ATSAUCĒ IETVERT:
2009. gada 21. maija Biometrijas datu apstrādes sistēmas likums. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 10.06.2009., Nr. 90 https://www.vestnesis.lv/ta/id/193111-biometrijas-datu-apstrades-sistemas-likums
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
prezidents izsludina šādu likumu:
Biometrijas datu apstrādes sistēmas likums
I nodaļa. Vispārīgie noteikumi
1.pants. Likumā ir lietoti šādi termini:
1) biometrijas dati — fiziskās personas fizisko īpašību un rādītāju kopums [sejas digitālais attēls, pirkstu (delnu) pēdas vai nospiedumi];
2) biometrijas datu apstrāde — jebkuras darbības, kas veiktas ar biometrijas datiem, tai skaitā datu iegūšana, reģistrēšana, glabāšana, sakārtošana, pārveidošana, izmantošana, salīdzināšana, nodošana, pārraidīšana, izpaušana, bloķēšana vai dzēšana;
3) identitāte — fiziskās personas datu, fizisko īpašību un rādītāju kopums, kas ļauj šo fizisko personu precīzi atšķirt no citas fiziskās personas;
4) pirkstu (delnu) nospiedumi — no personas rokas pirkstiem (delnas) iegūti nospiedumi;
5) pirkstu (delnu) pēdas — personas rokas pirksta (delnas) atspoguļojums, ko uz objekta virsmas atstāj persona, pieskaroties objektam vai to satverot;
6) uzziņa par fiziskās personas identitāti — biometriskās verifikācijas (fiziskās personas identitātes pārbaude, salīdzinot personas biometrijas datus ar biometrijas datu apstrādes sistēmā jau reģistrētiem šīs personas biometrijas datiem) rezultātā biometrijas datu apstrādes sistēmā automātiski veikts personas identitātes novērtējums.
1) biometrijas dati — fiziskās personas fizisko īpašību un rādītāju kopums [sejas digitālais attēls, pirkstu (delnu) pēdas vai nospiedumi];
2) biometrijas datu apstrāde — jebkuras darbības, kas veiktas ar biometrijas datiem, tai skaitā datu iegūšana, reģistrēšana, glabāšana, sakārtošana, pārveidošana, izmantošana, salīdzināšana, nodošana, pārraidīšana, izpaušana, bloķēšana vai dzēšana;
3) identitāte — fiziskās personas datu, fizisko īpašību un rādītāju kopums, kas ļauj šo fizisko personu precīzi atšķirt no citas fiziskās personas;
4) pirkstu (delnu) nospiedumi — no personas rokas pirkstiem (delnas) iegūti nospiedumi;
5) pirkstu (delnu) pēdas — personas rokas pirksta (delnas) atspoguļojums, ko uz objekta virsmas atstāj persona, pieskaroties objektam vai to satverot;
6) uzziņa par fiziskās personas identitāti — biometriskās verifikācijas (fiziskās personas identitātes pārbaude, salīdzinot personas biometrijas datus ar biometrijas datu apstrādes sistēmā jau reģistrētiem šīs personas biometrijas datiem) rezultātā biometrijas datu apstrādes sistēmā automātiski veikts personas identitātes novērtējums.
2.pants. Šā likuma mērķis ir nodrošināt vienotas biometrijas datu apstrādes sistēmas izveidi, lai varētu noteikt fizisko personu identitāti, kā arī novērst svešas identitātes izmantošanu.
II nodaļa. Biometrijas datu apstrādes sistēmas izveide, biometrijas datu ievade, aktualizācija un glabāšana
3.pants. Biometrijas datu apstrādes sistēma ir valsts informācijas sistēma, kuras pārzinis un turētājs ir Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs.
4.pants. Biometrijas datu apstrādes sistēmas izveidošanu, uzturēšanu un pilnveidošanu finansē no valsts budžetā šiem mērķiem paredzētajiem līdzekļiem.
