Ministru kabineta sēdē: 2009.gada 9.jūnijā

EM: Par atbalstu uzņēmējdarbībai un jaunu ražotņu izveidei

Veicot grozījumus valsts atbalsta programmā “Augstas pievienotās vērtības investīcijas”, pēc Ekonomikas ministrijas iniciatīvas palielināts komersantiem pieejamais finansējums un būtiski atvieglota projektu sagatavošana un īstenošana.

Ekonomikas ministrs Artis Kampars uzsver, ka “šobrīd ir svarīga jebkura – gan liela, gan maza – iniciatīva, kas veicinātu uzņēmējdarbības aktivitāti Latvijā un celtu uzņēmēju konkurētspēju. Ekonomikas ministrija šobrīd strādā pie vairāku ES struktūrfondu programmu pilnveidošanas, lai vienkāršotu projektu gatavošanu un pēc tam arī īstenošanu, tādējādi sekmējot uzņēmējdarbības attīstību”.

Programmas “Augstas pievienotās vērtības investīcijas” mērķis ir sniegt atbalstu komersantiem savas darbības paplašināšanai un jaunu ražotņu (vai ražošanas līniju) izveidei. Programmas kopējais finansējums šobrīd palielināts līdz 34 734 736,32 latiem, paredzot iespēju uz finansējumu pretendēt arī uzņēmumiem kokrūpniecības nozarē.

Turpmāk komersanti projekta īstenošanu varēs sākt jau uzreiz pēc projekta iesniegšanas Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā, nevis kā iepriekš – pēc līguma noslēgšanas.

Lai nodrošinātu savlaicīgu finansējuma apguvi, kā arī finansējuma ātrāku pieejamību komersantiem, veiktas izmaiņas termiņos, kādos komersantam ir jāiesniedz maksājuma pieprasījums, kā arī publiskā finansējuma apjomā, par kādu šis pieprasījums ir jāiesniedz. Papildus ir samazināti lēmuma par projekta apstiprināšanu/noraidīšanu termiņi.

Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 24.februāra noteikumos Nr.200 “Noteikumi par darbības programmas “Uzņēmējdarbība un inovācijas” papildinājuma 2.1.2.4.aktivitāti “Augstas pievienotās vērtības investīcijas”” 9.jūnijā tika apstiprināti Ministru kabineta sēdē.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

EM: Par grozījumiem noteikumos par ārzemnieka deklarācijas veidlapas aizpildīšanas, glabāšanas un nodošanas kārtību

Ekonomikas ministrs Artis Kampars pauž gandarījumu par 9.jūnija valdības sēdē pieņemto lēmumu atbalstīt Ekonomikas ministrijas piedāvājumu būtiski atvieglot tūristu mītņu un viesnīcu darbību, nosakot, ka turpmāk tām informācija par ārvalstu tūristiem policijai būs jāiesniedz tikai pēc pieprasījuma, nevis kā tagad, kad informācija 24 stundu laikā jānogādā policijā.

 “Es patiešām esmu gandarīts, ka šodien valdībā pēc nopietnām diskusijām tika nolemts atbalstīt mūsu piedāvājumu atcelt bezjēdzīgo un apgrūtinošo prasību. Lielākie ieguvēji no šīs prasības atcelšanas būs tieši mazo viesu namu īpašnieki laukos, jo viņiem vairs nebūs jāraizējas par to, vai paspēs 24 stundās līdz tuvākajam policijas iecirknim aizvest informāciju par savā viesu namā izmitinātajiem ārvalstu tūristiem. Valdība līdz ar to ir skaidri demonstrējusi savu nopietno apņemšanos likvidēt birokrātiskos šķēršļus un atvieglot uzņēmēju darbību,” teica A.Kampars.

9.jūnijā valdība nolēma atbalstīt Ekonomikas ministrijas piedāvātos grozījumus 2007.gada 3.aprīļa Ministru kabineta noteikumos Nr.226 “Noteikumi par ārzemnieka deklarācijas veidlapas aizpildīšanas, glabāšanas un nodošanas kārtību”, atbilstoši kuriem turpmāk tūristu mītnēm un viesnīcām informācija par ārzemju tūristiem policijai būs jāiesniedz tikai pēc pieprasījuma, nevis kā tagad, kad informācija 24 stundu laikā jānogādā policijā.

Sandris Sabajevs, ministra preses sekretārs

FM: Par naudas soda kvīts veidlapu vienkāršotu izmantošanu valsts pārvaldes iestādēs

9.jūnijā valdība atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotos grozījumus Ministru kabineta noteikumos par administratīvā pārkāpuma protokola veidlapu un naudas soda kvīts veidlapu izgatavošanas un izmantošanas kārtību.

Lai novērstu Valsts ieņēmumu dienestam (VID) neraksturīgu funkciju veikšanu – citu valsts pārvaldes iestāžu naudas soda kvīts veidlapu reģistrēšanu un izmantoto naudas soda kvīts veidlapu uzskaiti, optimizētu VID darbu, kā arī nodrošinātu valsts budžeta līdzekļu ekonomiju, grozījumi paredz, ka turpmāk naudas soda kvīts veidlapu reģistrāciju veiks tās valsts pārvaldes iestādes un pašvaldības, kurām saskaņā ar ārējiem normatīvajiem aktiem ir tiesības uzlikt un iekasēt naudas sodu administratīvā pārkāpuma izdarīšanas vietā. Saskaņā ar likumu VID pamatuzdevums ir nodokļu (nodevu) administrēšana. Līdz ar grozījumiem tiek svītrota norma, kas nosaka, ka valsts pārvaldes iestādes katru ceturksni iesniedz VID teritoriālajā iestādē pārskatu par iepriekšējā ceturksnī izmantotajām naudas soda kvīts veidlapām.

Grozījumi paredz arī pārejas nosacījumus valsts pārvaldes iestādēm.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

IZM: Par skolotāju tālākizglītību, izmantojot Eiropas Sociālā fonda līdzekļus

Lai paaugstinātu skolotāju kvalifikāciju un nodrošinātu profesionālo prasmju atjaunošanu saistībā ar modernizēto izglītības saturu un inovācijām, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) piesaistījusi Eiropas Sociālā fonda (ESF) finansējumu vairāk nekā 4,5 miljonus latu. Plānots, ka laikā līdz 2013.gadam 20 000 vispārējās izglītības pedagogu tiks nodrošināta iespēja papildināt zināšanas dažādos tālākizglītības kursos.

Skolotāja profesija ir viena no tām, kurā regulāri jāpapildina zināšanas, ņemot vērā jaunākos sasniegumus zinātņu nozarēs, sabiedrības attīstības tendences un tehnoloģiskos jauninājumus. ESF līdzekļi pamatā domāti skolotāju tālākizglītības programmu un kursu izstrādei un šo kursu organizēšanai visā Latvijas teritorijā. Ierobežotā projektu iesniegumu atlasē tiks aicinātas piedalīties tās institūcijas, kas jau strādā ar pedagogu izglītošanu nacionālā līmenī, kā arī augstskolas, kas īsteno pedagogu sagatavošanas studiju programmas, nodrošinot kursus pēc iespējas tuvāk skolotāju dzīvesvietai.

Kursi būs vērsti uz skolotāju profesionālās un pedagoģiskās kompetences paaugstināšanu, pedagogu tālākizglītību saistībā ar pilnveidoto vispārējās izglītības saturu, mācību metodēm un mācību sasniegumu vērtēšanas sistēmu, tai skaitā informācijas un komunikāciju tehnoloģiju izmantošanu mācību procesā un darbu ar mācību materiāliem e-vidē. Atsevišķs projekts ir plānots vispārējā izglītībā iesaistīto pedagogu tālākizglītībai valsts valodas mācīšanai jauniešiem, kuriem dzimtā valoda nav latviešu valoda, un mācību priekšmetu pasniegšanā valsts valodā mazākumtautību izglītības programmās.

Projektu minimālā attiecināmo izmaksu kopsumma ir 351 402 lati, bet maksimālā summa ir plānota 2,8 miljoni latu. Kopumā aktivitātes finansējums ir 4 564 706 lati, ko veido ESF līdzfinansējums 3 880 000 latu un nacionālais publiskais finansējums no valsts budžeta līdzekļiem 684 706 lati, kas ir tikai 15 procenti no projekta attiecināmo izmaksu kopsummas.

IZM izstrādātais MK noteikumu projekts “Noteikumi par darbības programmas “Cilvēkresursi un nodarbinātība” papildinājuma 1.2.1.2.3.apakšaktivitāti “Vispārējās izglītības pedagogu kompetences paaugstināšana un prasmju atjaunošana”” 9.jūnijā apstiprināts Ministru kabineta (MK) sēdē. MK noteikumi nosaka kārtību, kādā Eiropas Sociālā fonda aktivitāte tiks īstenota.

IZM: Par studiju programmu satura un īstenošanas uzlabošanu un akadēmiskā personāla kompetences pilnveidošanu

Piesaistot Eiropas Sociālā fonda (ESF) finansējumu, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) līdz 2013.gadam plāno īstenot ESF aktivitāti “Studiju programmu satura un īstenošanas uzlabošana un akadēmiskā personāla kompetences pilnveidošana”. Tās laikā Latvijas augstākās izglītības iestādēs atbilstoši darba tirgus vajadzībām tiks uzlabotas 60 augstākās izglītības programmas, savukārt 1500 augstskolu pasniedzēju projektu ietvaros būs iespēja pilnveidot savu kvalifikāciju.

