Valsts sekretāru sanāksmē: 2009.gada 4.jūnijā

AM: Par jaunu Latvijas Republikas Zemessardzes likumprojektu

4.jūnijā Ministru kabineta (MK) valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Aizsardzības ministrijas izstrādātais Latvijas Republikas Zemessardzes likumprojekts.

Jaunais likumprojekts par Latvijas Republikas Zemessardzi izstrādāts, jo šobrīd spēkā esošais likums “Par Latvijas Republikas Zemessardzi”, kurš Zemessardzes (ZS) darbību reglamentē kopš 1993.gada, ir novecojis. Ir būtiski mainījušies ZS uzdevumi, tās vieta valsts aizsardzības sistēmā, pakļautība un struktūra. Kopš likuma pieņemšanas tajā 13 reizes izdarīti būtiski grozījumi. Veiktās izmaiņas likumu padarījušas smagnēju un grūti uztveramu. Vairākās jomās ir nepieciešams precīzāks un pilnīgāks regulējums – ZS uzdevumi un to apgāde, zemessargu statuss, sociālās garantijas, kā arī ZS veterānu statuss.

Jaunais likumprojekts piedāvā jaunu ZS definīciju, kas labāk atbilst pašreizējai ZS lomai valsts aizsardzības sistēmā un tās uzdevumiem pēc Latvijas pievienošanās Ziemeļatlantijas līguma organizācijai. Likumprojekts nosaka ZS mērķus, uzdevumus, struktūru, vadību un komplektēšanas principus, zemessargu dienesta gaitu, sociālās garantijas, tiesības, atbildību un apbalvošanas nosacījumus.

Ņemot vērā, ka zemessargu uzdevumi arvien vairāk tiek pietuvināti profesionālā dienesta karavīru uzdevumiem, likumprojekts ir izstrādāts tā, lai vienādos apstākļos zemessargu tiesības un sociālās garantijas būtu līdzvērtīgas profesionālā dienesta karavīru tiesībām un garantijām. Vienlaikus tiek ņemtas vērā pastāvošās atšķirības starp zemessargiem un karavīriem, ko nosaka dažādā dienesta gaita – zemessargi dienestu pilda pārsvarā no pamatdarba brīvajā laikā, taču profesionālā dienesta karavīriem šī ir pamatdarba vieta.

Jaunais likumprojekts par Latvijas Republikas Zemessardzi pirms stāšanās spēkā būs jāapstiprina valdībā un jāpieņem Saeimā.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

FM: Par mēneša pārskatu apjomu, sagatavošanas un iesniegšanas kārtību

4. jūnijā valsts sekretāru sanāksmē izskatīja Finanšu ministrijas sagatavoto Ministru kabineta noteikumu projektu “Noteikumi par mēneša pārskatu apjomu, sagatavošanas un iesniegšanas kārtību”. Tas nosaka mēneša pārskatu veidlapas, pārskatu sagatavošanu un iesniegšanu Valsts kasē pašvaldībām un no valsts budžeta daļēji finansētām atvasinātām publiskām personām.

Līdz šim mēneša pārskatus par budžeta izpildi, aizņēmumiem, galvojumiem un citām saistībām iesniedza tikai pašvaldības. Saskaņā ar grozījumiem likumā “Par budžetu un finanšu vadību” no 2009.gada šādi pārskati Valsts kasē ir jāiesniedz arī no valsts budžeta daļēji finansētām atvasinātām publiskām personām, t.i., valsts augstskolām, zinātniskajiem institūtiem un plānošanas reģioniem. Par valsts budžeta daļēji finansētām atvasinātām publiskām personām mēneša pārskatus iesniegs attiecīgā ministrija vai centrālā valsts iestāde, kuras padotībā ir atvasinātā publiskā persona.

Valsts kasē no valsts budžeta daļēji finansētām atvasinātām publiskām personām saņemtie un apkopotie mēneša pārskati tiek izmantoti Valsts kases oficiālā mēneša pārskata par valsts konsolidētā kopbudžeta izpildi sagatavošanai.

Noteikumu projekta ieviešanai nav nepieciešami papildu valsts budžeta līdzekļi.

