ATSAUCĒ IETVERT:
2009. gada 21. maija Fizisko personu — saimnieciskās darbības veicēju — diskriminācijas aizlieguma likums. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 9.06.2009., Nr. 89 https://www.vestnesis.lv/ta/id/193005
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
prezidents izsludina šādu likumu:
Fizisko personu — saimnieciskās darbības veicēju — diskriminācijas aizlieguma likums
1.pants. Likuma mērķis ir noteikt atšķirīgas attieksmes aizliegumu attiecībā uz fizisko personu, kura veic saimniecisko darbību (turpmāk — saimnieciskās darbības veicējs), piedāvājot tai preci vai pakalpojumu, pārdodot preci vai sniedzot pakalpojumu.
2.pants. Piedāvājot preci vai pakalpojumu, pārdodot preci vai sniedzot pakalpojumu saimnieciskās darbības veicējam viņa saimnieciskās darbības ietvaros, aizliegta atšķirīga attieksme dzimuma, rases vai etniskās piederības dēļ.
3.pants. (1) Atšķirīga attieksme pret saimnieciskās darbības veicēju ir pieļaujama, ja preces vai pakalpojuma piedāvāšana, preces pārdošana vai pakalpojuma sniegšana tikai vai galvenokārt viena dzimuma, noteiktas rases vai etniskās piederības personām ir objektīvi pamatota ar tiesisku mērķi, kura sasniegšanai izraudzītie līdzekļi ir samērīgi.
(2) Atšķirīgas attieksmes aizliegums neskar līgumu slēgšanas brīvību, izņemot gadījumu, kad līgumslēdzējas puses izvēle tiek pamatota ar personas dzimumu, rasi vai etnisko piederību.
(2) Atšķirīgas attieksmes aizliegums neskar līgumu slēgšanas brīvību, izņemot gadījumu, kad līgumslēdzējas puses izvēle tiek pamatota ar personas dzimumu, rasi vai etnisko piederību.
4.pants. (1) Ja strīda gadījumā saimnieciskās darbības veicējs norāda uz apstākļiem, kas varētu būt par pamatu viņa tiešai vai netiešai diskriminācijai dzimuma, rases vai etniskās piederības dēļ, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja pienākums ir pierādīt, ka atšķirīgas attieksmes aizliegums nav pārkāpts.
(2) Šajā pantā lietotais termins “diskriminācija” un tās veidi atbilst Patērētāju tiesību aizsardzības likumā lietotajiem terminiem.
(2) Šajā pantā lietotais termins “diskriminācija” un tās veidi atbilst Patērētāju tiesību aizsardzības likumā lietotajiem terminiem.
5.pants. Ja tiek pārkāpts atšķirīgas attieksmes aizliegums, saimnieciskās darbības veicējam ir tiesības prasīt, lai preces viņam tiek pārdotas vai pakalpojums sniegts, kā arī prasīt zaudējumu atlīdzību un atlīdzību par morālo kaitējumu. Strīda gadījumā atlīdzības par morālo kaitējumu apmēru nosaka tiesa.
6.pants. Ja atšķirīgas attieksmes aizliegums vai aizliegums radīt nelabvēlīgas sekas tiek pārkāpts, saimnieciskās darbības veicējs saskaņā ar Tiesībsarga likumu var saņemt tiesisko atbalstu, kā arī vērsties tiesā likumā noteiktajā kārtībā.
7.pants. Aizliegts tieši vai netieši radīt saimnieciskās darbības veicējam nelabvēlīgas sekas, ja viņš šajā likumā noteiktajā kārtībā aizstāv savas tiesības.
Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām
Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:
1) Padomes 2000.gada 29.jūnija direktīvas 2000/43/EK, ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības;
2) Padomes 2004.gada 13.decembra direktīvas 2004/113/EK, ar kuru īsteno principu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu.
1) Padomes 2000.gada 29.jūnija direktīvas 2000/43/EK, ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības;
2) Padomes 2004.gada 13.decembra direktīvas 2004/113/EK, ar kuru īsteno principu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu.
Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.
Likums Saeimā pieņemts 2009.gada 21.maijā.
Likums Saeimā pieņemts 2009.gada 21.maijā.
Valsts prezidents V.Zatlers
Rīgā 2009.gada 9.jūnijā