Lauku cilvēks savā gadsimtu misijā

Oļģerts Krastiņš, LZA akadēmiķis, - "Latvijas Vēstnesim"

2.tabula

Latvijas mājsaimniecību demogrāfiskā struktūra 1998.gadā, %

Pēc 2.tabulas datiem viegli izrēķināt, ka demogrāfiski aktīvo mājsaimniecību īpatsvars laukos ir 24,1%, bet pilsētās - 26,4%, un tas var izskatīties pretrunīgi ar raksta sākumā raksturotām gadsimta tendencēm.

Lai parādītu, ka to lauku iedzīvotāju daļā, kas vēl atrodas demogrāfiski aktīvā vecumā, vitalitāte ir lielāka nekā pilsētās, apvienosim vienā grupā 2.tabulas pirmās divas grupas (precēti pāri ar nepieaugušiem bērniem, ar vai bez citiem mājsaimniecību locekļiem) un sadalīsim šo grupu apakšgrupās pēc bērnu skaita (3.tabula). Redzams, ka viena bērna ģimenes laukos ir tikai 40,3%, kamēr pilsētās jau daudz vairāk nekā puse - 65,0%. Laukos visizplatītākā joprojām ir divu bērnu ģimene, kamēr pilsētās ar nomācošu pārsvaru dominē vienbērna ģimenes, kas nespēj nodrošināt tautas izdzīvošanu nākotnē.

Tāpat redzams, ka laukos ap trīs reizes biežāk sastopamas triju bērnu ģimenes nekā pilsētās un gandrīz desmit reizes biežāk - īstās daudzbērnu ģimenes ar četriem un vairāk bērniem. Pilsētās tās jau ir īsts retums.

Tātad laukos, pateicoties migrācijai uz pilsētām, samazinās demogrāfiski aktīvo ģimeņu skaits un īpatsvars, bet palikušās ir daudz vitālākas nekā pilsētnieku ģimenes. Lauki vēl pilda savu tautas ataudzes uzdevumu. Cik ilgi vēl?

sadalījums pēc bērnu skaita 1998.gadā, %

Vidzeme noveco straujāk

Salīdzinot lauku mājsaimniecību demogrāfisko grupu īpatsvarus dažādos Latvijas novados, var konstatēt, ka urbanizācijas process visstraujāk skar Vidzemi. Šajā novadā no visām novada mājsaimniecībām vairs tikai nepilni 22% audzina mazgadīgus bērnus, toties vairāk nekā 40% no mājsaimniecību kopskaita sastāda vieninieki. Pretēju tendenci rāda Zemgale, kur jauno, ar bērniem kuplināto ģimeņu visvairāk, savukārt vismazāk vieninieku. (4.tabula).

Zemgalē straujo urbanizācijas procesu nedaudz kavē auglīgākās zemes, kas ļauj vieglāk izdzīvot arī lauksaimniecībā strādājošiem, kamēr citos novados tas kļūst grūtāk un grūtāk.

4.tabulas dati gan nedod iespēju konstatēt demogrāfiskās vitalitātes atšķirības Latvijas novados. Šim nolūkam jāizveido ģimeņu sadalījums pēc bērnu skaita.

un vieninieku īpatsvars Latvijas lauku novados 1998.gadā, %

Zemgalē ģimenes plāno kā pilsētās

Vienbērna ģimenes, kas ir vispopulārākās pilsētās, lielu izplatību guvušas arī Zemgales laukos, kur tās veido 46,6% no to ģimeņu skaita, kurām ir nepilngadīgi bērni. Citos novados šis procents nepārsniedz 40 (5.tabula). Divu bērnu ģimenes savukārt ir relatīvi populāras Latgales laukos. Latgale vēsturiskā skatījumā vienmēr izcēlusies ar daudzbērnu ģimenēm. Taču mūsdienās īstu daudzbērnu ģimeni ar trim un vairāk bērniem Latgalē atrast vēl grūtāk nekā citos Latvijas novados.

Jāpiezīmē gan, ka, grupējot mājsaimniecības pēc teritorijām (pilsētas - lauki) un vienlaikus pēc novadiem, apakšgrupās, ko veido daudzbērnu ģimenes, nonāk mazs izlases mājsaimniecību skaits. Tādēļ šo apakšgrupu īpatsvars var būt ar samērā lielu reprezentācijas kļūdu.

