Frakciju viedokļi

Pēc 2000. gada 24. februāra sēdes

Valsts radio tiešajā raidījumā

K.Leiškalns (savienības "Latvijas ceļš" frakcija): Gribētu teikt, ka politiskā dzīve Latvijā acīmredzot savu kaislību kulmināciju sasniedza 17.datumā, tas ir, pagājušajā ceturtdienā, un lēnām aizgāja normālā izskaņā. Akmeņi bija mesti, politiķi bija gatavi šos akmeņus arī savākt vismaz kaudzītēs. Es nezinu, vai metīs tālāk.

Arī vakar pēc 34 deputātu pieprasījuma tika sasaukta ārkārtas sēde par "Latvenergo" privatizācijas jautājumiem, un, lai gan netika pieņemts lēmums, ko attiecīgie deputāti bija sagatavojuši, es domāju, tā bija ļoti auglīga diskusija. Beidzot mēs šo lietu sākām diskutēt, un beidzot mums pretī to ekspertu viedoklim, kas saka, ka "Latvenergo" nav privatizējams, parādījās vismaz dažu ekspertu atzinumi, ka ir jāprivatizē, kad un kāpēc. Un vairāk runāja ne tik daudz par "Latvenergo" privatizāciju, kā par "Latvenergo" kā uzņēmuma restrukturizāciju, un attiecīgais likums šobrīd tiek gatavots. Es domāju, tas tiks pieņemts. Jāteic, kaut gan piederu pie pozīcijas deputātiem, tādu striktu atbildi, kāpēc jādara tas, ko mēs darām, es nesaņēmu, un neslēpju to ne no viena. Domāju, valdība saņemsies, valdības eksperti savu pozīciju pamatos, un viss ies savu normālu dabīgu gaitu.

Ja runājam par šodienas plenārsēdi, tad jāteic, ka pirmais noraidītais bija deputātu iesniegtais likumprojekts par grozījumiem Valsts pensiju likumā. Jāteic, šim noraidījumam ir vairāki aspekti, par kuriem arī runāja A.Požarnova kungs no "Tēvzemei un Brīvībai". Viņš ļoti labi paskaidroja, kāpēc šobrīd tas tiek noraidīts. Jo bez tām pozitīvajām pārmaiņām, ko šobrīd it kā iesaka Pasaules banka, likuma grozījumi, vismaz no valdības un šīs pašas Pasaules bankas viedokļa, paredz arī dažas nepopulāras lietas, piemēram, kā izbeigt paātrinātu pensionēšanos pirms attiecīgā vecuma sasniegšanas, un šīs problēmas pārcelt nevis uz Pensiju fonda, bet uz sociālās palīdzības budžeta pleciem, kā arī pensiju vecuma paaugstināšanu. Es domāju, ka pēc neseniem labojumiem ne parlaments, ne sabiedrība nav gatavi šobrīd izskatīt jaunus grozījumus. Un, kā jau teicu, gada laikā, neapšaubāmi, valdība sagatavotās izmaiņas iesniegs.

Piektais darba kārtības jautājums bija lēmums par parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbības laika pagarināšanu. Lai gan pagājušajā sēdē to pagarināja līdz 15.martam, šajā sēdē deputāti pagarināja tās darbības laiku līdz 13.aprīlim. Domāju, ja parlamentārā komisija, kas šobrīd nodevusi savu informāciju tiesību sargājošajām instancēm, vismaz Satversmes aizsardzības birojam, vai gatavojas to darīt, ja komisija lūgs pagarinājumu vēlreiz, nekādu iebildumu nebūs.

Meža likums bija ļoti svarīgs, kā vienmēr tradicionāli ļoti kaislīgas diskusijas. Nepieņēma valdības pozīcijas piedāvāto risinājumu, bet arī tas, ko pieņēma, ir sarežģītāks, bet ne tik ļoti būtisks, lai mēs uztrauktos par Latvijas meža attīstību nākotnē.

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija): Šodien, kā vienmēr, Saeimas plenārsēdē tika izskatīti daudzi svarīgi jautājumi, bet es ceru, ka jums par to vairāk jau pastāstīja K.Leiškalna kungs un stāstīs pārējie kolēģi deputāti.

Es gribētu jums paziņot, ka vakar, šodien, rīt pie mūsu frakcijas viesojās Pleskavas delegācija, gubernators Jurijs Mihailova kungs ar saviem kolēģiem. Viņi vakar tikās ar mūsu Ārlietu ministriju, šodien runā Ventspilī ar biznesmeņiem. Mūsu frakcijas deputātus uztrauc, ka pēdējos gados Krievija no savas puses, mēs no savas puses it kā būvējam sienas, bet, kā jūs saprotat, kaimiņi mēs paliksim. Mēs esam ieinteresēti ar viņiem sadarboties ekonomiskajā un citās jomās. Mēs cenšamies to darīt un domājam, ka tas nesīs ar laiku labumu kā Latvijai, tā Krievijai. Starp citu, Mihailovs, kad vakar mums bija tikšanās, ļoti labi atsaucās par Latviju, par latviešu tautu, par Latvijas tautu un tā tālāk, un tā joprojām. Viņš sūta Latvijas tautai sveicienu un cer uz labāku sadarbību.

Un vēl viens jautājums, par kuru es gribu runāt. Mums jau ir zināms, ka pedofilijas izmeklēšanas komisijas darba laiks pagarināts līdz 13.aprīlim. Diemžēl man šķiet, ka notiek cīņa par varu, jautājums ir pārāk politizēts, bet bērni paliek neaizsargāti. Pēc izmeklēšanas komisijas iniciatīvas iesniegti priekšlikumi, lai pilnveidotu Darba aizsardzības likumu, Kriminālprocesa kodeksu, un es atkārtoju, ka mums visiem vajadzētu domāt par bērniem, par bērnu aizsardzību. Vairākums no jums ir mammas un tēti, vectēvi un vecmammas, sargājiet savus bērnus! Diemžēl ir noziedzība, žūpība, diemžēl arī pedofilija. Es domāju, ka, no vienas puses, bērniem jāuzticas, no otras puses, viņi jākontrolē un jāslavē, jāslavē, jāslavē, ja ir, par ko slavēt.

A.Slakteris (Tautas partijas frakcija): Nenoliedzami, ka notikums bija vakardienas ārkārtas plenārsēde, ko bija ierosinājusi opozīcija. Diskusija bija interesanta. Tas, ka sagatavotais dokuments neguva atbalstu, viekārši norāda uz to, ka Saeimas vairākums atbalsta valdības pozīciju, un es tikai gribu teikt, ka tas nozīmē, ka galvenais akcents uz restrukturizāciju un privatizāciju patiesībā "Latvenergo" ir ļoti nelielā sektorā. Kas attiecas uz TEC un Daugavas HES kaskādi, to sadali un to pārvadi, visi paliek valdes īpašumā, un šī valdība nodrošinās, ka tas tā arī turpināsies.

No šodienas notikumiem lielas diskusijas bija saistībā ar pedofilijas komisiju, lai pagarinātu pieņemto termiņu, kad sagatavot dokumentus. Tautas partija balsoja pret termiņa pagarināšanu, jo uzskata, ka, lai sāktu konstruktīvi un produktīvi strādāt, lai mobilizētos, pietiek laika arī ar vienu mēnesi. Tas patiesībā ir nebūtiski, var jau arī izstiept to divu mēnešu garumā. Ja strādā pēc būtības, tad ir labi, ja ir tikai politiskās kaislības, tad patiesībā žēl.

Manuprāt, nozīmīgākais šīs dienas notikums ir tas, ka pieņemts trešajā galīgajā lasījumā Meža likums, kur bija iesniegti daudzi priekšlikumi — 136, bet jāsaka, ka Saeima diezgan lielā vienprātībā konstruktīvi balsoja. Galvenais, ko es gribētu pateikt, ka likumā stingri noteikts, ka meža zeme un mežs tiek saglabāts valsts īpašumā, nekad arī šai valdībai nav bijis savādāku domu, un to nu es varu apsolīt. Tautas partija par to rūpēsies, lai tā tas paliktu, un nenoliedzami, ka šis likums kalpos tautsaimniecībai.

J.Stalidzāne (Jaunās partijas frakcija): Es varbūt sākšu ar vakardienas plenārsēdi, kur tika izskatīts jautājums par "Latvenergo" pārstrukturizēšanas un privatizācijas nosacījumu nepieciešamību. Šajā Ministru kabineta rīkojumā teikts, ka "Latvenergo" jāreorganizē un jāpārstrukturizē atbilstoši uzņēmuma gada pārskatiem pēc šī likuma. Tātad tas nozīmē, ka mums joprojām koncernu likuma nav, bet pamatstruktūru, infrastruktūru mēs reorganizēsim, pārveidosim cita likuma izpratnē. Tas, protams, ir ļoti nenopietni, jo jebkuram, pat jaunam likumam, jābūt pietiekami normāli aprobētam, lai to šādā situācijā drīkstētu droši izmantot.

Tālāk ir teikts, ka tas viss tiek darīts tāpēc, lai varētu nodrošināt Eiropas Savienības direktīvu ieviešanu. Šodien esošā struktūra pilnīgi nodrošina visas Eiropas Savienības direktīvu prasības. Jebkura pārstrukturizācija prasa papildu līdzekļus, un tas būs apmēram 20 miljoni latu. Vēl papildu līdzekļus prasa lieki radīto struktūru uzturēšana, PVN starp meitas uzņēmumiem, kas varētu pat četrkāršoties. Tā ka tam visam nebūs citur kur palikt, kā tikai uz tarifu. Un kas šo tarifu nomaksās? Tie būs mūsu Latvijas iedzīvotāji.

Tālāk minēts, ka rīkojums tiek pieņemts, lai "Latvenergo" varētu iekļauties Baltijas elektroenerģijas tirgū. Jau šodien "Latvenergo" iepērk no 30 līdz 50% elektroenerģijas, un šis Baltijas elektroenerģijas tirgus jau daļēji ir izveidojies, un Latvija nav vājais posms. Vājais posms ir Igaunija un Lietuva, kurām nav augstsprieguma tīkla.

Ja runājam par to, ka ir nodrošināta Daugavas kaskādes drošība, tad gribētu minēt šī rīkojuma 3.punktu, kur teikts, ka vajadzīga tikai finansu ministra atļauja, lai Daugavas kaskādi varētu ieķīlāt. Un ir arī 2.8. punkts, kas paredz visu Eiropas Rekonstrukcijas bankas nosacījumu izpildi, kur jau iepriekš ar politiskajiem nosacījumiem ir paredzēta "Latvenergo" kaskādes faktiska pārņemšana svešās rokās.

Un vēl 2.4. punkts ir ļoti bīstams, jo tas paredz viena vai vairāku sadales tīklu izveidošanu. Tātad tas nozīmē, ka var izveidot Rīgas tīklus un centrālos tīklus, un tad lauki, kuri faktiski pārvada vienu trešdaļu elektroenerģijas, bet vienu trešdaļu teritorijas apkalpo Ziemeļaustrumu tīkli, un tad Ziemeļaustrumu tīklos šis tarifs neizbēgami celsies.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija): Neapšaubāmi pats svarīgākais jautājums bija vakardienas ārkārtas plenārsēde, kuru sasauca opozīcijas partijas. Es šeit gribētu pie dažiem jautājumiem pakavēties.

Lai arī bija daudz argumentu par un pret visiem šiem privatizācijas mēģinājumiem, mēs, sociāldemokrāti, neapšaubāmi uzsveram tikai vienu, tāpat kā arī citas opozīcijas partijas, ka ir reāli noslēgts ekonomiskais memorands starp Latvijas Republiku un Starptautisko valūtas fondu un ir 9.novembrī sanākusi Ministru kabineta pilntiesīga sēde, kura izskatījusi jautājumu par šajā ekonomiskajā memorandā ietverto punktu 23, kas tiešā tekstā paredz sagatavot likumdošanas nosacījumus hidroelektrostaciju privatizācijai. Tātad Daugavas kaskādes privatizācijai. Ja paskatāmies vienu teikumu pirms šī diezgan drausmīgā secinājuma, mēs redzam, ka tur paredzēts turpināt "Latvenergo" privatizācijas lietu, un tad nonākam pie šīm spēkstacijām. Tātad mēs saprotam, ka šeit varētu būt arī vairāki tādi posmi šajā privatizācijā, tāpēc mēs nevaram pieņemt lēmumu par 10 procentiem kā pilnīgi drošu robežu, ka tālāk mēs vairs nevirzāmies, ja pēc tam tiek minētas šādas lietas.

Tāpat arī kā secinājums, kas šajā memorandā ir — pārdot "Latvenergo" akcijas. Tas ir pietiekami nopietni. Šo lēmumu parakstījuši Andris Šķēle un Edmunds Krastiņš, nevienā vietā viņi nav teikuši, ka pārskata ekonomisko memorandu, nevienā vietā nav teikuši, ka 9.novembra lēmums tiek atcelts. Vismaz šajā jomā. Tā ka opozīcijas bažas ir pietiekami pamatotas. Šeit nav runa par dažiem procentiem. TECU, kā mēģina mums ieskaidrot atsevišķi valdības vīri.