5.pants. Biometrijas datu apstrādes sistēmā iekļauj biometrijas datus, kurus iegūst:
1) izsniedzot personu apliecinošus un ceļošanas dokumentus;
2) izsniedzot vīzas;
3) izsniedzot uzturēšanās atļaujas;
4) izsniedzot jūrnieku identifikācijas dokumentus;
5) izsniedzot transportlīdzekļu vadītāju apliecības;
6) izsniedzot karavīru identifikācijas dokumentus;
7) izsniedzot lidmašīnu apkalpes dokumentus;
8) no patvēruma meklētājiem;
9) no neatpazītiem līķiem;
10) operatīvās darbības, pretizlūkošanas un izlūkošanas rezultātā. Iegūtos datus iekļauj biometrijas datu apstrādes sistēmā, ja tas nepieciešams, lai novērstu draudus valsts drošībai un sabiedriskajai kārtībai, un ja lēmumu par šo datu ievadīšanu pieņem operatīvās darbības subjekts, kurš attiecīgos datus ieguvis;
11) izmeklēšanas darbību rezultātā un no aizturētām, aizdomās turētām, apsūdzētām un notiesātām personām;
12) no personām, kurām nav derīga personu apliecinoša dokumenta, pēc šā fakta konstatēšanas.
1) izsniedzot personu apliecinošus un ceļošanas dokumentus;
2) izsniedzot vīzas;
3) izsniedzot uzturēšanās atļaujas;
4) izsniedzot jūrnieku identifikācijas dokumentus;
5) izsniedzot transportlīdzekļu vadītāju apliecības;
6) izsniedzot karavīru identifikācijas dokumentus;
7) izsniedzot lidmašīnu apkalpes dokumentus;
8) no patvēruma meklētājiem;
9) no neatpazītiem līķiem;
10) operatīvās darbības, pretizlūkošanas un izlūkošanas rezultātā. Iegūtos datus iekļauj biometrijas datu apstrādes sistēmā, ja tas nepieciešams, lai novērstu draudus valsts drošībai un sabiedriskajai kārtībai, un ja lēmumu par šo datu ievadīšanu pieņem operatīvās darbības subjekts, kurš attiecīgos datus ieguvis;
11) izmeklēšanas darbību rezultātā un no aizturētām, aizdomās turētām, apsūdzētām un notiesātām personām;
12) no personām, kurām nav derīga personu apliecinoša dokumenta, pēc šā fakta konstatēšanas.
6.pants. Šā likuma 5.panta 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8. un 12.punktā paredzētajos gadījumos biometrijas datu apstrādes sistēmā iekļauj šādus datus:
1) par personām, kuras ir reģistrētas Iedzīvotāju reģistrā:
a) sejas digitālo attēlu,
b) pirkstu (delnu) nospiedumu digitālo attēlu (ja iespējams to iegūt),
c) personas vārdu (vārdus) un uzvārdu,
d) personas kodu,
e) dzimumu,
f) valstisko piederību un tās veidu,
g) personas nāves faktu,
h) iestādi — biometrijas datu ieguvēju,
i) biometrijas datu iegūšanas pamatojumu,
j) biometrijas datu iegūšanas datumu;
2) par personām, kuras nav reģistrētas Iedzīvotāju reģistrā:
a) sejas digitālo attēlu,
b) pirkstu (delnu) nospiedumu digitālo attēlu (ja iespējams to iegūt),
c) personas vārdu (vārdus) un uzvārdu,
d) personas dzimšanas datumu,
e) valstisko piederību un tās veidu,
f) dzimumu,
g) iestādi — biometrijas datu ieguvēju,
h) biometrijas datu iegūšanas pamatojumu,
i) biometrijas datu iegūšanas datumu.