Vēl jāatgādina, ka, grupējot ģimenes pēc bērnu skaita, skaitījām tikai nepieaugušus bērnus līdz 15 gadu vecumam. No paaudžu nomaiņu viedokļa tas var izlikties nekorekti, jo neņem vērā bērnus, kuri jau sasnieguši pilngadību, un atstāj ārpus uzmanības ģimenes, kas savu demogrāfisko pienākumu jau izpildījušas.

Izpētīt ģimeņu sastāvu pēc visu vecumu bērnu skaita pēc mājsaimniecību budžetu statistikas datiem gandrīz nebija iespējams, jo pieaugušie bērni, kuri aizgājuši no vecāku mājsaimniecībām, šo mājsaimniecību sastāvā vairs netiek reģistrēti. Pilna ģimeņu sastāva analīze būs iespējama tikai pēc nākamās tautskaites datiem.

sadalījums pēc bērnu skaita Latvijas novados 1998.gadā %

Izdarot analīzi tikai pēc nepieaugušo bērnu skaita, iegūstam arī dažas būtiskas priekšrocības. Pašreiz vēl nepieaugušie bērni ir dzimuši vai nu jau neatkarīgā Latvijā, vai vismaz lielo pārmaiņu gaidu periodā, kad radikāli mainījās sabiedrības sociālā struktūra, saimnieciskā iekārta un līdz ar to arī demogrāfiskā orientācija. Kā zināms, demogrāfiskā krīze, mirušo skaitam pārsniedzot dzimušo skaitu, sākās 1991.gadā (atsevišķi latviešiem - 1992.g.). Pašreiz jau pieaugušie bērni atspoguļo vecāku demogrāfisko orientāciju citā vēsturiskā periodā, kas nav mūsu pētījuma objekts.

Novēlējumi

Kādus vēl secinājumus izdarīt no visa iepriekšējā? Ko vēl teikt par zemniecības un lauku ļaužu lomu valsts un tautas likteņos? Varbūt atgādināt Kārļa Ulmaņa vārdus jau 1918.gadā uzrakstītā rakstā:

"Zemniecības nozīme katrā tautā un katrā valstī ir liela, bet tikai tik ilgi, kamēr šī zemniecība patiesi ir spēka un uzņēmības pilna, kamēr viņa apzinās savu uzdevumu un nebaidās no grūtībām, ar kādām savienota viņas uzdevuma izvešana dzīvē. Bet ja zemniecību sāk pārņemt vienaldzība un kūtrums, ja viņa atsalst un atslābst savu garīgo vajadzību izprašanā un izkopšanā, ja arī zemniecība vairs nav iekustināma domāt kaut jel par to darbību, kas viņai nupat priekšā stāv, ja latvju zemniekam nerūp vairs viņa brālis zemnieks kaimiņu novadā, ja viņš atmet ar roku visam, kas sniedzas pāri par tiešo vienas dienas materiālo vajadzību apmierināšanu, tad briesmas draud jau vispirms viņam pašam un reizē ar to visai latvju tautai. Turēsim acis vaļā, lai mēs nenonāktu par tuvu bezdibeņa malai" (Kārļa Ulmaņa Runas un raksti 1899.g. - 1918., I sēj., R: 1939. - 339.-340.lpp.).

Būs, kas vēlēsies iegrūst šajā bezdibenī. Tajā pašā 1918.gadā K.Ulmanis rakstīja:

"Katrai tautai galu galā visvairāk nākas ciest no tiem saviem dēliem, kuri, gribēdami viņai labu darīt, tomēr neapzinās, kas viņai patiesi derīgs un vajadzīgs, bet vienkārši sauc par tautas labumu to, kas viņus pašus nosēdina mīkstā krēslā un pilda viņu vēderus" ("Degsme". K.Ulmaņa atziņas, norādījumi, aicinājumi un vēlējumi., R. 1938./1991. - 149.lpp.).

Latviešu zemnieki apzinās, cik tuvu bezdibenim tagad viņi novesti. Bet viņi nevēlas krist tajā. Tādēļ kāpj traktoros, kombainos, buldozeros un citā smagtehnikā, lai izbrauktu nevis tīrumos, bet uz šosejām, uz muitas punktiem, tranzīta maģistrāļu krustpunktiem. Tā ir grūta cīņa. Panākumi nenāks viegli. Bet, kā rakstīja K.Ulmanis, zemnieki ver acis vaļā. Ja būs vienprātība un spars, arī panākumiem jābūt. Turklāt šī vienprātība un nepakļaušanās liktenim jāieaudzina arī saviem dēliem un meitām. Tādēļ dēliem un meitām vispirms ir jābūt.