Eiropas Komisija: Par Baltijas jūras reģiona attīstības stratēģiju

Eiropas Komisija 10.jūnijā iepazīstināja ar priekšlikumu par ES stratēģiju Baltijas jūras reģionam. Piecus gadus pēc paplašināšanās reģionā jārisina vairāki neatliekami uzdevumi, tostarp jautājumi, kas saistīti ar ūdens pasliktināšanos Baltijas jūrā, sliktiem transporta savienojumiem, tirdzniecības šķēršļiem un enerģijas piegādi. Minētās problēmas saasinās, jo netiek nodrošināta efektīva koordinācija. Reģionu politikas komisāre Danuta Hībnere iepazīstināja ar stratēģiju, kas īpaši vērsta uz to, lai pēc iespējas izmantotu Baltijas jūras reģiona dalībvalstu un reģionu attīstības potenciālu – tajā dzīvo gandrīz 100 miljoni cilvēku.

 “ES stratēģija Baltijas jūras reģionam ir būtisks solis, kas iezīmē jaunu sadarbības veidu Eiropas Savienībā. Tā nenozīmē jaunus likumus vai iestādes; drīzāk tās pamatā ir dalībvalstu un reģionu valdību un iedzīvotāju vēlme atrisināt kopīgos steidzamos uzdevumus. Komisija ierosina visaptverošu rīcības plānu, pamatojoties uz padziļinātām apspriedēm ar valstu valdībām un reģionu pašvaldībām, uzņēmumiem, NVO un akadēmiskajām aprindām: ES ir labas iespējas koordinēt vajadzīgo darbu, lai vislabākajā veidā izmantotu pieejamos resursus un glābtu Baltijas jūru, sekmētu tirdzniecību un uzlabotu visu reģiona iedzīvotāju dzīves kvalitāti,” teica komisāre D.Hībnere.

Problēmas būtība

Baltijas jūras reģionā risināmi vairāki būtiski uzdevumi. Jūras stāvoklis pasliktinās pārmērīgas nitrātu un fosfātu ieplūdes dēļ, tādējādi apdraudot bioloģisko daudzveidību. Turklāt ir vajadzīga ciešāka savstarpēja saikne starp ekonomikām. Statistika liecina par pārāk lielu paļaušanos uz tirdzniecību ar tuvākajām kaimiņvalstīm. Baltijas reģiona attīstību kavē arī lielie attālumi gan iekšienē, gan līdz pārējām Eiropas valstīm: no Tallinas līdz Varšavai ar vilcienu jābrauc 36 stundas. Vēl problēmas rada Lietuvas, Latvijas un Igaunijas nošķirtība enerģijas piegādes ziņā. Visbeidzot arvien pieaugošais naftas tankkuģu skaits, kuri kursē Baltijas jūrā, nozīmē, ka vienmēr pastāv negadījumu risks.

Kāpēc ES?

Baltijas jūras krasta līniju dala astoņas ES dalībvalstis un Krievija. Pagātnē izstrādāti daudzi ziņojumi un rīcības plāni, bet to efektivitāte bijusi ierobežota. Vajadzīga labāka daudzo iesaistīto struktūru koordinācija. Daudzi pašreizējie uzdevumi atrodas ES politikas darbības jomā. ES struktūrfondu programmas reģionā veido pamatu, uz kura stiprināt sadarbību. Komisijas priekšlikumi ir vērsti uz dalībvalstīm, taču tā apzinās, ka daudzus uzdevumus var atrisināt, tikai veiksmīgi sadarbojoties ar Krieviju. Komisija arī iesaka stiprināt šo sadarbību, izmantojot pašreizējās iniciatīvas, konkrēti Ziemeļu dimensiju – ES, Krievijas, Norvēģijas un Īslandes kopīgo politiku.

Pirmā šāda veida stratēģija

Šī stratēģija izstrādāta kā paziņojums un rīcības plāns, kurā iekļauti 80 galvenie projekti – daži no tiem jau sākti. Četriem stratēģijas stūrakmeņiem jāpanāk, lai šī Eiropas daļa:

• būtu vides ziņā ilgtspējīga (piemēram, notekūdeņu attīrīšana);

• uzplauktu (piemēram, inovācijas veicināšana mazajos un vidējos uzņēmumos);

• būtu pieejama un pievilcīga (piemēram, transporta savienojumu uzlabošana);

• būtu droša (piemēram, labāka reaģēšana ārkārtas situācijās).

Šī ir pirmā reize, kad ES izstrādājusi tik visaptverošu stratēģiju makroreģiona līmenī. Tā varētu iedvesmot līdzīgas pieejas citos reģionos, piemēram, Vidusjūras vai Donavas baseinā. Konkrēti stratēģija ir pirmais solis ES integrētās jūrniecības politikas reģionālajā īstenošanā.

No 2007. līdz 2013.gadam Baltijas jūras reģions saņems vairāk nekā 50 miljardu eiro atbalstu ieguldījumiem atbilstoši kohēzijas politikai un citiem ES finansējuma instrumentiem, ieskaitot 27 miljardus eiro pieejamības uzlabošanai, gandrīz 10 miljardus eiro vides jomai, 6,7 miljardus eiro konkurētspējai un 697 miljonus drošībai un risku profilaksei.

Projektu paraugi

• Visās dalībvalstīs no mazgāšanas līdzekļiem izņems fosfātus, lai samazinātu barības vielu daudzumu jūrā.

• Īstenos Baltijas enerģētikas tirgus starpsavienojuma plānu, lai uzlabotu saikni starp Lietuvas, Latvijas, Igaunijas un Eiropas tīkliem.

• Līdz 2013.gadam Varšavu un Tallinu savienos “Rail Baltica”, kuram plānotais ātrums ir 120 km stundā.

• Izveidos kopīgu jūras satiksmes novērošanas sistēmu.

• Izveidos inovācijas un pētniecības fondu, kurā izmantos valsts un privātu finansējumu, lai piemērotu pētniecības aktivitātes reģiona konkrētajām priekšrocībām.

Vēsture

Dalībvalstis 2007.gada decembrī aicināja Komisiju sagatavot ES stratēģiju Baltijas jūras reģionam. 10.jūnijā publiskotais priekšlikums izstrādāts, pamatojoties uz tiešsaistē notikušo apspriešanu, kuru Komisija sāka 2008.gada novembrī, un vairākām publiskām debatēm, kuras norisinājās astoņās iesaistītajās dalībvalstīs. Šī stratēģija ir viena no galvenajām Zviedrijas prezidentūras prioritātēm 2009.gada otrajā pusē.