Otrs, ko gribētu uzsvērt, ir tas, ka mums šodien, sociāldemokrātu ierosināts un arī opozīcijas atbalstīts, bija arī jautājums, ka vajadzētu tomēr ķerties klāt Pensiju likumam, jo te ietverts ļoti daudz netaisnīgu normu. To atzinis gan labklājības ministrs R.Jurdžs, kas vienojies ar Pensionāru federāciju, ka nepieciešams pilnveidot šo likumu, gan arī Ministru prezidents Andris Šķēle, kas atzinis, ka daudzas normas ir netaisnīgas.

Tāpēc mēs uzskatījām, ka jāsāk strādāt ar tiem cilvēktiesību pārkāpumiem, kurus konstatējusi arī Pasaules banka, ka strādājošajiem pensionāriem netiek samaksāta pilna pensija.

Nākamais jautājums, kas bija ne mazāk svarīgs, bija Meža likums. Šinī gadījumā man bija liels prieks, ka valdības deputātu vidū bija daudz nopietnu politiķu, kas uzskatīja, ka valsts mežu zeme nebūtu dodama Ministru kabineta pilnīgā rīcībā, izņemot rezervātus un dabas parkus. Domāju, ka tas bija ārkārtīgi vērtīgi, ka šis jautājums aizvien ir Saeimas kompetencē, jo vienīgi tas mums var garantēt, ka šī zeme arī paliks latviešu tautai.

A.Seile (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/ LNNK frakcija): Protams, ka visi ir satraukušies par iespējamo "Latvenergo" privatizāciju. Es gribu nomierināt, ka valdības rīkojums, kurš tika pagājušajā nedēļā apstiprināts Ministru kabineta sēdē, joprojām neparedz privatizēt "Latvenergo", tikai to pārstrukturizēt. Likums sargā "Latvenergo" kaskādes, un pārvades tīkli netiks privatizēti, bet valdības rīkojumā pateikts, ka netiks privatizēti arī sadales tīkli. Tik tālu par "Latvenergo".

Bet tagad par valsts pensijām. Jā, protams, žēl ka šodien šis likumprojekts, kuru iesniedza sociāldemokrāti, tika noraidīts. Bet varbūt arī zināmā mērā tas ir attaisnojams, jo turpat plenārsēdē izskanēja Labklājības ministrijas pārstāvju solījums vistuvākajā laikā pie šī likumprojekta atgriezties.

Es personīgi nevaru piekrist viedoklim, ka pie šī likumprojekta izskatīšanas jāatgriežas pēc gada, jo pašlaik ir ārkārtīgi sarežģīta situācija izveidojusies tieši vēlētajās pašvaldībās, kur neviens nevar turpināt darbu, ja viņa pensija ir lielāka par 60 latiem, jo viņš ārkārtīgi smagi ekonomiski zaudē. Tātad, ja kāds tagad jau aizgājis no darba un ja likums tiktu ātri mainīts, viņu šajā darbā vēl varētu saglabāt un viņš varētu atgriezties, savas tiesības saglabājot, bet, ja tas tikai pēc gada tiks izskatīts, manuprāt, tas būs novēloti.

Jā, ārkārtīgi svarīgs likums šodien bija par mežu. Šajā likumā beigu beigās tomēr uzvarēja tā taisnība, par kuru, manuprāt, ir visa Latvijas tauta un kuru atbalsta arī "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK programma. Latvijas valsts meži saglabājami valsts īpašumā, un tikai atsevišķos gadījumos, kuri ar šo likumu tika noteikti, tie varētu tikt nodoti privātīpašniekam. Šie gadījumi ir izņēmuma gadījumi, piemēram, ja kādam mežā atrodas māja, tā bijušajam, ilgu mūžu nodzīvojušajam mežsargam tiek privatizēta, tad viņam arī pienākas zemes gabaliņš zem šīs mājas.

Es pateicos Saeimai par šo atbalstu Meža likumā. Protams, ne viss bijis tik gludi un pareizi, kā tam vajadzēja virzīties. Manuprāt, diezgan nepamatoti ir tas, ka meža ciršanas tāme vai, kā tagad saka — meža ciršanas maksimālais apjoms, tiek noteikts tikai valsts mežiem. Diemžēl visi vides aizsardzības priekšnoteikumi prasa, lai arī mēs ar pilnīgu skaidrību zinātu par privātmežiem. Bet tas varbūt nav tik būtiski svarīgi, jo galvenajos principos gan pozīcijas, gan opozīcijas partijas bija šodien vienotas. Tas jau arī ir solis uz saprašanos.

Saeimas preses dienests