Projektos tiks atbalstīta esošo studiju programmu, kursu un moduļu uzlabošana vai jaunu, tostarp starpdisciplināru, izstrāde, studiju intelektuālo resursu modernizēšana, jaunu tehnoloģiju un mācību metožu ieviešana studiju procesā, e-studiju attīstība, ārvalstu akadēmiskā personāla piesaiste, mācību līdzekļu izstrāde. Tāpat visi projektu iesniedzēji projektos var plānot augstskolu vai koledžu akadēmiskā personāla kvalifikācijas pilnveidošanu, tai skaitā stažēšanos pie nozares saimnieciskās darbības veicēja citās Latvijas vai ārvalstu augstskolās vai zinātniskajās institūcijās.

Kopumā šim mērķim līdz 2013.gadam plānots izlietot aptuveni 5,2 miljonus latu, no tiem Eiropas Sociālā fonda finansējums ir 4 419 904 latu, valsts budžeta finansējums ne vairāk kā 194 996 latu un privātais finansējums ne mazāk kā 197 664 latu. Viena projekta minimālā attiecināmo izmaksu kopsumma ir noteikta 35 140 latu, bet maksimālā projekta attiecināmo izmaksu summa varēs sasniegt 702 804 latus.

Projektus šajā aktivitātē varēs iesniegt gan valsts, gan privātpersonas dibināta augstskola vai koledža. Augstskolas projekta iesniegumu varēs iesniegt un īstenot individuāli vai partnerībā ar citu Latvijas vai ārvalstu augstākās izglītības institūciju, zinātnisko institūciju, darba devēju organizāciju vai nozares saimnieciskās darbības veicēju. Viens projekta iesniedzējs varēs iesniegt tikai vienu projektu.

Augstākās izglītības iestādēm, kuras īsteno studiju programmas tehnoloģijās, ražošanā un pārstrādē, dzīvās dabas zinātnēs, fizikālās zinātnēs, datorikā, lauksaimniecībā, mežsaimniecībā, ārstniecībā, farmācijā, vides aizsardzībā, kā arī projekta ietvaros no jauna izstrādātajās starpdisciplinārajās studiju programmās jauno tehnoloģiju ieviešanai ļoti nozīmīgs atbalsts būs projektu ietvaros finansētās prakses studentiem gan Latvijā, gan arī ārvalstīs pie nozares saimnieciskās darbības veicēja vai zinātniskajās institūcijās.

Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātais Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts “Noteikumi par darbības programmas “Cilvēkresursi un nodarbinātība” papildinājuma 1.1.2.2.1.apakšaktivitāti “Studiju programmu satura un īstenošanas uzlabošana un akadēmiskā personāla kompetences pilnveidošana”” 9.jūnijā apstiprināts MK sēdē.

Tā kā aktivitāte tiks īstenota atklāta projektu iesnieguma konkursa veidā, projektu konkurss tiks izsludināts vienu mēnesi pēc MK noteikumu spēkā stāšanās, jo tāds ir Eiropas Savienības fondu īstenošanas nosacījums – lai visi potenciālie projektu iesniedzēji varētu iepazīties ar pieņemtajiem aktivitātes īstenošanas nosacījumiem un labi sagatavoties projekta iesniegumu izstrādei.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

VidM: Par kuģu radīto atkritumu apsaimniekošanas plānu izstrādes kārtību

9.jūnijā Ministru kabineta (MK) sēdē tika akceptēts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2002.gada 8.oktobra noteikumos Nr.455 “Kuģu radīto atkritumu un piesārņoto ūdeņu pieņemšanas kārtība un kuģu radīto atkritumu apsaimniekošanas plānu izstrādes kārtība””.

Noteikumu projekts izstrādāts, pamatojoties uz Eiropas Komisijas 2007.gada 13.decembra Direktīvu 2007/71/EK, ar ko groza II pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes 2000.gada 27.novembra Direktīvai 2000/59/EK par ostas iekārtām, kas paredzētas kuģu atkritumu un kravu atlieku uzņemšanai (turpmāk – Direktīva 2007/71/EK).

MK noteikumu Nr.455 1.pielikuma 9.punkta tabulā atkritumu veids “Notekūdeņi” jau bija ietverts iepriekš, līdz ar to Direktīvas 2007/71/EK pielikuma prasības ir izpildītas. MK noteikumu projekts paredz papildināt MK noteikumu Nr.455 Informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām, ietverot tajā atsauci uz Direktīvu 2007/71/EK.

