Par Vācijas aizsardzības ministra darba vizīti Latvijā

Tiekoties ar Valsts prezidentu

9.jūnijā pie Valsts prezidenta Valda Zatlera Rīgas pilī viesojās Vācijas aizsardzības ministrs Francs Jozefs Jungs.

Tikšanās laikā Valsts prezidents pateicās Vācijas valdībai par ilggadējo atbalstu Latvijas bruņoto spēku attīstībā un gandarījumu par veiksmīgo sadarbību NATO ietvaros. Valsts prezidents augstu novērtēja Vācijas bruņoto spēku sniegto palīdzību Baltijas gaisa telpas kontrolē, kas no šā gada septembra jau trešo reizi būs Vācijas pārraudzībā.

Sarunas gaitā Valsts prezidents un Vācijas aizsardzības ministrs apsprieda arī jaunās NATO stratēģiskās koncepcijas izstrādi un NATO misiju Afganistānā. Abi bija vienisprātis, ka, izstrādājot NATO stratēģisko koncepciju, ir jāiesaistās visām dalībvalstīm un jāatrod līdzsvars starp alianses 5.panta nozīmi un NATO uzdevumiem jauno drošības izaicinājumu kontekstā. Valsts prezidents uzsvēra, ka pirmajā vietā vienmēr jābūt NATO dalībvalstu drošības interesēm.

Runājot par NATO misiju Afganistānā, abas amatpersonas akcentēja, ka būtiski ir pievērsties civilajiem aspektiem misijas ietvaros, kā arī iesaistīt Afganistānas kaimiņvalstis drošības jautājumu risināšanā, lai nodrošinātu stabilitāti visā reģionā. Valsts prezidents un Vācijas aizsardzības ministrs pārrunāja arī NATO un Eiropas Savienības sadarbību drošības politikā, kas ir svarīga, lai nedublētu uzdevumus drošības jautājumu risināšanā.

Valsts prezidenta preses dienests

Tiekoties ar aizsardzības ministru

9.jūnijā, sākot darba vizīti Latvijā, Vācijas aizsardzības ministrs Francs Jozefs Jungs tikās ar Latvijas aizsardzības ministru Imantu Lieģi.

I.Lieģis un F.J.Jungs nolika ziedus pie pulkveža Oskara Kalpaka pieminekļa Esplanādē.

Pēc ziedu nolikšanas ceremonijas I.Lieģis un F.J.Jungs pārrunāja NATO un Eiropas Savienībai (ES) būtiskākos jautājumus, tostarp alianses jaunās stratēģiskās koncepcijas izstrādes gaitu un svarīgākos jautājumus, kas būtu jāietver jaunajā koncepcijā, kuras izstrādē pirmo reizi piedalīsies arī Latvija. Vācijas aizsardzības ministrs īpašu uzmanību pievērsa NATO Reaģēšanas spēku jautājumam. Ministri pārrunāja arī starptautiskās un reģionālās drošības situāciju, NATO–Krievijas attiecības, nepieciešamību pilnveidot ES un NATO sadarbību, kā arī jautājumus, kas saistīti ar valstu dalību starptautiskajā operācijā Afganistānā (ISAF) un ES pretpirātisma operāciju ATALANTA pie Somālijas krastiem.

I.Lieģis norādīja, ka Latvijas karavīri sekmīgi turpina dalību ISAF, kā arī Afganistānas nacionālās armijas apmācībā, lai veicinātu pašu Afganistānas drošības spēku atbildības uzņemšanos par situāciju valstī. I.Lieģis pateicās Vācijai par atbalstu karavīru apmācībā, jūras spēku sadarbības stiprināšanā un ieguldījumu Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanā. “Tieši NATO spēku klātbūtne Baltijas valstu gaisa telpā ir sabiedrībai redzamākais ieguldījums visu trīs valstu drošības stiprināšanā,” uzsvēra I.Lieģis.

Vācijas aizsardzības ministrs pauda izpratni par sarežģītās ekonomiskās situācijas ietekmi uz Nacionālo bruņoto spēku attīstību, vienlaikus norādot, ka tieši šajos apstākļos būtu bīstami pakļaut riskam valsts drošību. “Bez drošības nav brīvības, bez drošības nav ekonomiskās attīstības,” uzsvēra F.J.Jungs.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

Tiekoties ar ārlietu ministru

10.jūnijā ārlietu ministrs Māris Riekstiņš tikās ar Vācijas aizsardzības ministru Francu Jozefu Jungu.

Ministri pārrunāja jaunās NATO Stratēģiskās koncepcijas izstrādes gaitu. Sarunas partneri bija vienisprātis, ka lielākā daļa uzstādījumu esošajā NATO Stratēģiskajā koncepcijā joprojām ir spēkā un var tikt iekļauti jaunajā dokumentā. M.Riekstiņš akcentēja, ka būtiski, lai Stratēģiskā koncepcija atspoguļo izaicinājumus, ar ko aliansei jāsaskaras 21.gadsimtā.

M.Riekstiņš pateicās par Vācijas līdzšinējo ieguldījumu gaisa telpas patrulēšanas misijā Baltijas valstīs. Ministrs uzsvēra, ka NATO gaisa telpas patrulēšanas politika ir spēcīgs alianses drošības nedalāmības apliecinājums. Turklāt gaisa telpas patrulēšanas misija ir skaidrs un taustāms NATO klātbūtnes apliecinājums, kas savukārt palielina sabiedrības atbalstu dalībai NATO.

Sarunas laikā uzmanība tika pievērsta NATO un ES operāciju pieredzei, organizāciju ciešākas sadarbības attīstībai, īpaši operācijās Kosovā un Afganistānā. Pārrunājot Afganistānas jautājumu, ministri bija vienisprātis, ka būtiski ir īstenot integrētu un visaptverošu pieeju, kas apvieno gan militāros, gan civilos resursus. Papildus M.Riekstiņš uzsvēra reģionālo kontekstu, vēršot uzmanību uz Centrālāzijas valstu iesaistīšanas nepieciešamību, ņemot vēro šo valstu ciešās saiknes un izpratni par situāciju Afganistānā.

Ministri apmainījās viedokļiem par NATO partnerattiecību attīstību un paplašināšanās politiku. M.Riekstiņš uzsvēra, ka līdz šim īstenotā NATO atvērto durvju politikas pieredze vērtējama kā veiksmīga. Paplašināšanās ir stiprinājusi visa Eiroatlantiskā reģiona drošību un stabilitāti. Vienlaikus ministrs uzsvēra, ka dalība NATO saistās ar noteiktiem kritērijiem un katrai kandidātvalstij tie ir jāizpilda.

Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments