

Šī iemesla dēļ, kā arī daudzo sabiedrības pārstāvju lūguma dēļ es paziņoju par bada streika pārtraukšanu un dodos uz prokuratūru, lai sniegtu liecības ,nevis baumas par man zināmo šajā lietā. Esmu pilns apņēmības vairāk nekā jebkad, lai panāktu, ka Latvijā katrs cilvēks, nevis tikai ministrs vai deputāts, justos likuma aizsargā. Un es aicinu Saeimu man palīdzēt. Palīdzēt ātri, pieņemot nepieciešamos grozījumus likumos, piešķirot vajadzīgos budžeta līdzekļus tiesu varas nostiprināšanai, nevis tos mūžīgi atliekot uz nākamajiem gadiem un atsakoties no pozīcijas, ka parlaments var visu. Jā, var! Bet tikai, ja tas ir morāli un tiesiski.

Kas attiecas uz izmeklēšanas komisijas termiņa pagarināšanu, mans viedoklis ir tikai viens — visu izmeklēšanas komisiju darbs ir jāaptur, steidzami jāpieņem likums "Par izmeklēšanas komisijām" un tad komisiju darbs jāatjauno. Tas ir vienīgais morālais un tiesiskais ceļš, kas pasargās nevis tikai tos, kas ir šobrīd apmeloti, bet arī tos, kurus droši vien, šādai tendencei turpinoties, apmelos nākotnē.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamie Saeimas deputāti! Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Latvijas Republikas pilsoņi! Šinī gadījumā es uzskatu, ka var apsveikt Valdi Birkavu, ka viņš ir pārtraucis badastreiku, jo tas tik tiešām, manuprāt, nebija labākais, ko viņš varēja darīt šajā situācijā. Un ja jau lēnām arī risinājums kompromisa veidā politiski jau veidojas un arī SAB šī lieta, visdrīzākais, tiks drīzumā nodota, un arī Čiževska kungs jautājumu, kas skar arī prokuratūru, varēs zināmā mērā izskatīt šī skandāla gaismā. Es domāju, ka tas ir pietiekams pamats, lai tik ekstrēmas un radikālas cīņas mērus vairs nepiekoptu, jo tomēr katram ir jādomā, ka dzīvību ir devis Dievs, un pašnāvība nav labākais mēģinājums, kā rīkoties.

Bet šeit es gribētu mazliet parunāt par vienu citu jautājumu — par to, par ko jau minēja arī citi runātāji, tajā skaitā arī Birkava kungs, — par morāli, par tiesiskumu. Un man, kolēģi, liekas, ka mums neapšaubāmni ir jārunā par to, ka mums šeit, Latvijā, veidojas dubulta morāle un dubulttiesiskums. Es atļaušos jums, kolēģi, varbūt nocitēt starpziņojuma tekstu, ko mēs saņēmām 16. decembrī un kur melns uz balta bija sekojošs citāts, ar ko varēja iepazīties arī prese un kas laikam pēc sava principa ir analoģisks tam, ko vēlāk arī jau februārī izdarīja attiecīgi Ādamsona kungs.

Tātad es citēju starpziņojuma tekstu 5. lapaspusē. "Pamatojoties uz komisijas uzaicināto personu sniegtajām liecībām, ir pamats uzskatīt, ka valsts akciju sabiedrības "Latvijas pasts" ģenerāldirektors Aivars Droiskis saistīts ar izmeklējamo pedofilijas lietu." Lūk, šāds citāts jau mums bija 16. decembrī. Es neredzu nekādu, teiksim, rīcību ne no prokuratūras, ne no Saeimas pozīcijas partijām, kas liecinātu, ka viņiem nebūtu dubultstandarts un dubultmorāle, kas cilvēku sāk rēķināt, manuprāt, arī ar valsts amatpersonām, ne tikai ar ministriem, kas arī ir valsts amatpersonas. Nevajag mums šos rangus. Ja mēs runājam par tiesiskumu un morāli, sāksim ar jebkuru valsts amatpersonu, ar jebkuru pilsoni. Tas, manuprāt, ir pats svarīgākais.

Otrs. Es domāju, ka ir ārkārtīgi svarīga arī šī mūsu kolēģa mazliet rosinošā, daļēji pat provokatīvi jautājumu uzdodošā runa, ko teica Jānis Čevers, kas teica, kā tad mums iznāk ar Totalitārisma seku dokumentēšanas centra informāciju, kas vēlēšanu biļetenos, tajā skaitā arī visos vēlēšanu materiālos, ir par cilvēkiem, kuru vaina tāpat nav pierādīta, bet tiek publicēta šī informācija. Kā šinī gadījumā ir ar šo nevainības prezumpciju? Es domāju, ka šis jautājums būtu jāizvērtē no vienādām pozīcijām. Un tas arī ir fakts. Mēs nevaram vienu standartu piedāvāt vienam gadījumam, otru standartu citam. Mums jābūt vienotam standartam, nevis dubultstandartam, no mirkļa izdevīguma atkarīgam.

Es gribu skaidri pateikt, ka man nebija nekāds prieks, ne arī man bija kāda sajūsma, ka šeit šie trīs uzvārdi, kas skar šo pedofilijas skandālu, tika minēti šeit Saeimā. Bet es runāju par jautājumiem, kas skar mūs visus. Par to, lai nebūtu šīs dubultās attieksmes. Un es domāju, ka būtu bijis daudz veiksmīgāk, ja būtu bijusi normāli iespējama sadarbība starp prokuratūru un parlamentārās izmeklēšanas komisiju. Tas, ka tas nevarēja tā būt, tas ir pilnīgi skaidrs. To apliecināja arī prokuratūras rīcība vairākos gadījumos. Tas ir viens.

Otrs. Vai prokuratūra ir ierosinājusi krimināllietu par to, ka "Valdības Vēstnesis" var apliecināt, ka vairākkārt tajā Jānis Ādamsons šeit no Saeimas tribīnes ir nosaukts par čekistu? Nav šī prokuratūra to ierosinājusi. Vai viņa neredz dokumentālu apstiprinājumu? Redz šo dokumentālo apstiprinājumu. Bet, jūs redzat, atkal ir dubultstandarts, dubulttiesiskums, dubultmorāle, un jautājums: kur šeit paliek valsts intereses? Es domāju, ka mums visiem ir nepieciešams zināmā mērā sakārtot savas attiecības uz godīguma, morāles, ētiskuma pamatiem. Censties visiem pieiet ar vienu olekti, ar vienu mēru, un tad mēs varbūt atrisināsim tās problēmas, kas šeit Latvijā ir samilzušas. Jo mums ir jāatceras tas — tūkstošiem cilvēku arī gaida savas tiesas, un viņiem jāgaida diemžēl tās ir pusgadu un pat ilgāk un vēl ilgāk. Mums jāatceras tas, ka mēs šeit, apspriežot budžeta projektu, dzirdējām ļoti nopietnus vārdus, tajā skaitā no Andreja Panteļējeva, ka steidzami jāatjauno tikumības policija, ka līdzekļi tam valdībā tiks atrasti. Diemžēl situācija nav mainījusies. Tikumības policija nav atjaunota, līdzekļi nav atrasti.

Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka Andrejs Panteļējevs toreiz domāja par valsts interesēm, domāja nopietni, un tamlīdzīgi. Tātad pati sistēma ir vainīga, kurā mēs dzīvojam. Mēs, sociāldemokrāti, nevaram teikt, ka mēs šo sistēmu tādu būtu izveidojuši. Mēs esam ienākuši šajā Saeimā un pašreiz strādājam opozīcijā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Es tomēr visiem runātājiem ieteiktu izlasīt apspriežamā dokumenta tekstu. Paņemiet, lūdzu, godātie priekšrunātāji un turpmākie runātāji, lēmuma projektu savās rokās un izlasiet, kas tur ir rakstīts. Tur ir rakstīts viens teikums: noteikt, ka mūsu šī te nodibinātā komisija sniedz darba apkopojuma ziņojumu 2000. gada 13. aprīlī. Nu kaut kā neviens runātājs par to nerunāja. Tas man atgādina sociālisma laikos apmēram tādus paņēmienus, ka atklāja jaunu satiksmes līniju, pirmie septiņi runātāji stāstīja par starptautisko stāvokli un par ļauno kapitālismu, un tad astotais runātājs, starp citu, minēja, ka līnija arī ir atklāta un tas demonstrē jaunus sociālisma panākumus.

Nu, ja mēs šeit sevi cienām, tad tomēr strādāsim lietišķi. Ja ir šeit strīds, vai vajag vai nevajag pagarināt, tad par to arī vajag runāt. Viens te piemin Bībeli, elli tur kaut kur starp citu, kaut kādas mēslu čupas, un es vēl nezinu, kas tur par ko taisās pārvērsties, tā ir katra personīgā darīšana, par ko viņš pārvērtīsies... Bet es nezinu, man kaut kā ir pavisam tāda jocīga sajūta. Pagājušo ceturtdien mēs te izspriedām šitā un tā un katrs te kratīja sirdi un citus orgānus, cik nu prata. Tagad atkal sākas no jauna. Vēl ir četri vai pieci runātāji. Es tiešām netaisījos runāt, bet vai jūs tiešām nesaprotat, ka tādā veidā jūs to problēmu padarāt smieklīgu, nožēlojamu jūs padarāt. Šitā katrs nāks un stāstīs, cik slikti, ka bērnus paved, cik slikti, ka sievietes paved, un es vēl nezinu, ko. Nu nevajag taču tā izturēties pret tēmu.

Un es tomēr arī brīnos par to. Pagājušo ceturtdien tūlīt pēc plenārsēdes vakarā bija televīzijas raidījums. Mēs tomēr pieņēmām, man liekas, svarīgu lēmumu — novirzīt jautājumu par 17. jūnija kā atceres dienas apspriešanu uz komisijām. Nevienu tas jautājums neinteresē. Nu kas tur sevišķs, 17. jūnijs — kaut kāda tur sen aizmirsta okupācija, daudzi šaubās, vai vispār tāda ir bijusi. Nevienam neko nevajag. Kaut kas pa kluso, tas aiziet, un kaut kā lai jau tā tauta... pēc tam brīnīsies, kāpēc jūs to vispār esat pieņēmuši? Šeit mēnešiem ilgi mēs vienu klausāmies. Nu tagad tas viss ir pārcēlies uz Saeimas tribīni, un katrs no mums izteiks vislielāko līdzjūtību. Es domāju, vislielāko līdzjūtību, godātie kolēģi, jūs varat izrādīt tad, ja jūs izdarītu darbu līdz galam. Lūdzu, strādājiet, izdariet darbu līdz galam. Balsojums parādīs, vai jums tiek dots laiks — marta vidus vai aprīļa vidus — tas būs Saeimas lēmums, un tad, kad jūs būsiet izdarījuši darbu, tad nāciet šeit un runājiet. Bet tagad jūs te kratāt sirdis vienkārši. Nu man arī ir žēl cietušo. Tāpat kā visiem pārējiem.

Es ļoti aicinu. Mums šodien ir Meža likums jāapspriež un vēl dažas svarīgas lietas. Lūdzu, runājiet īsāk, runājiet savus par vai pret par pagarināšanu, nepagarināšanu, par noteikto datumu. Galu galā Saimnieciskā komisija arī lēma virzīt uz Prezidiju jautājumu ar zināmu līdzekļu piešķiršanu, lai tā komisija turpina un pabeidz savu darbu. Tad, kad pabeigsiet darbu, nāciet un nosauciet uzvārdus vai nenosauciet, tad sāksim šo diskusiju. Bet šodien es domāju, ir priekšlaicīgi. Jūs tikai šo tēmu padarāt sliktāku, neatrisināmāku. Un es nezinu, tad tiešām man paliek vēl vienreiz jautājums — vai tās ir rūpes par bērniem, vai tā ir pašizrādīšanās? Divi varianti, acīmredzot. Es aicinu runāt tieši par to — par vai pret šī gala ziņojuma datuma noteikšanu.

Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Labdien, godātie deputāti! Daudziem droši vien ir jautājums, un pamatots jautājums ir bijis vairākām amatpersonām, visai augstām amatpersonām, kas ir mainījies pēc komisijas darba sākuma un kāda jēga ir komisijas darbam bijusi? Un atbilde uz šo jautājumu ir viennozīmīga — lūdzu, papētiet statistiku par iedzīvotāju uzticību policijas iestādēm, konkrēti par to cietušo personu uzticību policijas iestādēm, kuras ir izmantotas seksuālās vardarbības ceļā. Ir atklājušies fakti Daugavpilī, ir atklājušies fakti Cēsīs, ir atklājušies fakti Valmierā. Tagad ir atklājušies jauni fakti, un cilvēki vairs nebaidās, cilvēki uzticas un cilvēki ziņo par šiem notikumiem, jo agrāk viņi neticēja, viņi domāja, ka tas viss varas gaiteņos tiks paslēpts. Un tas ir pirmais un galvenais ieguvums, un es domāju: jo augstāku amatpersonu vidū būs šie nepilngadīgo izmantotāji, jo bīstamāk tas būs valstij, jo bīstamāk tas būs sabiedrībai, jo bīstamāk tas būs uzticībai tieši tiesiskajai sistēmai, uzticībai policijai, prokuratūrai, tieslietu sistēmai. Tagad te no šīs tribīnes izskan viedokļi, ka esot radīts kaut kāds konflikts starp tiesu varu un likumdevēju varu. Tas ir mīts, un es šo mītu, kolēģi, jums tūlīt izkliedēšu. Tas ir mīts, ko kultivē pašreizējā valdība un tās ministri, un konkrēti ministrs Birkavs tikko to pateica no tribīnes. Un tas mīts ir tāds, ka budžeta naudu dod tiesām Saeima, un tad es gribu visai Latvijas sabiedrībai pateikt, ka budžeta naudu tiesām dod valdība, jo valdība ir tā, kas nosaka budžeta projektu, un pamatā šis budžeta projekts valdošās koalīcijas noteikumos tāds arī aiziet. Tad es aicinu jūs, Birkava kungs, jūs te neesat šajā zālē vairs, jūs jau esat prom, tad, lūdzu, sastādiet šo budžetu normālu tiesām, un nevajag ar divkosīgām runām uzstāties no šīs tribīnes, ka parlaments un deputāti ir tie, kas apbižo nabaga prokurorus, kas apbižo nabaga tiesnešus, nevajag no šīs tribīnes liekuļot.

Es vēl gribēju runāt arī par daudzām citām te minētajām lietām, bet es domāju, ka lai nu katrs iestudē savas runas tajās iestādēs, kur viņi atrodas, un lai gatavo savas runas cītīgi. Šī runa absolūti nebija plānota, un es nedomāju, ka tās debates, kuras ierosināja Čevera kungs par kaut kādu publicēšanu, ir vietā. Nevaram mēs, Čevera kungs, neko publicēt, jo tur parādās arī mūsu liecinieku saraksts. Tas īsumā būtu viss, un es aicinātu tos varbūt, kuriem nav bijusi iespēja, tomēr paskatīties pavisam nesen, aizvakar, "Latvijas neatkarīgajā televīzijā" ziņu raidījumā Sandras Veinbergas interviju no Zviedrijas par to, kā demokrātiskā pasaulē uztver šo visu notiekošo, kā uztver valdības rīcību, kā uztver Saeimas rīcību un kā uztver mūsu žurnālistu rīcību. Kamēr zviedru žurnālisti šādā situācijā bija pie seksuāli vardarbīgi izmantotiem bērniem un apkopo un analizē šo situāciju, mūsu žurnālistu lielais vairums skrien pie Birkava gultas. Tad ir jautājums, vai viens Birkavs ar savu publisko gājienu ir lielāks cietējs par simtiem bērnu, kuri seksuāli tiek izmantoti. Paldies!

Sēdes vadītājs. Imants Burvis — otro reizi.

I.Burvis (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Es patiešām gribēju atgādināt, ka ne tieslietu ministrs, bet Juridiskās komisijas priekšsēdētājs un visa Juridiskā komisija pielika pietiekami lielas pūles, lai tiesu sistēma saņemtu visu to naudu, visu, ko pieprasīja tieslietu ministrs tiesiskās kārtības nodrošināšanai valstī. Dzintars Rasnačs jau precīzi pateica: tā ir liekulība un ļoti smaga liekulība. Strausa politika ir ļoti bīstama pašam strausam. Šie desmit gadi tautsaimniecības attīstībā arī noveda pie tā, kas notiek šodien Čaka ielā. Un tādā gadījumā man nav skaidrs, kāpēc Tautas partija un "Latvijas ceļš" bija pret naudas iedalīšanu, apspriežot budžetu Tikumības policijas izveidošanai.

Un pēdējais. Es gribētu izteikt protestu parlamenta priekšsēdētājam: kad pozīcijas deputāti šeit sauca citus par kretīniem, par čekistiem, par lopiem un vēl kaut kā, es nedzirdēju Saeimas priekšsēdētāja iebildumus. Es gribētu zināt, kurš vārds manā iepriekšējā runā nepatika Saeimas priekšsēdētājam.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs — otro reizi.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Tik tiešām izmeklēšanas komisijas darbība ir jāpagarina līdz 13.aprīlim. Pateicoties Birkava kungam, es tagad zinu un arī droši vien, ka jūs, ka vara ir naudas pelnīšanas avots. Tad tagad man jāuzprasa pozīcijai, kāpēc tad jūs tā dariet? Nevar pārtraukt izmeklēšanas komisijas darbību, tas ir kaitīgi.

Tagad par to politiskās izmeklēšanas diletantismu, jūs dzirdējāt to frāzi. Man tad jāprasa, kāpēc tad strādā tie profesionāļi tā? Es jums nelielu piemēru pievedīšu. Mērsrags ir tāds ciematiņš. Vietējais kolhozs piecpadsmit gadu laikā izskaloja ap simts tūkstošu kubikmetru smilts, lai izveidotu astoņus hektārus lielu laukumu. Un tie cilvēki, kuri vispār Mērsragu pat nezina un nav tur bijuši, tam kolhozam atņēma to zemīti. Otrs. Un tur piedalījās arī tiesībsargājošās iestādes, lai no tiem cilvēkiem, kuri to izveidoja, atņem, tad kur tad ir tā mūsu tiesiskā vara?

Otrs piemērs. Strādāja rūpnīca, tajā strādāja 120–130 cilvēku, smagi bija vai kā, bet viņi pelnīja naudiņu, un atkal ar tiesībsargājošo iestāžu varu to rūpnīcu aizvēra. Cilvēki palika bez darba. Tagad mēs viņiem izmaksājam bezdarbnieka pabalstu, bet cik ilgi un kā viņi dzīvo? Vot, redziet, kur tad ir tie politiskie diletanti un kuri tie profesionālie un ko viņi dara? Kas attiecas uz finansēšanu, es jums pateikšu ka Izglītības un zinātnes ministrija nevienu vārdu nepateica te, ka skolām ir vajadzīga nauda, un neaizstāvēja to, tāpat arī neaizstāvēja Tieslietu ministrija savas intereses. Jūs paskatieties, par tiesu namiem ko runā? Tagad, izrādās, Rīgā nevar izvest tiesas, jo nav telpu, bet kur tad palika tās 500 elitārās mājas, ko Valsts īpašumu aģentūra atņēma no Rīgas domes, Rīgas domē par trīs miljoniem sabruka budžets, un to 500 māju nav, jo mums nav arī viesnīcas. Savā laikā es ierosināju Saimniecības komisijā, kad Saeimai vajadzīgās mājas var saņemt no tām 500, kas ir paņemtas, tagad nav ienākumu ne Rīgas domei, ne valstij, un mājas ir nozudušas tālē, kura nav zināma. Paldies!

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Priekšsēdētāja kungs! Lujāna kungs! Dāmas un kungi! Arī Burvja kungs! Es domāju, ka priekšsēdētājs precīzi uztvēra to, ko es teicu savā niknumā, un, protams, nevajag parlamentā lietot tādus lamuvārdus kā liellops, kazrags (Starpsauciens: "Nelamājies Kārli!") un kas man vēl tur paspruka, arī kretīns, kas ir diagnoze, un es nevienam no jums neuzstādu šādu diagnozi. Varbūt kāds saprot, ka es esmu runājis par viņu, es saprotu, ka priekšsēdētāja kungs ir sapratis, ka es runāju par abstraktu personu. Es teikšu — pietiek kādam, un tad meklēšu šim kādam apzīmējumu, un šis apzīmējums pēc savas būtības ir nelietis, bet es tajā uztraukumā viņu nevarēju atcerēties, bet es nedomāju par nelieti nosaukt. Tāpat kā es arī nedomāju konkrēti bērnu asaras, un laikam visvairāk man jāatvainojas Aidai Prēdelei par pagājušo nedēļu, jo pie viņas laikam ir kāds gājis un raudājis, tas ir konkrēts bērns ar konkrētām asarām, kuras es labi saprotu. Es atkal runāju par abstraktām jebšu izdomātām bērnu asarām, ar kurām tiek manipulēts mans prāts šeit. Tā ka es atvainojos deputātiem, it sevišķi Burvja kungam, ja viņš ir uztvēris, ka es viņu esmu nosaucis kādā no šiem visnotaļ nelabajiem vārdiem. Bet es gribu pateikt vēl vienu lietu, un to ir svarīgi mums zināt. Ne jau vārdi ir neķītri. Jebkurš apzīmējums, lai ko arī tas neapzīmētu, ir cilvēku izdomāts un ir lietojams, un nekur no tā neizsprukt. Neķītra bieži vien ir rīcība. Lai šo rīcību nosauktu, mums jālieto vārdi. Diemžēl tā ir visā pasaulē, bet par to ...

Es saprotu, Sinkas kungs, ka gribas īsāk, bet parlaments ir runātava, un par pateiktajiem vārdiem es, neapšaubāmi, atvainojos, jo ne jau parlaments ir tribīne, tā vieta, no kuras būtu jālieto vārds "liellops". Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Debates beidzam. Vai komisijas vārdā vēlaties kaut ko piebilst? Nevēlaties. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Saeimas lēmuma projektu "Noteikt, ka parlamentārās izmeklēšanas komisija, lai noskaidrotu faktus par publisku un privātu institūciju amatpersonu saistību ar nozieguma izdarīšanu (pedofiliju), sniedz darba apkopojumu ziņojumu Saeimā 2000. gada 13.aprīlī". Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — 32, atturas — 8. Lēmums pieņemts.

Nākamā izskatāmā lieta — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm"" , otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — deputāts Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs (TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr. 1617. Komisijā ir saņemti šādi priekšlikumi. 1. ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums — izslēgt likumprojekta 2. pantu, kuru komisija ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Oskars Grīgs.

O.Grīgs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Paralēli Sociālo un darba lietu komisijai šo likumprojektu izskatīja Aizsardzības un iekšlietu komisija. Tāpēc es ierosinu atbalstīt šo Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu.

Es teikšu ļoti īsi, ka nevar pielāgot Pensijas likumu tādu, kāds ir pārējiem, tieši iekšlietu sistēmā strādājošajiem un militārpersonām šos 60 latu griestus. Tāpēc Aizsardzības un iekšlietu komisija ierosina atbalstīt šo priekšlikumu, un, ja jūs arī neatbalstīsiet, tad es Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā paziņoju, ka mēs ierosinām neatbalstīt vispār gan šo likumprojektu "Grozījumi izdienas pensijās Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem", kā arī nākamo — likumprojektu "Grozījumi militārpersonu izdienas pensiju likumā". Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamie kolēģi! Šinī gadījumā es vēlreiz gribētu Saeimas deputātiem norādīt, ka šis likums un šie grozījumi praktiski neskar sociālo budžetu, tāpēc arī nebūtu nekāda metodoloģiska nepieciešamība tos piekārtot iepriekš jau minētajai manai netaisnībai, ka tikai līdz 60 latiem cilvēki, kuri ir sasnieguši pensijas vecumu, saņem no savām sastrādātājam pensijām. Es domāju, ka šeit nav finansiāla pamatojuma rīkoties tā, ka ir vienīgi mēģinājums šo netaisnību attiecināt arī uz Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālām dienesta pakāpēm, tāpat kā vēlāk par militārpersonām. Es domāju, ka tik tiešām ir jāapsver nepieciešamība rīkoties taisnīgi arī pret šiem cilvēkiem, tāpat kā vēlāk būs likums par prokuratūras darbiniekiem. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs (TB/LNNK). Godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Ja gadījumā šī norma tiek izslēgta no likumprojekta, tad saglabāsies situācija, ka Iekšlietu ministrijā strādājošie, kamēr viņi saņem izdienas pensijas, bet vēl nav iestājies pensijas vecums, tikmēr viņiem būs lielāka šī pensija, un tajā brīdī, kad viņiem iestāsies pensijas vecums, tobrīd viņi saņems 60 latu pensiju. It kā pilnīgi šīs sociālās taisnības normas iestājas pilnīgi otrādāk. Tieši vecākam cilvēkam, kuram vairāk vajadzētu, tajā brīdī viņam tiek nogriezts, jo tad attiecībā uz viņu sāk darboties pilnīgi cits likums.

No otras puses. Atcerieties visas tās Saeimas debates tad, kad tika skatīts, vispār pieņemti šie likumi par izdienas pensijām. Toreiz politiķi apgalvoja, ka ir nepieciešams izveidot un ieviest šīs izdienas pensijas, lai tie cilvēki, kuri ir nostrādājuši attiecīgajās spēku struktūrās, lai viņi varētu iet pensijā ātrāk, lai viņu vietā varētu nākt strādāt citi cilvēki, kas ir jaunāki, kas ir darba spējīgi. Jo, lūk, iekšlietu sistēmā strādājošie tajā brīdī, kad viņiem ir pensijas vecums, tad fiziski viņiem jau ir grūti veikt savus pienākumus un tā tālāk. Šeit ir visa šī ideoloģija, ka tajā brīdī viņiem izmaksā izdienas pensijas, lai viņš varētu iet pensijā ātrāk. Bet šie visi ierobežojumi attiecas tikai uz tām personām, kas turpina strādāt. Tādēļ es aicinu neatbalstīt Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Grīga kungs, debates jau ir slēgtas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 1. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu — izslēgt likumprojekta 2.pantu. Lūdzu rezultātu! Par — 39, pret — 35, atturas — 13. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Požarnovs. 2. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir nepieciešams, lai sakārtotu visas šīs juridiskās normas, proti, nosakot, ka tajā brīdī, kad stājas spēkā šis likums, zaudē spēku 81.panta kārtībā pieņemtie Ministru kabineta noteikumi. Šis priekšlikums ir nepieciešams, un pilnīgi loģiski komisija to ir atbalstījusi, un aicinu arī Saeimu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Požarnovs. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu Saeimu nobalsot par likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — 16, neviens neatturas. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem!

A.Požarnovs. Lūdzu priekšlikumus trešajam lasījumam iesniegt līdz 29.februārim.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 29.februāris. Iebildumu nav. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Grozījums Militārpersonu izdienas pensiju likumā" , otrais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — deputāts Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs (TB/LNNK). Godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr. 1618. Likumprojektam "Grozījumi Militārpersonu izdienas pensiju likumā" ir saņemti šādi priekšlikumi. 1. ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums — izslēgt likumprojekta pārejas noteikumu 9.punktu, kuru komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 1. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 37, pret — 40, atturas — 13. Priekšlikums noraidīts.

A.Požarnovs. 2. ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 2. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 37, pret — 38, atturas — 13. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Požarnovs. 3. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Analoģiski, tāpat kā iepriekšējā gadījumā, noteikt, ka zaudē spēku Ministra kabineta noteikumi tajā brīdī, kad stāsies spēkā šis likums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Požarnovs. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Es aicinu Saeimu nobalsot par likuma pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Militārpersonu izdienas pensiju likumā" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — 14, atturas — 1. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

A.Požarnovs. Lūdzu priekšlikumus trešajam lasījumam iesniegt līdz 29.februārim.

Sēdes vadītājs. 29.februāris. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Noteikumi par Slīteres Nacionālo parku" , otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāte Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Dokuments 1623. "Noteikumi par Slīteres Nacionālo parku". 1.priekšlikums. Iesniedz Juridiskais birojs un deputāte Seile, kuri maina likumprojekta virsrakstu, gluži vienkārši redakcionāli sakārtojot, jo tie kļūst par likumu un nevis par Kabineta noteikumiem. Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 1. un 2.priekšlikumu.

A.Seile. 2.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts jau.

A.Seile. Nav iebildumu.

Sēdes vadītājs. Nav.

A.Seile. 3.priekšlikums. Arī iesniedz deputāte Seile, un komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seile. 4.priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Seile. 5.priekšlikumu arī atbalsta komisija. Iesniedz deputāte Seile.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seile. Un uz šo pašu sadaļu attiecas 6., 7. un 8.priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 6., 7. un 8.priekšlikumu.

A.Seile. Arī 9.priekšlikumu, ko iesniedz Seile, komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. Redakcionāli precizēts. 10.priekšlikumu arī komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seile. Un arī 11. priekšlikumu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī 11. priekšlikumu deputāti atbalsta.

A.Seile. Arī 12. un 13.priekšlikumu komisija ir atbalstījusi, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šos priekšlikumus.

A.Seile. 14., 15. un 16.priekšlikumu, ko sagatavojusi deputāte Seile, komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šos priekšlikumus.

A.Seile. 17.priekšlikumu, ko iesniedza Seile, komisija ir atbalstījusi, izveidojot nedaudz savādāku redakciju. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seile. 18. un 19.priekšlikumu arī komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

A.Seile. Arī 20.priekšlikumu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. 21. priekšlikumu tāpat atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Seile. Un 22.priekšlikumu, ko iesniedz Seile, arī komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Seile. 23. priekšlikumu iesniedz Juridiskais birojs. Arī to komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

A.Seile. Aicinu nobalsot otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Noteikumi par Slīteres nacionālo parku" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 90, pret — nav, atturas — 1. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

A.Seile. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 1.marts.

Sēdes vadītājs. 1.marts. Iebildumu nav. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Noteikumi par Grīņu dabas rezervātu" , otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas vārdā — deputāte Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK). Tātad dokuments nr.1624. Likumprojekts tiek veidots pilnīgi pēc tādas pašas shēmas kā visi pārējie likumprojekti, kurus mēs gatavojam par aizsargājamām dabas teritorijām. 1.priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seile. Arī 2. — redakcionāls priekšlikums, ko komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. 3., 4. un 5.priekšlikumu iesniedz Juridiskais birojs un deputāte Seile. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Atvainojiet! Par kuru priekšlikumu? Tātad par 3. un 4.priekšlikumu iebildumu nav. Atklājam debates par 5. — deputātes Seiles priekšlikumu. Edgars Zalāns, Tautas partijas frakcija.

E.Zalāns (TP). Godātie kolēģi! Kaut arī komisijā mēs atbalstījām šo priekšlikumu, šis likumprojekts jāskatās kopā ar otru likumprojektu par Moricsalu. Un tur mēs šo priekšlikumu neatbalstījām, jo faktiski pati Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ierosināja, ka abus šos rezervātus pārvalda Slīteres nacionālā parka administrācija, un tāpēc ne vienam, ne otram nekāda vēl cita civiliestāde, kaut arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pakļautībā, nav vajadzīga. Un, lai šie abi likumi tomēr ietu saskaņoti gan kopā ar sevi, gan arī kopā ar Slīteres nacionālā parka likumu, tad es lūdzu šo priekšlikumu tomēr neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (TP). Cienījamie kolēģi! Nevairosim birokrātus! Tie, kas interesējas par dabas aizsardzību, zina, cik lieli ir šie rezervāti. Moricsala, tā ir neliela saliņa ar piegulošiem ūdeņiem Usmas ezerā. Vai tiešām šai nelielajai saliņai, kuru var apsargāt viens sargs, lai neuzmanīgi tūristi tur nebrauktu un neizraisītu ugunsgrēkus, ir vajadzīga administrācija? Arī Grīņu rezervāts pēc teritorijas ir viens no mazākajiem Latvijā. Un mēs uzskatām, ka Slīteres rezervāta administrācija ļoti labi, bez lielas piepūlēšanās var pārvaldīt arī šos abus pārējos pēc teritorijas nelielos rezervātus, un tāpēc es aicinu neatbalstīt Seiles kundzes 5.priekšlikumu gan šajā likumprojektā, gan arī tad, kad mēs skatīsim likumprojektu par Moricsalas dabas rezervātu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK) . Cienījamie deputāti! Būtībā es arī pārāk nemaz neuzturu to savu priekšlikumu, jo vienkārši doma bija tāda, ka Slīteres rezervāta statuss tiek mainīts. Viņš kļūst par Nacionālo parku. Tātad par zemākas kategorijas aizsargājamo teritoriju. Un bija iespējams Moricsalai un Grīņiem izveidot atsevišķu administrāciju, kas atbildētu par rezervātiem. Ja Saeimas vairākums tā nedomā, es domāju, ka to uz trešo lasījumu gluži vienkārši atrisinās atbildīgā ministrija, iesniedzot savu priekšlikumu. Lūdzu balsojumu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 5. — deputātes Seiles priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 33, pret — 39, atturas — 20. Priekšlikums nav pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Seile. 6.priekšlikumu iesniedz deputāte Seile, un komisija to ir precizējusi un atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Seile. 7.priekšlikumu iesniedz Juridiskais birojs. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. Lūdzu balsot otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Noteikumi par Grīņu dabas rezervātu" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 86, pret — nav, atturas — 2. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

A.Seile. Paldies! Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 1.marts.

Sēdes vadītājs. 1.marts. Paldies! Likumprojektu izskatīšanu turpināsim pēc pārtraukuma. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Kamēr tiek gatavota reģistrācijas izdruka, vārds paziņojumam deputātam Antonam Seikstam.

A.Seiksts (LC). Godātie Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas locekļi! Pulksten 12.30 komisijas sēde par diviem likumprojektiem komisiju telpā.

Sēdes vadītājs. Guntaram Krastam.

G.Krasts (TB/LNNK). Godātie Ārlietu komisijas locekļi! Lūdzu Sarkanajā zālē pirmajā starpbrīdī tagad, tūlīt! Īsa sēde.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Šodien sveicam Gundaru Bojāru 33 gadu jubilejā. (Aplausi.)

Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Jakovs Pliners, Inese Birzniece, Pēteris Apinis, Jēkabs Sproģis, Juris Dalbiņš, Jevgēnija Stalidzāne, Dzintars Kudums, Palmira Lāce. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Pārtraukums līdz pulksten 11.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Turpinām izskatīt likumprojektus. Nākamais — likumprojekts "Noteikumi par Moricsalas dabas rezervātu" , otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāte Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Tātad sākam izskatīt likumprojektu par Moricsalas dabas rezervātu. Dokuments nr.1625. 1.priekšlikumu par likumprojekta virsrakstu iesniedz deputāte Seile, Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seile. 2.priekšlikumu redakcionāli iesniedz deputāte Seile. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. 2. un 3.pants tiek redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tālāk, lūdzu!

A.Seile. 3.priekšlikumu iesniedz Juridiskais birojs, iesakot izveidot katrai funkcionālajai zonai atsevišķu pantu, un komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seile. 4. priekšlikumu iesniedz deputāte Seile. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Depuāti neiebilst.

A.Seile. 5. priekšlikumu iesniedz deputāte Seile. Tas ir atkal par rezervātu pārvaldes sistēmu, un komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Seile. 6. priekšlikumu iesniedz komisija, labojot vārdu "Šlītere", atjaunojot veco nosaukumu "Slītere".

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Seile. Un tālāk seko deputātes Seiles 7., 8., 9., 10.., 11. un 12. priekšlikums, ko komisija nav atbalstījusi. Es viņus neuzturu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tālāk, lūdzu!

A.Seile. 13. priekšlikumu iesniedz deputāte Seile, un komisija to ir atbalstījusi daļēji, izsakot kā savu 14. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 13. un 14. priekšlikumu.

A.Seile. Un 15. un pēdējo priekšlikumu iesniedz Juridiskais birojs. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

A.Seile. Tātad likumprojekts ir izskatīts otrajā lasījumā. Aicinu vienprātīgi balsot par!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Noteikumi par Moricsalas dabas rezervātu" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 67, pret un atturas — nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

A.Seile. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 1. marts.

Sēdes vadītājs. 1. marts. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi Latvijas sodu izpildes kodeksā" , otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Oskars Grīgs.

O.Grīgs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Dokumenta numurs 1630 — "Grozījumi Sodu izpildes kodeksā". 1. priekšlikums ir no Juridiskās komisijas, ko komisija aicina pieņemt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

O.Grīgs. 2. priekšlikums ir no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, ko Aizsardzības un iekšlietu komisija ierosina noraidīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

O.Grīgs. 3.priekšlikums ir no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas. Arī Aizsardzības un iekšlietu komisija ierosina noraidīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Grīgs. 4. priekšlikums ir no Juridiskās komisijas, ko atbildīgā komisija ierosina pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

O.Grīgs. 5.priekšlikums ir no Juridiskās komisijas, ko atbildīgā komisija ierosina pieņemt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

O.Grīgs. Līdz ar to izskatīti visi priekšlikumi. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 72, pret un atturas — nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

O.Grīgs. Līdz 24. martam. Paldies!

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 24. marts.

Nākamā izskatāmā lieta — likumprojekts "Grozījumi Prokuratūras likumā" , pirmais lasījums. Juridiskā komisija ir atbildīgā. Aizsardzības un iekšlietu? Tad ir neprecīzi, ja? Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Pirms neilga laika un ļoti emocionāli no šīs tribīnes runāja tieslietu ministrs Valdis Birkavs, un viņš runāja par tiesisko nihilismu mūsu valstī. Es gan par to esmu sācis runāt jau no 1996. gada, un paldies Dievam, ka beidzot arī tieslietu ministrs sapratis, ka arī ar mūsu likumdošanu kaut kas nav kārtībā.

Tiešī šī iemesla dēļ, rūpīgi strādājot izmeklēšanas komisijā, mēs saskārāmies arī ar vairākām problēmām, kuras saistītas ar likumdošanas jautājumiem, tajā skaitā arī ar Prokuratūras likumu. Pašreizējais Prokuratūras likums pieļauj dažādu interpretāciju par to, kādas personas tad var būt nozīmētas ģenerālprokurora amatā. Diemžēl šis formulējums ir pietiekami neprecīzs, un burtiski tas skan sekojoši: ka par ģenerālprokuroru var tikt nozīmēta persona, kura ne mazāk kā 5 gadus ir nostrādājusi prokuratūrā vai Augstākajā tiesā. Un šeit tiek pieļauta dažāda interpretācija, ka arī cilvēks, kurš varētu būt ne jurists, kuram ar juristiem vispār nav nekāda sakara, teorētiski viņš varētu tikt nominēts arī par ģenerālprokuroru.

Es labi saprotu, ka tas ir absurds, ka tas tā nevarētu būt, bet izmeklēšanas komisija uzskata, ka visiem likumiem ir jābūt precīzi formulētiem. Un tāpēc izmeklēšanas komisija sagatavoja un iesniedza parlamentā un piedāvā šodien arī pieņemt pirmajā lasījumā likumprojektu, kuru ir izskatījusi Aizsardzības un iekšlietu komisija — "Grozījumi Prokuratūras likumā".

Saskaņā ar šo redakciju un mēs piedāvājam pagaidām mainīt tikai 36. pantu, tas ir komisijas priekšlikums. Ja deputātiem būs citi priekšlikumi, mēs labprāt arī viņus uzklausīsim, un 36. pantu mēs piedāvājam pašreiz sekojošā redakcijā: par ģenerālprokuroru var iecelt personu, kura ne mazāk kā 3 gadus ir strādājusi par Satversmes tiesas tiesnesi vai kura pēc 1993. gada 1. janvāra ne mazāk kā 3 gadus ir strādājusi par Latvijas Republikas Augstākās tiesas tiesnesi un kurai ir vismaz trešā tiesneša kvalifikācijas klase vai kura ne mazāk kā 3 gadus ir strādājusi par apgabaltiesas tiesnesi un kurai ir vismaz 3. tiesnešu kvalifikācijas klase; kura pēc 1993. gada 1. janvāra ne mazāk kā 5 gadus ir strādājusi par pilsētas, rajona tiesas tiesnesi un kurai ir vismaz 3. tiesnešu kvalifikācijas klase, kura pēc 1994. gada 30. jūnija ne mazāk kā 5 gadus ir strādājusi prokurora amatā, prokuratūras iestādēs un kurai ir vismaz vecākā tieslietu padomnieka amata pakāpe.

Aizsardzības un iekšlietu komisija vairākas reizes atgriezās pie šī te jautājuma izlemšanas un ar pārliecinošu balsu vairākumu nāca pie secinājuma, ka šis likumprojekts būtu atbalstāms pirmajā lasījuma, un mēs aicinām arī kolēģus atbalstīt šī likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Andrejs Panteļējevs.

A.Panteļējevs (LC). Cienījamie klātesošie! Es nepieturos pie uzskata, ka pastāv tabu mainīt Prokuratūras likumu. Taču ir divi aspekti.

Pirmais aspekts ir tas, ka mēs tomēr Aizsardzības un iekšlietu komisijā nospriedām samērā vienbalsīgi, ka pašreiz jaunais ģenerālprokurors tiek izraudzīts pēc spēkā esošā likuma, jo, vienalga, mēs nevaram īsti prognozēt, cik ilgi vilksies šī likuma apspriešana, var būt arī citi priekšlikumi.

Un otrs. Diemžēl komisija noraidīja manu priekšlikumu izveidot alternatīvu likumprojektu, jo šis satur dažas normas, kas, manuprāt, ir nedaudz politiski un morāli apšaubāmas. No vienas puses, arī Augstākās tiesas priekšsēdētājs atzina, ka kandidātu loka paplašināšana uz, piemēram, Apgabaltiesas tienešu rēķina vai uz Satversmes tiesas tiesnešu rēķina ir tiešām apspriežams un pat varētu būt apsveicams jautājums, taču tajā pašā laikā šajos likuma labojumos ir ierobežojums un ierobežojošas normas. Un sevišķi tas attiecas uz tiem gada skaitļiem, no kura gada skaitļa tad mēs īsti sākam rēķināt un piemērot šos te ierobežojumus. Es domāju, ka mums tomēr par pamatu jāņem tas brīdis, kad tika dibināta Latvijas neatkarīgās republikas prokuratūra. Jo, ja mēs ņemsim par pamatu to gada skaitli, kas pašlaik ir ierakstīts likumā, tas būs zināms morāls pliķis visiem tiem cilvēkiem, kas situācijā, kad te vēl faktiski valdīja tāda divvaldība, gan "Omons" atradās, gan, kā jūs zināt, attiecīgajā ēkā, kur tagad franču vēstniecība, sēdēja pavisam cita prokuratūra ar citu noskaņojumu, cilvēkiem tiešām vajadzēja lielu vīrišķību, lai tajā gadā izšķirtos un pievienotos neatkarīgās Latvijas Republikas prokuratūrai. (Stapsauciens: "Bet tas nav saistīts.") Ja mēs ignorējam šo datumu, bet ievedam datumu, kas ir 5 gadus vēlāk, es domāju, mēs ar to faktiski izdarām zināmu morālu kaitējumu tiem cilvēkiem, kas tajos grūtajos laikos izdarīja politisko izvēli par labu Latvijas Republikai.

Tāpēc, lai nesteigtos, tāpēc, lai nejauktos arī jautājumā par to, pēc kāda likuma tad īsti jāizvēlas jaunais ģenerālprokurors šobrīd, es aicinu šodien noraidīt šo likumu pirmajā lasījumā. Tas netraucē komisijai pašai kopā ar prokuratūras speciālistiem, ar Augstāko tiesu strādāt pie pamatīgas labojumu paketes un pie šī jautājuma atgriezties jau tālāk nopietnā darba gaitā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Godātie deputāti! Man ir nācies šo projektu aizstāvēt gan Juridiskajā komisijā, gan arī Aizsardzības un iekšlietu komisijā. Un Juridiskajā komisijā absolūts vairākums nobalsoja par šo likumprojektu. Kāpēc jums tiek piedāvāta ir kā alternatīva projekta izvēles iespēja? Tikai vienkārši tāpēc, lai novilcinātu laiku šajā jautājumā, un tas ir vienīgais un patiesais iemesls, jo šāds alternatīvs projekts pat nav sagatavots un nav redzēts, varbūt tas kaut kur ir.

Otrs. Šādi alternatīvi projekti, es neatceros mūsu parlamentārās prakses laikā, ka tiktu gatavots alternatīvs projekts vienam pantam. Vienam pantam nekad alternatīvs projekts nav bijis gatavots, varbūt ir kādi īpaši gadījumi. Ja šajā vienā pantā konkrētos punktos ir iebildes pret gada skaitli — 94, nomainīt ar 90, tad mums ir jātaisa alternatīvs projekts? Ja ir iebildes pret rajonu tiesnešu iespējamo kandidēšanu, tad lūdzu diskutēsim, Panteļējeva kungs, un diskusiju rezultātā nonāksim pie 90.gada. Un nonāksim arī pie tā, ka rajona tiesneši nevar būt ģenerālprokurora amata kandidāti, bet tāpēc bremzēt šo visu lietu un minēt kādu nezināmu alternatīvu projektu, nebūtu pamatoti.

Par 90.gadu, jā, pilnīgi pareizi, pilnīga taisnība ir Panteļējeva kungam, pilnīga taisnība arī Ģenerālprokuratūras pārstāvim, vajadzētu būt šim 90.gadam. Un kā jau es minēju, komisijā būtu vajadzīga salīdzinošā analīze 90.gada likumam un 94.gada likumam, kur ir noteiktas prasības prokurora amata kandidātam. Ja te nav lielas pretrunas, tad nav nekādu problēmu šo 94. nomainīt ar 90.

Nākamais jautājums, kurš šajā projektā netiek skarts, bet es aicinu pievērst jūsu uzmanību, īpaši tos, kuri strādās pie šā projekta turpmāk, ir jautājums par ģenerālprokurora atbildību. Pašreizējā situācijā ģenerālprokurors, gribat vai ne, ir politiski apstiprināta amatpersona, un es pamatošu — kāpēc. Ja jebkuram prokuroram, neatkarīgi no viņa amata, neatkarīgi no viņa pakāpes, ir likumā noteikta disciplinārā atbildība, tad ģenerālprokuroram nav šajā likumā noteikta disciplinārā atbildība. Un sanāk īpatnēja situācija, ka par mazāko pārkāpumu parlaments varēs ierosināt ģenerālprokurora atlaišanu. Un kur tad būs tā gradācijas skala, vai šis pārkāpums ir lielāks vai mazāks. Protams, ka tā būs Augstākā tiesa, un tas būs Augstākās tiesas plēnums. Un sanāks tā, ka ir vai nu balta krāsa, vai melna krāsa, un nav konkrēti iespējams fiksēt. Varbūt par konkrēto nodarījumu ir piemērojama tikai piezīme, varbūt par konkrēto nodarījumu ir piemērojams rājiens, bet jautājums — būt vai nebūt amatā, — attiecas tikai uz politiski atbildīgām amatpersonām. Tāpēc būtu pareizi arī mainīt šos atbildības principus un ietvert disciplinārās atbildības nosacījumus un ģenerālprokurora atbildību konkrēti Augstākās tiesas priekšā. Tas būtu pareizi.

Un vēl viena lieta, kuru es negribēju publiski teikt, bet pēc tieslietu ministra šodienas uzstāšanās tomēr es to pateikšu. Ir tāda lieta, man šķiet, ka tā nav normāla situācija, ka šobrīd politiķi izdara kādu tiešu vai netiešu spiedienu uz Augstākās tiesas priekšsēdētāju. Un es personīgi ļoti negribētu, ka valdības locekļi vai arī politiķi sniegtu padomus Augstākās tiesas priekšsēdētājam par tām personālijām, kādas varētu būt vai nevarētu būt ģenerālprokurora amata kandidāti. Un es Juridiskajā komisijā dzirdu informāciju, ka kaut kāds no valdības locekļiem regulāri konsultējas par šīm personālijām, tad man šķiet visai savādi. Savulaik to sauca par Augstākās tiesas priekšsēdētāja ietekmēšanu. Tas īsumā ir viss, un es aicinu tomēr pieturēties pie principiem, lai mums turpmāk nekad vairs nebūtu politiski vadāms ģenerālprokurors. Paldies!