1) par personām, kuras ir reģistrētas Iedzīvotāju reģistrā:
a) sejas digitālo attēlu,
b) pirkstu (delnu) nospiedumu digitālo attēlu (ja iespējams to iegūt),
c) personas vārdu (vārdus) un uzvārdu,
d) personas kodu,
e) dzimumu,
f) valstisko piederību un tās veidu,
g) personas nāves faktu,
h) iestādi — biometrijas datu ieguvēju,
i) biometrijas datu iegūšanas pamatojumu,
j) biometrijas datu iegūšanas datumu;
2) par personām, kuras nav reģistrētas Iedzīvotāju reģistrā:
a) sejas digitālo attēlu,
b) pirkstu (delnu) nospiedumu digitālo attēlu (ja iespējams to iegūt),
c) personas vārdu (vārdus) un uzvārdu,
d) personas dzimšanas datumu,
e) valstisko piederību un tās veidu,
f) dzimumu,
g) iestādi — biometrijas datu ieguvēju,
h) biometrijas datu iegūšanas pamatojumu,
i) biometrijas datu iegūšanas datumu.
7.pants. (1) Šā likuma 5.panta 10. un 11.punktā paredzētajos gadījumos biometrijas datu apstrādes sistēmā par personu, no kuras iegūti pirkstu (delnu) nospiedumi, iekļauj šādus datus:
1) sejas digitālo attēlu;
2) pirkstu (delnu) nospiedumu digitālo attēlu;
3) personas vārdu (vārdus) un uzvārdu;
4) personas dzimšanas datumu;
5) personas kodu (ja tāds piešķirts);
6) valstisko piederību un tās veidu;
7) dzimumu;
8) noziedzīga nodarījuma vai administratīvā pārkāpuma (ja tāds konstatēts) juridisko kvalifikāciju;
9) biometrijas datu [pirkstu (delnu) nospiedumu] iegūšanas pamatojumu;
10) iestādi — biometrijas datu ieguvēju;
11) biometrijas datu iegūšanas datumu;
12) notikuma uzskaites reģistrācijas numuru vai operatīvās uzskaites lietas vai krimināllietas numuru.
(2) Ja persona ir mainījusi vārdu vai uzvārdu, norāda arī iepriekšējo vārdu un uzvārdu.
1) sejas digitālo attēlu;
2) pirkstu (delnu) nospiedumu digitālo attēlu;
3) personas vārdu (vārdus) un uzvārdu;
4) personas dzimšanas datumu;
5) personas kodu (ja tāds piešķirts);
6) valstisko piederību un tās veidu;
7) dzimumu;
8) noziedzīga nodarījuma vai administratīvā pārkāpuma (ja tāds konstatēts) juridisko kvalifikāciju;
9) biometrijas datu [pirkstu (delnu) nospiedumu] iegūšanas pamatojumu;
10) iestādi — biometrijas datu ieguvēju;
11) biometrijas datu iegūšanas datumu;
12) notikuma uzskaites reģistrācijas numuru vai operatīvās uzskaites lietas vai krimināllietas numuru.
(2) Ja persona ir mainījusi vārdu vai uzvārdu, norāda arī iepriekšējo vārdu un uzvārdu.
8.pants. Šā likuma 5.panta 10. un 11.punktā paredzētajos gadījumos biometrijas datu apstrādes sistēmā par personu pirkstu (delnu) pēdām iekļauj šādus datus:
1) pirkstu (delnu) pēdu digitālo attēlu;
2) notikuma uzskaites reģistrācijas numuru vai operatīvās uzskaites lietas vai krimināllietas numuru;
3) notikuma datumu;
4) notikuma adresi;
5) noziedzīga nodarījuma vai administratīvā pārkāpuma (ja tāds konstatēts) juridisko kvalifikāciju;
6) iestādi — biometrijas datu ieguvēju;
7) biometrijas datu iegūšanas datumu.
1) pirkstu (delnu) pēdu digitālo attēlu;
2) notikuma uzskaites reģistrācijas numuru vai operatīvās uzskaites lietas vai krimināllietas numuru;
3) notikuma datumu;
4) notikuma adresi;
5) noziedzīga nodarījuma vai administratīvā pārkāpuma (ja tāds konstatēts) juridisko kvalifikāciju;
6) iestādi — biometrijas datu ieguvēju;
7) biometrijas datu iegūšanas datumu.
9.pants. Biometrijas datu apstrādes sistēmā par neatpazītu līķi iekļauj šādus datus:
1) sejas digitālo attēlu (ja iespējams to iegūt);
2) pirkstu (delnu) nospiedumu digitālo attēlu (ja iespējams to iegūt);
3) notikuma uzskaites reģistrācijas numuru vai operatīvās uzskaites lietas vai krimināllietas numuru;
4) datumu, kad neatpazītais līķis atrasts;
5) tās vietas adresi vai ģeogrāfiskās koordinātas, kur neatpazītais līķis atrasts;
6) iestādi — biometrijas datu ieguvēju;
7) biometrijas datu iegūšanas datumu.
1) sejas digitālo attēlu (ja iespējams to iegūt);
2) pirkstu (delnu) nospiedumu digitālo attēlu (ja iespējams to iegūt);
3) notikuma uzskaites reģistrācijas numuru vai operatīvās uzskaites lietas vai krimināllietas numuru;
4) datumu, kad neatpazītais līķis atrasts;
5) tās vietas adresi vai ģeogrāfiskās koordinātas, kur neatpazītais līķis atrasts;
6) iestādi — biometrijas datu ieguvēju;
7) biometrijas datu iegūšanas datumu.
10.pants. (1) Šā likuma 6., 7., 8. un 9.pantā minēto datu iegūšanu, kā arī ievadīšanu un aktualizāciju biometrijas datu apstrādes sistēmā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nodrošina:
1) pirmstiesas izmeklēšanas iestādes;
2) valsts drošības iestādes;
3) valsts iestādes, kas veic operatīvās darbības pasākumus;
4) Aizsardzības ministrija;
5) Ārlietu ministrija;
6) Ceļu satiksmes drošības direkcija;
7) Latvijas Jūras administrācija;
8) Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde;
9) Satiksmes ministrija;
10) Valsts robežsardze.
(2) Šā panta pirmajā daļā minētās iestādes ir atbildīgas par biometrijas datu iegūšanu, precīzu ievadīšanu biometrijas datu apstrādes sistēmā, kā arī par ievadīto datu aktualizāciju to glabāšanas laikā.
1) pirmstiesas izmeklēšanas iestādes;
2) valsts drošības iestādes;
3) valsts iestādes, kas veic operatīvās darbības pasākumus;
4) Aizsardzības ministrija;
5) Ārlietu ministrija;
6) Ceļu satiksmes drošības direkcija;
7) Latvijas Jūras administrācija;
8) Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde;
9) Satiksmes ministrija;
10) Valsts robežsardze.
(2) Šā panta pirmajā daļā minētās iestādes ir atbildīgas par biometrijas datu iegūšanu, precīzu ievadīšanu biometrijas datu apstrādes sistēmā, kā arī par ievadīto datu aktualizāciju to glabāšanas laikā.
11.pants. (1) Šā likuma 6., 7. un 8.pantā minētos datus biometrijas datu apstrādes sistēmā glabā:
1) 10 gadus pēc personas nāves, ja personas nāves fakts reģistrēts Iedzīvotāju reģistrā;
2) 75 gadus pēc pirmā ieraksta datuma, ja persona nav reģistrēta Iedzīvotāju reģistrā.
(2) Šā likuma 9.pantā minētos datus biometrijas datu apstrādes sistēmā glabā piecus gadus pēc to ievadīšanas.
(3) Pēc glabāšanas termiņa beigām biometrijas datus iznīcina Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
1) 10 gadus pēc personas nāves, ja personas nāves fakts reģistrēts Iedzīvotāju reģistrā;
2) 75 gadus pēc pirmā ieraksta datuma, ja persona nav reģistrēta Iedzīvotāju reģistrā.
(2) Šā likuma 9.pantā minētos datus biometrijas datu apstrādes sistēmā glabā piecus gadus pēc to ievadīšanas.
(3) Pēc glabāšanas termiņa beigām biometrijas datus iznīcina Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
III nodaļa. Biometrijas datu izmantošana un uzraudzība
12.pants. Biometrijas datu apstrādes sistēmā iekļautie dati ir ierobežotas pieejamības informācija.
13.pants. Biometrijas datu apstrādes sistēmā iekļautos datus izmanto, lai nodrošinātu:
1) svešas personas identitātes izmantošanas novēršanu;
2) personas identitātes pārbaudi personu apliecinošu un ceļošanas dokumentu, kā arī vīzu, uzturēšanās atļauju un citu šajā likumā minēto dokumentu izsniegšanas procesā;
3) personas identitātes noteikšanu izlūkošanas, pretizlūkošanas, operatīvās darbības, kā arī iegūtās informācijas analīzes laikā;
4) noziedzīgu nodarījumu un citu likumpārkāpumu novēršanu;
5) noziedzīgu nodarījumu atklāšanu un noziedzīgu nodarījumu izdarījušo personu meklēšanu;
6) aizturēto, aizdomās turēto, apsūdzēto un notiesāto personu identitātes pārbaudi;
7) personas identitātes pārbaudi, veicot personu robežkontroli;
8) personas identitātes pārbaudi, veicot ārzemnieku uzturēšanās nosacījumu kontroli;
9) patvēruma meklētāju identitātes pārbaudi;
10) neatpazītu līķu biometrisko identifikāciju (parauga salīdzināšana ar visiem biometrijas datu apstrādes sistēmā esošajiem biometrijas datu paraugiem, lai noskaidrotu tā sakritību ar vienu no biometrijas datu apstrādes sistēmā esošajiem biometrijas datu paraugiem un, ja šādu sakritību konstatē, noskaidrotu salīdzināmā parauga īpašnieka identitāti);
11) bezvēsts pazudušo personu meklēšanu;
12) veselības un dzīvības aizsardzības pakalpojumu sniegšanu.
1) svešas personas identitātes izmantošanas novēršanu;
2) personas identitātes pārbaudi personu apliecinošu un ceļošanas dokumentu, kā arī vīzu, uzturēšanās atļauju un citu šajā likumā minēto dokumentu izsniegšanas procesā;
3) personas identitātes noteikšanu izlūkošanas, pretizlūkošanas, operatīvās darbības, kā arī iegūtās informācijas analīzes laikā;
4) noziedzīgu nodarījumu un citu likumpārkāpumu novēršanu;
5) noziedzīgu nodarījumu atklāšanu un noziedzīgu nodarījumu izdarījušo personu meklēšanu;
6) aizturēto, aizdomās turēto, apsūdzēto un notiesāto personu identitātes pārbaudi;
7) personas identitātes pārbaudi, veicot personu robežkontroli;
8) personas identitātes pārbaudi, veicot ārzemnieku uzturēšanās nosacījumu kontroli;
9) patvēruma meklētāju identitātes pārbaudi;
10) neatpazītu līķu biometrisko identifikāciju (parauga salīdzināšana ar visiem biometrijas datu apstrādes sistēmā esošajiem biometrijas datu paraugiem, lai noskaidrotu tā sakritību ar vienu no biometrijas datu apstrādes sistēmā esošajiem biometrijas datu paraugiem un, ja šādu sakritību konstatē, noskaidrotu salīdzināmā parauga īpašnieka identitāti);
11) bezvēsts pazudušo personu meklēšanu;
12) veselības un dzīvības aizsardzības pakalpojumu sniegšanu.
