Par 1 lata monētas ar Nameja gredzena attēlu laišanu apgrozībā

Jaunā 1 lata apgrozības monēta NAMEJA GREDZENS 1 lats (saīsināti – Ls 1); Svars: 4,80 g, diametrs: 21,75 mm; Metāls: vara un niķeļa sakausējums; Kalta: 2009.g. Staatliche Münze Berlin (Vācija); Mākslinieces: Ilze Lībiete (grafiskais dizains), Baiba Šime (plastiskais veidojums)
Monētas priekšpuse (averss): Centrā Latvijas lielā valsts ģerboņa attēls, zem tā gadskaitlis 2009. Monētas augšā puslokā uzraksts LATVIJAS, apakšā – REPUBLIKA.	Monētas aizmugure (reverss): Nameja gredzens, lejasdaļā tajā ietverts skaitlis 1, zem tā puslokā – uzraksts LATS.
Monētas josta: Divi uzraksti LATVIJAS BANKA, atdalīti ar rombveida punktiem.

Latvijas Banka 8.jūnijā laida apgrozībā jaunu 1 lata monētu ar Nameja gredzena attēlu reversā. Tā ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijas Republikā. Monētas nonāks apritē tāpat kā cita apgrozības nauda – ar banku starpniecību sasniedzot tirdzniecības un citus uzņēmumus un iedzīvotājus.

Monētas grafisko dizainu veidojusi Ilze Lībiete un ģipša modeli – Baiba Šime. Abas mākslinieces ar šo darbu debitē monētu dizainā.

Jaunās 1 lata monētas kaltas Vācijas kaltuvē “Staatliche Münze Berlin”.

Apgrozībā ir monētas arī ar stārķa, skudras, baravikas, Sprīdīša, Pētergaiļa, kliņģera, Jāņu vainaga, priedes čiekura, pūcessaktas, sniegavīra, ūdensrozes un skursteņslauķa attēlu. Šādas monētas paredzēts izlaist arī turpmāk, līdz Latvija kļūs par pilntiesīgu Ekonomikas un monetārās savienības dalībvalsti un ieviesīs eiro.

Jaunās 1 lata monētas reversā attēlots Nameja gredzens. Aversā zem Latvijas ģerboņa redzams jaunās monētas kalšanas gads – 2009. Citu atšķirību – monētas jostas, izmēra, izmantotā metāla un svara ziņā – starp jauno monētu un citām 1 lata apgrozības monētām nav.

Monētas tirāža ir viens miljons, un tā tāpat kā citām īpašajām apgrozības monētām netiks papildināta. Tirāža noteikta, lai monētu pietiktu cilvēkiem, kuri to vēlēsies uzglabāt, taču apgrozībā (maksājumos) tās parādītos reti.

Viens no populārākajiem baltu rotu atdarinājumiem ir Nameja gredzens – gan rotkaļi, gan arheologi, gan rotu nēsātāji lieto šo jēdzienu konkrēta gredzena veida apzīmēšanai. Visbiežāk šo gredzenu redzam vīriešu pirkstos, bet to labprāt nēsā arī sievietes. Gredzena oriģināli atrasti latgaļu teritorijās un Daugavas krastu pilskalnos.

Nameja gredzens ir samērā rets atradums, jo tā izgatavošanai bija un joprojām ir nepieciešams rūpīgs un lietpratīgs rotkaļa darbs, un, domājams, arī maksa par to nebija maza, jo gredzeni parasti tika veidoti no sudraba. Ar zemgaļu vadoņa Nameja vārdu šo gredzena veidu sāka saistīt 20.gadsimta 30.gados, kad Daugmales pilskalnā tika atrasti divi šādi gredzeni un to sāka plaši atdarināt un nēsāt. Gredzena popularitāti un tā nosaukuma rašanos veicināja arī A.Grīna romāns “Nameja gredzens” un L.Liberta gleznotais Nameja portrets – mākslinieka iztēles auklējums.

Taču pats Namejs laikam gan šādu gredzenu nebija pat redzējis – senkapos atrastie gredzeni datēti ar 12.gadsimtu vai, vēlākais, 13.gadsimta sākumu, kad Namejs vēl nebija dzimis, bet viņa dzīves laikā šādus gredzenus vairs nenēsāja. Turklāt tā bija latgaļu rota, kuru zemgaļi nelietoja un kuras atradums Daugmales pilskalnā skaidrojams ar to, ka šeit senatnē krustojās daudzu tautību amatnieku un tirgotāju ceļi.

Taču tautas apziņā, vēsturei savijoties ar teiku, radusies leģenda, un svarīga ir ideja, nevis precīzie gadskaitļi un vēsturiskā patiesība. Nameja gredzens kļuvis par latvietības zīmi, un, jebkurā pasaules malā sastopot cilvēku ar šādu gredzenu pirkstā, pazīstam savējo – pat ja viņš ir citas tautas pārstāvis, pat ja viņš pats Latvijā nemaz nav bijis, gredzens liecina, ka viņu kaut kas saista ar šo zemi.

Mārtiņš Grāvītis, Latvijas Bankas preses sekretārs