Saskaņā ar MARPOL 73/78 II pielikuma pārstrādāto versiju, kas stājās spēkā 2007.gada 1.janvārī un kas nosaka jaunu kaitīgo šķidro vielu klasifikāciju – X, Y, Z un citas vielas (OS), MK noteikumu projekts paredz izdarīt grozījumus 2.pielikuma attiecīgajos apakšpunktos (iepriekš bija A, B un C un citas).

Atbilstoši MK 2007.gada 18.decembra instrukcijas Nr.20 “Normatīvā akta projekta anotācijas aizpildīšanas kārtība” 12.2.5.apakšpunktā noteiktajam saimnieciskās darbības veicējiem tiek nodrošināta iespēja normatīvajā aktā paredzētos informācijas sniegšanas pienākumus veikt elektroniski, līdz ar to samazināts administratīvais slogs (MK noteikumu projekta 1., 5., 10. un 11.punkts).

MK noteikumu projekts paredz arī izdarīt grozījumus 31.punktā, kuģa radīto atkritumu pieņemšanas veidlapu nosūtot Valsts vides dienestam pirms kuģa iziešanas no ostas.

VidM: Par otro projektu atlases kārtu ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstībai

9.jūnijā Ministru kabineta sēdē akceptēts Vides ministrijas (VidM) izstrādātais Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2007.gada 4.decembra noteikumos Nr.836 “Noteikumi par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.5.1.1.aktivitāti “Ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstība aglomerācijās ar cilvēku ekvivalentu lielāku par 2000”””. Grozījumi ir būtiski, lai varētu uzsākt 2.projektu iesniegumu atlases kārtu, kurā iekļauti projekti ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstībai 30 pašvaldībās ar kopējo Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējumu 114,88 miljoni latu.

Noteikumu projektu VidM kā atbildīgā iestāde izstrādāja, lai nodrošinātu projektu iesniedzēju iesniegto projektu iesniegumu izvērtēšanu pēc precizētajiem un vienkāršotajiem kritērijiem, kurus ES fondu Uzraudzības komiteja apstiprināja š.g. 25.martā.

Tas nosaka izmaiņas ne tikai projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijos, bet arī precizē aktivitātes īstenošanas kārtību un noteikumu 2.pielikumu “Projektu saraksts”, 1.pielikumu “Norādījumi Kohēzijas fonda projekta izmaksu un ieguvumu analīzei” un 3.pielikumu “Projektu iesniegumu veidlapa”. Tāpat projektu iesniegumu atlases kārtām pieejamais Kohēzijas fonda līdzfinansējums precizēts atbilstoši pirmajā atlases kārtā iesniegtajam pieprasījumam un noslēgtajiem civiltiesiskajiem līgumiem un vienošanās par projektu īstenošanu.

Jau ziņots, ka 3.5.1.1. aktivitātes “Ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstība aglomerācijās ar cilvēku ekvivalentu lielāku par 2000” 1.kārtas ietvaros 2008.gadā apstiprināti un šobrīd tiek īstenoti ūdenssaimniecības projekti 48 Latvijas pašvaldībās ar iedzīvotāju skaitu lielāku par 2000. Šie projekti tiek īstenoti ar Eiropas Savienības Kohēzijas fonda atbalstu 145,10 miljonu latu apmērā.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

ZM: Par valsts atbalstu meža nozarei 2009.gadā

Valdība 9.jūnijā apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus “Valsts atbalsta piešķiršanas kārtība meža nozares attīstībai 2009.gadā”.

Atbalsts paredzēts meža nozares atbalsta un attīstības programmu un projektu finansēšanai, zinātniskās izpētes un valsts uzņemto starptautisko saistību projektu izpildes finansēšanai. Atbalsta kopējais apmērs 2009.gadā ir 581 700 latu.

Noteikumi precizē izpētes un attīstības projektu vērtēšanas kritērijus, projektu iesniegšanas, vērtēšanas, līgumu slēgšanas un finansēšanas kārtību valsts atbalstam meža nozares attīstībai.

Meža nozares atbalsta un attīstības programmu un projektu finansēšanai atbalsts paredzēts 225 400 latu. Zinātniskās izpētes projektu finansēšanai atvēlēti 317 000 latu, bet valsts starptautisko saistību izpildei meža monitoringa pasākumu veikšanai, tas ir, CO₂ piesaistes un emisijas noteikšanai zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektorā par 1990.–2008.gadu, un Eiropas meža monitoringa sistēmas attīstības projekta ieviešanai – 37 000 latu. Savukārt ekspertu atalgojumam par projektu iesniegumu un projektu izpildes pārskatu izvērtēšanu piešķirti 2300 lati.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa