Par grozījumiem Maksātnespējas likumā un Civilprocesa likumā

Saeima vakar, 11.jūnijā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Maksātnespējas likumā un Civilprocesa likumā, kas paredz efektivizēt un padarīt pieejamāku maksātnespējas procesu.

 “Līdzšinējais maksātnespējas procesa regulējums bija smagnējs, tādēļ bija jāatvieglo procedūras, lai ļautu finanšu grūtībās nonākušiem uzņēmējiem izstrādāt biznesa atveseļošanas plānu un pārkārtot savu darbību. Valsts neapšaubāmi ir ieinteresēta, lai uzņēmēji nostātos uz kājām un turpinātu strādāt, nevis izputētu. Tādēļ tiesiskās aizsardzības regulējums kļūs pieejamāks un lētāks – tiek samazinātas birokrātiskās procedūras, kā arī atlīdzība administratoriem,” uzsver par likumprojektu virzību atbildīgās Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Vineta Muižniece.

 “Grozījumi Maksātnespējas likumā un Civilprocesa likumā sagatavoti ciešā sadarbībā ar nevalstisko sektoru, tostarp banku un kredītņēmēju pārstāvjiem, un praktiķu iesaiste šajā procesā rada pamatu cerībai, ka jaunās iespējas tiesiskās aizsardzības jomā tiks izmantotas daudz plašāk,” uzskata V.Muižniece.

Svarīgākais ir jauna nodaļa Maksātnespējas likumā, kas paredz iespēju debitoram un kreditoram savas attiecības risināt ārpus tiesas. Tas nozīmē, ka process būs vienkāršāks un elastīgāks, taču abu pušu rīcība arī ārpustiesas procesā būs tiesiski regulēta, ko līdzšinējā likuma redakcija neparedzēja. Likuma grozījumi dod iespēju sagatavot tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu pirms tiesiskās aizsardzības procesa ierosināšanas un pasludināšanas tiesā. Ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna saskaņošanā piedalās viss kreditoru kopums, arī nodrošinātie kreditori. Ārpustiesas procesa gadījumā lieta tiek izskatīta rakstiski.

Tāpat ar likumu paplašināts to komercsabiedrību loks, kas var pretendēt uz tiesiskās aizsardzības procesa ierosināšanu. No likuma svītrota norma, kas paredz, ka tiesiskās aizsardzības procesu ierosināšanu var pieteikt, ja komercsabiedrības aktīvu vērtība pārsniedz kreditoru saistības, kurām iestājies izpildes termiņš.

Ar grozījumiem samazināts nenodrošināto kreditoru balsu īpatsvars, kāds nepieciešams, lai tiktu atbalstīta tiesiskās aizsardzības procesa īstenošana. Jaunais regulējums paredz, ka tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanai jāsaņem piekrišana no tiem nenodrošinātajiem kreditoriem, kuru galvenie prasījumi kopumā veido vairāk par pusi no to prasījumu summas, kuriem ir iestājies izpildes termiņš. Patlaban piekrišana ir jāsaņem kreditoriem, kuru prasījumi veido divas trešdaļas no kopējās summas.

Izmaiņas likumā nosaka, ka parādnieka naudas soda pieaugums tiek apturēts līdz ar tiesiskās aizsardzības procesa ierosināšanu, nevis pasludināšanu, kā tas noteikts iepriekš.

Līdz diviem gadiem pagarināts tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņš. Iepriekš šis termiņš bija viens gads, un tas nereti ir nepietiekami komercsabiedrībām, kam ir liels apgrozījums un manta, kuras pārdošanai nepieciešams vairāk laika. Līdz ar to šādiem uzņēmumiem ir problemātiski atrisināt grūtības un atgūt finansiālo stabilitāti viena gada laikā.

Turpmāk maksātnespējas procesu fiziskai personai varēs piemērot, ja tā nevar nokārtot parādsaistības, kuru apmērs pārsniedz 5000 latus un kurām iestājies izpildes termiņš. Līdz šim šis slieksnis bija noteikts 50 minimālās mēneša algas.

Grozījumi paredz mazāku administratora atlīdzību fiziskas personas bankrota gadījumā, nosakot to vienas minimālās algas apmērā ik mēnesi laika posmā no dienas, kad pasludināts tiesas spriedums par maksātnespējas procesu, līdz maksātnespējas procesa izbeigšanai. Iepriekš šī ikmēneša atlīdzība bija trīs minimālās algas.

Tāpat no piecām uz trim minimālajām mēnešalgām samazināta vienreizējā atlīdzība, ko fiziska persona maksā administratoram par pienākumu veikšanu. Iepriekš noteiktais vienreizējais 900 latu maksājums bija būtisks šķērslis, kas attur daudzus cilvēkus sākt maksātnespējas procesu.

No trim uz vienu mēnesi samazināts termiņš, kādā kreditori var iesniegt prasījumu pret parādnieku. Tikai izņēmuma gadījumos šo termiņu varēs noteikt garāku – līdz trim mēnešiem.

Savukārt bankrota procedūras norises maksimālais termiņš samazināts no septiņiem līdz pieciem gadiem.

Līdz šim tiesiskās aizsardzības procesa dotās iespējas izmantojis tikai niecīgs skaits uzņēmēju un fizisku personu. Pērn maksātnespējas process tika ierosināts 1500 komercsabiedrībām, taču tikai 13 gadījumos ierosināts tiesiskās aizsardzības process, un tikai četros gadījumos tas tika pasludināts.

Jaunās likumu normas būs spēkā no 1.jūlija.