14.pants. (1) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izmantot biometrijas datu apstrādes sistēmu šā likuma 13.pantā minēto funkciju veikšanai ir tiesīgas šādas iestādes:
1) pirmstiesas izmeklēšanas iestādes;
2) valsts drošības iestādes;
3) valsts iestādes, kas veic operatīvās darbības pasākumus;
4) Aizsardzības ministrija;
5) Ārlietu ministrija;
6) Ceļu satiksmes drošības direkcija;
7) Civilās aviācijas aģentūra;
8) Latvijas Jūras administrācija;
9) Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde;
10) prokuratūra;
11) tiesa;
12) Valsts robežsardze;
13) Veselības ministrijas pārraudzībā esošajā ārstniecības iestāžu reģistrā iekļautās juridiskās personas.
(2) Tiesības iegūt uzziņu par fiziskās personas identitāti ir jebkurai juridiskajai vai fiziskajai personai.
(3) Uzziņu par fiziskās personas identitāti var pieprasīt un iegūt tikai ar tās piekrišanu.
(4) Kārtību, kādā pieprasa un sniedz uzziņas par fiziskās personas identitāti, nosaka Ministru kabinets.
1) pirmstiesas izmeklēšanas iestādes;
2) valsts drošības iestādes;
3) valsts iestādes, kas veic operatīvās darbības pasākumus;
4) Aizsardzības ministrija;
5) Ārlietu ministrija;
6) Ceļu satiksmes drošības direkcija;
7) Civilās aviācijas aģentūra;
8) Latvijas Jūras administrācija;
9) Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde;
10) prokuratūra;
11) tiesa;
12) Valsts robežsardze;
13) Veselības ministrijas pārraudzībā esošajā ārstniecības iestāžu reģistrā iekļautās juridiskās personas.
(2) Tiesības iegūt uzziņu par fiziskās personas identitāti ir jebkurai juridiskajai vai fiziskajai personai.
(3) Uzziņu par fiziskās personas identitāti var pieprasīt un iegūt tikai ar tās piekrišanu.
(4) Kārtību, kādā pieprasa un sniedz uzziņas par fiziskās personas identitāti, nosaka Ministru kabinets.
15.pants. Biometrijas datu apstrādes sistēmā iekļauto datu sniegšana ārvalstu kompetentajām iestādēm pieļaujama, ievērojot Latvijas Republikai saistošus starptautiskos līgumus un Eiropas Savienības tiesību aktus.
16.pants. Šā likuma ievērošanu uzrauga Datu valsts inspekcija normatīvajos aktos par fizisko personu datu aizsardzību noteiktajā kārtībā.
Pārejas noteikumi
1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē 2007.gada 31.maijā pieņemtais Biometrijas datu apstrādes sistēmas likums (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2007, 13.nr.).
2. Ministru kabinets līdz 2009.gada 31.decembrim izdod šā likuma 10.panta pirmajā daļā, 11.panta trešajā daļā un 14.panta pirmajā un ceturtajā daļā paredzētos Ministru kabineta noteikumus.
3. Šajā likumā minētās iestādes, izņemot Latvijas Jūras administrāciju, nodrošina biometrijas datu apstrādi likumā noteiktajā kārtībā, sākot ar 2011.gada 1.janvāri.
4. Latvijas Jūras administrācija nodrošina biometrijas datu apstrādi šajā likumā noteiktajā kārtībā pēc Starptautiskās darba organizācijas 2003.gada 19.jūnija konvencijas “Jūrnieku identifikācijas dokumentu konvencija” ratifikācijas Latvijas Republikā, bet ne agrāk kā ar 2011.gada 1.janvāri.
Likums Saeimā pieņemts 2009.gada 21.maijā.
Valsts prezidents V.Zatlers
Rīgā 2009.gada 10.jūnijā