Zvejnieks jūras valstī — Latvijā

Aina Afanasjeva, Latvijas Zemkopības ministrijas Valsts zivsaimniecības pārvaldes priekšnieka vietniece, — "Latvijas Vēstnesim"

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

— Kā pašlaik Latvijā klājas zvejniekiem un zivsaimniecībai?

— Jautājums ir visai sarežģīts. Zivsaimniecības nozarē pašlaik ir ļoti sīva konkurence. Līdz ar šo konkurenci zemās produkcijas cenas ir ievērojami ietekmējušas mūsu uzņēmumu darbību.

Nozarē ir divpadsmit lielie zivju apstrādes uzņēmumi, kuros strādā vairāk par 250 cilvēkiem, vai pat 500 cilvēku, un tajos tiek nodarbināti aptuveni 70% no nozarē nodarbinātajiem. Šie uzņēmumi attiecībā uz tirgus izmaiņām nevar būt elastīgi, tie nevar tūlīt pat pārstrukturēt savu ražošanu. Ja tie ražo zivju konservus, tad arī turpina to darīt. Atsevišķos gadījumos šie uzņēmumi var vienīgi nedaudz mainīt ražotās produkcijas sortimentu. Nozarē ir arī mazie uzņēmumi, kas galvenokārt strādā vietējam tirgum, un kuru darbību krīze Krievijā nav būtiski ietekmējusi. Mazie uzņēmumi, kuros strādā 10 —15 cilvēku ir spējīgi pārorientēties atbilstoši tirgus izmaiņām un patērētāja pieprasījumam. Ir arī uzņēmumi, kas galvenokārt ir orientēti uz Eiropas tirgu. Cerams, ka pēc nesen notikušās Eiropas Komisijas ekspertu misijas Latvijā, — atzinums Latvijai varētu būt pozitīvs un tā tiks iekļauta pirmajā sarakstā. Tas nozīmē, ka konkrētie uzņēmumi, kuri būs atzīti kompetentajā nacionālajā institūcijā — Valsts veterinārajā dienestā, varēs eksportēt uz Eiropas Savienību bez termiņa ierobežojuma. Rezultāts varētu būt zināms tuvāko divu — trīs mēnešu laikā. Šobrīd tiesības eksportēt zivju produkciju uz Eiropas Savienības dalībvalstīm ir deviņiem uzņēmumiem, no kuriem tieši atkarīgi no ES tirgus ir trīs uzņēmumi: mencu filejas ražotāji SIA "Banga Seafood", akciju sabiedrība "Kolka" un SIA "Baltijas zivis — 97", kas ražo nesterilizētus zivju konservus (preservus) galvenokārt Vācijas tirgum. Ņemot vērā to, ka Latvijā pašlaik darbojas vairāk par simts uzņēmumiem, varam redzēt, cik maz uzņēmumu ir orientēti uz Eiropas tirgu. Mēs ceram, ka šiem trim uzņēmumiem uz Eiropas Savienības tirgu būs zaļā iela, jo pretējā gadījumā arī tiem turpmāk varētu rasties grūtības ar tirgu.

— Ekonomiskā krīze Krievijā negatīvi ietekmēja arī zivsaimniecības nozari...

— Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, produkcijas ražošanas un eksporta rādītāji ir samazinājušies.

Jau pagājušā gada beigās strādājošo skaits zivju pārstrādes uzņēmumos bija samazinājies līdz 8800 cilvēkiem. Šogad 1.ceturksnī — vairs tikai 5863 strādājošie. Domāju, ka vasaras periods, otrais ceturksnis parādīs vēl zemāku nodarbināto skaitu. Vasaras periodā (un to es negribētu saistīt ar Krievijas krīzes izraisīto vispārējo situāciju nozarē) zivju apstrādes uzņēmumi katru gadu, neatkarīgi no dažādu faktoru ietekmes, pārtrauc ražošanu un veic ikgadējos remontus. Arī šogad tas notiek, taču daudziem uzņēmumiem varbūt šis periods būs garāks nekā citas vasaras, tas var ilgt pat kādus četrus mēnešus.