Sēdes vadītājs. Andrejs Panteļējevs — otro reizi.

A.Panteļējevs (LC). Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie klātesošie! Es arī aicinu nebremzēt lietas. Šodien šajā valstī nav svarīgāka uzdevuma kā pēc iespējas ātrāk iecelt jauno ģenerālprokuroru. Un Augstākās tiesas priekšsēdētājs principā ir devis zināmu, nu, solījumu — vai publisku vai vismaz tā apgalvojis, ka viņš to izdarīs marta sākuma, kas jau ir šobrīd. Un man negribētos, lai mēs paši likumdevēji tagad radītu ieganstus — ne jau tikai Guļānam nenosaukt, bet varbūt kādam no kandidātiem nepiekrist vai pārdomāt un teikt, ka viņš domās tik ilgi, kamēr pieņems jauno likumu. Līdz ar to faktiski Guļāna kungs vienkārši nespēs izvēlēties, jo cilvēki teiks: ziniet, es pagaidīšu jauno likumu, un tad es pateikšu, vai es piekrītu vai nepiekrītu kļūt par jauno ģenerālprokuroru. Tieši tāpēc, ka šajā projektā neparādās daudzas tās nianses, par kurām runāja Rasnača kungs, tātad runa ir par ļoti nopietnu darbu. Es domāju, mēs neko nepazaudēsim, marta sākums ir tepat. Jaunais ģenerālprokurora kandidāts tiks nosaukts, un pēc tam mēs jau varam sākt strādāt pie nopietniem labojumiem, ieskaitot arī tās nianses, par ko jūs te runājāt un kuras neparādās šajā projektā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (LSDSP) . Cienījamie kolēģi! Tik tiešām atsevišķas nianses šajos piedāvātajos grozījumos ir diskusijas vērts. Mēs tik tiešām varam diskutēt par to, vai par pamatu ņemt 93.gadu, kad stājies spēkā viens likums, vai 94.gadu, kad stājies spēkā Prokuratūras likums, vai kādu citu atskaites punktu, bet tāpēc nav jānoraida šis likumprojekts pēc būtības. Es labi saprotu "Latvijas ceļa" nostāju šajā sakarā, ka ir valdes lēmums, ka vispār negrozīt likumu, pat neiepazīstoties ar piedāvātajiem grozījumiem. Tas ir politisks lēmums, bet mums jāstrādā pēc būtības. Un tā gluži nav, Panteļējeva kungs, pēdējā komisijas sēdē par šī likuma tālāko virzību balsoja deviņi komisijas locekļi, un septiņi balsoja par un divi balsoja pret. Būsim korekti, Augstākās tiesas tiesnesis ir pateicis, ka viņš nosauks ģenerālprokurora amata kandidātu pēc spēkā esošā likuma. Un šo likumu pat teorētiski, lai kā, pieņemsim, man gribētos vai kādam citam gribētos, teorētiski ir ļoti grūti pieņemt mēneša laikā. Būsim reālisti, un šis likums ir jāatver un jāprecizē ļoti daudzas normas, par kurām jau šeit arī diskutēja Rasnača kungs. Komisijas vārdā es aicinu atbalstīt šī likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Prokuratūras likumā" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret — 29, atturas — 9. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts. Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

J.Ādamsons. Cienījamie kolēģi! Iesniegšanas termiņu es aicinu noteikt 6.martu.

Sēdes vadītājs. 6.marts. Paldies! Iebildumu nav.

Nākamais — likumprojekts "Meža likums" , trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāte Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Strādājam ar likumprojektu nr.1632. Ļoti nopietns likumprojekts, pieiesim tam ar lielu atbildību. 1.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs un iesaka mainīt likumprojekta nosaukumu. Komisija laikam īsuma dēļ neatbalstīja šāda likumprojekta nosaukumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Seile. 2.priekšlikumu iesniedzis Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Slakteris, un komisija šo priekšlikumu atbalstīja, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Seile. Arī 3.priekšlikumu iesniedzis parlamentārais sekretārs Slakteris, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seile. 1.panta 9.punkts ir redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. 4.priekšlikumu iesniedzis parlamentārais sekretārs Slaktera kungs, un komisija to ir atbalstījusi, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Seile. 5.priekšlikumu arī ir iesniedzis parlamentārais sekretārs Slaktera kungs, un komisija to ir atbalstījusi, daļēji precizējot savā redakcijā kā 6.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 5. un 6.priekšlikumu.

A.Seile. 7.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to ir daļēji atbalstījusi un izstrādājusi savu 8.priekšlikumu, kurā ir atbalstīts arī Juridiskās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Seile. 2.pants ir redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tālāk, lūdzu!

A.Seile. 9.priekšlikumu iesniedzis parlamentārais sekretārs Atis Slakteris. Komisija to ir daļēji atbalstījusi un izveidojusi savu redakciju kā 12. priekšlikumu, bet par šo pašu panta daļu vēl ir divi citi priekšlikumi. Tātad komisija ir atbalstījusi daļēji 9.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Seile. Deputāts Jānis Škapars iesniedzis 10.priekšlikumu. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

A.Seile. 11.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seile. Tātad jau pieminētais 12.priekšlikums, kurš ir daļēji atbalstīts Slaktera 9.priekšlikumā, lūdzu to atbalstīt Saeimas sēdē.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 12. priekšlikumu.

A.Seile. 13.priekšlikumu iesniedzis deputāts Jānis Škapars. Komisija to ir atbalstījusi, un šis priekšlikums ir redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. 14. — Juridiskā biroja redakcionāls priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Seile. 15.priekšlikumu iesniedzis parlamentārais sekretārs Atis Slakteris. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seile. Tālāk ir 16. un 17.priekšlikums, kur ir tādi redakcionāli sakārtoti priekšlikumi. Komisija tos abus ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

A.Seile. 18.priekšlikumu iesniedzis parlamentārais sekretārs Atis Slakteris. Komisija to atbalstījusi daļēji un izveidojusi savu 19.priekšlikumu. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seile. 20.priekšlikums, iesniedzis Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs. Komisija to ir atbalstījusi daļēji. Tāpat daļēji ir atbalstījusi 21.— Jāņa Škapara priekšlikumu un 22. — Juridiskā biroja priekšlikumu, izveidojusi, apkopojot visus šos ierosinājumus, visu panta daļu jaunā redakcijā kā komisijas 23.priekšlikumu. Lūdzu to atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 20., 21., 22. un 23. priekšlikumu.

A.Seile. 24.priekšlikums ir daļēji atbalstīts un jau arī iestrādāts iepriekšminētajā 23. — komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Seile. 25.priekšlikums. To ir iesniedzis Juridiskais birojs. Tas ir daļēji atbalstīts, un atbildīgā komisija ir izteikusi savā redakcijā, kura zināmā mērā pilnīgi neatkārto Juridiskā biroja redakciju.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 25. — Juridiskā biroja priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 68, pret — 8, atturas — 2. Priekšlikums pieņemts.

A.Seile. Paldies! 27. priekšlikums. Tātad par 26.priekšlikumu vairs nav jābalso, jo tie ir alternatīvi.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tālāk, lūdzu!

A.Seile. 27. priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seile. 28.priekšlikumu iesniedzis Atis Slakteris. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Seile. 29.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. Komisija izveido savu redakciju panta daļai kā 30.priekšlikumu. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seile. 31.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Seile. 32.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija ir atbalstījusi, un priekšlikums ir arī redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Seile. 33.priekšlikumu iesniedzis deputāts Jānis Škapars. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī neatbalsta.

A.Seile. 34.priekšlikumu iesniedzis parlamentārais sekretārs Atis Slakteris. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

A.Seile. 35.priekšlikumu arī iesniedzis parlamentārais sekretārs. Komisija ir atbalstījusi un redakcionāli precizējusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

A.Seile. 36.priekšlikumu ir ierosinājis parlamentārais sekretārs Atis Slakteris. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Seile. Tāpat nav atbalstījusi arī 37. — deputāta Jāņa Škapara priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neatbalsta šo priekšlikumu.

A.Seile. Tātad paliek spēkā vecā redakcija. 38. priekšlikumu iesniedzis deputāts Kārlis Leiškalns. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Seile. 39.priekšlikumu iesniedzis deputāts Atis Slakteris. Komisija to atbalstījusi un redakcionāli precizējusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seile. 40.priekšlikumu iesniedzis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Normunds Pēterkops. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja un neatbalstīja, vienkārši tāpēc, ka par līdzīgu tematu, par dabas aizsardzības plānu, tiek runāts citā sadaļā "Par dabas aizsardzības projektu".

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

A.Seile. 41.priekšlikumu iesniedzis Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Slakteris. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. Tālāk 42. priekšlikumu iesniedzis Kārlis Leiškalns — izslēgt galvenās cirtes koku vecuma tabulu. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

A.Seile. 43. priekšlikumu iesniedzis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Normunds Pēterkops, papildinot galvenās cirtes koku vecuma tabulu ar jaunu sadaļu par baltalksni. Komisija ilgi domāja, bet nepieņēma šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Seile. 44.priekšlikums. Iesniedzis Kārlis Leiškalns. Komisija nav to atbalstījusi, jo arī mūsu iepriekšējā variantā Kārļa Leiškalna priekšlikums par neproduktīvo cirti netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Seile. 45.priekšlikums. Iesniedzis Jānis Škapars. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī neatbalsta.

A.Seile. 46.priekšlikumu iesniedzis Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Slakteris. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Seile. Tālāk ir 47.priekšlikums, kuru iesniegusi deputāte Anna Seile. Komisija to ir daļēji atbalstījusi, un īstenība ir tāda, ka šis priekšlikums bija izteikts kā mans 80. priekšlikums citā sadaļā "Par dabas aizsardzību", bet tā vieta, kā komisija atzina, ir šeit. Tāpēc lūdzu atbalstīt šā priekšlikuma pārceļošanu no 80.priekšlikuma uz šo sadaļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seile. 48.priekšlikumu iesniedzis Kārlis Leiškalns. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. Bet 49. — Kārļa Leiškalna priekšlikumu — komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Seile. Toties 50. — Kārļa Leiškalna priekšlikumu — vienprātīgi atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seile. 51. — Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Slaktera priekšlikumu — komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Seile. Tālāk 52. — parlamentārā sekretāra Ata Slaktera priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seile. 53.priekšlikumu redakcionāli iesniedzis Jānis Škapars, un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. Tālāk ir Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Slaktera priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi un redakcionāli precizējusi. Par šo pašu jautājumu ir arī 55. — Jāņa Škapara priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāte Anna Seile vēlas debatēt par kādu no šiem priekšlikumiem? Par kuru?

A.Seile. Par 54. un 55.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu! Atklājam debates par 54.priekšlikumu. Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Iepriekšējos lasījumos — pirmajā un otrajā lasījumā — likumprojekta iesniedzēji — Ministru kabinets un arī Saeimas deputāti — bija atbalstījuši, ka ir nepieciešams katram meža īpašniekam veikt meža inventarizāciju, izgatavojot īpašus dokumentus, un ir vajadzīgs arī sastādīt meža apsaimniekošanas plānu. Šāds plāns ir vajadzīgs tāpēc, lai varētu prognozēt, cik kurā gadā nocirsts, cik kurā piecgadē nocirtīs kokus, un ir nepieciešams šos skaitļus zināt.

Tagad Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Slakteris pēdējā lasījumā ir ierosinājis, ka, lūk, šāds plāns vai visiem mums pazīstamais mežu apsaimniekošanas projekts, kurš ir izstrādāts jau gandrīz katram mežu īpašumam, kurš pašreiz veic ciršanu mežā, ka šis plāns vairs nav vajadzīgs. Tāpēc es nevaru piekrist 54.priekšlikumam, un aicinu Saeimas deputātus balsot pret 54.priekšlikumu, un tad vēl mēs varēsim izšķirties, ko darīt ar 55. Protams, ka visprecīzākā redakcija ir vecā redakcija, par kuru jau divos lasījumos Saeima ir vienojusies un balsojusi. Tātad aicinu balsot pret 54.priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk deputātu pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par 54. — Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Slaktera priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — 24, atturas — 14. Priekšlikums pieņemts.

A.Seile. Un tātad 55.priekšlikums, kuru ierosina deputāts Jānis Škapars. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 55. — deputāta Jāņa Škapara priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — 3, atturas — 44. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Seile. 56.priekšlikumu iesniedz deputāte Anna Seile. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seile. Un saku paldies arī Guntim Eniņam, kurš īstenībā ir šī priekšlikuma autors. Tātad nedrīkstēs vairs izcirst mežos dižkokus.

57.priekšlikums. Iesniedz Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Slakteris. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. Arī 58. — Kārļa Leiškalna priekšlikumu — komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seile. 59.priekšlikumu iesniedz atbildīgā komisija. Izslēdzot vārdus "nemateriālās vērtības", komisija lūdz atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. 60.priekšlikums. Iesniedz deputāts Zemkopības ministrijas un parlamentārais sekretārs Atis Slakteris. Komisija atbalsta 16.panta izslēgšanu ar tādu mērķi, ka visas šīs normas tiek iestrādātas pilnīgi tāda pašā redakcijā 17.pantā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Seile. 61.priekšlikumu iesniedz Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seile. 62.priekšlikumu iesniedz deputāts Atis Slakteris. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī neatbalsta.

A.Seile. 63.priekšlikumu iesniedz Atis Slakteris. Komisija ir atbalstījusi un redakcionāli precizējusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Seile. 64.priekšlikumu iesniedz parlamentārais sekretārs Atis Slakteris. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

A.Seile. 65. priekšlikumu iesniedz Kārlis Leiškalns. Komisija ir atbalstījusi daļēji, un pilnībā atbalstījusi līdzīgo 66. — deputāta Aivara Tiesneša priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 65. un 66.priekšlikumu.

A.Seile. 67.priekšlikumu iesniedz Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Slakteris. Komisija ir atbalstījusi. Tāpat atbalstījusi 68. — Aivara Tiesneša priekšlikumu par 24.panta pirmo daļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šos priekšlikumus.

A.Seile. 69.priekšlikumu iesniedz Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. Tālāk ir 70.priekšlikums, kuru iesniedz deputāts Čevers, un komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi. Tas atkal ir jautājums par meža ugunsaizsardzību.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Deputāts Čevers. Lūdzu!

J.Čevers (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Es jau šeit kādus pāris mēnešus atpakaļ nelielu priekšlasījumu izdarīju par mežu ugunsaizsardzību. Toreiz neguvu atbalstu, bet vēlreiz apelēju pie jūsu izpratnes.

Tādā svarīgā sadaļā kā "Meža aizsardzība", lasiet uzmanīgi, nu nav neviena vārda par mežu ugunsaizsardzību. Un tā taču ir ļoti nopietna un svarīga problēma. Un mēs to tā nevaram atstāt. Ja mēs atstājam šeit tā, kā ir, tad rīt pat SIA "Latvijas mežs" var likvidēt visus meža uguns novērošanas torņus, atdodot tos mobilo telefonu operatoriem vai tamlīdzīgi iznīcināt savu ugunsaizsardzību, meža ugunsdzēsējus, un mežs paliks bez aizsardzības. Es zinu, kādas debates bija par šo jautājumu komisijā, diemžēl es nevarētu tur aizstāvēt savu viedokli. Ar šo nebija domāts, ka būs kādam jāslēdz līgums ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, kas ir Iekšlietu ministrijas pārziņā. Nē, nebūt ne! Šim dienestam vispār aizliegta saimnieciskā darbība, un tas nedrīkst slēgt nekādus līgumus. Bez šaubām, ka viņš brauks un dzēsīs tos meža ugunsgrēkus. Bet tur jau tā sāls, ka mums tie lielie meži ir izvietoti tādās vietās Ziemeļkurzemē un Latgalē, kur valsts ugunsdzēsības spēki ir ļoti mazi. Ir, jau pastāv tādi kritēriji, cik tur jābūt attiecīgi uz hektāriem un atkarībā no meža platības un no meža veida, cik tur jābūt lāpstām, cirvjiem un tā tālāk. Bet nu neizslēgsim šo punktu. Es ļoti lūdzu nobalsot par, jo citādi mēs vispār atstājam atklātu meža ugunsaizsardzību. Paldies!