Zane Šneidere, Valsts kases preses sekretāre

FM: Par Eiropas Savienības fondu uzraudzības un ieviešanas kārtību

Valsts sekretāru sanāksmē 4.jūnijā tika izsludināts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts par kārtību, kādā ievieš un uzauga Eiropas Savienības (ES) fondus.

Noteikumu projekts paredz optimizēt atbildīgo ministriju projektu uzraudzības ziņojumu saturu un struktūru, padarot to mērķtiecīgāku un izvairoties no ES fondu vadības informācijas sistēmā (VIS) pieejamās informācijas dublēšanas. Turpmāk par finanšu datu pamatavotu tiks noteikts VIS. Atbildīgajām ministrijām un citām institūcijām turpmāk uzraudzības ziņojumi būs jāiesniedz retāk, līdzšinējo ES fondu uzraudzībā pastāvējušo ceturkšņa atskaitīšanās ciklu aizstājot ar pusgada ciklu.

Līdz ar jauno noteikumu projektu tiks atslogota ziņošanas par projektu jeb atskaitīšanās sistēma finansējuma saņēmējiem, nosakot vienotu projekta progresa pārskata standartveidlapu. Tiks arī vienkāršota kārtība attiecībā uz ministriju ziņojumu iesniegšanu, izskatīšanu, saskaņošanu un publiskošanu internetā. Tiks precizēta arī Eiropas Savienības projektu izvērtēšanas kārtība attiecībā uz rekomendāciju ieviešanu.

Tāpat pilnveidos ziņošanas kārtību par ES fondu horizontālo prioritāšu (aktivitāšu ieviešanas papildus sasniedzamie mērķi) ieviešanu, šo sadaļu ziņojumā aizstājot ar vienotu horizontālo politiku koordinējošo institūciju sagatavotu analītisku pārskatu par šo prioritāšu īstenošanas progresu un rezultātiem. Tādējādi tiks nodrošināta visaptveroša un analītiska informācija par ES fondu plānošanas dokumentos iekļautajām horizontālajām prioritātēm.

Pēc izsludināšanas valsts sekretāru sanāksmē par noteikumu projektu vēl lems Ministru kabinetā.

FM: Par informācijas sniegšanas kārtību par PVN ES fondu projektiem

Valsts sekretāru sanāksmē 4.jūnijā tika izsludināts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts par kārtību, kādā sniedz un pārbauda informāciju par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda finansētiem projektiem un pieņem lēmumu par PVN iekļaušanu projektu attiecināmajās izmaksās.

ES struktūrfondu 2004.–2006.gada plānošanas perioda un Eiropas Kopienas iniciatīvas EQUAL finansēto projektu īstenošana ir noslēgusies, līdz ar to noteikumu projekts reglamentēs tiesību normas, kas attieksies tikai uz 2007.–2013.gada ES fondu plānošanas periodu. Līdz šim spēkā esošā kārtība par PVN piemērošanu ES struktūrfondu finansēto projektu ietvaros noteikumu projektā tiek saglabāta. Papildus ir iestrādātas tiesību normas, kas regulēs PVN piemērošanas kārtību arī Kohēzijas fonda finansētiem projektiem.

Lai vienkāršotu un veicinātu ES fondu līdzekļu apguvi, noteikumu projekts paredz atvieglojumu PVN pārskata iesniegšanas procedūrā, proti, ES fonda finansējuma saņēmējam, kas nav reģistrēts Valsts ieņēmumu dienestā ar PVN apliekamo personu reģistrā, vairs nebūs jāiesniedz PVN pārskats sadarbības iestādē vai atbildīgajā iestādē. PVN pārskatā turpmāk tiks iekļautas arī tās izmaksas, kas nav uzskatāmas par projekta sagatavošanas izmaksām, bet ir veiktas pirms līguma vai vienošanās noslēgšanas, tādējādi atvieglojot administratīvo slogu fiziskām personām un uzlabojot administratīvo procedūru. Tāpat paredzēts, ka ES fonda projekta iesniedzējam turpmāk pie ES fonda projekta iesnieguma iesniegšanas sadarbības iestādē vai atbildīgajā iestādē nebūs jāpievieno aptaujas lapa par PVN piemērošanu.

Pēc izsludināšanas valsts sekretāru sanāksmē par noteikumu projektu vēl lems Ministru kabinetā.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments