Par Gvantanamo ieslodzīto izmitināšanu ES teritorijā

Saeimas Eiropas lietu komisijas deputāti 3.jūnijā pauda atbalstu solidārai Eiropas Savienības (ES) pieejai attiecībā uz bijušo ieslodzīto uzņemšanu pēc Gvantanamo aizturēšanas centra slēgšanas Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV).

11 deputātiem balsojot par, diviem – pret, savukārt četriem – atturoties, komisijas deputāti atbalstīja nacionālo pozīciju 4. un 5.jūnija ES Tieslietu un iekšlietu ministru padomei par koordinētu rīcību Gvantanamo ieslodzīto izmitināšanai ES teritorijā.

 “Latvija, iestājoties Eiropas Savienībā un NATO, piekrita būt par daļu no kolektīvās drošības sistēmas, tādēļ ir ļoti būtiski kopā ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm atbalstīt ASV, vienlaikus domājot arī par informācijas apmaiņu Eiropas Savienībā un tās iekšējās drošības sistēmu stiprināšanu,” norādīja komisijas priekšsēdētāja Vaira Paegle.

Komisijas deputāte Vineta Muižniece uzsvēra, ka, atbalstot šo pozīciju, mēs neizsakām vēlmi būt pirmajiem, kas uzņems no ieslodzījuma atbrīvotos, un, debatējot par drošības jautājumiem ES padomē, ir jāakcentē datu aizsardzības drošības un informācijas apmaiņas nozīme.

Deputāte Sandra Kalniete norādīja, ka, pastāvot Šengenas zonai, kas atcēla pasu kontroli uz robežām, mēs nevaram būt pilnīgi droši un pārliecināti par to, ka ieslodzītie, kurus uzņems citas ES dalībvalstis, neieradīsies Latvijā. Arī S.Kalniete uzsvēra, ka ir ļoti būtiski, lai visas ES dalībvalstis vienotos par skaidriem drošības un kontroles mehānismiem.

V.Paegle skaidroja, ka Latvija nevar būt divkosīga un būt solidāra tikai tad, kad tas mums ir izdevīgi. Enerģētikas jautājumos Latvija vienmēr ir iestājusies par solidaritātes principu ievērošanu, un šoreiz ir pienākusi mūsu kārta būt atbildīgiem un atbalstīt ASV.

Ņemot vērā ASV prezidenta Baraka Obamas pieņemto lēmumu slēgt Gvantanamo aizturēšanas centru, ASV vērsusies pie ES ar lūgumu uzņemt daļu bijušo nometnes ieslodzīto. Lai gan Latvija pagaidām nav saņēmusi oficiālu ASV aicinājumu savā teritorijā izmitināt no Gvantanamo atbrīvotās personas, arī Latvijas valdības nostāja šajā jautājumā ir atbalstoša, informēja Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone.

Ja tiks pieņemts lēmums Latvijā uzņemt Gvantanamo ieslodzītos, pastāv četri modeļi šo personu uzņemšanai: izsniegt ilgtermiņa vīzu, termiņa uzturēšanās atļauju, pastāvīgo uzturēšanas atļauju vai piešķirt kādu no starptautiskās aizsardzības statusiem. Latvija atbalsta to Gvantanamo ieslodzīto uzņemšanu, kuri tiek atbrīvoti bez apsūdzības izvirzīšanas un izteikuši vēlmi apmesties tieši Latvijā, skaidroja I.Pētersone.

Saeimas preses dienests