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Paldies, Čevera kungs! Bet, ja mēs gribam kaut ko pateikt, tas ir jāpasaka ļoti precīzi. Ugunsdrošību, kurā meža īpašnieks piedalās kā nodokļa maksātājs, obligāti maksājot nodokļus, valsts veic šo funkciju. Jūs gribat pateikt, ka jānoslēdz līgums par šo pasākumu veikšanu vai arī pašam jāpiedalās uguns dzēšanas darbā mežā. Es domāju, ka ir jāaizliedz piedalīties uguns dzēšanas darbos mežā cilvēkiem, kas nav profesionāli šajā lietā, jo tas tiešām ir profesionāļu darbs. Ne par velti ugunsdzēsības dienestu mēs uzturam no nodokļu maksātāju naudas, un meža īpašnieks maksā. Ja jūs to nebijāt domājis, varētu būt, ka citādāk, bet likumā viss jāpasaka precīzi, jo, izejot no jūsu redakcijas, šobrīd man kā meža īpašniekam var uzlikt obligāti slēgt līgumu ar ugunsdrošības aizsardzības iestādēm. Un es kategoriski iebilstu pret šādiem traktējumiem. Čevera kungs, diemžēl ir trešais lasījums. Es saprotu, ka likumā tomēr doma ir jāpasaka precīzi un skaidri, lai tā nav dažādi tulkojuma. Paldies! Aicinu atbalstīt komisijas viedokli par deputāta Čevera priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā deputāte — Anna Seile.

A.Seile. (TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Meža ugunsdrošība patiešām ir problēma. Bet ja Leiškalna pieminētais mežs nodegs, viņš par to atlīdzību, bez šaubām, nedabūs. Un viņš ar to būs mierā. Ja viņam ir kādas īpašas intereses, viņš sēdēs mežā, uzcels būdiņu un sargās savu mežu. Tieši no šādiem apsvērumiem vadoties, komisija arī neatbalstīja deputāta Čevera priekšlikumu.

Vēl es gribu pateikt, ka uguns novērošanas torņus nevarēs valsts akciju sabiedrība nojaukt, jo šie uguns torņi pāriet valsts mežu dienestu pārziņā, un visu šo procedūru, kas uzraudzīs meža ugunsapsardzību, to mēs esam iestrādājuši likumā "Par Valsts meža dienestu". Tātad komisijas viedoklis bija — neatbalstīt šajā daļā deputāta Čevera priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 70. — deputāta Jāņa Čevera priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 21, pret — 36, atturas — 20. Priekšlikums noraidīts. Tālāk, lūdzu!

A.Seile. 71.priekšlikumu iesniedz parlamentārais sekretārs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā Normunds Pēterkops. Bet komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, un galvenokārt šādu apsvērumu dēļ: ka visi šie meža aizsardzības un apsardzības pasākumi ir noteikti likumā "Par Valsts meža dienestu". Otrreiz viņi šeit nebūtu jāatkārto.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

A.Seile. 72.priekšlikumu iesniedz Juridiskais birojs. Lūdzu to atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. 73.priekšlikumu iesniedz finansu ministrs Edmunds Krastiņš. Komisija to ir atbalstījusi daļēji un uzskata, ka labāku variantu ir izstrādājis Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Slakteris, nosakot, ka inventarizācijas informācija ir ierobežotas pieejamības informācija. Tādā gadījumā mums vairs nav jāpasaka, kam drīkst un kam nedrīkst izsniegt informāciju par mežu. Tikai īpašniekam vai kādam citam. Tāpēc no visiem trim iesniegtajiem priekšlikumiem — 73., 74., 75, kas attiecas uz 31.pantu, komisija ir atbalstījusi Slaktera priekšlikumu, daļēji atbalstot Edmunda Krastiņa priekšlikumu un pilnībā atbalstot Juridiskā biroja 75.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 73., 74. un 75.priekšlikumu.

A.Seile. 32.panta otrā daļa ir redakcionāli precizēta.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tālāk, lūdzu!

A.Seile. 33.pants redakcionāls. Iesniedz Juridiskais birojs.

Sēdes vadītājs. Nav.

A.Seile. Tātad 76.priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. 77.priekšlikums, iesniedz finansu ministrs Krastiņš. Un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seile. Tālāk 78.priekšlikums. Iesniedz Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Seile. Un atkal par ugunsdrošību. 79.priekšlikums. Iesniedz deputāts Čevers. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi, domājot, ka tieši dabas aizsardzības sadaļā par šo ugunsdrošību un ugunsgrēku likvidēšanu nav vieta runāt.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Jānis Čevers.

J.Čevers (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Es lūdzu atbalstīt vismaz šo punktu, jo mēs esam absolūti izslēguši no šī likuma meža īpašnieku atbildību par ugunsdrošību mežā. Meža ugunsdrošība ir plašs jēdziens. Tā nav tikai dzēšana un citi darbi. Bet kas tad ierīkos tās pretuguns stigas gar ceļiem, dzelzceļiem, kas ierīkos tur citus pretuguns aizsardzības pasākumus? Es ierosinu tomēr balsot par.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Čevera kungs, ja jūs aicināt balsot savu priekšlikumu pa daļām, tad pirmo daļu es varētu atbalstīt. Un nodrošināt ugunsdzēsības noteikumu ievērošanu mežā — nu, protams, iespēju robežās, jo pret zibeni jau mēs visi esam bezspēcīgi, debesīm mēs nevaram pavēlēt, kā arī negribētos.

Bet piedalīties meža ugunsgrēku likvidēšanā, Čevera kungs, vajadzētu diletantiem aizliegt ar likumu. Un jūs kā profesionāls pažarnieks to nu saprotat visvairāk. Viņi ieskries dūmos, nosmaks, nomirs, būs kā Andriksonam nabagam, ko tad? Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — Anna Seile.

A.Seile. (TB/LNK).Cienījamie deputāti! Komisija ne jau tādēļ atbalstīja, ka kāds meža īpašnieks varētu noslāpt mežā, savu mežu glābdams. Īstenībā Ministru kabineta noteikumi vienmēr ir paredzējuši, ka ugunsdzēšanā, Leiškalna kungs, var piedalīties gan īpašnieks, gan neprofesionāļi, un bieži vien viņi ir ļoti vajadzīgi. Atcerēsimies lielos ugunsgrēkus 1990.—1992. gadā, un tad tieši ir vajadzīgi papildspēki, zemessargi un neprofesionāļi, kuri izrok grāvjus un aptur ugunsgrēku. Bet tas nav šīs dabas aizsardzības sadaļas jautājums, tas tiešām ir Ministru kabineta noteikumu jautājums, un arī likumā par Valsts meža dienestu ir tiesības uzaicināt sabiedrības pārstāvjus. Tāpēc komisija noraidīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 79. — deputāta Čevera priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 21, pret— 33, atturas — 27. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Seile. 80. priekšlikums. Iesniegusi deputāte Anna Seile. Un īstenībā mēs jau par šo priekšlikumu esam nobalsojuši, pārceļot to uz 9. pantu pašā sākumā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tālāk, lūdzu!

A.Seile. 81. priekšlikumu iesniedz deputāte Anna Seile. Un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. 82. priekšlikumu iesniedz Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs, un šis priekšlikums attiecas uz Seiles 80. priekšlikumu. Tas ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 82., 83. un 84. priekšlikumu.

A.Seile. Jā, paldies!

85. priekšlikums. Iesniedz finansu ministrs Edmunds Krastiņš, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

A.Seile. Tālāk 86. — finansu ministra priekšlikums. Komisija atbalsta izslēgt 40. pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Seile. Un tālāk seko jautājums, kur risina, vai privātā meža īpašniekam ir vai nav tiesības saņemt kompensāciju par neiegūtiem labumiem, ja viņa meža izmantošanas tiesības tiek ierobežotas. Komisija, izvērtējot 87. un 88. priekšlikumu, atzina, ka vispareizākais būs Juridiskā biroja 88. priekšlikums, jo, ja ir noteikts meža lietošanas tiesību aprobežojums, tad mainās kadastrālā vērtība, un tā parasti īpašos aizliegumos ir nulles vērtība, par ko nav jāmaksā zemes nodoklis. Tāpēc aicinu atbalstīt 88. priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Par 87. priekšlikumu — vai ir iebildumi pret atbildīgās komisijas viedokli? Nav. Par 88.priekšlikumu? Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas slēdzienam. Tālāk, lūdzu!

A.Seile. 89. priekšlikumu faktiski mēs vairs nevaram balsot, jo tas nav balsojams, jo mēs jau atbalstījām 88. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tālāk, lūdzu!

A.Seile. 90. priekšlikumu iesniedz deputāts Jānis Škapars. Komisija to atbalstījusi daļēji. Juridiskā biroja 91. priekšlikumu ir atbalstījusi. Un pilnībā atbalstījusi 92. — Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Slaktera priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 90., 91. un 92. priekšlikumu.

A.Seile. 93. priekšlikumu iesniedz deputāts Jānis Škapars. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

A.Seile. 94. priekšlikumu iesniedz Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Slakteris. Komisija to atbalsta un redakcionāli precizē.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Seile. 95. priekšlikumu arī iesniedz Atis Slakteris. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Seile. Un tālāk 96. priekšlikums. Tas ir redakcionāls. Par dažādu panta daļu maiņām sakarā ar mūsu balsojumiem, kur mēs esam izslēguši iepriekšējās daļas. Komisija lūdz atbalstīt 96. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. 97. priekšlikumu arī komisija atbalsta un redakcionāli precizē. Šo priekšlikumu iesniedz Atis Slateris.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. Un 98. priekšlikumu iesniedz Kārlis Leiškalns. Komisija atbalsta savu komisijas priekšsēdētāju.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

A.Seile. 99. priekšlikumu arī iesniedz Kārlis Leiškalns. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Seile. 100. priekšlikumu iesniedz Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

A.Seile. Un 101. priekšlikumu iesniedz finansu ministrs Krastiņš par meža zemes transformāciju un atlīdzību valstij, ja mežu zeme tiek transformēta. Komisija atbalsta daļēji, izsakot savā 104. priekšlikuma galīgajā redakcijā, jo par šo pašu pantu, 44., ir iesniegts 101., 102., 103. priekšlikums. Komisija tos visus ir apvienojusi, daļēji atbalstījusi un izteikusi kā 104. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 101.,. 102., 103. un 104. priekšlikumu.

A.Seile. 105. priekšlikumu iesniedz Atis Slakteris. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī neatbalsta.

A.Seile. 106. priekšlikumu iesniedz Atis Slakteris. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Seile. Un ir atbalstījusi Juridiskā biroja 107. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Seile. 108. priekšlikumu iesniedz deputāte Anna Seile. Komisija to atbalsta daļēji. 109. priekšlikumu iesniedz deputāts Jānis Škapars. Komisija arī šo priekšlikumu atbalsta daļēji un ir izveidojusi savu 110. priekšlikumu par mežsaimniecības atbalsta fondu, kura pamatā tika izmantoti finansu ministra ieteikumi. Tātad lūdzu atbalstīt komisijas viedokli par 108., 109., 110. priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

A.Seile. 111. priekšlikumu iesniedz Kārlis Leiškalns. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu

A.Seile. 112. priekšlikumu iesniedz Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Seile. Un tagad esam nonākuši pie 113., 114. un 115. priekšlikuma, kuri labo pantu, kas nosaka, ka valsts mežu zeme saglabājama valsts īpašumā un tās atsavināšanas kārtību nosaka Saeima. Komisija daļēji ir atbalstījusi Jāņa Lagzdiņa priekšlikumu. Nav atbalstījusi... Ir atbalstījusi pilnībā Kārļa Leiškalna priekšlikumu un daļēji atbalstījusi Annas Seiles priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Jūs vēlaties debatēt par 115. priekšlikumu?

A.Seile. Es vēlos runāt par visiem šiem trim priekšlikumiem.

Sēdes vadītājs. Lūdzu! Atklājam debates. Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Ja mēs pagājušajā sēdē nobalsojām to, ka valsts mežu zeme sagabājama valsts īpašumā, tad šajos priekšlikumos, lai arī cik skaisti tie būtu, tomēr tiek iestrādāta cita koncepcija. Un es gribu teikt, ka zināmā mērā no mana personīgā viedokļa un no ļoti daudzu meža īpašnieku viedokļa un sabiedrības viedokļa atbalstāms ir Jāņa Lagzdiņa priekšlikums un arī tas priekšlikums, kuru es kopā esmu sastādījusi ar deputātu Arni Kalniņu. Bet noraidāms, manuprāt, būtu Kārļa Leiškalna priekšlikums, kurš trešajā lasījumā izveido citu koncepciju. Ja mēs bijām nobalsojuši, ka zeme ir valsts īpašums un tā saglabājama, tad šeit tiek pateikts, ka tikai dabas rezervātos un nacionālo parku rezervātu zonās Saeima var lemt par īpašuma atsavināšanu, visos pārējos gadījumos to lemj Ministru kabinets. Mums ir labs Kabinets, un viņš labi lems, bet nākamais var nebūt tik labs, un tāpēc tomēr ir jaiestrādā stingrākas normas.

Es lūdzu balsojumā atbalstīt vispirms 113. — Jāņa Lagzdiņa priekšlikumu, kurš pasaka, ka valsts meža zemi var atsavināt tikai likumā paredzētajos gadījumos, un nosaka gadījumus, kad Ministru kabinets ar ikreizēju lēmumu var atsavināt atsevišķus zemes gabalus. Zināmā mērā, ja netiek nobalsots par Jāņa Lagzdiņa priekšlikumu, es domāju, ka tad vajag atbalstīt 115. priekšlikumu. Tāds ir mans viedoklis.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Dāmas un kungi! Es jūs tomēr aicināšu atbalstīt ne tik daudz Kārli Leiškalnu, kā Tautsaimniecības komisiju, kas diskutēja par šo jautājumu ilgi un dziļi. Tātad vispirms — ko mēs esam nobalsojuši otrajā lasījumā. Valsts meža zeme saglabājama valsts īpašumā, ja mēs šeit pieliktu punktu, tad viss būtu skaidrs, tas būtu imperatīvs mandāts — nekad nepārdot nevienu gabalu valsts zemes, meža zemes. Ko piedāvā deputāts Leiškalns? Patiesībā to pašu, bet turpinās otrā lasījuma redakcija — tās atsavināšanas kārtību nosaka Saeima. Jāteic, ka Saeima nosaka jebkuru kārtību šajā valstī ar likumiem, tajā skaitā arī ar likumu par Ministru kabineta iekārtu, par dabas rezervātiem, nacionālajiem parkiem, un patiesībā, ja nebūtu šīs otrā lasījumā pretrunīgās redakcijas, tad mans priekšlikums nemaz nebūtu vajadzīgs.

Bet šobrīd es domāju, ka 114.priekšlikums ir visloģiskākais, kas nosaka, ka valsts meža zemes atsavināšana var notikt dabas rezervātos, nacionālajos parkos un tamlīdzīgi, tātad likumā noteiktās Latvijas teritorijas daļās ar ikreizēju Saeimas lēmumu, un pārējā valsts meža zemes atsavināšana var notikt tikai ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, respektīvi, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, tas nozīmē: ar Saeimas atļauju, bet nevis ar atļauju post scriptum , bet atļauju jau iepriekš mēs nosakām likumos, kādos gadījumos, ko var atsavināt no valsts meža zemes, un Ministru kabinets ar savu rīkojumu, ievērojot Saeimas pieņemtos likumus, to arī izdara.

Es vēlreiz jūs brīdinu no situācijas, ja mēs katru meža zemesgabalu, kas tiek atsavināts, dažādu iemeslu dēļ izskatīsim šeit parlamentā, draugi, mums nebūs nevienai lietai vairs laika, ne emocijām, ne skandāliem, ne citiem likumiem. Mēs nemitīgi laidīsim cauri dokumentu paketi, kas šobrīd atrodas Ministru kabinetā, un jāteic, ka katras zemes atsavināšanas paketes lielākajā daļā gadījumu šos lēmumus pieņem Privatizācijas aģentūra, iziet cauri visām ministrijām Latvijā. Pilnīgi visām ministrijām, iziet caur valsts sekretāra apspriedi un tikai tad nonāk Ministru kabinetā kā rīkojuma projekts, un, ja kāds no ministriem prasa balsojumu, tad šis rīkojums tiek nobalsots. Tā kā es neredzu iemeslu taisīt paplašinātas redakcijas, es, visdrīzāk otrādi, savu draugu Jāni Lagzdiņu aicinātu atsaukt 113. priekšlikumu, lai par to mēs vairs nedebatētu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Jānim Lagzdiņam.

J.Lagzdiņš (TP). Godātie kolēģi! Es atsaucu savu priekšlikumu. (Starpsauciens: "Pārdevies!")

Sēdes vadītājs. Paldies! Turpinām debates. Arnis Kalniņš.

A.Kalniņš (LSDSP). Godājamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es gribētu drusku precizēt tikko deputāta Kārļa Leiškalna teikto. Es domāju, ka viņš nebija visai precīzs. Tātad atgriežamies pie otrā lasījuma redakcijas, un es piekrītu, ka tas bija ļoti strikts balsojums, ka jebkurā gadījumā, kad valsts zemi atsavina, it kā jāprasa ir Saeimas lēmums. Mūsu — Annas Seiles un mūsu priekšlikumā, ja jūs uzmanīgi izlasiet, tad šeit ir pavērti vārti visiem šiem trim gadījumiem, kad Ministru kabinets šo lietu dara autonomi bez Saeimas ziņas, tātad privatizējot zemi zem dzīvojamām ēkām un tām piekritīgām saimniecības ēkām un būvēm, precizējot vai optimizējot valsts zemes nogabalu ārējās robežas. Un trešais, transformējot meža zemi, ja tās turpmākā izmantošana nav saistīta ar meža apsaimniekošanu, ceļiem, pat celulozes fabrikas būvei vai tamlīdzīgi. Es domāju, ka šis ir tāds ļoti racionāls priekšlikums, ko dara viens un ko dara otrs, un nebūtu pareizi teikt, ka ar katru sīku zemes pleķīti Ministru kabinets soļos uz Saeimu un prasīs atļauju, tātad tikai nopietnos gadījumos, kad šī zeme tiek atsavināta, valsts meža zeme, varētu būt šī Saeimas piekrišana. Tāpēc lūgums atbalstīt 115.priekšlikumu, tas nav nekas ļauns, nav nekas ļauns no birokrātiskā viedokļa, tas nav nekas ļauns no apsaimniekošanas viedokļa. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (LSDSP). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Atceroties iepriekšējo sēdi, kad mēs iebalsojām otrajā lasījumā šo redakciju, tās mērķis bija izslēgt pirmajā lasījumā pieņemto redakciju, ka visus šos jautājumus risina Ministru kabinets. Otrajā lasījumā piedāvātā redakcija ir, ka to nosaka Saeima, un Saeima to nosaka ar likumu: vai nu ar atsevišķu likumu, vai ar normu šajā pašā likumā. Katrā gadījumā Annas Seiles un Arņa Kalniņa piedāvājums ir nevis atsevišķā likumā, bet šajā pašā likumā, izslēdzot tos gadījumus, ko Kārlis Leiškalns minēja: mazos, sīkos gabaliņus nelems šeit Saeimā, šeit iet runa par konceptuāli lieliem meža nogabaliem, kuri ir vajadzīgi, kā jau šeit minēja, jautājuma risināšanai par celulozes rūpnīcu vai citu vertikāli integrēto uzņēmumu veidošanu Latvijā. Bet, runājot par Kārļa Leiškalna priekšlikumu, jāsaka, ka šeit rodas viena problēma, kas nav atrisināta šajā priekšlikumā, jo dabas rezervātos un nacionālos parkos ar ikreizēju Saeimas lēmumu — tas atkal rada apgrūtinājumus Saeimai, un Annas Seiles un Kalniņa piedāvātā redakcija šo apgrūtinājumu noņem, jo rezervātos piešķirtajās zemes platībās būs ļoti daudz jāveic līdzvērtīga zemes piešķiršana bijušajiem īpašniekiem no citām valsts meža zemes platībām, jo šajos rezervātos ir pašlaik vēl neatrisinātas problēmas, un šīs problēmas — sīkās, kā Kārlis teica, uzvelt risināt Saeimai nebūtu lietderīgi. Rezervātu jautājumu var risināt daudz vienkāršāk, un Seiles un Kalniņa piedāvātajā priekšlikumā šīs līdzvērtīgās zemes platības tiek piedāvātas risināt daudz vienkāršāk, nevis traucējot Saeimu, kā to piedāvā Kārlis.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Ir jāatbalsta 115.priekšlikums. Latvijas mežs — Latvijas tautas īpašums ar vērtību, nu, kā novērtē ekonomisti — 1,6 miljardu latu apmērā. Ļoti, ļoti gards kumoss. Saprotu pozīcijas tieksmes, ir jāizstrādā dažādas nianses, kā vienmēr, tas notiek, lai varētu veikt kādu privatizāciju, kas kam interesē. Tāpēc jau arī notiek tie deputātu desanti dažādās komisijās. Un arī redzam to, ka nav noteiktas tādas definīcijas, ka tas ir valsts mežs, nu, tur tādi... pēc tam kaut ko atrada. Un kas notiek ar Saeimas lēmumiem? Nu, ja ir balsošanas mašīna, tad, protams, Saeima var nobalsot, kam nu kas var pienākties, kāds kumoss. Ministru kabinets, nu, viņš jau ir gatavs visu, pa visu savu valdību Latvijā kā kādā muižā pārņemt savās rokās un darīt tā, kā viņam tas patīk, un vai vienmēr tas ir Latvijas Republikas tautas interesēs? Tāpēc ir jāatbalsta 115. priekšlikums, un nevajag taisīt brīnumus.

Sēdes vadītājs. Anna Seile — otro reizi.

A.Seile (TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Mums ir arī jāpaskatās mazliet un jāpadomā par balsošanas kārtību. Es ierosinu kā tādu radikālāko priekšlikumu pirmo balsot 115.priekšlikumu un pēc tam 114.priekšlikumu, tad balsošanas kārtība būtu pareiza. Tā kā Lagzdiņš jau savu priekšlikumu ir noņēmis, es vēlreiz gribu atgādināt visiem deputātiem, ja mēs gribam pateikt to, ka valsts meža zeme netiks pakāpeniski privatizēta pa mazam gabaliņam, tad mums tas ir jāsaka šajā likumā. Tāpēc es aicinu atbalstīt 115.priekšlikumu un aicinu priekšsēdētāju izšķirties par balsošanas kārtību.

Sēdes vadītājs. Ivars Godmanis.

I.Godmanis (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Šeit faktiski ir divi aspekti. Pirmais — uzticība Kabinetam. Jā, tieši uzticība Kabinetam. Kaut gan es nevadu Kabinetu un neesmu arī ministrs, bet ne tas būtu pats galvenais. Man pašam ir sekojošs jautājums. Lūdzu jums katram uzdot to sev. Kādā veidā mēs Saeimā varam risināt saimnieciskus jautājumus? Kā mēs Saeimā varam atrisināt konkrētus saimnieciskus jautājumus? Konkrētu saimniecisku jautājumu. Mēs varam atrisināt to ar lēmumu vai ar likumu. Tad, kad mēs pieņemam likumu konkrētam saimnieciskam gadījumam vai jautājumam, es esmu dziļi pārliecināts, ka katrreiz mēs ar šo problēmu saskarsimies.

Minēšu piemēru. Ja mēs pieņemam konkrētu lēmumu par kuģniecību vai konkrētu lēmumu par "Latvenergo", vai konkrētu lēmumu par jebkuru saimniecisku jautājumu, es uzskatu, ka mums ir zināma problēma, jo mēs lielākā mērā pieejam šim jautājumam politiski, nekā to dara Kabinets, kur arī, protams, ir koalīcija, un katrs tur lemj, ko tur partija saka.

Tagad man ir tāds jautājums uz viena piemēra pamata. Tas, ko Kalniņa kungs ar Seiles kundzi ir uzrakstījis, viss ir principā labi, bet atskaitot vienu lietu. Pieņemsim, ka turpinās uz priekšu šis jautājums, kaut vai es minēšu divus piemērus. Par celulozes rūpnīcas uzbūvēšanu, bet iespējams, ka varbūt vispār pavēršas jautājums savādāk. Par citām, teiksim, mežu izstrādes struktūrām, saimnieciskām struktūrām, kas būtu ar mieru, piemēram, izstrādāt mežu. Pie kam valsts tur piedalītos. Iedomāsimies situāciju, tātad valdība izšķiras par to, ka viņi ir ar mieru piedalīties šāda celulozes kombināta darbībā. Ar ko valdība tur var piedalīties? Ar naudu? Var. Bet naudas ir pamaz. Pieņemsim, ka viņa mēģinās tur piedalīties ar materiālu ieguldījumu, ar daļu valsts meža. Un te ir tas jautājums, kas Kalniņa kunga priekšlikumā nav.

Tātad, ja mēs ejam pēc principa, ka Saeimai ir jādod atļauja valdībai to darīt, jā, to mēs varam. Bet kā mēs Saeimā izvērtēsim visu to, kāda ir šī rūpnīca un kā viņa tur strādās. Mēs, protams, varam to darīt. Mums jāņem tad savi auditori, eksperti, un to visu var darīt, bet tā nelaime ir tā, ka mēs to vienkārši pēc tam beigās, protams, katrs pēc savas politiskās pārliecības lemsim, kā tam ir jābūt. Kas ir vairāk kreisi orientētas partijas, neapšaubāmi, aizstāvēs valsts lielāku lomu, kas ir vairāk labēji orientētas, uzsvērs, ka pamatā ir jābūt privātajai lomai. Lūk, tā problēma, es domāju, arī tajā smagajā vakardienas sēdē par "Latvenergo" faktiski mums ir viena. Ne tikai, lai mēs uzticamies Kabinetam, bet lai mēs pēc savas pārliecības domājam, cik operatīvi un cik ātri mēs dodam tiesības šādus jautājumus lemt. Jo, redziet, tikko mēs šos saimnieciskos jautājumus šeit tieši pārnesam uz Saeimu, mēs šos jautājumus nobremzējam un diemžēl politiski nobeidzam. Es uzskatu, ka Saeimas funkcija ir tāda: sekot, ko dara Kabinets. Jā, ir risks! Mēs ar Baldzēna kungu no rīta runājām. Ir risks. Kabinets de facto var pieņemt lēmumu, parakstīt līgumu un faktiski Saeima šo līgumu denonsēt var nevarēt vairs. Tāds risks pastāv, bet tāds risks ir vienmēr par valdības rīcību, ko viņa drīkst un ko viņa nedrīkst darīt.

Es tomēr dziļi esmu pārliecināts, ka mums vajag tātad prasīt no tiem ministriem paskaidrojumus. Man vispār rada izbrīnu. Vecos laikos ministri te stāvēja un bija spiesti runāt nosvīduši. Tagad, es skatos, visas tās ministru atbildes uz nopietniem jautājumiem, tās ir kaut kur tad, kad sēde beidzas, kaut ko viens te pasaka, ka viss ir it kā kārtībā, visi iet pa durvīm ārā un tad tie jautājumi galu galā... Tieši tad, kad vajag šos jautājumus uzdot un klausīties, ko ministrs saka, tad mēs visi pa durvīm esam ārā. Tas ir slikti.

Tādā gadījumā mēs aizstājam šo kontroli, jā, starp citu, arī tad, kad klausās iedzīvotāji, šo kontroli šeit, prasot no izpildvaras. Mēs to aizstājam tad ar citu funkciju. Mēs to aizstājam ar to, ka mēs mēģinām kā Saeima paši atrisināt saimnieciskus jautājumus. Nedomāju, ka tas būtu pareizi. Tāpēc es tomēr esmu par to, lai būtu operatīvāka darbība, lai to varētu lemt valdība, un valdība ir Saeimai jākontrolē, nevis jāaizstāj valdības funkcijas. Tāda ir mana pārliecība, un es no tās neatkāpjos. Paldies!

Sēdes vadītājs. Aija Poča — par procedūru. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Aijai Počai.

A.Poča (LC). Cienījamie kolēģi! Šeit Anna Seile izteica priekšlikumu balsot par 115.priekšlikumu kā radikālāko. Diemžēl es gribētu iebilst, jo 114. ir ar plašāku saturu, jo pirmais ir jābalso plašākais.

Sēdes vadītājs. Par balsošanas kārtību lemsim tad, kad būs beigušās debates. Turpinām debates. Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Paldies, priekšsēdētāja kungs! Var jau skatīties uz dzīvi tā, kā skatās mans draugs Leons Bojārs, un zināms pamats šādi skatīties uz dzīvi, Bojāra kungs, ir gan jums, gan visiem citiem šajā zemē. Un tieši tāpēc es nēsāju sarkanu lakatiņu kabatā, lai tas vienmēr atgādina man par jums.

Bet ko es gribu teikt par pašu priekšlikumu. Ir ļoti nepareizi, manuprāt, likumprojektā rakstīt par lietām, uzskaitot katru konkrēto gadījumu, jo reālā dzīve vienmēr pieliek kādu jaunu gadījumu klāt, un tad ir jāmaina vesels likums. Šeit pat nav runa par to, vai mēs uzticamies vai neuzticamies valdībai. Šeit drīzāk ir runa par to, vai parlaments spēj veikt vienu no savām galvenajām funkcijām, tas ir, kontrolēt izpildvaru. Es domāju, ka mēs to spējam visos gadījumos, nedibinot pat atsevišķas izmeklēšanas komisijas.

Tas, ko teica Salkazanova kungs. Salkazanova kungs, par rezervātiem, mans priekšlikums ir tikai atkārtojums. Rezervāti tika iedibināti Latvijas Republikā ar likumu, un to teritorija ir iezīmēta kartē, un a’priori tas ir maināms tikai ar likumu, un nekādi čiki briki bez Saeimas šeit neiznāks. Šeit Ministru kabinets pat nav spējīgs pieņemt lēmumu, ja mēs neierakstītu. Es domāju, ka mans priekšlikums ir visaptverošs un runā par likuma triumfu pār izpildvaras darbību un arī parlamenta darbību tajā skaitā. Paldies! Aicinu atbalstīt tomēr 114.priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Es personīgi atbalstītu otrā lasījuma redakciju, kur rakstīts, ka valsts mežu zeme saglabājama valsts īpašumā un tās atsavināšanas kārtību nosaka Saeima. Bet nu atbildīgā komisija, protams, ir diskutējusi un meklējusi labākos variantus, arī deputāti, kurus es uzskatu par speciālistiem šajā jomā, un tāpēc ir radies pavisam vienkārši tā saucamais kompromisa variants. Šis 115. deputātu Annas Seiles un Arņa Kalniņa priekšlikums ir šāds kompromisa variants, kur paredz īpašus gadījumus, kuros tātad zemesgrāmatā ierakstītās valsts mežu zemes pārdošana vai citāda veida atsavināšana atļauta ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu un uzskaitīti attiecīgi gadījumi. Visos pārējos gadījumos valsts mežu zeme atsavināma tikai ar ikreizēju Saeimas lēmumu. Pavisam normāli.

Leiškalna kungs! Es domāju, ka jums nevajadzētu uztraukties par to, ka Saeimai nāksies uzņemties papildu slodzi. Es domāju, ka neesam tik milzīgi pārstrādājušies, un gan mēs izturēsim. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Latvijas Republikas pilsoņi! Šeit, manuprāt, ir pietiekami skaidrs, ka, ja mēs varējām vēl debatēt, vai šis otrais lasījums nav mazliet par radikālu, un šeit bija gan no kreisās, gan no labējās puses dažādi iebildumi, ka varbūt 1 vai 2 hektāru dēļ nevajadzētu strīdēties, tad šis universālais jau kompromisa priekšlikums, kuru pārstāv deputāti Anna Seile un Arnis Kalniņš, izsaka visu, manuprāt, to paleti, kas būtu nepieciešama, lai mēs tik tiešām nenonāktu kļūmīgā situācijā, lai praktiski būtu parādīts veids, precīzi kurā vietā ir jādarbojas Ministru kabinetam, kurā vietā — Saeimai.

Ja mēs gribam šīs pilnvaras un funkcijas zināmā mērā noteikt un arī noteikt to, ka Saeimas funkcijas neattiecas tikai uz nacionālajiem parkiem un uz dabas rezervātiem, tad mums neapšaubāmi ir jānoraida Kārļa Leiškalna 114.priekšlikums un jāatbalsta Annas Seiles un Arņa Kalniņa 115.priekšlikums. Kolēģi no valdības partijām! Es jums gribētu teikt tā, ja šo jautājumu visu laiku mēs pārvēršam par to, ka, ja kaut ko mēs paturam Saeimas kompetencē, tad tā ir neuzticība Ministru kabinetam. Es tam nepiekrītu, jo tādā gadījumā tā ir neuzticība arī valdības partiju frakcijām. Ja mēs tik ļoti baidāmies, ka šeit varētu pieņemt vairākums lēmumu, vairākums ir valdības partiju frakcijās.

Tāpēc esmu pilnīgi pamatā pārliecināts par to, ka šeit jums domstarpību nav. Jūs paši savu, teiksim, labo gribu neapstrīdēsiet un sapratīsiet arī to, ka Saeimas pilnvaras nenozīmē neuzticību Ministru kabinetam. Vēlreiz uzsveru, un arī, teiksim, Godmaņa kunga teiktajā, ka, jā, šeit varētu būt celulozes kombināts. Jā, tā tas varētu būt, bet pagaidām tā visa ir varbūtība kaut kad, bet pašreiz mēs risinām jautājumu šeit uz vietas. Būs šis celulozes kombināts, sāksim skatīties, ko mēs konkrēti darīsim un šeit Saeimā spriedīsim. Uz tāda pieļāvuma pamata, ka kādreiz kaut kas būs, nu, varbūt ka būs arī kādreiz citādāk ar "Latvenergo", varbūt, ka tā vairs nebūs valsts akciju sabiedrība, bet nesāksim likumus pieņemt no nākotnes viedokļa. Protams, risks vienmēr pastāv arī Saeimai kļūdīties, bet Saeimā, es esmu pilnīgi pārliecināts, ir daudz iespēju vairāk līdzsvarotus lēmumus pieņemt, jo gan opozīcija, gan valdības partijas ir daudz plašāk pārstāvētas, un līdz ar to dažādu vēlētāju grupu intereses tiks izteiktas un pārstāvētas. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs — otro reizi.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! 115.priekšlikums ir pilnīgs. Nezinu, no kā baidās pozīcija. Nu redziet, ja nebūtu tieksmes izsaimniekot Latvijas Republikas un Latvijas tautas īpašumu, Saeimā varētu pieņemt visu un nebūtu arī nekādu strīdu.

Kas attiecas uz celulozes rūpnīcu, nu tas ir Golgātas ceļš, cik es atceros, 12 gadu garumā. Protams, mēs veiksmīgi iznīcinām savu celulozes kombinātu un arī papīrrūpniecību Latvijā, ar ko var apsveikt. Tie, kas bija iepriekšējā Saeimā un Augstākajā padomē... Ja jūs domājat, ka mūsu konkurenti grib uzcelt te celulozes rūpnīcu, tad varat par to pat nedomāt. Un, ja arī viņi uzcels, tad viņi gribēs celulozi pārstrādāt tikai pie sevis, jo Latvijā pārstrādāt nav izdevīgi. Mēs būsim konkurenti. Un arī cenu viņi nolauza diezgan pamatīgu — 1,2 miljardi dolāru. Diemžēl Kanādas variantā, kurš nav sliktāks par Skandināvijas, tas maksā 800 miljonus. Tā ka arī ir jāskatās.

Kas attiecas uz cienījamā mana drauga Leiškalna priekšlikumu, tas ir skaists, bet nav pilnīgs. Un es domāju, ka nevajag būt varbūt tādām ambīcijām. Nu vai ticēt Ministru kabinetam vai neticēt? Cik izriet no pēdējiem visiem tiem gadījumiem, kas tur melo un kas nemelo, kas ir taisnīgs, kas netaisnīgs, tad ticēt tik tiešām visam nevar. Un es piekrītu pilnīgi Godmaņa kungam, un ministri runā tik tiešām pusi un pusi viņi klusē. Un ir tomēr jāatbalsta 115.priekšlikums, un domāsim taču par mūsu Latvijas valsts bagātību saglabāšanu.

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš.

G.Bērziņš (TP). Cienījamie kolēģi! Gribētu paust Tautas partijas viedokli. Meži netiks privatizēti, un tādas lietas netiks pieļautas. Tieši otrādi! Šobrīd situācija ar jauno akciju sabiedrību ir mainījusies pret to, ko piedāvāja sociāldemokrāti. Sociāldemokrāti, jūs atceraties, nesen vēl Kalniņa kungs kāpa tribīnē un teica — kāpēc akciju sabiedrības statūtkapitāls nav 200 miljoni. Tāpēc, ka tur meži nav ielikti. Meži tiks reģistrēti uz ministriju vārda, un tikai apsaimnieko. Tieši otrādi, tas nodrošina stabilitāti un drošību.

Par celulozes rūpnīcu. Celulozes rūpnīcas celtniecības līgums, kas maksās miljardu vai miljardu 200 miljoni dolāru, jebkurā gadījumā tiks akceptēts Saeimā, jo tur būs vesela virkne lietu, kas būs jāatrunā, veicot tik lielu projektu. Tas skars gan nodokļus, gan aplikšanu ar nodokļiem, investīcijas, var būt citas lietas. Tā ka Saeimai par celulozi būs lemjams obligāti, un savādāk tas nav iespējams. Īstenībā šinī diskusijā es saskatu vienu lielu slimību, ar ko šobrīd turpina slimot 7.Saeima. Un es to saucu par 100 gudrāko galvu sindromu. Jūs zināt, 6.Saeimā bija deputāts, kas šādu sindromu ieviesa, ka šeit ir gudrākās galvas un ka šeit var lemt visu.

Attieksme, kāda veidojās ar izmeklēšanas komisiju, Saeima jau uzskata, atsevišķi deputāti uzskata, ka viņi ir labāki izmeklētāji, tiesneši. Tātad viena vara iekšēji koncentrēta. Mums ir savi tribūni ar saviem raidījumiem, kam ir savi angažēti raidījumi vadīti, tātad arī ceturtā vara tiek kontrolēta no atsevišķiem deputātiem.

Un izpildvara jau nu vispār — teiksim, Saeima ir gatava dublēt visus izpildvaras lēmumus, par katru purva akacīti pieņemt lēmumus un debatēt. Es tiešām uzskatu, ļoti rūpīgi apsvērt šo lietu. Šis ir atkal viens no tiem gadījumiem, kad deputāti, tie, kas uz to aicina, nepārzina elementārus varu dalīšanas principus un slimo ar šo simts gudrāko galvu sindromu. Aicinu izbeigt šo slimību 7.Saeimā! Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs — otro reizi.

P.Salkazanovs (LSDSP). Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! No Gundara Bērziņa teiktā varēju saprast, ka Saeima lems šo jautājumu. Jo Ministru kabinetā tiešām tā arī ir lemts, ka jautājums par celulozi, līgums tiks lemts šeit, un tādējādi Tautas partijas frakcija akceptēja, ka lēmumi varētu būt pieņemami Saeimā.

Attiecībā par to, ko Godmaņa kungs teica. Jā, tiešām, vara ir jādala. Izpildvara no lēmējvaras ir jādala. Un šī dalīšana demokrātijas valstīs ir ļoti svarīga problēma, lai valsts būtu demokrātiska, bet problēma ir mazliet savādāka noteikti Latvijā. Latvijā šī demokrātija veidojas, šī tiesiskā valsts veidojas, un veidošanās periodā situācija ir pavisam savādāka nekā tajās Rietumeiropas valstīs, par kurām mēs runājam un uz kurām mēs atsaucamies. Šī iespēja, kas ir paredzēta 115.priekšlikumā, katrā gadījumā tiešām ierobežo izpildvaru, bet ierobežo ne jau uz kaut kādiem niekiem, ne uz kaut kādu vienas, otras, trešās rūpnīcas privatizāciju vai īpašuma formas maiņu, bet ierobežo izpildvaras darbību attiecībā uz stratēģiski svarīgāko un manā skatījumā vienu no svarīgākajiem īpašuma veidiem, kas pieder šodien valstij, tas ir, uz mežiem. Žēl, ka mums līdzīgi nenotika privatizācijas procesi arī citos stratēģiski svarīgos īpašuma objektos. Tad mums nebūtu to problēmu, ar kurām mums tagad ir jāsaskaras.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis.

I.Burvis (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Es jau saprotu, ka šinī zālē ir tikai 24 gudras galvas, kuras ļoti tagad steidzas ar savas partijas vadības rokām slēgt visus iespējamos līgumus, lai paņemtu savā kontrolē visas naudas plūsmas. Visas naudas plūsmas, par kurām būs jāmaksā valstij, nodokļu maksātājiem, un šis process būs jāregulē citiem Ministru prezidentiem tad, kad šis būs aizgājis. Un ļoti gribas izslēgt iespēju opozīcijai kontrolēt šo naudas plūsmu iešanu caur valsts budžetu, līgumu slēgšanas procesu un principā mēģināt vismaz aizkavēt valsts izlaupīšanu. Es saprotu, protams, ka parlamenta priekšsēdētājs, pašlaik atkal opozīcijas deputātam var izteikt piezīmi, jo visu atļauties var tikai pozīcijas deputāti. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Tātad komisija ir atbalstījusi Kārļa Leiškalna priekšlikumu, un šeit ir it kā ierakstīts, ka atbalstīts ir arī Annas Seiles un Arņa Kalniņa priekšlikums, bet es individuāli uzturu balsojumu par 115. priekšlikumu. Un komisijā tiešām debates bija ārkātīgi lielas, bet nevienā brīdī nebija tādas pārliecības, ka tas ir valdības mežs, bet ir valsts mežs. Un tieši tāpēc es aicinu deputātus izšķirties balsojot, jo šāds labojums likumprojektā nav izdarīts, ka tas būtu valdības mežs.

Sēdes vadītājs. Paldies! Par balsošanas procedūru. Saeimas Kārtības ruļļa 101. pants nosaka, ka mēs uz balsošanu vispirms liekam tos priekšlikumus, kas visvairāk atšķiras no atbildīgās komisijas priekšlikuma, pēc tam priekšlikumus, kuri mazāk būtiski atšķiras no atbildīgās komisijas priekšlikuma, un pēc tam — atbildīgās komisijas priekšlikumus. Ja balsošanas secību nevar noteikt pēc minētajām pazīmēm, to nosaka sēdes vadītājs.

Šajā konkrētajā gadījumā 114. priekšlikums pēc būtības ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Līdz ar to 113. priekšlikums ir atsaukts, es lieku uz balsošanu kā pirmo 115. — deputātes Seiles un deputāta Kalniņa, priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 115. priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — 22, atturas — 16. Priekšlikums tiek atbalstīts.

A.Seile. Līdz ar to 114. priekšlikums vairs nav balsojams. Nākamais — 116. priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

A.Seile. Iesniedz Kārlis Leiškalns. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Seile. Komisija neatbalsta arī 117. — Annas Seiles priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Seile. Arī 118. — Annas Seiles priekšlikumu — komisija nav atbalsījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī neatbalsta šo priekšlikumu.

A.Seile. 119. priekšlikums. Iesniedz Juridiskais birojs. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seile. 120. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Seile. Un arī 121. priekšlikumu iesniedz Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. Kārlis Leiškalns iesniedz 122. priekšlikumu. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seile. 123. priekšlikumu iesniedz Atis Slakteris. Komisija ir atbalstījusi daļēji. Un daļēji ir atbalstījusi arī 124. — Juridiskā biroja priekšlikumu, un izteikusi šos priekšlikumus savā 121. priekšlikuma redakcijā. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 123., 124. un 125. priekšlikumu.

A.Seile. 126. priekšlikumu iesniedz Atis Slakteris. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. 127. — Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. 128. — Atis Slakteris. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Seile. 129. — arī Atis Slakteris iesniedz. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. 130. — arī iesniedz deputāts Atis Slakteris. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Seile. 131. — iesniedz Atis Slakteris. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

A.Seile. 132. ir Slaktera priekšlikums, komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

A.Seile. 133. priekšlikums — Atis Slakteris iesniedz. Komisija atbalsta daļēji un aicina atbalstīt 134. — atbildīgās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 133. un 134. priekšlikumu.

A.Seile. Līdz ar to, cienījamie deputāti, grūtais likumprojekts ir galā. Paldies par darbu!

Sēdes vadītājs. Atvainojiet, vēl ir jāizskata divi priekšlikumi — 135. un 136. 61.lappuse.

A.Seile. Cienījamie deputāti, abi šie priekšlikumi ir nobalsoti jau pie attiecīgā panta, kur mēs runājām par valdošajām koku sugām, un šajā gadījumā es atgādinu, ka atbalstīts bij 135. — Kārļa Leiškalna priekšlikums, un 136. priekšlikums, ko iesniedzis Pēterkopa kungs par baltalkšņiem, netika atbalstīts. Līdz ar to tie jau ir nobalsoti.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Paldies!

A.Seile. Cienījamie deputāti, aicinu atbalstīt Meža likumu galējā, trešajā, lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta "Meža likums" pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 84, pret — 1, atturas — 1. Likums pieņemts.

A.Seile. Paldies!

Sēdes vadītājs. Likumprojektu izskatīšanu turpināsim pēc pārtraukuma. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (7. Saeimas sekretāres biedrs). Cienījamie deputāti, nav reģistrējušies: Inese Birzniece, Jānis Gaigals, Pēteris Apinis, Ivars Godmanis, Guntis Dambergs, Ilmārs Geige, Kārlis Leiškalns, Edgars Zalāns, Juris Dalbiņš, Dzintars Kudums, Palmira Lāce. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

 

Sēdi vada 7. Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Izskatām likumprojektu "Grozījumi likumā "Par dabas resursu nodokli", otrais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Jānis Gaigals. Lūdzu!

J.Gaigals (LC). Cienījamie kolēģi! Aicinu sameklēt dokumentu ar numuru 1615 un izskatīt priekšlikumus grozījumiem likumā "Par dabas resursu nodokli", otrais lasījums. 1. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kur tiek precizētas institūcijas, kurām ir tiesības noteikt atļaujas, un komisija iesaka atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Gaigals. 2. priekšlikums ir Juridiskā biroja. Tā pēc būtības ir redakcionālas dabas korekcija sakarā ar izmaiņām sākumā. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Gaigals. 3. ir Juridiskā biroja priekšlikums — precizēt komisiju, uz kuras ieteikuma pamata Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nosaka nodokļu atvieglojumus. Komisija atbalsta priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Pirms mēs lemjam par 3. priekšlikumu, deputāts Jāzeps Šnepsts vēlas runāt, ja es pareizi saprotu, par 9. pantu? Lūdzu!

J.Šņepsts (TP). Labdien, cienījamie kolēģi! Labdien, Prezidij! 9. panta 2. un 3. daļas izņemšana ārā nebūt nav tik nevainīga, kā sākumā izliekas. Jo īstenībā ar to mēs dodam iespēju praktiski ar dabas resursu nodokli aplikt jebkuru preci, tajā skaitā arī tehnoloģiskās iekārtas un mašīnas. Protams, mēs varam runāt par vidi veicinošu biznesu un tā tālāk. Bet tajā pašā laikā, ja man kā uzņēmējam par jebkuru iekārtu uzreiz uz robežas ir jāmaksā procents no iekārtas vērtības, jo prece, tas nav tikai iepakojums spirtam vai vēl kaut kam, prece ir arī jebkura iekārta. Pašlaik pasaulē tiek praktizēts, ka daudzas iekārtas tiek moduļveidā jau izstrādātas ražotājrūpnīcā un principā viņai iepakojuma kā tāda nav. Un tas nozīmē, ka Valsts ieņēmumu dienests bez liekām problēmām, un jau praktiski ar to es esmu saskāries, uzliek dabas resursu nodokli procenta apmērā no preces deklarētās vērtības. Un šinī gadījumā, ja uzņēmējs ieved preci 500 000 latu vērtībā, aprēķins ir ļoti vienkāršs — 5 000 latu viņš uzreiz maksā tikai dabas resursu nodokli. Tas ir viens.

Otrs, izmainot likmes par gaisa piesārņošanu, lai arī tās stājas spēkā tikai 2002. gada 1. janvārī, pieaugums ir vairāk nekā būtisks, jo tas ir apmēram no 25% līdz 30% atkarībā no izmešu bīstamības. Un es uzskatu, ka šāds straujš nodokļu palielinājums īstenībā absolūti neveicina uzņēmējdarbības attīstību, līdz ar to arī nodokļu iekasēšanu. Tāpēc, pirms mēs balsojam par šo likumprojektu kopumā, es aicinātu kolēģus ļoti rūpīgi padomāt, jo vai, paaugstinot nodokļus, galarezultātā mēs sasniegsim uzstādīto mērķi.

Sēdes vadītājs. Es savukārt aicinu deputātu Šņepstu uz trešo lasījumu iesniegt konkrētus priekšlikumus. Izskatām 3. — Juridiskā biroja priekšlikumu.

J.Gaigals (LC) . Tieši tā, jo mēs pašlaik izskatām priekšlikumus uz otro lasījumu un par šo pantu neviens priekšlikums netika iesniegts. Tātad 3.priekšlikums par komisiju, kura iesaka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, kādā kārtībā izskatīt priekšlikumus par nodokļu atvieglojumiem. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Gaigals. Likumprojektā šie bija visi priekšlikumi, paliek vēl trīs priekšlikumi par grozījumiem pielikumu tabulās. 4.priekšlikums — Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas priekšlikums par 1.pielikumu ar dažādām izmaiņām likmēs, un komisija, rūpīgi to izskatot, neatbalstīja, atstājot iepriekšējā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

J.Gaigals. 5. ir Leona Bojāra priekšlikums 4.pielikumam, kurā būtiski tiek paaugstinātas likmes par izmešiem, tajā skaitā bīstamajiem un īpaši bīstamajiem, un komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Gaigals. 6. ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums papildināt likuma pārejas noteikumus par šo 4.pielikumu par izmešiem un noteikt, ka tas stājas spēkā ar 2002.gada janvāri, lai uzņēmumi savlaicīgi varētu investēt tehnoloģiskajas iekārtās, kas savukārt samazinātu šos izmešu apjomu un varētu parēķināt, kas ir izdevīgāk — maksāt nodokļus vai investēt tehnoloģiskajās iekārtās. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Gaigals. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti, un lūgums balsot par likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par dabas resursu nodokli"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 66, pret — 1, atturas — 3. Otrajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts. Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

J.Gaigals. Un termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījuma ierosinu noteikt 6.martu.

Sēdes vadītājs. 6.marts. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi Prokuroru izdienas pensiju likumā" , otrais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — deputāts Romualds Ražuks.

R.Ražuks (LC). Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Likumprojekts nr.449 "Grozījumi Prokuroru izdienas pensiju likumā", jūsu ievērībai tiek likti priekšā divi grozījumi 3.un 4.pārejas noteikumu punktā, kas ievieš skaidrību par izdienas pensiju izmaksu prokuroriem, kas nav sasnieguši valsts pensijas noteikto vecumu, kā arī tiem prokuroriem, kas jau ir sasnieguši valsts pensijas noteikto vecumu. Grozījumi ir analoģiski tiem, kas bija izskatīti pirmajā lasījumā. Priekšlikumi nav ienākuši, Sociālo un darba lietu komisijas vārdā lūdzu izteikt savu attieksmi balsojot un atbalstīt šos grozījumus Prokuroru izdienas pensiju likumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Prokuroru izdienas pensiju likumā" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 48, pret — 14, atturas — 1. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Romualdam Ražukam par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

R.Ražuks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš būtu 29.februāris.

Sēdes vadītājs. 29.februāris. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Par starptautisko organizāciju noteikto sankciju režīmu Latvijas Republikā" , otrais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Godātie kolēģi! Skatām dokumentu nr.1619.Uz otro lasījumu ir saņemti divi priekšlikumi. Viens par 1.pantu ir Juridiskā biroja priekšlikums, kuru atbildīgā komisija nolēma neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

G.Krasts. 4.pantu atbildīgā komisija, Ārlietu komisija, atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Krasts. Aicinu atbalstīt likumprojektu galīgajā, otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Šajā gadījumā tas būs otrais lasījums.

G.Krasts. Tikai...

Sēdes vadītājs. Kā, lūdzu? Otrais lasījums.

G.Krasts. Jā, atvainojiet, tātad otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Par starptautisko organizāciju noteikto sankciju režīmu Latvijas Republikā" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret — nav, atturas — 1. Otrajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts. Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

G.Krasts. Aicinu iesniegt priekšlikumus līdz 1.martam!

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 1.marts. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Par Latvijas Republikas un Eiropas Savienības Asociācijas padomes lēmumu nr.2/98 par izmaiņām Eiropas līguma, kas izveido asociāciju starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Latvijas Republiku, no otras puses, 3.protokolā" , pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Tātad Eiropas Komisija kopš 1991.gada 1.janvāra ir grozījusi sešus izcelsmes noteikumus, lai saglabātos paplašinātā kumulācijas sistēma Eiropas Savienībā un Eiropas brīvās tirdzniecības apvienības un Eiropas asociēto valstu ietvaros, mums nepieciešams grozīt visu Latvijas brīvās tirdzniecības izcelsmes līgumu punktus, kas attiecas uz šo jautājumu, un tāpēc ir nepieciešams šis likumprojekts. Atbildīgā komisija ierosina izskatīt šo likumprojektu kā steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 86, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

G.Krasts. Aicinu to izskatīt pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 89, pret — nav, atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

G.Krasts. Arī otrajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par Latvijas Republikas un Eiropas Savienības Asociācijas padomes lēmumu nr.2/98 par izmaiņām Eiropas līguma, kas izveido asociāciju starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Latvijas Republiku, no otras puses, 3.protokolā". Lūdzu rezultātu! Par — 86, pret — nav, atturas — nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais — likumprojekts "Par Eiropas konvenciju par bērnu adopciju" , pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Pievienošanās šai konvencijai Latvijai garantēs saistībā ar Eiropas Savienības valstīm, Eiropas Padomes valstīm pamatprincipu ievērošanu, tātad mēs varēsim sekot līdzi, kas notiek Eiropas Padomes valstīs, un savukārt pavērsim iespēju arī šo valstu pārstāvjiem sekot līdzi noteikumu ievērošanai bērnu tiesību pamatvērtību ievērošanai mūsu valstī.

Šī konvencija arī regulēs adopcijas jautājumus un daudzus citus, kas šobrīd ir ļoti būtiski attiecībā par bērnu tiesību aizsardzību. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi šī likumprojekta izskatīšanu pirmajā lasījumā, un es aicinu to darīt arī parlamentam.

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par Eiropas konvenciju par bērnu adopciju" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

G.Krasts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 5.marts.

Sēdes vadītājs. 5.marts. Iebildumu nav. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Grozījums likumā "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās laiku un kārtību"" , otrais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Oskars Grīgs.

O.Grīgs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Dokumenta numurs 1627. "Grozījumi likumā "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās laiku un kārtību"". 1.priekšlikums no Aizsardzības un iekšlietu komisijas. Komisija ierosina pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 1. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 38, pret — 25, atturas —15. Priekšlikums nav pieņemts. Tālāk, lūdzu!

O.Grīgs. 2.priekšlikums ir no Aizsardzības un iekšlietu komisijas. Komisija ierosina pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 2. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 39, pret — 23, atturas — 16. Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu! Balsosim atkārtoti par Aizsardzības un iekšlietu komisijas 2.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 47, pret — 24, atturas — 17. Priekšlikums pieņemts.

O.Grīgs. 3. ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums, kuru komisija aicina pieņemt. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 45, pret — 23, atturas — 14. Priekšlikums pieņemts.

O.Grīgs. Līdz ar to vairāk priekšlikumu nav. Aicinu deputātus pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās laiku un kārtību"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — 23, atturas — 3. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

O.Grīgs. 24. marts.

Sēdes vadītājs. 24.marts. Iebildumu nav. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu"" , otrais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — Oskars Grīgs.

O.Grīgs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Dokumenta nr. 1628. "Grozījumi likumā "Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu"" otrajam lasījumam. 1.priekšlikums ir no Saeimas Juridiskās komisijas, kuru atbildīgā komisija ierosina pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Grīgs. 2. arī ir priekšlikums no Juridiskā biroja, ko atbildīgā komisija ierosina pieņemt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

O.Grīgs. 3. priekšlikums ir Juridiskās komisijas priekšlikums, ko atbildīgā komisija aicina pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Grīgs. Tāpat 5. priekšlikums ir no Juridiskās komisijas, kuru komisija aicina pieņemt.

Sēdes vadītājs. Par 4. priekšlikumu arī iebildumu nav, un par 5. priekšlikumu arī nav. Tālāk, lūdzu!

O.Grīgs. Atvainojos! 6. priekšlikums arī ir no Saeimas Juridiskā biroja, kuru atbildīgā komisija ierosina pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputāti pieņem.

O.Grīgs. 7. priekšlikums arī ir no Juridiskā biroja, ko atbildīgā komisija ierosina pieņemt.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

O.Grīgs. 8.priekšlikums ir no finansu ministra Edmunda Krastiņa kunga, ko atbildīgā komisija iesaka noraidīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Grīgs. 9.priekšlikums ir Saeimas deputāta Dzintara Kuduma priekšlikums, faktiski tas jau ir...

Sēdes vadītājs. Akceptēts 5. priekšlikumā.

O.Grīgs. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu balsot par grozījumiem šajā likumprojektā otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 88, pret — nav, atturas — nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

O.Grīgs. 24.marts.

Sēdes vadītājs. 24.marts?

O.Grīgs. Jā.

Sēdes vadītājs. 24.marts. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi Krimināllikumā" , otrais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Oskars Grīgs.

O.Grīgs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Dokumenta nr. 1629. Vēl mums ir vajadzīgs dokuments nr. 1629a. Otrajam lasījumam "Grozījumi Krimināllikumā". 1.priekšlikums ir Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Bičevska kunga priekšlikums, kas daļēji ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 1. un 2. priekšlikumu.

O.Grīgs. 2.priekšlikums ir no Aizsardzības un iekšlietu komisijas.

Sēdes vadītājs. Ir jau akceptēts. Tālāk lūdzu!

O.Grīgs. Es atvainojos! 3. priekšlikums ir no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, kuru atbildīgā komisija iesaka pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Grīgs. 4. priekšlikums arī ir no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, kuru atbildīgā komisija iesaka pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

O.Grīgs. 5.priekšlikums ir no Juridiskās komisijas. Atbildīgā komisija iesaka pieņemt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

O.Grīgs. 6.priekšlikums arī ir no Juridiskās komisijas. Atbildīgā komisija ierosina pieņemt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

O.Grīgs. 7. ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina pieņemt.

Sēdes vadītājs. Mēs skatām dokumentu nr. 1629a, ja? Tātad 7.priekšlikums tiek atbalstīts. Tālāk, lūdzu!

O.Grīgs. Tālāk 8.priekšlikums. Jāpaņem ir otrs dokuments ar nr. 1629a. 8. ir tieslietu ministra Birkava kunga priekšlikums, kuru komisija aicina pieņemt. Šeit ir maza tāda tehniska nianse no tehniskajiem darbiniekiem, ka viņi ielikuši otrajā dokumentā priekšlikumu nr. 8.1., kas ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas papildinājums, iepriekšējam Birkava kunga priekšlikumam it kā papildinājums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt Latvijas Republikas tieslietu ministra priekšlikumam ar Aizsardzības un iekšlietu komisijas izdarītajiem redakcionālajiem labojumiem. Tālāk, lūdzu!

O.Grīgs. Paldies! 9. ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kuru atbildīgā komisija aicina pieņemt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

O.Grīgs. 10. ir tieslietu ministra Valda Birkava kunga priekšlikums, tas jau faktiski ir akceptēts 7. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Grīgs. 11. ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kuru atbildīgā komisija aicina pieņemt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

O.Grīgs. Tālāk ir deputātu grupas priekšlikums — Ražuka, Soldatjonokas, Prēdeles, Goldes, Barčas, Bojāra un Bērziņa priekšlikums, ko atbildīgā komisija aicina pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

O.Grīgs. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu balsojumu likumprojekta otrajam lasījumam!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Krimināllikumā" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 79, pret — nav, atturas — nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

O.Grīgs. Priekšlikumus iesniegt līdz 24.martam.

Sēdes vadītājs. 24.marts. Paldies!

Nākamais — lēmuma projekts "Par Alfa Baumaņa apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi" . Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Godātie deputāti! Juridiskā komisija ir saņēmusi no Tieslietu ministrijas ieteikumu apstiprināt par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi Alfu Baumani.

Juridiskā komisija izvērtēja materiālus par konkrēto amata kandidātu un pirmo reizi piemēroja tādu praksi, kas arī acīmredzot tiks piemērota turpmāk pēc analoģijas ar to, ka balsojums Saeimā ir aizklāts, arī Juridiskā komisija turpmāk aizklāti balsos par tiesneša amata kandidātiem. Šajā gadījumā par lēmuma projekta virzīšanu aizklātā balsojumā vienprātīgi atbalstīt tiesneša amata kandidātu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Saeimas lēmuma projektu "Par Alfa Baumaņa apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi. Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret — nav, atturas — 3. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts "Par Ilzes Valbakas apstiprināšanu par Talsu rajona tiesas tiesnesi" . Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Pēc iecelšanas amatā arī tiesnesei Ilzei Valbakai tuvojas nobeigumam divu gadu pilnvaru termiņš, un Tieslietu ministrija likumā noteiktajā kārtībā arī šo tiesnesi ir virzījusi uz Saeimu apstiprināšanai. Arī te Juridiskās komisijas atbalsts lēmuma projekta virzīšanai ir bijis vienprātīgs.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par Saeimas lēmuma projektu "Par Ilzes Valbakas apstiprināšanu par Talsu rajona tiesas tiesnesi". Lūdzu rezultātu! Par — 84, pret — nav, atturas — 4. Lēmums ir pieņemts.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm! Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs). Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Aija Barča, Jānis Leja, Pēteris Salkazanovs, Inese Birzniece, Linards Muciņš, Pēteris Apinis, Edvīns Inkēns, Juris Dalbiņš, Dzintars Kudums, Palmira Lāce.

Sēdes vadītājs. Paldies! Sēde ir slēgta.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Tagad uzklausīsim deputātu atbildes uz ministru... ministru atbildes uz deputātu jautājumiem. (Zālē smiekli.) Tā prakse ir ievirzījusies tā, ka laikam būs vispirms deputātiem jāatbild, tad varbūt ministri nāks un klausīsies.

Bet Saeimas Prezidijs ir saņēmis ārlietu ministra Induļa Bērziņa iesniegumu, ka viņš nevar ierasties uz šīsdienas sēdi sakarā ar viņa oficiālo vizīti Ukrainā un lūdz viņa atbildi pārcelt uz nākamo sēdi. Es ceru, ka arī pārējie ministri sekos Induļa Bērziņa piemēram un korekti vienmēr informēs par to, ka nevar ierasties mēnešiem ilgi atbildēt uz deputātu jautājumiem. Paldies!