Izglītības un zinātnes ministre: Par budžeta grozījumiem un strukturālajām reformām

“Pārmaiņu būtība Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārziņā esošajās jomās ir uzlabot kvalitāti, tajā skaitā – izglītības, efektīvi izmantojot pieejamos resursus, ņemot vērā ekonomisko situāciju, demogrāfiskos rādītājus un respektējot sabiedrības viedokli,” uzsvēra izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe, 4.jūnijā uzstājoties Saeimas plenārsēdē, kuras laikā Ministru kabinets nodeva izskatīšanai parlamentā 2009.gada valsts budžeta grozījumus.

Ministre norādīja, ka šajos budžeta grozījumos no kopējās samazināmās summas – 286 miljoniem latu – 47,5 miljonus latu veido IZM un tās pārziņā esošie līdzekļi. Proti, 22,1 miljons latu – no īstenotajām budžeta programmām un administratīvajiem izdevumiem (samazinājums: vispārējai izglītībai – 751 tūkstotis latu, augstākajai izglītībai – 9,887 miljoni latu, zinātnei – 3,257 miljoni latu, sportam – 3,627 miljoni latu), kā arī 25,4 miljoni latu, kas ir samazinājums no mērķdotācijas pašvaldībām pedagogu atalgojumam. “Tātad lielu daļu no kopējā valsts budžeta samazinājuma veido izglītības budžets,” norādīja T.Koķe. Viņa piebilda, ka ilgtermiņā tas rada nelabvēlīgas sekas, taču nevar arī noliegt, ka pārmaiņu nepieciešamībai ir arī objektīvs pamats, viens no tiem – skolēnu skaita samazināšanās, kas pēc 5 gadiem būs par aptuveni 35 000 mazāks nekā tagad.

Savā runā ministre akcentēja, ka IZM centrālajā aparātā un padotības iestādēs strādājošo skaits pēdējos gados ir būtiski pieaudzis, taču saprašanās starp politikas veidotājiem un tās īstenotājiem nav īpaši pieaugusi: “Tādēļ nobriedusi situācija, kurā tiek veidoti mehānismi, lai precīzi izsekotu katram izglītībā ieguldītajam latam un zinātu par šo summu sasniegto rezultātu.” Šā iemesla dēļ ar budžeta grozījumiem saistītajā pavadošo likumprojektu paketē ir grozījumi Vispārējās izglītības likumā, kurā noteikta norma, kas paredz deleģējumu Ministru kabinetam noteikt caurskatāmu un atklātu kārtību, kādā aprēķināmi un sadalāmi valsts mērķdotācijas līdzekļi skolotāju algām un kā izsekojams tās izlietojums, lai novērstu situāciju, kad viens ierēdnis vai pašvaldības darbinieks sadala šos līdzekļus.

Ministre norādīja, ka lielu sabiedrības rezonansi izsaukusi jaunā finansēšanas modeļa “nauda seko skolēnam” ieviešana no 1.septembra. Vienlaikus ar jaunajā modelī ietvertajiem mehānismiem, piemēram, koeficientiem, esošo līdzekļu ietvaros, tiek radīta situācija, ka mazākajiem bērniem mācīties būs iespējams pēc iespējas tuvu dzīvesvietai; mazākas skolas varēs veidot par lielo skolu filiālēm, tādējādi samazinot administratīvās izmaksas; vidējo izglītību koncentrēt atbilstoši aprīkotās skolās, nodrošinot dienesta viesnīcu pieejamību; konsolidēt visa veida izglītības iestādes pašvaldību līmenī, piemēram, izvietot “zem viena jumta” dažādas izglītības iestādes, kas nodrošinās variatīvu programmu piedāvājumu un racionālu skolu uzturēšanas līdzekļu izmantošanu.

Taču būdama atbildīga par mērķdotāciju sadali skolotāju algām, IZM ir neapskaužamā situācijā, jo, no vienas puses, – Latvijas Pašvaldību savienība nekavējoši pieprasa līdzekļu sadalījumu, taču, no otras puses, – administratīvi teritoriālās reformas kontekstā nav izveidotas jaunās pašvaldības, kas atbildīgi iesniegtu IZM datus par skolēnu skaitu tajās.

IZM dialogā ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību, uzsverot sociālās spriedzes sekas, panākusi vienošanos par pedagogu atalgojuma samazinājumu par 20% no 2009.gada 1.septembra, “taču skolotājiem, kuriem bērnu skaita samazināšanās dēļ būtiski samazināsies slodze, esam nodrošinājuši iespēju saņemt Eiropas Savienības finansējumu 20 miljonu latu apmērā pārkvalifikācijai, sekmējot iekļaušanos darba tirgū”.

Runājot par birokrātijas mazināšanu, ministre uzsvēra, ka IZM ir līdera pozīcijās – visdrīzākajā laikā tiks pabeigts darbs un no 29 padotības iestādēm būs 9; no apmēram 1200 strādājošajiem samazināts ir uz apmēram 1000 strādājošajiem. Konkrētāk savā runā ministre pievērsās trīs padotības iestādēm.

Izglītības Inovācijas fonds – fonds nepastāvēs kā juridiska persona, bet gan pastāvēs kā līdzekļu kopums un fonda funkcijas tiks īstenotas: “Labāk godprātīgi darīsim to, ko mums atļauj pieejamais finansējums, nekā izliksimies, ka varam vairāk. Patlaban fonda sekretariāts un tā administratīvās izmaksas veido 47% no kopējā fondam paredzētā finansējuma. Likvidējot sekretariātu, palielināsim niecīgo atbalstu inovatīvi strādājošiem skolotājiem. Un atbildīgi saku, ka atbalsts izglītībai tiks īstenots, kā to nosaka Izglītības likuma 61.pants, nododot šā atbalsta īstenošanu Valsts izglītības attīstības aģentūrai un saglabājot ekspertu padomes. Šāds risinājums rasts, lai optimizētu birokrātiskās funkcijas un lai vairotu līdzekļus inovatīvi strādājošiem skolotājiem.”

Latvijas Zinātnes padome (LZP) – tiek nošķirtas konceptuālās (stratēģiskās) funkcijas no administratīvajām funkcijām, tādējādi ņemot vērā gan atkārtotus Valsts kontroles aizrādījumus, gan atbrīvojot zinātniekus no viņiem neraksturīgā administratīvā darba. Lai vairotu Latvijas zinātnes pienesumu tautsaimniecībai, LZP tiks iekļauti arī tautsaimniecības speciālisti.

Latvijas Akadēmiskā bibliotēka (LAB) – nav bijis nodoms, nedz arī būs jebkāds apdraudējums krājumiem vai fondiem, bet tiek meklēti vislabākie varianti administratīvo jautājumu risināšanai.

Nobeigumā ministre uzsvēra: “IZM ir gatava veikt pārmaiņas un īstenot strukturālās reformas, lai gan pašā nozarē rastie ietaupījumi nepaliek tās attīstībai, kā tas bija plānots iepriekš. Tāpat vienlaikus ir vairāki maksimāli nelabvēlīgi nosacījumi – krīze un dramatisku budžeta grozījumu nepieciešamība, neskaidrības saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu. Izglītībā un zinātnē līdzekļu samazinājums ir liels, vēl lielāks samazinājums būtu apdraudējums, tas atņemtu ilūzijas, ka izglītība valstī ir prioritāte. Taču strādāsim tā, lai izglītībā un zinātnē paveiktais pats par sevi apliecina tās nozīmību, un turpmāk būtu konkrēti argumenti, kas spētu pārliecināt, ka izglītībai noņemtais ir lielāks zaudējums nekā ieguvums.”

Agnese Korbe, izglītības un zinātnes ministres padomniece komunikācijas jautājumos